”Bērna tiesības attīstīt garīgumu”

2008. gada 9. decembrī notika nozīmīgs seminārs par tēmu ”Bērna tiesības attīstīt garīgumu”, ko organizēja Zviedrijas Bērnu tiesību akadēmija. Seminārā tika pausti dažādi viedokļi, un tajā uzstājās pārstāvji no Zviedrijas luterāņu baznīcas un citām kristīgajām konfesijām, kā arī islāma un humānistu kustības.

Lektoru vidū bija kāds garīdznieks, kurš sacīja: ”Nav iespējams reālistiski un precīzi izvērtēt, cik liela ir Bībelē aprakstīto gadījumu ietekme uz bērnu garīgumu.” Kā tas, ko var lasīt Bībelē, apmierina bērnu garīgās vajadzības?

”Bībeles panti un Bībelē aprakstītie gadījumi sniedz bērniem vielu dziļām personiskām pārdomām,” teica minētais garīdznieks. Pēc viņa domām, ”stāsts par Ādamu un Ievu, Kainu un Ābelu, Dāvidu un Goliātu, Jēzus dzimšanu, gadījums ar muitnieku Caķeju, kā arī līdzības par pazudušo dēlu un žēlsirdīgo samarieti” ir ”daži uzskatāmi piemēri, kas veido [bērna] priekšstatus par tādiem eksistenciāli svarīgiem jēdzieniem kā nodevība, piedošana, grēku izpirkšana, naids, zaudēta pašcieņa, taisnīgs sods, brālīga un nesavtīga mīlestība”. Viņš piebilda: ”Šos Bībeles fragmentus un tajos ietvertos principus bērns var attiecināt uz savu dzīvi, un tie var būtiski ietekmēt viņa rīcību.”

Protams, ir labi mudināt bērnus lasīt Bībeli. Bet vai bērni tiešām ir spējīgi gremdēties ”dziļās personiskās pārdomās” par to, ko viņi Bībelē izlasa, un nonākt pie pareiziem secinājumiem?

Pat pieaugušajiem ir vajadzīgs kāds, kas viņiem paskaidrotu atsevišķus Bībeles fragmentus. Piemēram, Bībelē ir stāstīts par kādu etiopiešu galminieku, kam nepietika ar ”dziļām personiskām pārdomām”, lai izprastu Dieva Rakstus. Viņš lasīja Jesajas pravietojumus, bet tos līdz galam nesaprata. Tā kā galminieks vēlējās zināt, par ko pravietis raksta, viņš labprāt uzklausīja paskaidrojumus, ko viņam sniedza Kristus māceklis Filips. (Ap. d. 8:26—40.) Tāpat kā savulaik etiopietim, arī mums visiem — un it sevišķi bērniem — ir vajadzīgi paskaidrojumi par Bībelē rakstīto.

Bībelē ir teikts: ”Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī.” (Sal. Pam. 22:15.) Bērniem ir nepieciešama vadība, un vecāku pienākums ir sniegt saviem bērniem izpratni par morāles normām un garīgiem jautājumiem, balstoties uz Bībeli un to, kas tiek mācīts kristiešu draudzes sapulcēs. Bērniem ir tiesības saņemt šādu apmācību. Jau no agras bērnības viņiem ir jāmāca Bībele, lai viņi varētu garīgi augt, iegūt garīgu briedumu un prasmi ”izšķirt labu un ļaunu”. (Ebr. 5:14.)