Iespēja piederēt Jehovam ir liels gods

”Mēs piederam savam Kungam.” (Rom. 14:8.)

1., 2. a) Kāda godpilna iespēja mums ir piedāvāta? b) Kādiem jautājumiem būs pievērsta uzmanība šajā rakstā?

IZRAĒLIEŠIEM tika parādīts liels gods, kad Jehova viņiem sacīja: ”Jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū.” (2. Moz. 19:5.) Mūsdienās kristiešu draudzes locekļiem arī ir gods piederēt Jehovam. (1. Pēt. 2:9; Atkl. 7:9, 14, 15.) Ikviens, kas ir atdevis sevi Dievam, varēs izjust svētības mūžīgi.

² Tomēr iespēja piederēt Jehovam ir saistīta arī ar atbildību. Kāds varētu domāt: vai es spēšu darīt visu, ko Jehova no manis gaida? Ja es sagrēkošu, vai viņš no manis atteiksies? Vai, atdodot sevi Jehovam, es nezaudēšu brīvību? Šiem jautājumiem ir vērts pievērst uzmanību. Taču vispirms būtu labi pārdomāt, ko cilvēks iegūst, piederēdams Jehovam.

Tie, kas pieder Jehovam, ir laimīgi

3. Kā lēmums kalpot Jehovam ietekmēja Rahābas dzīvi?

³ Vai lēmums piederēt Jehovam maina cilvēka dzīvi uz labu? Atcerēsimies, ko pieredzēja Rahāba — netikle, kas dzīvoja senajā Jērikā. Pēc visa spriežot, viņa kopš bērnības bija radināta pielūgt Kanaānas dievus, kuru godināšana bija saistīta ar kaunpilniem rituāliem. Bet, kad viņa uzzināja par uzvarām, ko Jehova bija piešķīris izraēliešiem, viņa saprata, ka Jehova ir patiesais Dievs. Riskēdama ar savu dzīvību, viņa paglāba izraēliešu  izlūkus un tā apliecināja, ka savas nākotnes izredzes saista ar Dieva tautu. Bībelē ir teikts: ”Rahaba, netikle, vai ne no darbiem viņa tika taisnota, sūtņus uzņemdama un pa citu ceļu izlaizdama?” (Jēk. 2:25.) Cik gan daudz viņa ieguva, pievienojoties Dieva tīrajai tautai, kuru Dievs ar bauslības starpniecību mācīja dzīvot taisnībā un mīlestībā! Viņa noteikti bija priecīga, ka bija atstājusi savu agrāko dzīvesveidu. Rahāba apprecējās ar izraēlieti un savu dēlu Boāsu izaudzināja par krietnu Dieva kalpu. (Joz. 6:25; Rut. 2:4—12; Mat. 1:5, 6.)

4. Ko Rute ieguva tāpēc, ka izvēlējās kalpot Jehovam?

⁴ Arī moābiete Rute nolēma kalpot Jehovam. Agrā jaunībā viņa droši vien bija pielūgusi Kamošu un citus moābiešu dievus, bet vēlāk viņa iepazina patieso Dievu Jehovu un apprecējās ar kādu izraēlieti, kas, apstākļu spiests, bija apmeties uz dzīvi viņas zemē. (Nolasīt Rutes 1:1—6.) Kad pēc kāda laika Rute kopā ar savu vīramāti Naomiju un tās otru vedeklu Orpu bija ceļā uz Betlēmi, Naomija abas jaunās sievietes mudināja atgriezties savās mājās. Bija skaidrs, ka apmešanās Izraēlā būs saistīta ar grūtībām. Orpa ”atgriezās pie savas tautas un pie saviem dieviem”, bet Rute tā nedarīja. Rutes lēmuma pamatā bija ticība, un viņa zināja, kam viņa grib piederēt. Jaunā sieviete Naomijai sacīja: ”Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo kurp tu iesi, es iešu, un kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.” (Rut. 1:15, 16.) Tā kā Rute bija izvēlējusies kalpot Jehovam, viņa varēja izmantot iespējas, kas bauslībā bija paredzētas atraitnēm, trūcīgajiem un tiem, kuriem nebija savas zemes. Jehovas paspārnē viņa atrada laimi, drošību un aizsardzību.

5. Par ko jūs esat pārliecinājušies, vairāk uzzinot par kristiešiem, kas uzticīgi kalpo Jehovam?

⁵ Jūs droši vien pazīstat kristiešus, kas ir atdevuši sevi Jehovam jau pirms vairākiem gadu desmitiem un joprojām uzticīgi viņam kalpo. Pavaicājiet viņiem, kā kalpošana Dievam ir bagātinājusi viņu dzīvi. Kaut arī neviens nav pasargāts no problēmām un grūtībām, ir pārliecinoši pierādījies, cik patiesi ir psalmu sacerētāja vārdi: ”Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!” (Ps. 144:15.)

Jehovas prasības ir saprātīgas

6. Kāpēc mums nav jāraizējas, ka nespēsim darīt to, ko Jehova no mums gaida?

⁶ Kāds varbūt raizējas, vai viņš spēs darīt visu, ko Jehova no viņa gaida. Tā, protams, ir liela atbildība — kalpot Dievam, dzīvot pēc viņa likumiem un runāt viņa vārdā. Piemēram, kad Dievs Mozu sūtīja runāt ar izraēliešiem un ar Ēģiptes valdnieku, Mozus jutās nepiemērots šim uzdevumam. Taču Jehova  neprasīja no Mozus neiespējamo — viņš paskaidroja, kas un kā Mozum jādara. (Nolasīt 2. Mozus 3:11; 4:1, 10, 13—15.) Mozus pieņēma Jehovas piedāvāto palīdzību un izjuta prieku, kādu dod Dieva gribas pildīšana. Arī prasības, ko Jehova izvirza mums, ir saprātīgas. Viņš zina, ka esam nepilnīgi, un vēlas mums palīdzēt. (Ps. 103:14.) Kalpot Dievam un sekot Jēzum nav apgrūtinoši — šāda dzīve dod atspirdzinājumu, jo tā sniedz iespējas palīdzēt citiem un sagādāt prieku Dievam. Jēzus aicināja: ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.” (Mat. 11:28, 29.)

7. Kas mums dod pārliecību, ka Jehova mums palīdzēs pildīt viņa gribu?

⁷ Jehova mums vienmēr sniegs nepieciešamo atbalstu, ja vien mēs paļausimies uz viņa spēku. To apliecina Jeremijas dzīve. Acīmredzot viņš pēc dabas nebija tāds, kam būtu viegli runāt citu priekšā. Tāpēc, kad Jehova viņu izraudzījās par savu pravieti, Jeremija sacīja: ”Ak Kungs, mans Dievs, redzi, — es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” Vēlāk Jeremijam pat radās doma ”vairs.. nerunāt Viņa vārdā”. (Jer. 1:6; 20:9.) Taču ar Jehovas atbalstu viņš 40 gadus spēja sludināt vēsti, kas daudziem nepatika. Jehova vairākkārt viņu iedrošināja ar vārdiem: ”Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, tevi glābtu.” (Jer. 1:8, 19; 15:20.)

8. Kā mēs varam apliecināt, ka paļaujamies uz Jehovu?

⁸ Jehova stiprināja Mozu un Jeremiju, un viņš var palīdzēt arī mums paveikt to, ko viņš gaida no saviem kalpiem mūsdienās. Svarīgākais ir paļauties uz viņu, kā ir norādīts Bībelē: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Sal. Pam. 3:5, 6.) Par mūsu paļāvību uz Jehovu liecina tas, ka mēs pieņemam palīdzību, ko viņš piedāvā ar savu Rakstu un draudzes starpniecību. Ja ļausim Jehovam mūs vadīt, mēs spēsim palikt viņam uzticīgi jebkādos apstākļos.

Jehova gādā par katru no saviem kalpiem

9., 10. Kāda aizsardzība 91. psalmā ir solīta Dieva kalpiem?

⁹ Gadās, ka cilvēks, kas apsver iespēju atdot savu dzīvi Dievam, raizējas: ja nu es kādreiz sagrēkošu, vai Jehova neuzskatīs mani par nevērtīgu un no manis neatteiksies? Taču ir svarīgi atcerēties, ka Jehova ir sagādājis visu nepieciešamo, lai mēs spētu nosargāt savas attiecības ar viņu. Šī doma izskan 91. psalmā.

¹⁰ 91. psalms sākas ar vārdiem: ”Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz to Kungu: ”Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas.” (Ps. 91:1—3.) Jehova sola aizsargāt tos, kas viņu mīl un uz viņu paļaujas. (Nolasīt Psalmu 91:9, 14.) Kādu aizsardzību viņš piedāvā? Jehova senatnē saviem kalpiem reizēm nodrošināja fizisku aizsardzību — dažkārt viņš to darīja, lai saglabātu radniecības līniju, no kuras bija jānāk apsolītajam Mesijam. Tomēr viņš pieļāva, ka daudzi citi viņa kalpi savas uzticības dēļ tika ieslodzīti, nežēlīgi spīdzināti un pat nogalināti. (Ebr. 11:34—39.) Viņi spēja izturēt, jo Jehova viņiem nodrošināja garīgu aizsardzību, lai viņu uzticību nekas nespētu salauzt. Ņemot to vērā, var secināt, ka 91. psalmā Dieva kalpiem ir solīta garīga aizsardzība.

11. Kas ir ”Visaugstākā patvērums”, un kam Dievs to piedāvā?

¹¹ Psalma sacerētāja minētais ”Visaugstākā patvērums” ir simboliska vieta, kur var  rast aizsardzību no garīga posta. Tie, kurus Dievs uzņem šajā vietā, ir pasargāti no visa, kas varētu apdraudēt viņu ticību un mīlestību pret Dievu. (Ps. 15:1, 2; 121:5.) Cilvēkiem, kam trūkst ticības, šis patvērums nav pieejams. Jehova pasargā savus kalpus, kas viņam it kā saka: ”Mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Ja mēs paliekam šajā patvērumā, mums nav pārlieku jāraizējas, ka mēs varētu iekrist putnu ”ķērēja”, Sātana, cilpās un zaudēt Dieva labvēlību.

12. Kas apdraud mūsu attiecības ar Dievu?

¹² Kas apdraud mūsu attiecības ar Dievu? Psalma sacerētājs min, piemēram, ”mēri, kas tumsā lien,” un ”sērgu, kas pusdienā nomaitā”. (Ps. 91:5, 6.) Daudziem par putnu ”ķērēja cilpu” ir kļuvusi savtīga tieksme pēc neatkarības. (2. Kor. 11:3.) Citus Sātans ir sagūstījis alkatības, lepnuma un materiālisma slazdos. Vēl citus viņš ir pievīlis, izmantojot patriotisma jūtas, viltus reliģiju, evolūcijas teoriju un citas cilvēku mācības. (Kol. 2:8.) Tāpat daudzi ir ievilināti netikumīgu dzimumattiecību lamatās. Šādu ”sērgu” dēļ savu mīlestību pret Dievu ir zaudējuši jau tūkstošiem cilvēku. (Nolasīt Psalmu 91:7—10; Mat. 24:12.)

Sargāsim savu mīlestību pret Dievu

13. Kā Jehova mūs pasargā no garīga posta?

¹³ Kā Jehova saviem kalpiem nodrošina aizsardzību no garīga posta? Psalmā var lasīt: ”Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.” (Ps. 91:11.) Eņģeļi mūs vada un aizsargā, palīdzot mums sludināt labo vēsti. (Atkl. 14:6.) Mēs saņemam atbalstu arī no kristiešu draudzes vecākajiem, kas mūs māca, cieši turēdamies pie Dieva Rakstiem, un tā aizsargā mūs no dažādām viltus mācībām. Viņi var sniegt personīgu palīdzību tiem, kurus ir sākusi ietekmēt pasaulīga domāšana. (Tit. 1:9; 1. Pēt. 5:2.) Savukārt ”uzticīgais un gudrais kalps” mums sagādā garīgu uzturu, kas mūs pasargā no evolūcijas teorijas maldiem un stiprina mūsu apņēmību pretoties netikumīgiem vilinājumiem, tieksmei pēc bagātības un ievērības un daudzām citām kaitīgām vēlmēm un ietekmēm. (Mat. 24:45.) Kas jums ir palīdzējis neiekļūt Sātana izliktajās cilpās?

14. Kas mums ir jādara, lai mēs saņemtu Dieva aizsardzību?

¹⁴ Kas mums ir jādara, lai mēs paliktu ”Visaugstākā patvērumā”? Tāpat kā ir vajadzīgas pastāvīgas pūles, lai sevi aizsargātu, teiksim, no nelaimes gadījumiem un infekcijas slimībām, ir vajadzīgas pūles, lai aizsargātu savu garīgumu. Mums pastāvīgi ir jāpieņem vadība, ko Jehova mums dod ar bībeliskās literatūras, draudzes sapulču un kongresu palīdzību. Tāpat mēs varam griezties pēc padoma pie draudzes vecākajiem. Mūs arī labi ietekmē kristīgās īpašības, ko parāda mūsu brāļi un māsas. Regulāri esot  kopā ar ticības biedriem, mēs mācāmies rīkoties gudri. (Sal. Pam. 13:20; nolasīt 1. Pētera 4:10.)

15. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mūs spēj pasargāt no jebkā, kas varētu mums laupīt viņa labvēlību?

¹⁵ Mēs varam nešaubīties, ka Jehova spēj mūs pasargāt no jebkā, kas varētu mums laupīt viņa labvēlību. (Rom. 8:38, 39.) Viņš ir aizsargājis kristiešu draudzi no ietekmīgiem reliģiskiem un politiskiem spēkiem, kuru mērķis lielākoties ir bijis nevis nonāvēt Dieva kalpus, bet šķirt viņus no Dieva. Jehova ir pildījis savu solījumu: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt.” (Jes. 54:17.)

Kas nodrošina patiesu brīvību

16. Kāpēc pasaule nespēj dot īstu brīvību?

¹⁶ Vai, atdodot sevi Jehovam, mēs zaudējam brīvību? Nē, gluži otrādi — brīvi mēs neesam tad, ja piederam pie pasaules. Pasaule ir atsvešinājusies no Jehovas, un pār to valda nežēlīgs dievs, kas paverdzina cilvēkus. (Jāņa 14:30.) Daudziem brīvību laupa, piemēram, ekonomiskais spiediens, kādu izraisa Sātana pasaule. (Salīdzināt Atklāsmes 13:16, 17.) Turklāt ”grēka viltības” dēļ cilvēki kļūst par grēka vergiem. (Jāņa 8:34; Ebr. 3:13.) Lai gan neticīgie varbūt sola brīvību, popularizējot dzīvesveidu, kas ir pretrunā ar Jehovas normām, katrs, kas mēģina iegūt šādu brīvību, ātri vien nokļūst grēcīga un demoralizējoša dzīvesveida gūstā. (Rom. 1:24—32.)

17. Kādu brīvību mums piedāvā Jehova?

¹⁷ Turpretī, ja atdodam savu dzīvi Jehovam, viņš mūs atbrīvo no visa, kas mums var kaitēt. Kaut kādā ziņā mūsu situāciju var salīdzināt ar to, kādā atrodas cilvēks, kas uztic savu dzīvību prasmīgam ķirurgam, lai tas veiktu operāciju, bez kuras viņam draudētu droša nāve. Mēs esam mantojuši grēku, tāpēc mums visiem draud nāve. Vienīgi tad, ja uz Kristus upura pamata uzticam sevi Jehovam, mēs varam cerēt kļūt brīvi no grēka sekām un dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:36.) Cilvēka uzticība ķirurgam aug, kad viņš uzzina par tā labo reputāciju, un arī mūsu uzticība Jehovam augs, ja iepazīsim viņu aizvien labāk. Nepārstāsim rūpīgi iedziļināties Bībelē, jo tad mūsu mīlestība pret Dievu būs tik stipra, ka mums nebūs ne mazāko baiļu viņam piederēt. (1. Jāņa 4:18.)

18. Ko iegūst tie, kas izvēlas piederēt Jehovam?

¹⁸ Jehova visiem cilvēkiem ir piešķīris gribas brīvību. Viņa Rakstos ir teikts: ”Izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji. Un mīli to Kungu, savu Dievu.” (5. Moz. 30:19, 20.) Jehova grib, lai mēs aiz mīlestības pret viņu izvēlētos viņam kalpot. Atdodot savu dzīvi Dievam, kuru mēs mīlam, mēs ne tikai nezaudējam savu brīvību, bet arī iegūstam nezūdošu laimi.

19. Kāpēc iespēja piederēt Dievam ir viņa žēlastības izpausme?

¹⁹ Tā kā mēs esam grēcīgi, mēs neesam pelnījuši iespēju piederēt Dievam, kas ir svēts. Šāda iespēja mums ir dota, tikai pateicoties viņa lielajai žēlastībai. (2. Tim. 1:9.) Tāpēc Pāvils rakstīja: ”Ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tā tad vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.” (Rom. 14:8.) Nevienam, kas nolemj piederēt Jehovam, šis lēmums nekad nebūs jānožēlo.

Kā jūs atbildētu?

• Ko cilvēks iegūst, piederēdams Jehovam?

• Kāpēc mēs varam būt droši, ka spējam darīt to, ko Dievs no mums gaida?

• Kā Jehova aizsargā savus kalpus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 8. lpp.]

Pavaicājiet pieredzējušiem kristiešiem, kā tas, ka viņi ir atdevuši sevi Jehovam, ir bagātinājis viņu dzīvi

[Attēls 10. lpp.]

Kā Jehova mūs aizsargā?