Jehovam rūp mūsu drošība
Jehovam rūp mūsu drošība
KAD sāksies Armagedons, Visvarenais Dievs parūpēsies, lai ikviens, kas ir iemantojis viņa labvēlību, izglābtos. (Joēla 3:5.) Jehova vienmēr ir vēlējies pasargāt savus kalpus. Būdams ”dzīvības avots”, viņš visus cilvēkus uzskata par vērtīgiem, un to drošība viņam ir svarīga. (Ps. 36:10.)
Dieva kalpi senatnē apzinājās dzīvības vērtību. Kā var lasīt 1. Mozus 33:18, Jēkabs un viņa ģimene veica bīstamu ceļojumu un veiksmīgi nonāca galā. Jēkabs ne tikai paļāvās uz Jehovas aizsardzību, bet arī pats rūpējās par savas ģimenes drošību. (1. Moz. 32:8, 9; 33:14, 15.) Ievērojot Bībeles principus, mēs varam sekmīgāk gādāt gan par savu, gan par citu cilvēku drošību. Padomāsim, kas būtu jāņem vērā kristiešiem, kas būvē Valstības zāles un citus teokrātiskus objektus vai sniedz palīdzību pēc dabas katastrofām.
Kā rūpes par drošību atspoguļojās Mozus bauslībā
Mozus bauslībā bija noteikts, ka ikvienam Dieva tautā ir jārūpējas par drošību. Piemēram, ja kāds izraēlietis uzbūvēja māju, viņam bija jāizveido apmale tās plakanajam jumtam. Tā kā cilvēki Izraēlā bieži uzturējās uz jumta, bija svarīgi izveidot apmali vai margas, lai neviens no jumta nenokristu. (1. Sam. 9:26; Mat. 24:17.) Ja šis noteikums netika ievērots un tādēļ notika kāds negadījums, Jehova atbildību prasīja no nama saimnieka. (5. Moz. 22:8.)
Bauslībā bija iekļauti arī likumi, kas attiecās uz situācijām, kad kādu bija savainojis mājdzīvnieks. Ja vērsis nobadīja cilvēku, vērša saimniekam dzīvnieks bija jānokauj, lai pasargātu citus. Tā kā nokautā vērša gaļu nedrīkstēja nedz ēst, nedz pārdot, saimniekam tas nozīmēja lielus zaudējumus. Bet, ja saimnieks neuzmanīja vērsi, kas jau iepriekš kādu bija savainojis, un tas nobadīja cilvēku, tad jāmirst bija ne tikai vērsim, bet arī tā saimniekam. Šis likums atgādināja, ka turēt mājdzīvniekus ir liela atbildība un ka nolaidīga attieksme var būt bīstama. (2. Moz. 21:28, 29.)
Bauslība lika domāt arī par to, ka darbarīkiem jābūt labā stāvoklī un tie jālieto pareizi. Daudzi izraēlieši izmantoja cirvi, lai sagādātu malku. Ja cirvis nomuka no kāta un nāvīgi ievainoja kādu cilvēku, cirtējam bija jābēg uz glābšanās pilsētu. Tur viņam bija jāpaliek līdz augstā priestera nāvei. Tas varēja nozīmēt, ka cilvēks, kas nejauši kādu bija nonāvējis, gadiem ilgi bija šķirts no savas ģimenes un mājām. Šī kārtība izraēliešu tautai mācīja, 4. Moz. 35:25; 5. Moz. 19:4—6.)
ka dzīvība Jehovas acīs ir svēta. Izraēlietis, kas cienīja Dieva viedokli par dzīvību, turēja savus darbarīkus labā kārtībā un lietoja tos uzmanīgi. (Ar šādiem likumiem Jehova parādīja, ka viņš vēlas, lai viņa tauta rūpētos par drošību gan savās mājās, gan ārpus tām. Tie, kas kaut vai netīši kādu nonāvēja vai savainoja, bija atbildīgi viņa priekšā. Jehovas viedoklis par drošību nav mainījies. (Mal. 3:6.) Viņam joprojām ir svarīgi, lai cilvēki censtos nesavainot ne sevi, ne citus. Jo īpaši to var teikt par kristiešiem, kas būvē un remontē ēkas, kuras tiek izmantotas Jehovas pielūgsmei.
Ievērosim drošības pasākumus, veicot būvdarbus
Piedalīties Valstības zāļu, kongresu namu un filiāļu ēku būvniecībā un remontdarbos ir liels gods. Ne mazāk svarīgs ir darbs, kas tiek veikts dabas katastrofu skartos reģionos. Mēs visu vēlamies darīt prasmīgi, jo cilvēks, kam trūkst pietiekamas sagatavotības, pat veicot vienkāršus darbus, var kaitēt gan sev, gan citiem. (Sal. Māc. 10:9.) Ja mums būs paradums ievērot darba drošības noteikumus, negadījumu risks būs mazāks.
Bībelē ir teikts: ”Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota.” (Sal. Pam. 20:29.) Jauniešu spēks ir ļoti noderīgs, kad jāveic smagi darbi. Savukārt gados vecāki strādnieki, būdami pieredzējuši sava amata pratēji, ir neatsverami smalkāku darbu veikšanā. Gadu gaitā šie pieredzējušie strādnieki ir apguvuši dažādus darbus, tāpēc viņi zina, kā tie ir darāmi. Ja jūs esat gados jauni, vērojiet, kā strādā tie, kam ir lielāka pieredze, un sekojiet viņu norādījumiem. Ja jums būs vēlēšanās mācīties, brāļi, kas ir prasmīgi celtnieki, jums daudz ko iemācīs. Piemēram, jūs apgūsiet, kā droši darboties ar bīstamām vielām un kā celt smagumus. Šādas noderīgas iemaņas jums palīdzēs strādāt produktīvi, droši un ar prieku.
Visiem, kas strādā būvniecībā, pastāvīgi ir jābūt uzmanīgiem. Situācija būvlaukumā ļoti strauji mainās. Tur, kur iepriekš bija cieta zeme, pēkšņi varētu būt dziļa bedre. Varbūt kāds, jums neredzot, ir pārvietojis kāpnes, dēli vai krāsas spaini. Ja kaut kas novērstu jūsu uzmanību, jūs viegli varētu gūt kādus savainojumus. Darba drošības noteikumi parasti nosaka, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi ir jāizmanto tiem, kas piedalās būvniecībā. Aizsargbrilles, ķivere un piemēroti apavi var pasargāt jūs daudzās bīstamās situācijās, kas var rasties būvlaukumā. Taču no šiem aizsarglīdzekļiem būs labums vienīgi tad, ja jūs tos uzturēsiet kārtībā un tiešām lietosiet.
Daudzu darbarīku lietošana ir šķietami vienkārša, tomēr, lai strādātu ar tiem prasmīgi un droši, ir vajadzīga apmācība un prakse. Ja jums trūkst pieredzes attiecīgā darbarīka lietošanā, pasakiet to darbu vadītājam. Viņš parūpēsies, lai kāds jums iemāca ar to pareizi rīkoties. Ir labi būt pazemīgiem un atzīt, ka mēs kaut ko neprotam. Šī īpašība ir ļoti svarīga, lai mēs būvlaukumā neradītu situācijas, kurās varētu ciest mēs paši vai kāds cits. (Sal. Pam. 11:2.)
Liela daļa nelaimes gadījumu būvniecībā ir saistīti ar kritieniem no augstuma. Ja jums ir jāizmanto kāpnes vai jāstrādā uz sastatnēm, pārliecinieties, vai tās ir droši nostiprinātas un ir labā stāvoklī. Ja darbs norit uz sastatnēm vai uz jumta, iespējams, saskaņā ar darba drošības noteikumiem, ir jābūt uzstādītam pagaidu nožogojumam vai strādniekiem ir jāizmanto drošības josta. Ar jautājumiem, kas jums varētu rasties par darbu augstumā, vērsieties pie darba vadītāja. *
Tā kā aizvien pieaug to skaits, kuri visā pasaulē kalpo Jehovam, pieaug arī vajadzība pēc jaunām Valstības zālēm un citām ēkām, kas tiek izmantotas patiesās pielūgsmes veicināšanai. Brāļiem, kas pārrauga Valstības zāļu un citu teokrātisku ēku būvniecību, ir uzticēta atbildība par Jehovas dārgajām avīm, kas strādā viņu vadībā. (Jes. 32:1, 2.) Ja jums ir jāpārrauga būvniecības darbs, ko veic brāļi un māsas, nekad neaizmirstiet, cik svarīga ir drošība. Sekojiet, lai būvlaukumā valdītu tīrība un kārtība. Laipni, bet stingri atgādiniet drošības noteikumus tiem, kam tas ir nepieciešams. Neļaujiet gados jauniem un nepieredzējušiem strādniekiem uzturēties vietās, kur ir paaugstināta bīstamība. Centieties paredzēt bīstamas situācijas, kādas strādniekiem varētu rasties, un paskaidrojiet viņiem, kā uzdoto darbu paveikt droši. Atcerieties, ka mūsu mērķis ir pabeigt ikviena objekta būvniecību bez nelaimes gadījumiem.
Apliecināsim mīlestību, rūpējoties par drošību
Būvējot Valstības zāles un citas teokrātiskas ēkas, ir jāveic darbi, kas ir potenciāli bīstami. Tāpēc visiem, kas piedalās šajos projektos, ir jābūt uzmanīgiem. Ja ievērojam Bībeles principus, paklausām darba drošības noteikumiem un liekam lietā spriestspēju, mēs varam izvairīties no briesmām paši un pasargāt citus.
Kas mūs mudina tik daudz uzmanības pievērst drošībai? Tā ir mīlestība. Mīlestība pret Jehovu liek mums augstu vērtēt dzīvību, kā to dara viņš. Savukārt mīlestība pret cilvēkiem neļauj mums būt nolaidīgiem un attur mūs no rīcības, kas citiem varētu kaitēt. (Mat. 22:37—39.) Tāpēc darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai teokrātisko objektu būvniecība noritētu droši.
[Zemsvītras piezīme]
^ 14. rk. Skat. ”Kā droši lietot kāpnes” 30. lpp.
[Papildmateriāls/Attēls 30. lpp.]
Kā droši lietot kāpnes
Nesen viena gada laikā Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā 160 tūkstoši strādnieku guva ievainojumus, krītot no kāpnēm. Aptuveni 150 cilvēku no gūtajām traumām mira. Lai kur jūs dzīvotu un strādātu, jums noderēs tālāk minētie ieteikumi, kuru ievērošana ļauj samazināt kritiena risku.
◇ Neizmantojiet kāpnes, kas ir ļodzīgas vai bojātas, un nemēģiniet pašrocīgi tās labot. Kāpnes, kas nav izmantojamas, būvlaukumā nedrīkst atrasties.
◇ Katrām kāpnēm ir noteikts maksimālais svars, kādam tās ir paredzētas. Pārliecinieties, ka jūsu svars kopā ar darbarīkiem un materiāliem to nepārsniedz.
◇ Atbalstiet kāpnes uz līdzena, cieta pamata. Nenovietojiet tās uz nestabilām virsmām, piemēram, sastatnēm, spaiņiem vai kastēm.
◇ Vienmēr kāpiet pa kāpnēm ar seju pret tām.
◇ Nestāviet un nesēdiet uz kāpņu augšējiem diviem pakāpieniem.
◇ Ja kāpnes tiek lietotas nokļūšanai uz jumta vai kāda paaugstinājuma, to galam jāsniedzas vismaz metru virs augšējā atbalsta punkta. Lai kāpņu pamatne neslīdētu, piesieniet to vai pienaglojiet tās priekšā dēli. Ja jūs nevarat šādi nostiprināt kāpnes, palūdziet, lai kāds tās pietur, kamēr jūs uz tām strādājat. Lai kāpnes neslīdētu uz sāniem, to augšgals ir jāpiesien.
◇ Neizmantojiet pakāpienus par atbalstu dēļiem, kas veido darba platformu.
◇ Strādājot uz kāpnēm, nesniedzieties pārāk tālu uz sāniem, jo tas kāpnes var padarīt nestabilas. Pārvietojiet kāpnes tik bieži, cik ir nepieciešams, lai tās būtu tuvu vietai, kur jums jāstrādā.
◇ Ja jums ir jāstrādā uz kāpnēm, kas atrodas durvju priekšā, pielieciet otrpus durvīm brīdinājumu un aizslēdziet tās. Gadījumos, kad aizslēgt durvis nav iespējams, palūdziet kādu pie tām pastāvēt un brīdināt tos, kuriem pa tām jāiet.
◇ Ņemiet vērā, ka uz kāpnēm vienlaicīgi drīkst atrasties tikai viens cilvēks. Vienīgais izņēmums ir kāpnes, kas ir paredzētas diviem strādniekiem. *
[Zemsvītras piezīme]
^ 33. rk. Vairāk informācijas par to, kā pareizi lietot kāpnes, var atrast rakstā, kas publicēts 1999. gada 8. augusta Atmostieties!, 22.—24. lappusē.
[Attēls 29. lpp.]
Mozus bauslībā bija prasīts, lai nama plakanajam jumtam būtu uzbūvēta apmale