Vai jūs atceraties?

Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.

• Ko mēs varam mācīties no gadījuma, kad Jēzus izglāba Pēteri, kas gāja pa ūdens virsu, bet tad sāka grimt? (Mat. 14:28—31.)

Ja mēs redzam, ka mūsu ticības biedram acīmredzami trūkst ticības, mēs, tēlaini izsakoties, varam pastiept viņam pretī roku un palīdzēt viņam stiprināt ticību. (15. septembris, 8. lappuse.)

• Ko mūsu glābšana nozīmēja Jehovam?

Jehovam bija jāredz, kā viņa Dēls tiek spīdzināts un izsmiets. Tas, ko pieredzēja Ābrahāms, grasīdamies upurēt savu dēlu, palīdz saprast, kā jutās Jehova, kad viņa Dēls tika sodīts ar nāvi kā noziedznieks. (15. septembris, 28., 29. lappuse.)

• Kas bija kopīgs Džonam Viklifam, Viljamam Tindalam, Robertam Morisonam un Edonairamam Džedsonam?

Viņiem visiem bija dārgi Dieva vārdi, un viņi iztulkoja Bībeli, lai to varētu lasīt vienkāršie cilvēki. Viklifs un Tindals pārtulkoja Bībeli angļu valodā, Morisons — ķīniešu valodā, bet Džedsons — birmiešu valodā. (Oktobris—decembris, 8.—11. lappuse.)

• Ko mēs varam mācīties no padoma, kas dots Salamana Pamācībās 24:27?

Vīrietim, kas vēlas apprecēties, ir jāsagatavojas jaunajiem pienākumiem. Viņam ir jābūt gatavam rūpēties par ģimeni materiālā ziņā un sniegt tai garīgu vadību. (15. oktobris, 12. lappuse.)

• Kā mēs varam dziļi iesakņoties patiesībā?

Mums ir rūpīgi jāpētī Dieva iedvesmotie Raksti. Jehova vēlas, lai mēs aptvertu, kāds ir patiesības ”platums, garums, augstums un dziļums”. (Efez. 3:18.) Bet ir vajadzīgs vēl kaut kas. Mums jāizprot ”Kristus mīlestība, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. (Efez. 3:19.) Ja mēs iedziļināmies Bībelē tāpēc, ka mīlam Jehovu un patiesību, pieaug gan mūsu zināšanas par viņa Rakstiem, gan mūsu ticība. (15. oktobris, 26. lappuse.)

• Ko vecāki var darīt, lai ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei notiktu regulāri?

Izraugieties konkrētu dienu un laiku, ko jūsu ģimene atvēlēs Jehovas pielūgsmei, un ievērojiet to. Tāpat nosakiet citu laiku gadījumiem, kad jūsu plānus izjauktu kādi neparedzēti apstākļi. (15. oktobris, 29. lappuse.)

• Kāpēc māsai, kura tulko sapulces programmu zīmju valodā, ir jāapsedz galva?

Jāņem vērā, ka, attīstoties tehnoloģijām, kas tiek izmantotas tulkošanas laikā, tulks tiek izcelts arvien vairāk. Bieži vien ir tā, ka tulku var redzēt uz liela ekrāna, savukārt orators klātesošajiem reizēm nemaz nav saskatāms. Lai norādītu, ka galvenais ir orators, nevis māsa, kas tulko runu zīmju valodā, šai māsai ir jāapsedz galva. (15. novembris, 12., 13. lappuse.)

• Kā mēs varam atdarīt sirdi un paust brālīgu mīlestību?

Valstības zālē sasveicināsimies ar visiem — gan veciem, gan jauniem — un sarunāsimies ar jaunpienācējiem. Atvēlēsim dažas minūtes, lai aprunātos ar tiem, ar kuriem mums pēdējā laikā nav sanācis parunāt. Iepazīsimies ar brāļiem un māsām, ko satiekam kongresos. (15. novembris, 20.—22. lappuse.)

• Kā Jehova un Jēzus ir apliecinājuši laipnību un cieņu?

Lai gan Jehova ieņem augstu stāvokli, viņš pret cilvēkiem izturas laipni un parāda tiem cieņu. Uzrunādams Ābrahāmu un Mozu, viņš lietoja nevis pavēles, bet pieklājīga lūguma formu. (1. Moz. 13:14; 2. Moz. 4:6.) Turklāt Dievs uzklausa un ņem vērā cilvēku teikto. (1. Moz. 18:23—32.) Arī Jēzus izturējās līdzīgi — viņš bija gatavs citiem palīdzēt un uzrunāja cilvēkus vārdā. (15. novembris, 25. lappuse.)