Pretojieties Sātana propagandai!

”NELOLOJIET veltas cerības! Jūsu Dievs jums nepalīdzēs. Padodieties vai arī gatavojieties ļaunākajam!” Šāda īsumā bija vēsts, ko Asīrijas valdnieka Sanheriba sūtītais Rabsaks paziņoja Jeruzalemes iedzīvotājiem. Asīriešu karaspēks bija iebrucis Jūdejā, un Rabsaka mērķis bija satriekt Jeruzalemes iedzīvotāju cīņas garu un piespiest viņus padoties. (2. Ķēn. 18:28—35.)

Asīrieši bija pazīstami ar savu cietsirdību un nežēlību. Viņi sēja bailes pretiniekos, izplatīdami detalizētus stāstus par to, cik brutāli viņi izturas pret saviem gūstekņiem. Kā rakstīja vēsturnieks Filips Teilors, asīriešu ”stratēģija sevī apvienoja iebiedēšanu un propagandu. Izmantojot propagandiskus mākslas darbus un psiholoģisku spiedienu, viņi turēja savā varā pakļautās tautas un iebiedēja potenciālos ienaidniekus.” Propaganda ir spēcīgs ierocis. Tā ir ”mērķēta uz cilvēku prātu”, uzsver F. Teilors.

Patiesajiem kristiešiem ir jācīnās nevis ”pret miesu un asinīm”, bet ”pret ļaunajiem gariem” — garīgām būtnēm, kas ir sacēlušās pret Dievu. (Efez. 6:12.) Mūsu galvenais pretinieks ir Sātans Velns. Arī viņš liek lietā iebiedēšanu un propagandu.

Sātans apgalvo, ka viņš spēj salauzt ikviena Dieva kalpa uzticību. Laikā, kad dzīvoja patriarhs Ījabs, Sātans vērsās pie Dieva Jehovas, teikdams: ”Visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.” Citiem vārdiem sakot, ja uz cilvēku tiks izdarīts pietiekami liels spiediens, viņš agri vai vēlu atteiksies no uzticības Dievam. (Īj. 2:4.) Vai Sātanam ir taisnība? Vai katram no mums ir savs izturības mērs — robeža, aiz kuras mēs būsim gatavi atteikties no saviem principiem, lai tikai paliktu dzīvi? Sātans gribētu, lai mēs tā domājam, tāpēc ar viltīgas propagandas palīdzību viņš šo domu cenšas iedēstīt mūsu prātā. Pievērsīsim uzmanību dažām no Sātana izmantotajām metodēm un padomāsim, kā mēs varam viņam pretoties.

Cilvēki ”no pašiem pamatiem ir veidojums no pīšļiem”

Izmantodams Ēlifasu, vienu no trim Ījaba biedriem, kas bija ieradušies viņu apraudzīt, Sātans apgalvoja, ka cilvēki ir pārāk nespēcīgi, lai paliktu uzticīgi Dievam. Ēlifass cilvēkus raksturoja kā tādus, kas ”mīt mālu graustā, kas no pašiem pamatiem ir veidojums no pīšļiem, kas drīzāk nekā kode tiek sadragāti”. Viņš turpināja: ”Visu laiku no rīta līdz vakaram tie top dauzīti un drupināti, un neviena nepamanīti tie pazūd uz visiem laikiem!” (Īj. 4:19, 20.)

Kādā citā Bībeles vietā cilvēki tiek salīdzināti ar trausliem ”māla traukiem”. (2. Kor. 4:7.) Mēs esam vāji mantotā grēka un nepilnības dēļ. (Rom. 5:12.) Paši saviem spēkiem mēs nespējam pretoties Sātana uzbrukumiem, taču, būdami kristieši, mēs varam paļauties uz Jehovas palīdzību. Lai gan mums piemīt dažādas vājības, Dievs mūs uzskata par ļoti vērtīgiem. (Jes. 43:4.) Turklāt Jehova dod savu svēto garu tiem, kas viņu lūdz. (Lūk. 11:13.) Viņa gars mums var piešķirt ”spēka pārpilnību”, lai mēs spētu izturēt visu, ar ko Sātans pret mums vēršas. (2. Kor. 4:7; Filip. 4:13.) Ja mēs Sātanam turēsimies  pretī ”stipri ticībā”, Dievs mūs spēcinās un darīs pastāvīgus. (1. Pēt. 5:8—10.) Mums nav iemesla no Sātana baidīties.

Cilvēks ”ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu”

”Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs?” jautāja Ēlifass. ”Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu!” (Īj. 15:14—16.) Ēlifass centās pārliecināt Ījabu, ka Jehova nevienu neuzskata par taisnīgu. Arī Sātans veicina cilvēkos negatīvu domāšanu. Viņš grib, lai mēs raizētos par pagātnē izdarītajām kļūdām, kļūtu pārlieku paškritiski un domātu, ka mums nav piedošanas. Tāpat viņš vēlas, lai mēs uzskatītu, ka Jehova no mums prasa vairāk, nekā tas ir patiesībā, un lai mēs par zemu novērtētu Jehovas līdzjūtību, piedošanu un atbalstu.

Tiesa, ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”, un grēcīgi cilvēki nespēj atbilst Jehovas pilnīgajām normām. (Rom. 3:23; 7:21—23.) Taču tas nenozīmē, ka mēs viņa acīs esam nevērtīgi. Jehova zina, ka ”vecā čūska”, Sātans Velns, izmanto mūsu grēcīgumu savās interesēs. (Atkl. 12:9, 10.) Dievs ņem vērā, ka ”mēs esam pīšļi”, tāpēc izturas pret mums ar iecietību un nemeklē, par ko mūs varētu nosodīt. (Ps. 103:8, 9, 14.)

Ja mēs pārtraucam nepareizu rīcību un tuvojamies Jehovam ar nožēlas pilnu sirdi, viņš mums labprāt piedod, jo ”Viņš ir bagāts žēlastībā”. (Jes. 55:7; Ps. 51:19.) Pat ja mūsu grēki ”būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs”, teikts Bībelē. (Jes. 1:18.) Tāpēc nekad nepadosimies un nezaudēsim apņēmību pildīt Dieva gribu.

Tā kā mēs esam grēcīgi, mēs nevaram izpelnīties taisnīgu stāvokli Dieva priekšā. Kad Ādams un Ieva zaudēja pilnību un izredzes dzīvot mūžīgi, viņi tās liedza arī visiem saviem pēcnācējiem. (Rom. 6:23.) Bet Jehova aiz mīlestības pret cilvēkiem ir parūpējies, lai mēs varētu saņemt grēku piedošanu, parādot ticību viņa Dēla, Jēzus Kristus, izpirkuma upurim. (Mat. 20:28; Jāņa 3:16.) Cik iespaidīgs Dieva žēlastības apliecinājums! (Tit. 2:11.) Mūsu grēki var tikt piedoti. Neļausim Sātanam mūs pārliecināt par pretējo.

”Ja Tu.. ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesas aizskartu”

Sātans apgalvoja, ka Ījabs attieksies no ticības, ja zaudēs veselību. Izaicinādams Jehovu, Sātans sacīja: ”Es deru, ja Tu savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesas aiz[s]kartu, ka viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!” (Īj. 2:5.) Šis Dieva pretinieks noteikti būtu gandarīts, ja viņam izdotos  radīt mūsos sajūtu, ka slimības vai vecuma dēļ mēs kļūstam nederīgi kalpošanai Dievam.

Taču Jehova neatsakās no mums, kad nespējam vairs kalpošanā darīt tik, cik agrāk. Minēsim kādu piemēru. Iztēlojieties, ka ar jūsu draugu ir notikusi nelaime un viņš ir guvis savainojumus. Vai jūs viņu vērtētu zemāk tikai tāpēc, ka viņš vairs nevar paveikt tik daudz, cik pirms nelaimes? Noteikti nē. Jūs joprojām viņu mīlētu un gādātu par viņu — jo īpaši tad, ja viņš būtu cietis, kaut ko darot jūsu labā. Vai tad no Jehovas nevar gaidīt vēl vairāk? Bībelē par viņu ir teikts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebr. 6:10.)

Bībelē ir stāstīts par kādu ”nabaga atraitni”, kas acīmredzot gadiem ilgi bija atbalstījusi Jehovas pielūgsmi. Jēzus pamanīja, ka šī sieviete tempļa ziedojumu šķirstā iemet divas sīkas monētas. Vai viņš atraitnes ziedojumu uzskatīja par nevērtīgu? Gluži otrādi, Jēzus viņai veltīja atzinības pilnus vārdus, jo viņa patiesās pielūgsmes labā bija darījusi visu, kas viņas apstākļos bija iespējams. (Lūk. 21:1—4.)

Lai cik ļoti mūs ierobežotu vecums vai slimības, ko izraisa nepilnība, mēs varam būt droši, ka mūsu attiecības ar Jehovu paliks stipras tikmēr, kamēr būsim viņam uzticīgi. Dievs nekad nepamet savus uzticīgos kalpus tāpēc vien, ka dzīves likstu dēļ viņi nevar kalpošanā paveikt tik, cik vēlētos. (Ps. 71:9, 17, 18.)

”Ņemiet.. pestīšanas bruņu cepuri”

Kā mēs varam aizsargāt sevi no Sātana propagandas? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Topiet stipri savā Kungā un viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.” Pie garīgā bruņojuma pieder arī ”pestīšanas bruņu cepure”. (Efez. 6:10, 11, 17.) Lai nekristu par upuri Sātana propagandai, mums šī bruņucepure ir jāuzliek un pastāvīgi jānēsā. Kareivim ir vajadzīga bruņucepure, jo tā pasargā viņa galvu. Savukārt mums ir vajadzīga ”pestīšanas cerība” — pārliecība, ka Dievs īstenos savus solījumus par jauno pasauli —, jo tā aizsargā mūsu prātu no Sātana meliem. (1. Tes. 5:8.) Uzturēsim šo cerību dzīvu un stipru, nopietni iedziļinādamies Dieva Rakstos.

Ījabs izturēja Sātana naidpilnos un nežēlīgos uzbrukumus. Viņa ticība augšāmcelšanai bija tik stipra, ka pat nāves draudi nespēja viņu salauzt. Ījabs Jehovam sacīja: ”Ja Tu tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc savu roku darba.” (Īj. 14:15.) Lai saglabātu uzticību Dievam, Ījabs bija gatavs pat mirt, jo bija pārliecināts, ka Dievs mīl savus uzticīgos kalpus un piecels tos no nāves.

Attīstīsim arī mēs tikpat stipru paļāvību uz patieso Dievu Jehovu. Viņa spēkos ir vērst par labu jebkādu ļaunumu, ko mums var nodarīt Sātans un viņa atbalstītāji. Paturēsim prātā Pāvila mierinošos vārdus: ”Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Kor. 10:13.)

[Attēls 20. lpp.]

Jehova augstu vērtē jūsu uzticīgo kalpošanu

[Attēls 21. lpp.]

Uzlieciet ”pestīšanas bruņu cepuri” un pastāvīgi to nēsājiet