Svētā gara nozīme Jehovas nodoma īstenošanā

”Tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. ..tam.. jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jes. 55:11.)

1. Ar kādu piemēru varētu paskaidrot atšķirību starp plānu un nodomu?

IZTĒLOSIMIES divus cilvēkus, kas gatavojas doties ceļojumā ar automašīnu. Viens izveido detalizētu maršrutu, kā nokļūt līdz izraudzītajai vietai. Otrs skaidri tur prātā sava ceļojuma galamērķi, bet viņš zina vairākus ceļus, kā to sasniegt. Viņš ir gatavs mainīt savu maršrutu, pielāgojoties jebkādiem neparedzētiem apstākļiem. Savā ziņā šo cilvēku atšķirīgā pieeja ilustrē to, kāda ir starpība starp plānu un nodomu. Plānu varētu salīdzināt ar sīki izstrādātu, detalizētu maršrutu, savukārt nodoms vairāk saistās ar galamērķi, kura sasniegšanai nav izraudzīts viens noteikts ceļš.

2., 3. a) Ko sevī ietver Jehovas nodoms, un kā Jehova reaģēja, kad Ādams un Ieva sagrēkoja? b) Kāpēc mums būtu jāinteresējas par to, kā Jehova īsteno savu nodomu?

² Jehova, īstenojot savu gribu, nevadās pēc iepriekš noteikta plāna; viņam ir nodoms, kuru viņš pakāpeniski piepilda. (Efez. 3:11.) Šis nodoms sevī ietver Jehovas sākotnējo ieceri par cilvēkiem un zemi — to, ka zemeslodei ir jākļūst par paradīzi, kur bezgrēcīgi, laimīgi cilvēki mūžīgi dzīvotu mierpilnos apstākļos. (1. Moz. 1:28.) Kad Ādams un Ieva sagrēkoja, Jehova nekavējoties rīkojās. Viņš izdarīja visu nepieciešamo, lai nodrošinātu sava nodoma īstenošanos. (Nolasīt 1. Mozus 3:15.) Jehova nolēma, ka viņa simboliskajai sievai būs ”dzimums” jeb Dēls, kas galu galā iznīcinās Sātanu un izlabos visu tā izraisīto ļaunumu. (Ebr. 2:14; 1. Jāņa 3:8.)

³ Nekas ne debesīs, ne uz zemes nevar aizkavēt Dieva nodoma īstenošanos. (Jes. 46:9—11.) Kāpēc tā var apgalvot? Tāpēc, ka Jehova savu nodomu īsteno ar sava svētā gara starpniecību. Šis varenais spēks ir garantija tam, ka Dieva nodoms noteikti piepildīsies. (Jes. 55:10, 11.) Mums būtu jāinteresējas par to, kā Dievs īsteno savu nodomu, un atbilstoši tam jāveido sava dzīve. No šī nodoma piepildīšanās ir  atkarīgas mūsu nākotnes izredzes. Turklāt, kad mēs redzam, kā Jehova liek lietā savu svēto garu, aug mūsu ticība. Apskatīsim, kāda ir svētā gara nozīme Jehovas nodoma īstenošanā — pagātnē, mūsdienās un nākotnē.

Svētā gara nozīme pagātnē

4. Kā Jehova pakāpeniski atklāja savu nodomu?

⁴ Bībeles laikos Jehova pakāpeniski atklāja savu nodomu. Sākumā nebija zināms, kas kļūs par apsolīto ”dzimumu”, — tas bija ”noslēpums”. (1. Kor. 2:7.) Aptuveni divtūkstoš gadu pēc tam, kad Jehova bija izteicis pravietojumu par ”dzimumu”, viņš atklāja kaut ko vairāk. (Nolasīt 1. Mozus 12:7; 22:15—18.) Jehova Ābrahāmam deva solījumu par viņa ”pēcnācējiem” jeb ”dzimumu”. Vārdi ”tavos pēcnācējos” skaidri norādīja, ka ”dzimums” būs cilvēks, Ābrahāma pēcnācējs. Nav šaubu, ka Jehovas galvenais pretinieks Sātans ar lielu interesi sekoja, kā tika atklāta šī informācija. Sātana mērķis bija izjaukt Jehovas nodomu, panākot, ka Ābrahāma radniecības līnija aprautos vai viņa pēcnācēji sajauktos ar citām tautām. Taču tas nekādi nevarēja notikt, jo Dievs sava nodoma īstenošanā izmantoja savu neredzamo garu. Kā viņš to darīja?

5., 6. Kā Jehova ar savu garu aizsargāja cilvēkus, kas piederēja pie radniecības līnijas, no kuras bija jānāk ”dzimumam”?

⁵ Jehova ar savu garu aizsargāja atsevišķus cilvēkus, kas piederēja pie radniecības līnijas, no kuras bija jānāk ”dzimumam”. Ābrāmam (Ābrahāmam) Jehova sacīja: ”Es esmu tev par sargu un vairogu.” (1. Moz. 15:1.) Tie nebija tikai tukši vārdi. Atcerēsimies, kas notika, kad Ābrahāms un Sāra ap 1919. gadu pirms mūsu ēras uz laiku bija apmetušies Gerārā. Nezinādams, ka Sāra ir Ābrahāma sieva, Gerāras ķēniņš Abimelehs paņēma Sāru uz savu namu, lai tā kļūtu par viņa sievu. Vai šos notikumus virzīja Sātans, kurš centās panākt, lai Sāra nelaistu pasaulē Ābrahāma pēcnācēju? Bībelē par to nekas nav teikts. Taču ir zināms, ka Jehova iejaucās šajā situācijā. Viņš sapnī brīdināja Abimelehu neaizskart Sāru. (1. Moz. 20:1—18.)

⁶ Šis nebija vienīgais gadījums — Jehova arī citās reizēs glāba Ābrahāmu un viņa tuviniekus. (1. Moz. 12:14—20; 14:13—20; 26:26—29.) Tāpēc psalmu sacerētājs par Ābrahāmu un viņa pēcnācējiem rakstīja: ”Viņš [Dievs] neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ: ”Neaizskariet manus svaidītos un nedariet ļauna maniem praviešiem!”” (Ps. 105:14, 15.)

7. Kā Jehova aizsargāja izraēliešu tautu?

⁷ Jehova izmantoja savu garu, lai aizsargātu seno izraēliešu tautu, kurā bija jāpiedzimst apsolītajam ”dzimumam”. Ar sava gara starpniecību Jehova deva izraēliešiem bauslību, kas nodrošināja patiesās pielūgsmes pastāvēšanu un aizsargāja tautas garīgo, morālo un fizisko tīrību. (2. Moz. 31:18; 2. Kor. 3:3.) Soģu laikos Jehovas gars vairākiem vīriešiem deva spēku glābt izraēliešus no viņu ienaidniekiem. (Soģu 3:9, 10.) Turpmākajos gadsimtos līdz laikam, kad piedzima Jēzus, kas kļuva par Ābrahāma dzimuma galveno daļu, Dieva gars acīmredzot darbojās, lai aizsargātu Jeruzalemi, Betlēmi un templi, jo šīm vietām bija jāpastāv, lai varētu piepildīties pravietojumi par Jēzu.

8. Kā svētā gara darbība izpaudās Dieva Dēla dzīvē un kalpošanā?

⁸ Svētā gara darbība izpaudās Jēzus dzīvē un kalpošanā. Svētais gars, ”apēnodams” jaunavu Mariju, paveica kaut ko tādu, kas  nekad agrāk nebija noticis un arī vairs neatkārtojās, — nepilnīga sieviete ieņēma un laida pasaulē Dieva Dēlu, kurš bija pilnīgs un kurš nebija mantojis nāvi. (Lūk. 1:26—31, 34, 35.) Pēc Jēzus piedzimšanas svētais gars viņu pasargāja, lai viņš nemirtu pirms Jehovas noteiktā laika. (Mat. 2:7, 8, 12, 13.) Kad Jēzus bija aptuveni 30 gadu vecs, Dievs viņu svaidīja ar svēto garu, ieceldams viņu par Dāvida troņa mantinieku un dodams viņam uzdevumu sludināt. (Lūk. 1:32, 33; 4:16—21.) Svētais gars deva Jēzum spēju veikt brīnumus, piemēram, dziedināt slimos, paēdināt cilvēku pūļus un piecelt no nāves mirušos. Jēzus varenie darbi sniedz priekšstatu par to, kādas svētības mēs varam gaidīt viņa valdīšanas laikā.

9., 10. a) Kas liecināja, ka Jēzus agrīnie mācekļi bija saņēmuši svēto garu? b) Kādas pārmaiņas mūsu ēras pirmajā gadsimtā notika tajā, kā Jehova īsteno savu nodomu?

⁹ Kopš mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkiem Jehova ar savu garu svaidīja tos, kas kļuva par daļu no Ābrahāma ”dzimuma”, kaut arī daudzi no viņiem nebija Ābrahāma pēcnācēji. (Rom. 8:15—17; Gal. 3:29.) Bija skaidri redzams, ka Jēzus agrīnie mācekļi bija saņēmuši svēto garu, kas viņiem palīdzēja dedzīgi sludināt un deva spēku darīt brīnumus. (Ap. d. 1:8; 2:1—4; 1. Kor. 12:7—11.) Brīnumainās svētā gara dāvanas liecināja, ka ir noticis krass pavērsiens tajā, kā Jehova īsteno savu nodomu. Jehova bija atteicies no gadsimtiem senās pielūgsmes sistēmas, kuras centrs bija Jeruzalemes templis. Tagad viņš bija labvēlīgs pret jaunizveidoto kristiešu draudzi. Kopš tā laika Jehova īsteno savu nodomu ar svaidīto kristiešu draudzes starpniecību.

¹⁰ Bībeles laikos Jehova daudzējādi izmantoja savu garu, lai pakāpeniski īstenotu savu nodomu, — piemēram, viņš aizsargāja savus kalpus, deva tiem spēku un svaidīja tos ar svēto garu. Bet kā ir mūsdienās? Kā Jehova ar svētā gara starpniecību tagad veicina sava nodoma piepildīšanos? Mums tas ir jāzina, jo mēs vēlamies rīkoties saskaņā ar svētā gara darbību. Apskatīsim četrus veidus, kā Jehova šajā laikā izmanto savu garu.

Svētā gara nozīme mūsdienās

11. Kā svētais gars veicina Dieva tautas tīrību, un kā mēs varam parādīt, ka ļaujam svētajam garam mūs vadīt?

¹¹ Pirmkārt, svētais gars veicina Dieva tautas tīrību. Visiem, kas līdzdarbojas Jehovas nodoma īstenošanā, ir jābūt morāli tīriem. (Nolasīt 1. Korintiešiem 6:9—11.) Daži no tiem, kas kļūst par patiesajiem kristiešiem, agrāk ir rīkojušies netikli, pārkāpuši laulību vai iesaistījušies homoseksuālās attiecībās. Tieksmes, kas mudina uz grēcīgu rīcību, var būt iesakņojušās ļoti dziļi. (Jēk. 1:14, 15.) Un tomēr šādi cilvēki ”ir nomazgāti” — viņi ir izmainījuši savu dzīvi, lai tā būtu patīkama Dievam. Kur cilvēki, kas mīl Dievu, rod spēku nepadoties nepareizām tieksmēm? ”Mūsu Dieva Garā,” teikts 1. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 11. pantā. Paliekot morāli tīri, mēs parādām, ka ļaujam svētajam garam mūs vadīt.

12. a) Kā, saskaņā ar Ecēhiēlam doto redzējumu, Jehova vada savu organizāciju? b) Kā mēs varam apliecināt, ka rīkojamies saskaņā ar Jehovas gara vadību?

¹² Otrkārt, Jehova izmanto savu garu, lai vadītu savu organizāciju vēlamajā virzienā. Ecēhiēlam dotajā redzējumā Jehovas debesu organizācija ir attēlota ar debesu ratiem, kas neapturami virzās uz priekšu, īstenojot Jehovas nodomu. Kas ratiem liek kustēties noteiktā virzienā? Tas ir svētais gars. (Ecēh. 1:20, 21.) Mums jāpatur prātā,  ka Jehovas organizāciju veido divas daļas — viena debesīs, bet otra uz zemes. Ja jau organizācijas debesu daļu vada svētais gars, tad ar tās zemes daļu ir jābūt tāpat. Būdami paklausīgi un uzticīgi norādījumiem, ko saņemam no Dieva organizācijas uz zemes, mēs apliecinām, ka ejam kopsolī ar viņa simboliskajiem debesu ratiem un rīkojamies saskaņā ar viņa gara vadību. (Ebr. 13:17.)

13., 14. a) Kas veido Jēzus minēto ”paaudzi”? b) Miniet kādu piemēru, kā svētā gara ietekmē ir augusi sapratne par Bībeles patiesību! (Skat. ”Vai jūs sekojat līdzi tam, kā pieaug patiesības gaisma?”)

¹³ Treškārt, svētais gars mums palīdz labāk saprast Bībeles patiesību. (Sal. Pam. 4:18.) ”Uzticīgais un gudrais kalps” jau gadiem ilgi izmanto žurnālu Sargtornis, lai izplatītu aizvien pieaugošo patiesības gaismu. (Mat. 24:45.) Piemēram, padomāsim, kā ir mainījusies sapratne jautājumā par to, kas ir Jēzus minētā ”paaudze”. (Nolasīt Mateja 24:32—34.) * Par kādu paaudzi Jēzus runāja? Rakstā ”Kā Kristus klātbūtne ietekmē mūsu dzīvi?” bija paskaidrots, ka Jēzus runāja nevis par neticīgiem cilvēkiem, bet par saviem mācekļiem, kas pēc tam tika svaidīti ar svēto garu. * Ar garu svaidītie Jēzus sekotāji ir tie, kas ne tikai redz Jēzus minēto zīmi, bet arī saprot tās nozīmi, proti, ka Jēzus ir ”tuvu priekš durvīm”, — tā tas bija pirmajā gadsimtā, un tā tas ir arī mūsdienās.

¹⁴ Ko šī jaunā sapratne nozīmē mums? Kaut arī nav iespējams precīzi noteikt, cik ilgi ”šī paaudze” pastāv, mums būtu jāpatur prātā, ka vārds ”paaudze” parasti attiecas uz cilvēkiem, kuru vecums var atšķirties, bet kuri dzīvo vienā laikā, turklāt laiks, kurā pastāv attiecīgā paaudze, kādreiz beidzas un nav pārāk ilgs. (2. Moz. 1:6.) Tad kā mums būtu jāsaprot Jēzus vārdi par ”šo paaudzi”? ”Paaudzi”, pēc visa spriežot, veido ar garu svaidītie kristieši, kuru dzīves laiks daļēji sakrīt, — pirmie no viņiem pieredzēja 1914. gadu, savukārt pēdējie pieredzēs lielo bēdu sākšanos. Laikam, kurā šī ”paaudze” pastāv, ir bijis sākums, un tam pilnīgi noteikti būs arī gals.  Vērojot, kā piepildās pazīmes, kas veido Jēzus minēto zīmi, mēs saprotam, ka lielajām bēdām ir jābūt tuvu. Saglabājot garīgu modrību un apziņu par šī laika nopietnību, mēs apliecinām, ka sekojam līdzi tam, kā vairojas patiesības gaisma, un pakļaujamies svētā gara vadībai. (Marka 13:37.)

15. Kas pierāda, ka spēku sludināt labo vēsti mums dod svētais gars?

¹⁵ Ceturtkārt, svētais gars mums dod spēku sludināt labo vēsti. (Ap. d. 1:8.) Kā gan citādi varētu izskaidrot to, ka labā vēsts ir sludināta pa visu zemeslodi? Varbūt arī jūs esat starp tiem, kas kautrīguma vai baiļu dēļ kādreiz teica: ”Es nekad nespēšu sludināt pa mājām!” Tomēr tagad jūs dedzīgi piedalāties šajā darbā. * Daudzi uzticīgi Jehovas liecinieki nav pārstājuši sludināt, pat sastopoties ar pretestību un vajāšanām. Vienīgi Dieva svētais gars mums var dot spēku tikt pāri šķietami nepārvaramiem šķēršļiem un darīt to, kas pašu spēkiem nebūtu paveicams. (Mih. 3:8; Mat. 17:20.) Pēc iespējas lielākā mērā piedalīdamies sludināšanā, mēs apliecinām, ka sekojam svētā gara vadībai.

Svētā gara nozīme nākotnē

16. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova aizsargās savu tautu lielo bēdu laikā?

¹⁶ Nākotnē Jehova iespaidīgā veidā izmantos svēto garu, lai piepildītu savu nodomu. Pirmkārt, viņš rūpēsies par savu kalpu aizsardzību. Kā jau bija minēts, Jehova pagātnē lika lietā savu garu, lai pasargātu atsevišķus cilvēkus un visu izraēliešu tautu. Tāpēc mums ir pamats ticēt, ka ar šo pašu garu viņš aizsargās savu tautu lielo bēdu laikā, kuras strauji tuvojas. Mums nav jānododas minējumiem, kā tieši Jehova tajā laikā par mums parūpēsies. Mēs varam droši raudzīties nākotnē, zinot, ka visi, kas mīl Jehovu, vienmēr paliks viņa redzeslokā un viņa gars tos vienmēr varēs sasniegt. (2. Laiku 16:9; Ps. 139:7—12.)

17. Kā Jehova izmantos savu garu jaunajā pasaulē?

¹⁷ Kā Jehova izmantos savu garu jaunajā pasaulē? Svētā gara ietekmē tiks uzrakstītas jaunas grāmatas, kas tajā laikā tiks atvērtas. (Atkl. 20:12.) Kas tajās būs rakstīts? Acīmredzot šajās grāmatās būs izklāstītas Jehovas prasības tiem, kas dzīvos tūkstošgades laikā. Vai jūs gaidāt brīdi, kad varēsiet ielūkoties šajās grāmatās? Vai jūs ilgojaties pēc jaunās pasaules? Mums ir grūti pat iztēloties, kāda būs dzīve tajā svētību pilnajā laikā, kad Jehova ar sava gara starpniecību īstenos savu nodomu par zemi un cilvēkiem.

18. Kas mums būtu jāapņemas?

¹⁸ Nav ne mazāko šaubu, ka Jehovas nodoms piepildīsies, jo viņš tā īstenošanai izmanto savu svēto garu, kas ir visvarenākais spēks Visumā. Šajā nodomā ir vieta arī mums. Tāpēc būsim apņēmības pilni lūgt pēc Jehovas gara un rīkoties saskaņā ar tā vadību. (Lūk. 11:13.) Tā mēs iegūsim izredzes dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, kā Jehova to sākotnēji bija iecerējis.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kā Jehova sava nodoma īstenošanā izmantoja svēto garu Bībeles laikos?

• Ko Jehova ar savu garu paveic mūsdienās?

• Kā Jehova liks lietā svēto garu nākotnē, lai piepildītu savu nodomu?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 10. lpp.]

Vai jūs sekojat līdzi tam, kā pieaug patiesības gaisma?

Jehova saviem kalpiem palīdz aizvien skaidrāk saprast Bībeles patiesību. Kādi ir daži no jautājumiem, kuros mūsu sapratni ir uzlabojuši Sargtornī publicētie raksti?

▪ Kā Jēzus līdzība par raugu ilustrē to, kā cilvēki kļūst par viņa mācekļiem? (Mat. 13:33; 2008. gada 15. jūlijs, 19., 20. lpp.)

▪ Kad beidzas kristiešu aicināšana debesu dzīvei? (2007. gada 1. maijs, 30., 31. lpp.)

▪ Ko nozīmē pielūgt Jehovu ”garā”? (Jāņa 4:24; 2002. gada 15. jūlijs, 15. lpp.)

▪ Kurā no tempļa pagalmiem kalpo lielais pulks? (Atkl. 7:15; 2002. gada 1. maijs, 30., 31. lpp.)

▪ Kad tiek šķirtas ”avis no āžiem”? (Mat. 25:31—33; 1996. gada 15. janvāris, 18.—28. lpp.)