Izmantosim ikkatru mūža dienu Dievam par godu

”LIEC man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta!” Jehovam lūdza psalmu sacerētājs Dāvids. ”Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet!” (Ps. 143:8.) Vai mēs, kad pamostamies un pateicamies Jehovam par jaunu dienu, lūdzam tāpat kā Dāvids, lai Jehova mums palīdzētu pieņemt gudrus lēmumus un rīkoties tā, kā ir vislabāk? Ir lieliski, ja mēs tā darām.

Būdami Dieva Jehovas kalpi, mēs no visas sirds cenšamies sekot aicinājumam: ”Vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu.” (1. Kor. 10:31, JD-07.) Mēs apzināmies, ka ar savu dzīvi mēs sagādājam Jehovam vai nu godu, vai negodu. Tāpat mēs paturam prātā, ka Sātans, kā Bībelē teikts, ”dienām un naktīm” apsūdz Kristus brāļus un visus pārējos Dieva kalpus, kas dzīvo uz zemes. (Atkl. 12:10.) Tāpēc mēs esam apņēmušies atspēkot Sātana melīgās apsūdzības un iepriecināt Jehovu, kalpojot viņam, mūsu debesu Tēvam, ”dienām un naktīm”. (Atkl. 7:15; Sal. Pam. 27:11.)

Pievērsīsim uzmanību divām būtiskām jomām, kurās varam apliecināt, ka mēs ikkatru sava mūža dienu izmantojam par godu Dievam. Pirmā ir saistīta ar to, kam mēs dzīvē dodam priekšroku, bet otrā — ar to, kā mēs gādājam par citiem.

Dzīvosim saskaņā ar doto solījumu

Kad mēs devām Jehovam svinīgu solījumu kalpot viņam, mēs to teicām no visas sirds un apsolījām, ka iesim viņa ceļus ”diendienā” mūžīgi. (Ps. 61:6, 9.) Kā mēs pildām savu solījumu? Vai mēs ik dienu apliecinām savu dziļo mīlestību pret Jehovu?

Bībelē ir skaidri teikts, ko Jehova no mums prasa. (5. Moz. 10:12, 13.) Vairāki pienākumi, kas mums jāpilda, ir izcelti  22. lappusē. To visu mums liek darīt Dievs, tātad tas ir svarīgi. Bet kā lai mēs izlemjam, kam dot priekšroku, ja mums vienlaikus jāpilda vairāki pienākumi?

Par galveno mēs uzskatām visu, kas ir tieši saistīts ar kalpošanu Dievam: Bībeles studēšanu, lūgšanas, draudzes sapulces un sludināšanu. (Mat. 6:33; Jāņa 4:34; 1. Pēt. 2:9.) Tomēr tas neaizņem visu dienu. Mums ir arī jāiet uz darbu vai skolu un jādara daudzi mājas darbi, taču mēs pūlamies visu iekārtot tā, lai ne darbs, ne kaut kas cits mūs neatrautu no kalpošanas Dievam, piemēram, no sapulču apmeklēšanas. Arī atvaļinājumu mēs plānojam tā, lai nebūtu prom, kad draudzi apmeklē rajona pārraugs, un lai neizlaistu nevienu kongresu. Reizēm mums varbūt pat izdodas vairākus pienākumus apvienot. Piemēram, mēs varētu Valstības zāles tīrīšanu padarīt par visas ģimenes pasākumu, bet pusdienas laiku darbā vai skolā izmantot arī tam, lai sludinātu kolēģiem vai skolas biedriem. Kad mēs esam izvēles priekšā — vai nu lemjot, kur strādāt vai mācīties, vai spriežot, ar ko draudzēties —, mēs cenšamies pieņemt tādus lēmumus, kas liecinātu, ka mūsu dzīvē galvenais ir kalpošana mūsu mīlošajam Tēvam Jehovam. (Sal. Māc. 12:13.)

 Domāsim par citiem

Jehova vēlas, lai mēs domātu par citiem un darītu tiem labu. Turpretī Sātans veicina savtīgumu. Viņa pārvaldītajā pasaulē ir daudz cilvēku, kas ir patmīlīgi, mīl baudas un kas ”sēj savā miesā”. (2. Tim. 3:1—5; Gal. 6:8.) Liela daļa gandrīz nemaz nedomā par to, kā viņu rīcība ietekmē citus. Visur ir skaidri redzami ”miesas darbi”. (Gal. 5:19—21.)

Taču tie cilvēki, kas ļauj sevi vadīt Jehovas svētajam garam, izturas pret citiem ar mīlestību un laipnību. (Gal. 5:22.) Bībele mūs aicina uzskatīt par nozīmīgākām nevis savas, bet citu cilvēku vajadzības. Tāpēc mēs interesējamies par citiem, līdztekus raudzīdamies, lai nejauktos svešās lietās. (1. Kor. 10:24, 33; Filip. 2:3, 4; 1. Pēt. 4:15.) Īpaši mēs rūpējamies par saviem ticības biedriem, tomēr palīdzam arī tiem, kas nepieder pie draudzes. (Gal. 6:10.) Varbūt mēs varam apdomāt, kam tieši šodien būtu vajadzīga mūsu uzmanība un rūpes? (Skat.  ”Būsim laipni un iejūtīgi” 23. lappusē.)

Lai palīdzētu citiem, mums nav jāgaida īpašs laiks vai sevišķs gadījums. (Gal. 6:2;  Efez. 5:2; 1. Tes. 4:9, 10.) Mēs ik dienas cenšamies pievērst uzmanību tam, kā klājas citiem, un ar prieku palīdzam, ja ir radusies tāda vajadzība, turklāt darām to arī tad, kad pašiem tas sagādā zināmas neērtības. Mēs dāsni dalāmies ar citiem tajā, kas ir mūsu rīcībā, vai tas būtu laiks, materiālie līdzekļi vai gudrība un pieredze. Jehova ir apsolījis, ka tad, ja mēs būsim dāsni pret citiem, viņš būs dāsns pret mums. (Sal. Pam. 11:25; Lūk. 6:38.)

Kalpošana ”dienām un naktīm”

Vai patiešām ir iespējams Jehovam kalpot ”dienām un naktīm”? Tas ir iespējams, vienmēr cītīgi pildot visu, kas saistīts ar Jehovas pielūgsmi. (Ap. d. 20:31.) Ja mēs katru dienu lasām un pārdomājam Dieva vārdus, nemitīgi lūdzam Dievu, cenšamies apmeklēt visas sapulces un izmantojam jebkuru iespēju sludināt, var teikt, ka mēs kalpojam ”dienām un naktīm”. (Ps. 1:2; Lūk. 2:37; Ap. d. 4:20; 1. Tes. 3:10; 5:17.)

Ja mēs šādi kalpojam Jehovam, tad ikvienā mūsu dzīves jomā atspoguļojas vēlēšanās būt viņam patīkamiem un atspēkot Sātana apmelojumus. Mūsu mērķis ir godāt Jehovu visā, ko darām, pilnīgi visās situācijās. Savā runā un rīcībā, un vispār visos savos lēmumos mēs ievērojam viņa principus. Mēs apliecinām pateicību par viņa mīlestības pilnajām rūpēm un atbalstu, pilnībā paļaudamies uz viņu un veltīdami visu savu spēku kalpošanai. Turklāt mēs labprāt ņemam vērā viņa padomus un pamācības, kad savas nepilnības dēļ esam rīkojušies neatbilstoši viņa normām. (Ps. 32:5; 119:97; Sal. Pam. 3:25, 26; Kol. 3:17; Ebr. 6:11, 12.)

Dzīvosim arī turpmāk tā, lai ikkatra mūsu mūža diena būtu par godu Dievam! Tā mēs gūsim ”atvieglojumu savām dvēselēm” un varēsim izjust debesu Tēva mīlestības pilno gādību mūžīgi. (Mat. 11:29; Atkl. 7:16, 17.)

[Papildmateriāls/Attēli 22. lpp.]

 Dievs vēlas, lai mēs...

• bieži lūgtu (Rom. 12:12),

• lasītu un studētu Bībeli, attiecinātu izlasīto uz sevi (Ps. 1:2; 1. Tim. 4:15),

• pielūgtu Dievu kopā ar draudzi (Ps. 35:18; Ebr. 10:24, 25),

• materiālā, garīgā un emocionālā ziņā gādātu par savu ģimeni (1. Tim. 5:8),

• sludinātu labo vēsti par Valstību un gatavotu mācekļus (Mat. 24:14; 28:19, 20),

• rūpētos par savu fizisko, garīgo un emocionālo veselību, ieplānotu atpūtu (Marka 6:31; 2. Kor. 7:1; 1. Tim. 4:8, 16),

• pildītu draudzē uzticētos pienākumus (Ap. d. 20:28; 1. Tim. 3:1),

• uzturētu tīrību un kārtību mājās un Valstības zālē (1. Kor. 10:32).

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

 Būsim laipni un iejūtīgi...

• pret gados veciem brāļiem un māsām (3. Moz. 19:32),

• pret tiem, kas cieš no emociju traucējumiem vai kādas citas slimības (Sal. Pam. 14:21),

• pret ticības biedriem, kuriem ļoti vajadzīgs kaut kas tāds, ko mēs varam dot (Rom. 12:13),

• pret ģimenes locekļiem (1. Tim. 5:4, 8),

• pret draudzes locekļiem, kam nomiris dzīvesbiedrs (1. Tim. 5:9),

• pret draudzes vecākajiem, kas pūlas draudzes labā (1. Tes. 5:12, 13; 1. Tim. 5:17).