Bībeles ceļš pie Madagaskaras iedzīvotājiem

MADAGASKARA, ceturtā lielākā sala pasaulē, atrodas aptuveni 400 kilometrus no Āfrikas dienvidaustrumu krasta. Malagasiem, kas dzīvo šajā salā, jau ilgu laiku ir pazīstams Jehovas vārds, jo malagasu valodas Bībeles izdevumi, kuros lietots šis vārds, ir pieejami vairāk nekā 170 gadus. Malagasu Bībeles vēsture ir stāsts par apbrīnojamu neatlaidību un mērķtiecību.

Notikumi, kas ievadīja Bībeles tulkošanu malagasu valodā, aizsākās netālajā Maurīcijas salā. Jau 1813. gadā britu gubernators Maurīcijā, sers Roberts Fārkvars, ierosināja, lai malagasu valodā tiktu iztulkoti evaņģēliji. Vēlāk viņš Madagaskaras karalim Radamam I ieteica uzaicināt uz Madagaskaru skolotājus no Londonas Misionāru biedrības.

1818. gada 18. augustā Madagaskaras ostas pilsētā Tuamasinā no Maurīcijas ieradās divi misionāri — velsieši Deivids Džonss un Tomass Bevans. Viņi ievēroja, ka vietējie ir ļoti reliģiozi cilvēki, kuru ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir senču godināšana un mutvārdu tradīcijas. Malagasu valoda, kas pieder pie indonēziešu valodu grupas, ir ļoti bagāta un krāšņa.

Neilgi pēc tam, kad misionāri Džonss un Bevans bija nodibinājuši nelielu skolu, viņi uz Tuamasinu no Maurīcijas atveda savas ģimenes. Diemžēl viņi visi saslima ar malāriju. 1818. gada decembrī nomira Džonsa sieva un bērns, un pēc diviem mēnešiem malārija prasīja arī Bevana un viņa ģimenes dzīvību. Džonss bija vienīgais no viņiem, kas palika dzīvs.

Džonss nepieļāva, ka šī traģēdija viņu atturētu no iesāktā. Viņš bija apņēmības pilns darīt visu, lai Madagaskaras iedzīvotāji varētu lasīt Dieva Rakstus savā dzimtajā valodā. Dedzīgais misionārs atgriezās Maurīcijā, lai atgūtu veselību, un ķērās pie grūtā uzdevuma — malagasu valodas mācīšanās. Jau drīz viņš uzsāka nepieciešamos priekšdarbus Jāņa evaņģēlija tulkošanai.

1820. gada oktobrī Džonss atkal ieradās Madagaskarā. Viņš apmetās galvaspilsētā Antananarivu un drīz vien nodibināja jaunu skolu. Jāstrādā bija pavisam primitīvos apstākļos: nebija ne mācību grāmatu, ne tāfeles, ne solu. Bet mācību viela bija ļoti daudzveidīga, un skolēni mācījās ar lielu interesi.

Kad Džonss kādus septiņus mēnešus bija strādājis viens, viņam palīgā Bevana vietā tika atsūtīts misionārs Deivids Grifitss. Abiem misionāriem bija dedzīga vēlēšanās iztulkot Bībeli malagasu valodā.

Sākas tulkošanas darbs

Līdz 19. gadsimta divdesmitajiem gadiem malagasu valodā tika izmantots arābu raksts, un šo rakstību sauca par surabe. Taču to prata lasīt tikai retais. Misionāri apsprieda šo jautājumu ar karali Radamu I, un viņi saņēma atļauju surabe vietā rakstībai par pamatu izmantot latīņu alfabētu.

 Bībeles tulkošana sākās 1823. gada 10. septembrī. Džonss strādāja pie 1. Mozus grāmatas un Mateja evaņģēlija, savukārt Grifitss uzņēmās tulkot 2. Mozus grāmatu un Lūkas evaņģēliju. Šiem vīriem piemita apbrīnojama izturība. Viņi ne tikai strādāja pie Bībeles tulkojuma, bet arī no rītiem un pēcpusdienās pasniedza stundas skolā. Turklāt viņi vadīja dievkalpojumus trīs valodās. Tomēr galveno uzmanību viņi veltīja Bībeles tulkošanai.

Ar divpadsmit savu skolnieku palīdzību abi misionāri pusotra gada laikā iztulkoja visas Kristiešu grieķu rakstu grāmatas un daudzas Ebreju rakstu grāmatas. Nākamajā gadā viņi pabeidza tulkot visu Bībeli. Protams, tulkojumu vēl bija nepieciešams noslīpēt, tāpēc no Anglijas palīgā tika atsūtīti valodnieki Deivids Džonss un Džozefs Frīmens.

Rodas daudzi šķēršļi

Kad Bībeles tulkojums bija gatavs, Londonas Misionāru biedrība uz Madagaskaru atsūtīja Čārlzu Hovendenu, lai tas uzstādītu pirmo iespiedmašīnu šajā salā. Hovendens atbrauca 1826. gada 21. novembrī. Tomēr nepagāja ne mēnesis, kad viņš saslima ar malāriju un nomira, un līdz ar to Madagaskarā nebija neviena, kas kaut ko saprastu no iespiedmašīnām. Pēc gada kādam prasmīgam skotu amatniekam, vārdā Džeimss Kemerons, izdevās uzstādīt iespiedmašīnu, vadoties pēc instrukcijas, ko viņš atrada starp mašīnas detaļām. 1827. gada 4. decembrī pēc daudziem mēģinājumiem un kļūdām Kemerons veiksmīgi iespieda fragmentu no 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas. *

Vēl kāds šķērslis radās pēc tam, kad 1828. gada 27. jūlijā nomira karalis Radama I. Karalis lielā mērā bija atbalstījis Bībeles tulkošanu. Misionārs Džonss kādu laiku pirms karaļa nāves sacīja: ”Karalis Radama ir pārsteidzoši laipns un atsaucīgs. Viņš apzinās izglītības nozīmi un uzskata, ka tautas izglītošana ir vērtīgāka par zeltu un sudrabu.” Pēc karaļa nāves tronī kāpa viņa sieva Ranavaluna I, un drīz kļuva skaidrs, ka viņa nav tik labvēlīgi noskaņota pret Bībeles tulkošanu kā viņas vīrs.

Neilgi pēc karalienes nākšanas pie varas kāds anglis, kas bija ieradies Madagaskarā, lūdza audienci pie karalienes, lai pārrunātu Bībeles tulkošanas darbu, bet viņa lūgums tika noraidīts. Citā reizē, kad misionāri karalienei darīja zināmu, ka viņi salas iedzīvotājiem gribētu vēl daudz ko iemācīt, arī grieķu un ebreju valodu, viņa atbildēja: ”Man īpaši nerūp grieķu un ebreju valoda, bet mani vairāk interesē, vai jūs maniem ļaudīm nevarat iemācīt kaut ko noderīgāku, piemēram, gatavot ziepes.” Misionāri saprata, ka viņus var izraidīt no Madagaskaras, pirms būs izdota visa Bībele, tāpēc Kemerons lūdza nedēļu laika, lai apdomātu karalienes teikto.

Pēc nedēļas Kemerons karalienes sūtņiem pasniedza divus nelielus ziepju gabalus, kas bija izgatavoti no vietējām izejvielām. Misionāri malagasiem palīdzēja apgūt arī citas noderīgas iemaņas, un kādu laiku karaliene viņus lika mierā. Tas bija pietiekami ilgi, lai misionāri paspētu iespiest gandrīz visu Bībeli, izņemot dažas Ebreju rakstu grāmatas.

Patīkams pārsteigums, kam seko vilšanās

Lai gan sākumā karaliene pret misionāriem bija izturējusies noraidoši, 1831. gada maijā viņa izdeva pārsteidzošu likumu — viņa saviem pavalstniekiem atļāva pieņemt kristietību un kristīties. Taču šim likumam nebija garš mūžs. Grāmatā A History of Madagascar (Madagaskaras vēsture) var lasīt: ”Lielais kristīto skaits satrauca konservatīvos galminiekus, kas karalieni pārliecināja, ka iešana  pie dievgalda būtībā nozīmē uzticības zvērēšanu britu valdībai.” Likums, kas ļāva kristīt salas iedzīvotājus, tika atcelts 1831. gada beigās, tikai sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

Redzēdami karalienes svārstīgumu un to, ka galmā aizvien lielāku ietekmi gūst konservatīvo uzskatu piekritēji, misionāri steidzās pabeigt Bībeles iespiešanu. Kristiešu grieķu raksti jau bija iespiesti, un tūkstošiem eksemplāru bija nonākuši lasītāju rokās. Misionārus gaidīja vēl viens nepatīkams pavērsiens. 1835. gada 1. martā karaliene Ranavaluna I pasludināja kristietību par aizliegtu un pavēlēja visas kristiešu grāmatas nodot varas pārstāvjiem.

Karalienes izsludinātā likuma dēļ vietējie iedzīvotāji vairs nevarēja piedalīties Bībeles iespiešanā. Nedaudzie misionāri turpināja darbu vieni paši, un viņi strādāja dienu un nakti, līdz 1835. gada jūnijā bija iespiests pilns Bībeles izdevums. Beidzot Bībele malagasu valodā bija ieraudzījusi dienas gaismu.

Tā kā kristietība bija aizliegta, Bībeles tika ātri izplatītas, un 70 atlikušie eksemplāri tika ierakti zemē, lai paglābtu tos no iznīcināšanas. Šāds solis bija īstajā laikā, jo līdz gada beigām no visiem, kas bija piedalījušies Bībeles izdošanā, uz salas bija palikuši tikai divi misionāri. Tomēr Dieva vārdi Madagaskarā izplatījās aizvien plašāk.

Malagasu mīlestība pret Bībeli

Madagaskaras iedzīvotājus saviļņoja iespēja lasīt Bībeli savā dzimtajā valodā. Lai arī tulkojumā ir pieļautas neprecizitātes un tā valoda ir novecojusi, Bībele ir atrodama gandrīz katrā mājā un daudzi malagasi to regulāri lasa. Ievērības cienīgs ir fakts, ka šajā tulkojumā Ebreju rakstos bieži ir lietots Dieva vārds, Jehova. Sākotnējā izdevumā Dieva vārds bija atrodams arī Grieķu rakstos. Tāpēc lielākā daļa malagasu zina Dieva vārdu.

Kad bija iespiesti pirmie Grieķu rakstu eksemplāri malagasu valodā, vīrs, kas strādāja ar iespiedmašīnu, redzēdams malagasu prieku, izsaucās: ”Es neesmu pravietis, bet es esmu pārliecināts, ka Dieva vārdi nekad neizzudīs no šīs zemes!” Viņam bija taisnība. Ne malārija, ne grūtas valodas mācīšanās, ne valdnieku aizliegumi nav spējuši apturēt Bībeles tulkošanu un izplatīšanu Madagaskarā.

Tagad Madagaskaras iedzīvotājiem ir vēl viens iemesls priekam — 2008. gadā nāca klajā Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums malagasu valodā. Būtiska šī tulkojuma iezīme ir mūsdienīga un viegli saprotama valoda. Tā Dieva vārdi ir vēl ciešāk iesakņojušies šajā lielajā salā. (Jes. 40:8.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 31. lpp.]

Jaunās pasaules tulkojumā malagasu valodā ir godāts Dieva vārds, Jehova