Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jehova ir tiesīgs valdīt pār visu

Jehova ir tiesīgs valdīt pār visu

Jehova ir tiesīgs valdīt pār visu

”Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm.” (Dan. 4:14.)

1., 2. Kādi ir daži iemesli, kāpēc cilvēku valdīšana ir cietusi neveiksmi?

CILVĒKU valdīšana ir cietusi neveiksmi — par to nav nekādu šaubu. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka cilvēkiem nepiemīt gudrība, kas ir vajadzīga, lai sekmīgi valdītu. Cilvēku valdīšanas trūkumi īpaši labi ir saskatāmi šajā laikā, kad daudzi valdnieki ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, ..neganti, ..nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, ..uzpūtīgi”. (2. Tim. 3:2—4.)

2 Tālā pagātnē pirmie cilvēki noraidīja Dieva valdīšanu. To darot, viņi varbūt domāja, ka kļūs neatkarīgi. Taču patiesībā viņi izvēlējās pakļauties Sātanam. Pēc seštūkstoš gadu ilgās cilvēku valdīšanas, ko ir spēcīgi ietekmējis ”šīs pasaules valdnieks” Sātans, cilvēce ir nonākusi visai bēdīgā stāvoklī. (Jāņa 12:31.) Kādā grāmatā par divdesmitā gadsimta vēsturi bija izteikts atzinums, ka ”meklēt ideālu pasauli” ir veltīgi. Grāmatā bija paskaidrots: ”To nav iespējams atrast, turklāt centieni tādu izveidot noved pie posta, totalitārisma un visnežēlīgākajiem kariem.” (The Oxford History of the Twentieth Century.) Cik gan skaidri šie vārdi parāda, ka cilvēku valdīšana ir cietusi neveiksmi!

3. Ko var secināt par to, kā Dievs būtu valdījis, ja Ādams un Ieva nebūtu grēkojuši?

3 Ir bēdīgi, ka pirmie cilvēki atteicās no vienīgās valdīšanas, kas ir sekmīga, — no Dieva valdīšanas. Protams, mēs precīzi nezinām, kā Jehova būtu īstenojis savu varu pār zemi, ja Ādams un Ieva būtu palikuši viņam uzticīgi. Tomēr mēs varam būt droši, ka Dieva valdīšanā, kurai pakļautos visa cilvēce, izpaustos mīlestība un objektivitāte. (Ap. d. 10:34; 1. Jāņa 4:8.) Tā kā Dievam piemīt visaugstākā gudrība, nav šaubu, ka, palikdami paklausīgi Dieva valdīšanai, cilvēki būtu izvairījušies no visām kļūdām, kas raksturīgas cilvēku valdīšanai. Dieva valdīšana — teokrātija — būtu spējīga ”gādāt ik dzīvajam, ko tas kāro”. (Ps. 145:16, VDP.) Īsi sakot, tāda valdīšana būtu nevainojama. (5. Moz. 32:4.) Cik žēl, ka cilvēki no tās atteicās!

4. Cik liela ir Sātana vara?

4 Lai gan Jehova ir ļāvis cilvēkiem valdīt pašiem, viņš ne uz mirkli nav atteicies no tiesībām valdīt pār viņa radītajām būtnēm. Pat varenais Babilonijas valdnieks bija spiests atzīt, ka ”Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm”. (Dan. 4:14.) Galu galā Dieva Valstība panāks, ka tiek īstenots Dieva prāts. (Mat. 6:10.) Tiesa, Jehova uz kādu laiku ir ļāvis Sātanam būt par ”šās pasaules dievu”, lai tiktu sagādāta pārliecinoša atbilde uz jautājumiem, kurus izvirzīja šis pretinieks. (2. Kor. 4:4.) Taču Sātans nekad nav varējis darīt neko tādu, ko Dievs nebūtu pieļāvis. (2. Laiku 20:6; salīdzināt Ījaba 1:11, 12; 2:3—6.) Turklāt visos laikos ir bijuši cilvēki, kas ir izvēlējušies pakļauties Dievam, lai arī viņi dzīvoja pasaulē, pār kuru valda Dieva visniknākais pretinieks.

Laiks, kad pār izraēliešiem valdīja Dievs

5. Kādu solījumu izraēlieši deva Dievam?

5 No Ābela laika līdz patriarhu laikam bija dievbijīgi cilvēki, kas pielūdza Jehovu un klausīja viņa norādījumiem. (Ebr. 11:4—22.) Laikā, kad dzīvoja Mozus, Jehova slēdza derību ar patriarha Jēkaba pēcnācējiem, kas kļuva par Izraēla tautu. 1513. gadā p.m.ē. izraēlieši savā un savu pēcnācēju vārdā solīja par savu valdnieku uzskatīt Jehovu. Viņi sacīja: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” (2. Moz. 19:8.)

6., 7. Kas raksturoja laiku, kad pār izraēliešiem valdīja Dievs?

6 Jehovam bija konkrēts nodoms, kāpēc viņš izraudzījās izraēliešus par savu tautu. (Nolasīt 5. Mozus 7:7, 8.) Šī lēmuma pamatā nebija tikai rūpes par izraēliešu labklājību. Tas bija saistīts ar Jehovas vārdu un viņa augstāko varu, un šie iemesli bija daudz svarīgāki. Izraēliešiem citu tautu priekšā bija jāliecina, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs. (Jes. 43:10; 44:6—8.) Tāpēc Jehova tautai darīja zināmu: ”Tu esi tam Kungam, savam Dievam, svētīta tauta, un no visām tautām, kas vien ir virs zemes, tas Kungs tevi ir sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par tautu, kas tam pieder.” (5. Moz. 14:2.)

7 Valdot pār izraēliešiem, Dievs ņēma vērā, ka viņi ir nepilnīgi. Bet Dieva likumi bija pilnīgi, un tajos atspoguļojās Dieva īpašības. Jehovas likumi, kurus viņš deva ar Mozus starpniecību, izcēla viņa svētumu, taisnīguma mīlestību, gatavību piedot un pacietību. Laikā, kad vēl bija dzīvs Jozua un citi no viņa paaudzes, izraēliešu tauta ievēroja Jehovas likumus un tāpēc izjuta mieru un saņēma daudz svētību. (Joz. 24:21, 22, 31.) Šis izraēliešu tautas vēstures posms uzskatāmi liecina, cik sekmīga ir Jehovas valdīšana.

Grūtības, kas radās, kad tika iecelti valdnieki no cilvēku vidus

8., 9. Kādu nesaprātīgu lūgumu izteica izraēlieši, un ko viņi pēc tam pieredzēja?

8 Laikam ejot, izraēlieši bieži nepakļāvās Dieva valdīšanai un zaudēja viņa aizsardzību. Visbeidzot izraēlieši ar pravieša Samuēla starpniecību prasīja, lai Dievs viņiem ieceltu valdnieku no cilvēku vidus. Jehova teica, lai Samuēls izpilda tautas lūgumu, un piebilda: ”Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš.” (1. Sam. 8:7.) Lai gan Jehova pieļāva, ka par izraēliešu valdnieku kļūst kāds no viņu pašu vidus, Jehova viņus brīdināja, ka, izraugoties par savu valdnieku cilvēku, izraēlieši pieredzēs grūtības. (Nolasīt 1. Samuēla 8:9—18.)

9 Turpmākie notikumi parādīja, ka Jehovas brīdinājums nebija bez pamata. Tas, ka pār izraēliešiem valdīja ķēniņš no cilvēku vidus, viņiem radīja daudz problēmu, it sevišķi tad, kad ķēniņš nebija uzticīgs Dievam. Paturot prātā izraēliešu pieredzēto, nav jābrīnās, ka gadsimtu gaitā valdījušie cilvēki, kas nav pazinuši Jehovu, nav spējuši sagādāt saviem padotajiem paliekošu labklājību. Tiesa, ir tādi politiķi, kas lūdz Dieva svētību saviem centieniem panākt mieru un drošību. Bet vai gan Dievs var svētīt cilvēkus, kas paši nepakļaujas viņa valdīšanai? (Ps. 2:10—12.)

Jauna tauta, pār kuru valda Dievs

10. Kāpēc Dievs izraēliešu vietā izvēlējās citu tautu?

10 Izraēliešu tauta parādīja, ka nevēlas uzticīgi kalpot Jehovam. Galu galā viņi noraidīja Dieva izraudzīto Mesiju, savukārt Dievs atmeta viņus un sava nodoma īstenošanai izvēlējās citu cilvēku grupu, kas kļuva par jaunu tautu. Tā mūsu ēras 33. gadā radās kristiešu draudze, kuru veidoja Jehovas svaidītie kalpi. Šī draudze bija jauna tauta, pār kuru valdīja Jehova. Pāvils to nosauca par ”Dieva Israēlu”. (Gal. 6:16.)

11., 12. Kādā ziņā kārtība, kāda pastāv kristiešu draudzē, ir līdzīga tai, kāda bija izraēliešu tautā?

11 Ja salīdzina izraēliešu tautu ar ”Dieva Israēlu”, var pamanīt gan zināmu līdzību, gan vairākas atšķirības. Kristiešiem, atšķirībā no senajiem izraēliešiem, nav valdnieka no cilvēku vidus, un viņiem nav vajadzības nest dzīvnieku upurus par grēkiem. Bet kristiešu draudze līdzinās izraēliešu tautai, piemēram, ar to, ka arī tajā noteikta atbildība ir uzticēta ”vecajiem” jeb vecākajiem. (2. Moz. 19:3—8.) Kristiešu draudzes vecākie nevalda pār Dieva ganāmpulku. Viņi rūpējas par draudzi un pašaizliedzīgi uzņemas vadību kristīgajā darbībā. Viņi pret ikvienu draudzes locekli izturas ar mīlestību un visiem parāda cieņu. (2. Kor. 1:24; 1. Pēt. 5:2, 3.)

12 Pārdomājot Dieva attiecības ar izraēliešu tautu, ”Dieva Israēla” locekļi un viņu biedri no ”citām avīm” aizvien augstāk vērtē Jehovu un viņa valdīšanu. (Jāņa 10:16.) Piemēram, vēsture liecina, ka izraēliešu valdnieku nostāja spēcīgi ietekmēja viņu padotos un tos mudināja vai nu uz labiem, vai sliktiem darbiem. No tā var mācīties kristieši, kam ir uzticēta vadība draudzē. Lai gan viņi, atšķirībā no izraēliešu ķēniņiem, nav valdnieki, viņiem vienmēr jābūt par labu paraugu ticībā. (Ebr. 13:7.)

Jehovas valdīšana mūsdienās

13. Kas svarīgs notika 1914. gadā?

13 Šajā laikā kristieši visā pasaulē sludina, ka cilvēku valdīšanai tuvojas gals. 1914. gadā Jehova debesīs nodibināja savu Valstību, kurā valda viņa ieceltais ķēniņš Jēzus Kristus. Tolaik Dievs Jēzum deva varu, lai tas izietu ”uzvarēdams un lai uzvarētu”. (Atkl. 6:2.) Jaunieceltajam ķēniņam tika pavēlēts: ”Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Ps. 110:2.) Diemžēl pasaules tautas ir atteikušās pakļauties Jehovas varai. Tās ir turpinājušas rīkoties tā, it kā Dieva nebūtu. (Ps. 14:1.)

14., 15. a) Kādā veidā Dieva Valstība īsteno savu varu, un kādi jautājumi mums tāpēc būtu jāpārdomā? b) Kas mūsdienās liecina par Dieva valdīšanas pārākumu?

14 Uz zemes vēl ir palikuši nedaudzi ar garu svaidītie ”Dieva Israēla” locekļi. Šie Jēzus Kristus brāļi pilda savus pienākumus, ”Kristus sūtīti”. (2. Kor. 5:20.) Viņi veido uzticīgā un gudrā kalpa grupu, kurai ir uzdots rūpēties par Dieva kalpiem uz zemes un sagādāt garīgo uzturu svaidītajiem kristiešiem un aizvien pieaugošajam to kristiešu pulkam, kuri cer dzīvot uz zemes mūžīgi. (Mat. 24:45—47; Atkl. 7:9—15.) Par to, ka Jehova svētī šo kārtību, liecina viņa kalpu garīgā labklājība.

15 Ikvienam no mums būtu jāpārdomā: vai es pilnībā apzinos, kādi pienākumi man ir jāveic kristiešu draudzē? Vai es itin visā atbalstu Jehovas valdīšanu? Vai es esmu lepns, ka varu pakļauties Jehovas nodibinātajai Valstībai? Vai es esmu apņēmības pilns arī turpmāk stāstīt citiem par Dieva Valstību, cik vien ir manos spēkos? Kristieši ar prieku pakļaujas norādījumiem, ko sniedz Vadošā padome, un sadarbojas ar draudzēs ieceltajiem vecākajiem. Ja mēs tā rīkojamies, mēs apliecinām, ka atbalstām Dieva valdīšanu. (Nolasīt Ebrejiem 13:17.) Labprātīga pakļaušanās Dieva varai ir radījusi vienotību, kurai nav līdzīgas šajā sašķeltajā pasaulē. Miers un taisnīgums, kas valda garīgajā paradīzē, kurā dzīvo Jehovas tauta, sagādā godu Jehovam un pierāda, ka viņa valdīšana ir pati labākā.

Jehovas valdīšana ir pati labākā

16. Kāda izvēle ir jāizdara ikvienam cilvēkam?

16 Strauji tuvojas laiks, kad būs atbildēts uz jautājumiem, kuri radās Ēdenes dārzā. Tāpēc tagad cilvēkiem ir jāizdara izvēle. Ikvienam ir jāizlemj, vai viņš pakļausies Jehovas varai vai atbalstīs cilvēku valdības. Mums ir uzticēts godpilns uzdevums palīdzēt lēnprātīgiem cilvēkiem pieņemt pareizu lēmumu. Drīz Armagedona kaujas laikā Jehovas Valstība nomainīs cilvēku veidotās valdības, kas ir pakļautas Sātana ietekmei. (Dan. 2:44; Atkl. 16:16.) Cilvēku valdīšanai pienāks gals, un vara pār visu zemi piederēs Dieva Valstībai. Jehovas tiesības valdīt būs pilnībā apstiprinātas. (Nolasīt Atklāsmes 21:3—5.)

17. Kādi fakti var palīdzēt lēnprātīgiem cilvēkiem izvēlēties pareizo varu, kurai pakļauties?

17 Visiem, kas vēl nav stingri izlēmuši pakļauties Jehovam, būtu ar lūgšanām jāpārdomā svētības, ko viņa valdīšana atnesīs cilvēkiem. Cilvēku valdības nav spējušas novērst noziedzību un terorismu, turpretī Dieva Valstība izskaudīs ļaunumu no zemes virsas. (Ps. 37:1, 2, 9.) Cilvēku valdīšana ir kļuvusi par iemeslu nebeidzamiem kariem, bet Dieva Valstība ”liks kariem mitēties visā pasaulē”. (Ps. 46:10.) Dievs pat atjaunos mieru starp cilvēkiem un dzīvniekiem! (Jes. 11:6—9.) Ar cilvēku valdīšanu roku rokā ir gājusi nabadzība un bads, taču Dieva Valstība šīs nelaimes likvidēs. (Jes. 65:21.) Pat tādi valdnieki, kuriem ir bijuši vislabākie nolūki, nav spējuši novērst slimības un nāvi, bet Dieva valdīšanas laikā veci un slimi cilvēki atgūs jaunības spēku. (Īj. 33:25; Jes. 35:5, 6.) Zeme kļūs par paradīzi, kurā dzīvos arī tie, kas būs piecelti no nāves. (Lūk. 23:43; Ap. d. 24:15.)

18. Kā mēs varam apliecināt, ka uzskatām Dieva valdīšanu par pašu labāko?

18 Dieva valdīšana likvidēs visu ļaunumu, ko Sātans izraisīja, pamudinādams pirmos cilvēkus novērsties no viņu Radītāja. Sātans nu jau seštūkstoš gadu rada nelaimes un postu, bet Dievs ar Kristus starpniecību to visu izlabos tūkstoš gadu laikā. Cik gan skaidri tas pierāda Dieva valdīšanas pārākumu! Mēs, būdami Dieva liecinieki, uzskatām viņu par savu valdnieku. Tāpēc katru savas dzīves dienu — un pat katru stundu — apliecināsim, ka mēs kalpojam Jehovam, pakļaujamies viņa Valstībai un esam lepni, ka varam būt viņa liecinieki! Izmantosim ikvienu iespēju pastāstīt visiem, kas ir gatavi mūs uzklausīt, ka Jehovas valdīšana ir pati labākā!

Ko mēs esam uzzinājuši no šiem Bībeles pantiem:

5. Mozus 7:7, 8;

1. Samuēla 8:9—18;

Ebrejiem 13:17;

Atklāsmes 21:3—5?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 29. lpp.]

Jehova vienmēr ir paturējis tiesības valdīt pār visu

[Attēls 31. lpp.]

Cilvēki, kas ir izvēlējušies pakļauties Jehovas varai, ir vienoti visā pasaulē