Izraugieties labāko dzīves ceļu!
Izraugieties labāko dzīves ceļu!
”Vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.” (Rom. 14:8.)
1. Ko no Jēzus mācītā var secināt par to, kāds ir labākais dzīves ceļš?
JEHOVA vēlas, lai mēs būtu laimīgi. No visiem ceļiem, ko cilvēki savā dzīvē var izraudzīties, tikai viens ceļš ir pats labākais. Lai mūsu dzīve būtu patiesi izdevusies, mums ir jādzīvo saskaņā ar Bībeles principiem un jāmācās no Dieva Dēla, Jēzus Kristus. Jēzus savus sekotājus mācīja pielūgt Dievu garā un patiesībā un deva tiem uzdevumu gatavot viņa mācekļus. (Mat. 28:19, 20; Jāņa 4:24.) Sekojot Jēzus norādījumiem, mēs iepriecinām Jehovu un iemantojam viņa svētības.
2. Kā pirmajā gadsimtā rīkojās cilvēki, kas pieņēma vēsti par Valstību, un kāpēc viņi ir nosaukti par ”ticības ceļa gājējiem”?
2 Kad pazemīgi cilvēki izveido ticību Jehovam un kristījas, par viņiem pamatoti var teikt, ka viņi ir izraudzījušies vislabāko dzīves ceļu. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā tūkstošiem dažādu tautību cilvēku pieņēma patiesību un kristījās, apliecinādami citu priekšā, ka ir atdevuši sevi Dievam. (Ap. d. 2:41.) Šie agrīnie mācekļi Bībelē ir nosaukti par ”ticības ceļa gājējiem”. (Ap. d. 9:2, JD-07.) Šāds apzīmējums ir vietā, jo tie, kas kļuva par Kristus sekotājiem, uzsāka dzīves ceļu, kurā galvenais bija ticība Jēzum Kristum un sekošana viņa paraugam. (1. Pēt. 2:21.)
3. Uz ko ir balstīts cilvēka lēmums kristīties, un cik daudzi pēdējos desmit gados ir spēruši šo soli?
3 Kristus mācekļu gatavošana pēdējās dienās ir vērsusies plašumā, un tagad šis darbs norit vairāk nekā 230 zemēs. Pēdējo desmit gadu laikā vairāk nekā 2,7 miljoni cilvēku ir pieņēmuši lēmumu kalpot Jehovam un kristījušies, tā apliecinot, ka ir atdevuši sevi viņam. Tātad šajā laika posmā vidējais kristīto skaits nedēļā ir pārsniedzis piecus tūkstošus. Lēmums kristīties ir balstīts uz mīlestību pret Dievu, Bībeles zināšanām un ticību tam, ko Bībele māca. Kristīšanās ir pavērsiena punkts mūsu dzīvē, jo tā iezīmē sākumu tuvām attiecībām starp mums un Jehovu. Kristījoties mēs arī apliecinām paļāvību uz to, ka Jehova palīdzēs mums uzticīgi viņam kalpot un iet viņa norādīto ceļu, tāpat kā viņš ir palīdzējis saviem kalpiem senatnē. (Jes. 30:21.)
Kāpēc ir vērts kristīties?
4., 5. Kādas svētības gūst tie, kas ir kristījušies?
4 Varbūt jūs jau esat ieguvis zināšanas par Dievu, saskaņojis savu dzīvi ar viņa prasībām un esat kļuvis par nekristītu sludinātāju. Tas, bez šaubām, ir slavējami. Bet vai jūs lūgšanā esat devis Dievam solījumu kalpot viņam un gatavojaties kristīties? Mācoties Bībeli, jūs droši vien esat sapratis, ka Dieva kalpu dzīvē galvenais ir slavēt Jehovu, nevis izdabāt sev vai tiekties pēc materiālām vērtībām. (Nolasīt Psalmu 148:11—13; Lūk. 12:15.) Kādas svētības pieredz tie, kas ir kristījušies?
5 Kad jūs būsiet atdevis sevi Dievam un kristījies, jūsu dzīve iegūs dziļu jēgu. Jums sagādās prieku apziņa, ka pildāt Dieva gribu. (Rom. 12:1, 2.) Jehovas svētais gars jūsos veidos mieru, ticību un citus gara augļus. (Gal. 5:22.) Dievs atbildēs uz jūsu lūgšanām un svētīs jūsu centienus dzīvot saskaņā ar Bībeles normām. Kalpošana Jehovam un viņam patīkama dzīve sniegs jums gandarījumu un nostiprinās jūsu cerību dzīvot mūžīgi. Atdodot sevi Jehovam un kristījoties, jūs parādīsiet, ka tiešām vēlaties būt Jehovas liecinieks. (Jes. 43:10—12.)
6. Ko mēs apliecinām kristījoties?
6 Ar to, ka atdodam savu dzīvi Jehovam un kristījamies, mēs apliecinām, ka piederam viņam. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam. Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tā tad vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.” (Rom. 14:7, 8.) Dievs mums ir piešķīris īpašu dāvanu — gribas brīvību. Kad mēs aiz mīlestības pret Dievu cieši apņemamies iet viņa norādīto ceļu, mēs iepriecinām viņa sirdi. (Sal. Pam. 27:11.) Ar kristīšanos mēs apliecinām, ka esam atdevuši sevi Dievam un turpmāk itin visā klausīsim viņam. Mēs parādām, ka jautājumā par augstāko varu esam nostājušies viņa pusē. (Ap. d. 5:29, 32.) Savukārt Jehova ir ar mums un mūs atbalsta. (Nolasīt Psalmu 118:6.) Kristīšanās mums ļauj iemantot arī citas svētības gan tagad, gan nākotnē.
Svētības, ko izjūtam, piederēdami pie brāļu saimes
7.—9. a) Ko Jēzus apsolīja tiem, kas visu bija atstājuši, lai sekotu viņam? b) Kā ir piepildījies Jēzus solījums, ko var lasīt Marka 10:29, 30?
7 Apustulis Pēteris Jēzum sacīja: ”Redzi, mēs esam visu atstājuši un tev sekojuši. Kas mums būs par to?” (Mat. 19:27.) Pēteris vēlējās zināt, ko nākotnē var gaidīt viņš un citi Jēzus mācekļi. Viņi daudz ko bija upurējuši, lai pilnībā nodotos Valstības sludināšanai. (Mat. 4:18—22.) Ko Jēzus viņiem apsolīja?
8 Saskaņā ar šī notikuma aprakstu Marka evaņģēlijā, Jēzus saviem mācekļiem solīja, ka viņi piederēs pie garīgu brāļu un māsu saimes. ”Neviena nav, kas atstājis namu, vai brāļus, vai māsas, vai māti vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evanģelija dēļ, kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus un māsas un mātes un bērnus un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvi,” teica Jēzus. (Marka 10:29, 30.) Tādi pirmā gadsimta kristieši kā Lidija, Akvila, Priskilla un Gajs piedāvāja saviem ticības biedriem ”namus”, kur tiem apmesties, un kļuva tiem par ”brāļiem un māsām un mātēm”, kā Jēzus bija solījis. (Ap. d. 16:14, 15; 18:2—4; 3. Jāņa 1, 5—8.)
9 Mūsdienās šie Jēzus vārdi piepildās vēl plašākā mērogā. Tūkstošiem kristiešu, kuru starpā ir misionāri, Bēteles darbinieki un starptautiskās būvniecības programmas strādnieki, ir atstājuši ”tīrumus” — savu iztikas avotu —, lai dažādās pasaules malās darbotos Dieva Valstības labā. Daudzi mūsu brāļi un māsas ir atstājuši savus ”namus”, jo ir vēlējušies vienkāršot savu dzīvi. Mums ir prieks dzirdēt, kā Jehova par viņiem rūpējas un kādu gandarījumu viņiem sniedz kalpošana. (Ap. d. 20:35.) Visiem kristītiem Jehovas kalpiem, kas pieder pie pasaules mēroga kristiešu saimes, ir dota godpilna iespēja ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. (Mat. 6:33.)
”Visaugstākā patvērums”
10., 11. Kas ir ”Visaugstākā patvērums”, un kā mēs tajā varam nokļūt?
10 Cilvēki, kas atdod sevi Dievam un kristījas, iegūst vēl kādu svētību — iespēju dzīvot ”Visaugstākā patvērumā”. (Nolasīt Psalmu 91:1.) ”Visaugstākā patvērums” ir simboliska vieta, kur var rast drošību un aizsardzību no garīga posta. Cilvēkiem, kam trūkst ticības un paļāvības uz Dievu, šis patvērums nav pieejams. Ja mēs dzīvojam saskaņā ar solījumu, ko esam devuši Jehovam, un pilnībā paļaujamies uz viņu, mēs viņam it kā sakām: ”Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” (Ps. 91:2.) Dievs Jehova mums ir kā drošs ”mājoklis”. (Ps. 91:9, VDP.) Ko gan vairāk mēs varētu vēlēties?
11 Dzīvojot ”Visaugstākā patvērumā”, mums arī paveras iespēja izveidot ar Jehovu tuvas, personiskas attiecības. Solījums kalpot Dievam un kristīšanās ir pirmais solis, ko mēs speram, lai nokļūtu šajā patvērumā. Pēc tam mēs tuvojamies Dievam, pētījot Bībeli, sirsnīgi viņu lūdzot un pilnībā viņam paklausot, un tā mūsu draudzība ar viņu kļūst aizvien stiprāka. (Jēk. 4:8.) Jēzus izveidoja ar Jehovu visciešāko draudzību, un viņam vienmēr ir bijusi nesatricināma paļāvība uz Radītāju. (Jāņa 8:29.) Tāpēc nekad nešaubīsimies nedz par pašu Jehovu, nedz par viņa spēju un vēlēšanos palīdzēt mums dzīvot saskaņā ar solījumu, ko esam viņam devuši. (Sal. Māc. 5:3.) Dieva rūpes par savas tautas garīgo labklājību ir neapstrīdams pierādījums, ka viņš mīl mūs un vēlas, lai mums izdotos saglabāt uzticību viņam.
Augstu vērtēsim garīgo paradīzi
12., 13. a) Kas ir garīgā paradīze? b) Kādu palīdzību mēs varam sniegt tiem, kas ir nesen pievienojušies draudzei?
12 Solījums kalpot Dievam un kristīšanās arī paver ceļu uz garīgo paradīzi. Tā ir īpaša garīga vide, kur mēs atrodamies kopā ar ticības biedriem, kuru savstarpējās attiecībās un attiecībās ar Dievu Jehovu valda miers. (Ps. 29:11; Jes. 54:13, LB-65r.) Pasaulē nav nekā tāda, ko varētu salīdzināt ar mūsu garīgo paradīzi. Jo īpaši skaidri tas izpaužas starptautiskajos kongresos, kuros valda miers, vienotība un brālīga mīlestība, lai gan tajos pulcējas brāļi un māsas, kas pieder pie dažādām tautībām un runā dažādās valodās.
13 Garīgā paradīze, kurā mēs mītam, ir pilnīgs pretstats bēdīgajiem apstākļiem, kādi valda pasaulē. (Nolasīt Jesajas 65:13, 14.) Sludinot vēsti par Valstību, mēs aicinām cilvēkus ienākt garīgajā paradīzē. Mums ir brīnišķīga iespēja palīdzēt tiem, kuri nesen ir pievienojušies draudzei un kuri vēl tikai mācās sludināt. Tāpat kā Akvila un Priskilla palīdzēja Apollam, viņam ”vēl skaidrāk izstāstot Dieva ceļu”, arī mēs pēc draudzes vecāko lūguma varētu sniegt līdzīgu palīdzību kādam nesen kristītam brālim vai māsai. (Ap. d. 18:24—26.)
Nepārstāsim mācīties no Jēzus
14., 15. Kāpēc mums pastāvīgi ir jāmācās no Jēzus?
14 Ir daudz iemeslu, kāpēc mums būtu pastāvīgi jāmācās no Jēzus. Pirms nākšanas uz zemi Jēzus pavadīja neskaitāmus gadu tūkstošus, darbodamies kopā ar savu Tēvu. (Sal. Pam. 8:22, 30.) Viņš zināja, ka labākais, kam viņš var veltīt savu dzīvi, ir kalpošana Dievam un liecināšana par patiesību. (Jāņa 18:37.) Jēzus uzskatīja, ka izraudzīties citu dzīves ceļu būtu savtīgi un tuvredzīgi. Viņš apzinājās, ka viņam būs jāpieredz smagi pārbaudījumi un ka viņš tiks nogalināts. (Mat. 20:18, 19; Ebr. 4:15.) Jēzus ar savu dzīvi ir rādījis izcilu paraugu, kā saglabāt uzticību Dievam.
15 Neilgi pēc Jēzus kristīšanās Sātans ar kārdinājumiem centās viņu novērst no labākā dzīves ceļa, taču šie centieni izrādījās nesekmīgi. (Mat. 4:1—11.) No šī gadījuma mēs mācāmies, ka neatkarīgi no tā, ko dara Sātans, mēs varam saglabāt uzticību Dievam. Sātans, jādomā, par savu uzbrukumu galveno mērķi izraugās tos, kuri tikai gatavojas kristīties vai ir kristījušies nesen. (1. Pēt. 5:8.) Pretestība var nākt no cilvēka tuviniekiem, kuri vēl viņam labu, bet kurus ir ietekmējusi sagrozīta informācija par Jehovas lieciniekiem. Šādās situācijās, kad atbildam uz tuvinieku jautājumiem un stāstām viņiem par patiesību, mums paveras iespēja parādīt kristīgas īpašības, runājot taktiski un ar cieņu. (1. Pēt. 3:15, 16.) Ja tuvinieki ir gatavi mūs uzklausīt, šādas sarunas viņus var labvēlīgi ietekmēt. (1. Tim. 4:16.)
Nekad nepametīsim labāko dzīves ceļu!
16., 17. a) Kādi trīs nosacījumi, no kuriem ir atkarīga cilvēka dzīvība, ir lasāmi 5. Mozus 30:19, 20? b) Kā Mozus teikto apstiprināja Jēzus, Jānis un Pāvils?
16 Aptuveni 1500 gadus pirms tam, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, Mozus izraēliešus mudināja izvēlēties labāko dzīves ceļu, kāds tajā laikā bija iespējams. Viņš sacīja: ”Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies.” (5. Moz. 30:19, 20, LB-65r.) Izraēlieši galu galā lauza uzticību Dievam, taču trīs Mozus pieminētie nosacījumi, no kuriem ir atkarīga cilvēka dzīvība, nav mainījušies. Vēlāk šos nosacījumus minēja arī Jēzus un viņa sekotāji.
17 Pirmkārt, mums ir ”jāmīl Tas Kungs, savs Dievs”. Mēs apliecinām mīlestību pret Dievu ar to, ka rīkojamies saskaņā ar viņa taisnīgajiem principiem. (Mat. 22:37.) Otrkārt, mums ir ”jāpaklausa Viņa balsij”, proti, jāiedziļinās Dieva Rakstos un jāklausa viņa likumiem. (1. Jāņa 5:3.) Tāpēc ir svarīgi, lai mēs regulāri apmeklētu kristiešu sapulces, kurās tiek pētīta Bībele. (Ebr. 10:23—25.) Treškārt, mums ir ”Viņam jāpieķeras”. Lai kas mūsu dzīvē notiktu, vienmēr saglabāsim ticību Dievam un sekosim viņa Dēlam. (2. Kor. 4:16—18.)
18. a) Kas 1914. gadā Sargtornī bija rakstīts par Bībelē atklāto patiesību? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret patiesības gaismu?
18 Cik gan daudz mēs iegūstam tāpēc, ka dzīvojam saskaņā ar Bībelē atklāto patiesību! 1914. gadā Sargtornī bija lasāms šāds atzinums: ”Vai mēs neesam svētīga, laimīga tauta? Vai mūsu Dievs nav uzticams? Ja kāds zina kaut ko labāku, lai viņš turas pie tā. Ja jūs kādreiz atradīsiet kaut ko labāku, mēs ceram, ka jūs to pastāstīsiet mums. Mēs nezinām neko, kas būtu labāks vai būtu kaut uz pusi tik labs kā tas, ko esam atraduši Dieva vārdos. [..] Nav iespējams aprakstīt, kādu mieru, prieku un svētību mūsu dzīvē un sirdī ir ienesušas zināšanas par patieso Dievu. Vēstījums par Dieva Gudrību, Taisnīgumu, Spēku un Mīlestību pilnībā apmierina gan mūsu prāta, gan sirds ilgas. Mēs nemeklējam neko citu. Nav nekā cita, ko varētu vēlēties, kā vien iegūt savā prātā vēl skaidrāku sapratni par šo Vēstījumu.” (Sargtornis, 1914. gada 15. decembris, 377., 378. lpp.) Jehovas kalpu pateicība par garīgo gaismu un patiesību gadu gaitā nav mazinājusies. Tagad mums ir vēl vairāk iemeslu priecāties par to, ka ”staigājam tā Kunga gaismā”. (Jes. 2:5; Ps. 43:3; Sal. Pam. 4:18.)
19. Kāpēc cilvēkam, kas ir saskaņojis savu dzīvi ar Bībelē izvirzītajām prasībām, nebūtu jāvilcinās kristīties?
19 Ja jums ir vēlēšanās ”staigāt tā Kunga gaismā”, bet jūs vēl neesat atdevis sevi Dievam un kristījies, tad nevilcinieties! Mainiet savā dzīvē to, kas vēl ir jāmaina, lai jūs atbilstu Bībelē izvirzītajām prasībām un varētu kristīties. Kristīšanās ir labākais veids, kā apliecināt savu pateicību par visu, ko Dievs un Kristus ir darījuši mūsu labā. Atdodiet Jehovam vērtīgāko, kas jums ir, — savu dzīvi. Parādiet savu apņemšanos pildīt Dieva gribu, ejot viņa Dēla pēdās. (2. Kor. 5:14, 15.) Tas nenoliedzami ir pats labākais dzīves ceļš!
Kā jūs atbildētu?
• Ko mēs kristījoties apliecinām?
• Ko mēs iegūstam, atdodot sevi Dievam un kristījoties?
• Kāpēc ir svarīgi mācīties no Jēzus?
• Kas mums palīdz nepamest labāko dzīves ceļu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 25. lpp.]
Kristījoties jūs parādāt, ka esat izraudzījies labāko dzīves ceļu
[Attēli 26. lpp.]
Vai jūs atrodaties ”Visaugstākā patvērumā”?