Kāpēc atdot savu dzīvi Jehovam?

”Šinī naktī man piestājās viens eņģelis no tā Dieva, kam es piederu.” (Ap. d. 27:23, LB-26.)

1. Kādi soļi ir jāsper pirms kristīšanās, un kādi jautājumi tiks iztirzāti?

”VAI uz Jēzus Kristus upura pamata jūs esat nožēlojuši savus grēkus, devuši solījumu kalpot Jehovam un apņēmušies pildīt viņa gribu?” Šis ir viens no jautājumiem, uz kuru kristīšanās runas beigās atbild tie, kas gatavojas kristīties. Kāpēc kristiešiem ir jāatdod sava dzīve Jehovam, apsolot kalpot viņam un pildīt viņa gribu? Ko mēs iegūstam, atdodot sevi Dievam? Vai tad, ja mēs to nedarītu, Dievam mūsu kalpošana nebūtu pieņemama? Pirms mēs pievēršamies šiem jautājumiem, aplūkosim, ko īsti nozīmē atdot savu dzīvi Jehovam.

2. Ko nozīmē atdot savu dzīvi Jehovam?

² Ko nozīmē atdot savu dzīvi Dievam? Vārdi, ko apustulis Pāvils sacīja saviem ceļabiedriem, ar kuriem kopā viņš atradās uz vētras mētāta kuģa, atklāja, kādas bija viņa attiecības ar Dievu. Viņš Jehovu nosauca par ”Dievu, kam [viņš] pieder” (LB-26). (Nolasīt Apustuļu darbus 27:22—24.) Visi patiesie kristieši pieder Jehovam, turpretī pasaule kopumā atrodas Sātana varā. (Atkl. 12:9.) Kristietis pieder Jehovam, sākot ar brīdi, kad viņš lūgšanā atdod savu dzīvi Jehovam un svinīgi sola viņam kalpot. Nākamais solis ir kristīšanās ūdenī.

3. Ko simbolizēja Jēzus kristīšanās, un kā kristieši seko viņa paraugam?

³ Pieņemdams personīgu lēmumu pildīt Dieva gribu, Jēzus mums ir rādījis labu paraugu. Tā kā Jēzus piedzima ebreju tautā, kura bija Dieva īpašums, viņš jau piederēja Dievam. Kristījoties viņš izdarīja kaut ko vairāk, nekā bija prasīts bauslībā. Viņa nostāja ir redzama Bībelē lasāmajos vārdos: ”Raugi, es nāku.. tavu prātu darīt, ak Dievs!” (Ebr. 10:7; Lūk. 3:21.) Ar savu kristīšanos Jēzus parādīja, ka nodod sevi debesu Tēvam, lai pildītu viņa gribu. Arī Jēzus sekotāji kristījas ūdenī.  Viņu gadījumā kristīšanās ir apliecinājums tam, ka viņi lūgšanā ir atdevuši savu dzīvi Dievam.

Saistības, kas mums nāk par labu

4. Ko var mācīties no draudzības, kāda pastāvēja starp Dāvidu un Jonatānu?

⁴ Kristieša solījums kalpot Dievam ir kaut kas vairāk nekā vienkārši apņemšanās. Ko mēs iegūstam, atdodot savu dzīvi Dievam? To palīdz saprast salīdzinājums ar saistībām, kādas mēs uzņemamies attiecībās ar cilvēkiem. Piemēram, lai ar kādu cilvēku nodibinātu draudzību, mums ir jāuzņemas pienākumi, kādus draudzība uzliek. Tas sevī ietver apņemšanos atbalstīt draugu un interesēties par viņu. Bībelē var lasīt par īpaši ciešu draudzību, kāda pastāvēja starp Dāvidu un Jonatānu. Draudzības jūtu vadīti, viņi pat bija noslēguši savstarpēju derību. (Nolasīt 1. Samuēla 17:57; 18:1, 3.) Lai gan draugi lielākoties neuzņemas tik nopietnas saistības, draudzība ir stipra tikai tad, ja draugi jūt pienākumu viens pret otru. (Sal. Pam. 17:17; 18:24.)

5. Kā vergam bija jārīkojas, lai viņš varētu pastāvīgi kalpot labam kungam?

⁵ Bauslībā, ko Dievs bija devis izraēliešiem, bija minēta situācija, kurā izraēlietim nāca par labu tas, ka viņš uzņēmās noteiktas saistības. Vergs, kas gribēja izjust drošību, pastāvīgi kalpojot labam kungam, varēja ar to noslēgt vienošanos. Bauslībā bija norādīts: ”Ja ebrējs teiks: ”Es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus,” tad lai viņš neaiziet brīvībā. Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to pieved durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.” (2. Moz. 21:5, 6.)

6., 7. a) Kā saistību uzņemšanās mums nāk par labu attiecībās ar cilvēkiem? b) Kāda nozīme saistībām ir attiecībās ar Jehovu?

⁶ Attiecības, kurās savstarpējām saistībām ir īpaši liela nozīme, ir laulība. Šo saistību pamatā ir nevis formāla vienošanās, bet uzticība otram cilvēkam. Ja vīrietis un sieviete dzīvo kopā, nereģistrējuši laulību, ne viņi paši, ne viņu bērni nevar izjust patiesu drošību. Savukārt dzīvesbiedri, kas ir noslēguši Dieva acīs godājamu laulību, apzinās pienākumu visas domstarpības un problēmas risināt mīlestības garā, kā tas ir noteikts Bībelē. (Mat. 19:5, 6; 1. Kor. 13:7, 8; Ebr. 13:4.)

⁷ Jau Bībeles laikos cilvēki saprata, cik svarīgi ir darba un darījumu jautājumos slēgt savstarpēju vienošanos. (Mat. 20:1, 2, 8.) Mūsdienās šajā ziņā nekas nav mainījies. Piemēram, pirms stāšanās darbā vai iesaistīšanās kādā darījumā ir noderīgi noslēgt rakstisku vienošanos jeb līgumu. Tāpat kā saistību uzņemšanās stiprina draudzību un laulību un ienes stabilitāti darba attiecībās, pilnīga sevis atdošana Jehovam stiprina mūsu attiecības ar viņu. Tagad pievērsīsim uzmanību, kāds ieguvums cilvēkiem senatnē bija no tā, ka viņi piederēja Dievam Jehovam, un ko tas viņiem nozīmēja.

Tauta, kas piederēja Dievam

8. Ko nozīmēja tas, ka izraēlieši atdeva sevi Dievam?

⁸ Izraēlieši kļuva par Jehovas tautu, kad deva viņam svinīgu solījumu. Sapulcinājis izraēliešus pie Sinaja kalna, Jehova viņiem sacīja: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū.” Tauta vienā balsī atbildēja: ”Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.” (2. Moz. 19:4—8.) Atdodot sevi Dievam, izraēlieši nevis vienkārši apņēmās kaut ko darīt, bet apsolīja piederēt Jehovam. Savukārt Jehova turpmāk par viņiem gādāja kā par savu ”īpašumu”.

9. Ko izraēlieši ieguva no tā, ka viņi piederēja Jehovam?

 ⁹ Izraēlieši daudz ieguva no tā, ka viņi piederēja Jehovam. Jehova bija uzticīgs savam solījumam un gādāja par viņiem kā mīlošs tēvs par savu bērnu. Dievs izraēliešu tautai sacīja: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” (Jes. 49:15.) Jehova vadīja izraēliešus, izmantodams bauslību, uzmundrināja, sūtīdams pie viņiem praviešus, un aizsargāja ar eņģeļu starpniecību. Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Viņš pasludināja Jēkabam savu vārdu un Israēlam savus likumus un tiesas. Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai.” (Ps. 147:19, 20; nolasīt Psalmu 34:8, 20; 48:15.) Jehova pagātnē gādāja par tautu, kas viņam piederēja, un tāpat viņš mūsdienās gādā par tiem, kas ir atdevuši sevi viņam.

Kāpēc mums jāatdod sava dzīve Dievam

10., 11. Kāpēc cilvēki nepiedzimst Dievam uzticīgo saprātīgo būtņu ģimenē?

¹⁰ Cilvēkam, kas vēl nav sevi atdevis Dievam un kristījies, varētu rasties jautājums, vai nevar kalpot Dievam, nedodot īpašu solījumu. Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidra, ja ņem vērā, kāds ir mūsu pašreizējais stāvoklis Dieva priekšā. Ādama grēka dēļ visi cilvēki piedzimst ārpus Dievam uzticīgo saprātīgo būtņu ģimenes. (Rom. 3:23; 5:12.) Lai mēs tiktu pieņemti šajā ģimenē, mums ir jāatdod sevi Dievam. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

¹¹ Nav vecāku, kas varētu dot saviem bērniem tādu dzīvību, kādu Dievs to bija iecerējis, — mūžīgu dzīvību. (1. Tim. 6:19.) Mēs nepiedzimām par Dieva bērniem, jo brīdī, kad pirmie cilvēki sagrēkoja, visa cilvēce tika nošķirta no sava mīlošā Tēva un Radītāja. (Salīdzināt 5. Mozus 32:5.) Kopš tā laika cilvēki kopumā ir atsvešināti no Jehovas un nepieder pie viņam uzticīgo būtņu ģimenes.

12. a) Kā nepilnīgiem cilvēkiem ir pavērusies iespēja piederēt pie Dieva ģimenes? b) Kādi soļi ir jāsper pirms kristīšanās?

¹² Tomēr katrs no mums personīgi var lūgt, lai Dievs mūs pieņem savu kalpu ģimenē. * Kā mums, grēcīgiem cilvēkiem, ir pavērusies šāda iespēja? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar viņu viņa Dēla nāvē.” (Rom. 5:10.) Kristījoties mēs būtībā lūdzam Dievam tīru sirdsapziņu, lai mēs varētu būt viņam pieņemami. (1. Pēt. 3:21.) Taču pirms kristīšanās ir jāsper vairāki soļi. Mums ir jāiegūst zināšanas par Dievu, jāiemācās paļauties uz viņu, jānožēlo grēki un jāpārtrauc nepareiza rīcība. (Jāņa 17:3; Ap. d. 3:19; Ebr. 11:6.) Bet mums ir jāizdara vēl kaut kas, pirms mēs varam tikt pieņemti Dieva ģimenē.

13. Cik pamatota ir prasība, ka cilvēkam, kas vēlas kļūt par Dieva kalpu ģimenes locekli, ir jādod Dievam īpašs solījums?

¹³ Lai cilvēks, kas ir bijis atsvešināts no Dieva, varētu pievienoties Dieva kalpu ģimenei, viņam vispirms ir jādod Dievam īpašs solījums. To var paskaidrot ar piemēru. Iztēlosimies situāciju, kad kāds ģimenes galva, kuram ir krietna cilvēka reputācija, vēlas palīdzēt zēnam, kas ir kļuvis par bāreni, un apsver iespēju viņu adoptēt. Taču, pirms vīrietis pieņem puiku par savu dēlu, viņš vēlas, lai tas kaut ko apsolītu. Viņš grib zināt, vai zēns viņu mīlēs un cienīs kā tēvu. Vienīgi tad, ja zēns ir gatavs dot šādu solījumu, vīrietis būs ar mieru uzņemt viņu savā ģimenē. Vai jūs nepiekrītat, ka šāda prasība  ir saprātīga? Tāpat arī Jehova pieņem savā ģimenē tikai tos, kas ir gatavi dot viņam īpašu solījumu un piederēt viņam. Bībelē ir izteikts aicinājums: ”Nododiet sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri.” (Rom. 12:1.)

Solis, uz ko mudina mīlestība un ticība

14. Kāpēc var teikt, ka ar solījumu kalpot Dievam mēs apliecinām mīlestību pret viņu?

¹⁴ Dodot solījumu kalpot Dievam un atdodot savu dzīvi viņam, mēs apliecinām, ka no sirds viņu mīlam. Šis solījums kaut kādā ziņā līdzinās laulību solījumam. Kāzu dienā kristietis apliecina mīlestību savai līgavai, soloties būt uzticīgs viņai, lai kas arī notiktu. Tas ir uzticības solījums otram cilvēkam, nevis vienkārši apņemšanās veikt kādus pienākumus. Kristietis saprot, ka viņš nevar saņemt svētības, ko dod dzīve ar mīlamo cilvēku, ja viņš nedod laulību solījumu. Tāpat arī mēs nevaram iemantot svētības, kādas izjūt Jehovas ģimenes locekļi, ja nedodam solījumu kalpot viņam. Mēs atdodam savu dzīvi Dievam, jo, par spīti savai nepilnībai, mēs vēlamies piederēt viņam un esam apņēmušies būt viņam uzticīgi, lai kas arī notiktu. (Mat. 22:37.)

15. Kā tajā, ka atdodam sevi Dievam, izpaužas mūsu ticība?

¹⁵ Kad mēs atdodam savu dzīvi Dievam, mēs apliecinām arī ticību. Kāpēc tā var apgalvot? Ticība Jehovam rada mūsos pārliecību, ka tuvas attiecības ar viņu ir kaut kas ļoti vērtīgs. (Ps. 73:28.) Mēs zinām, ka, dzīvojot ”sabojātas un samaitātas paaudzes vidū”, ne vienmēr būs viegli staigāt ar Dievu, bet mēs paļaujamies uz Jehovas solījumu atbalstīt mūsu centienus viņam uzticīgi kalpot. (Filip. 2:15; 4:13.) Kaut arī mēs esam grēcīgi, mēs varam būt droši, ka Jehova būs pret mums žēlsirdīgs arī tad, ja kļūdīsimies. (Nolasīt Psalmu 103:13, 14; Romiešiem 7:21—25.) Mēs ticam, ka Jehova mūs atalgos par mūsu centieniem palikt viņam uzticīgiem. (Īj. 27:5.)

Solījums, kas sniedz gandarījumu un laimi

16., 17. Kāpēc solījums kalpot Jehovam ļauj mums justies laimīgiem?

¹⁶ Tas, ka esam atdevuši savu dzīvi Jehovam, ļauj mums justies laimīgiem, jo mēs vairs nedzīvojam sev pašiem. Jēzus mācīja: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Ap. d. 20:35.) Laikā, kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš pilnā mērā izjuta, kādu laimi sniedz nesavtīga dzīve. Kad bija vajadzīgs, viņš bija gatavs atteikties no atpūtas, ēdiena un ērtībām, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz dzīvību. (Jāņa 4:34.) Jēzum sagādāja gandarījumu apziņa, ka viņš iepriecina sava Tēva sirdi. Jēzus sacīja: ”Kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 8:29; Sal. Pam. 27:11.)

 ¹⁷ Jēzus norādīja saviem sekotājiem, kā gūt dzīvē gandarījumu, kad viņiem mācīja: ”Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt.” (Mat. 16:24.) Paklausīdami šim aicinājumam, mēs tuvojamies Jehovam. Kurš vēl cits rūpētos par mums ar tik lielu mīlestību?

18. Kāpēc nekas nevar sniegt tik lielu gandarījumu kā dzīve, kuras centrā ir solījums kalpot Jehovam?

¹⁸ Nekas nevar sniegt tik lielu gandarījumu kā dzīve, kuras centrā ir solījums kalpot Jehovam. Daudzi cilvēki veltī savu dzīvi, piemēram, tam, lai kļūtu bagāti, taču tā arī neiegūst patiesu laimi un gandarījumu. Turpretī tie, kas atdod savu dzīvi Jehovam, ir patiesi laimīgi. (Mat. 6:24.) Viņus dara laimīgus godpilnā iespēja būt ”Dieva darba biedriem”, tomēr tas nenozīmē, ka viņi būtu atdevuši savu dzīvi kādam darbam. (1. Kor. 3:9.) Viņi sevi ir atdevuši Dievam, kas vislabāk prot novērtēt viņu pašaizliedzību. Jehova pat ļaus saviem uzticīgajiem kalpiem atgūt jaunības spēku, lai tie varētu izjust viņa gādību mūžīgi. (Īj. 33:25; nolasīt Ebrejiem 6:10.)

19. Ko iegūst tie, kas dod solījumu kalpot Jehovam?

¹⁹ Kad mēs apsolām kalpot Jehovam, mēs nodibinām ar viņu tuvas attiecības. Bībelē ir teikts: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēk. 4:8; Ps. 25:14.) Nākamajā rakstā būs apskatīts, kāpēc nav jābaidās pieņemt lēmumu piederēt Jehovam.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ko nozīmē atdot savu dzīvi Dievam?

• Ko mēs iegūstam tāpēc, ka esam atdevuši savu dzīvi Dievam?

• Kāpēc tiem, kas vēlas kalpot Jehovam, ir jādod īpašs solījums?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 6. lpp.]

Dzīvojot saskaņā ar solījumu kalpot Jehovam, mēs iegūstam nezūdošu laimi