Vai jūs ļaujat, lai Jehova jūs izvaicā?

BĪBELĒ ir simtiem jautājumu, kas dziļi ietekmē tās lasītāju sirdi. Dievs Jehova pats ir uzdevis cilvēkiem jautājumus, lai viņiem kaut ko paskaidrotu vai iemācītu. Piemēram, Jehova vērsās pie Kaina ar vairākiem jautājumiem, brīdinot viņu par bīstamo ceļu, uz kura viņš bija nostājies. (1. Moz. 4:6, 7.) Bija gadījumi, kad pietika tikai ar vienu vai diviem Jehovas jautājumiem, lai cilvēks justu pamudinājumu rīkoties. Izdzirdējis Jehovu vaicājam: ”Ko Es lai sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?”, Jesaja uzreiz atsaucās: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jes. 6:8.)

Arī Izcilais Skolotājs Jēzus ļoti prasmīgi izmantoja jautājumus. Evaņģēlijos var lasīt vairāk nekā 280 jautājumu, ko ir uzdevis Jēzus. Lai gan dažkārt Jēzus uzdeva jautājumus, lai apklusinātu savus pretiniekus, lielākoties viņš ar jautājumiem centās ietekmēt klausītāju sirdi, pamudinot viņus domāt par to, kā uz viņiem raugās Jehova. (Mat. 22:41—46; Jāņa 14:9, 10.) Arī apustulis Pāvils, kas uzrakstīja 14 no Kristiešu grieķu rakstu grāmatām, pārliecinoši mācīja ar jautājumu palīdzību. (Rom. 10:13—15.) Piemēram, Vēstulē romiešiem ir ļoti daudz jautājumu, kas rosina augstu vērtēt ”Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļumu”. (Rom. 11:33.)

Daži jautājumi prasa tiešu atbildi, turpretī citi ir retoriski — to mērķis ir likt cilvēkam domāt. Kā var redzēt no evaņģēlijiem, Jēzus ļoti bieži uzdeva retoriskus jautājumus. Reiz viņš izteica brīdinājumu ”sargāties no farizēju rauga un no Hēroda rauga”, ar to domādams viņu liekulību un nepatiesās mācības. (Marka 8:15; Mat. 16:12.) Jēzus mācekļi to nesaprata un sāka cits citam pārmest, ka bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi. Pievērsiet uzmanību, kādus jautājumus Jēzus viņiem pēc tam uzdeva: ”Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt nedz noprotat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta? Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? [..] Vai jūs vēl nesaprotat?” Jēzus jautājumi lika mācekļiem domāt un palīdzēja viņiem saprast, ko īsti Jēzus bija gribējis teikt. (Marka 8:16—21.)

”Es tev jautāšu”

Dievs Jehova izmantoja jautājumus, lai labotu sava kalpa Ījaba domāšanu. Uzdodot jautājumu pēc jautājuma, Jehova palīdzēja Ījabam apzināties, cik niecīgs viņš ir salīdzinājumā ar savu Radītāju. (Īj. 38.—41. nod.) Vai Jehova gaidīja, ka Ījabs uz katru no šiem jautājumiem atbildēs? Visticamāk, nē. Tādi jautājumi kā, piemēram, ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju?” bija paredzēti, lai rosinātu Ījabā pārdomas un emocijas. Jehova bija uzdevis tikai daļu no visiem jautājumiem, kad Ījabs jau palika kā bez valodas. Viņš vienkārši sacīja: ”Ko lai es Tev atbildu? Es uzlieku roku savai mutei.” (Īj. 38:4; 40:4.) Ījabs saprata šo jautājumu būtību un pazemīgi atzina savu niecīgo stāvokli. Taču Jehova ne tikai iemācīja Ījabam pazemību, bet arī laboja viņa nepareizos uzskatus. Kā viņš to panāca?

Lai gan Ījabs bija ”svētbijīgs, sirdsskaidrs un taisns”, reizēm viņa vārdos izskanēja aplams viedoklis par sevi. Tam pievērsa uzmanību Ēlihus, aizrādīdams, ka ”Ījabs bija apgalvojis sevi Dieva priekšā taisnu esam, ..pat taisnīgāku par Dievu”. (Īj. 1:8; 32:2; 33:8—12.) Jehovas jautājumi palīdzēja Ījabam  izvērtēt savu viedokli. Uzrunādams Ījabu no vētras, Dievs vaicāja: ”Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas? Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi!” (Īj. 38:1—3.) Jehovas jautājumi izcēla viņa neierobežoto gudrību un spēku, kas izpaužas viņa brīnumainajos radīšanas darbos. Labāk izprotot Jehovas īpašības, Ījabs attīstīja nesatricināmu paļāvību uz Jehovas spriedumiem, kādas viņam agrāk nebija bijis. Tas bija neaizmirstams notikums — Ījabu bija izvaicājis pats Visvarenais Dievs!

Kā mēs varam ļaut Jehovam mūs izvaicāt

Kā ir ar mums? Vai arī mēs kaut ko varam iegūt no Bībelē lasāmajiem jautājumiem? Ja mēs apstājamies pie šiem jautājumiem un iedziļināmies tajos, mēs varam gūt daudz vērtīgu atziņu. Viens no iemesliem, kāpēc Bībelei piemīt tik liels spēks, ir tajā atrodamie jautājumi, kas rosina uz pārdomām. Nav noliedzams, ka ”Dieva vārds ir.. spēcīgs.. un ir domu un sirds prāta tiesnesis”. (Ebr. 4:12.) Bet, lai šie jautājumi mums nāktu par labu, mums tie ir jāattiecina uz sevi, it kā Jehova tos uzdotu personīgi mums. (Rom. 15:4.) Aplūkosim dažus piemērus.

”Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?” (1. Moz. 18:25, LB-65r.) Šo retorisko jautājumu Ābrahāms uzdeva sarunā ar Jehovu, kad Jehova grasījās izpostīt Sodomu un Gomoru. Ābrahāmam šķita neiedomājami, ka Jehova jelkad varētu rīkoties netaisni — ka viņš taisnīgos varētu iznīcināt kopā ar ļaundariem. Ābrahāma jautājumā atspoguļojās viņa dziļā paļāvība uz Jehovas taisnīgumu.

Varbūt kādam ir nosliece nodoties minējumiem, domājot par gaidāmajiem Jehovas spriedumiem, piemēram, par to, kuri cilvēki pārdzīvos Armagedonu vai kuri tiks piecelti no nāves. Lai nepieļautu, ka šādi jautājumi laupa mums mieru, mēs varam atcerēties, ko Ābrahāms teica Jehovam. Kad mēs iepazīstam Jehovu — mūsu mīlošo debesu Tēvu — un attīstām tādu paļāvību uz viņa taisnīgumu un žēlsirdību, kāda bija Ābrahāmam, mēs atbrīvojamies no liekām raizēm, nomācošām šaubām un neauglīgiem strīdiem, kas tikai atņem laiku un spēku.

”Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” (Mat. 6:27.) Jēzus, runādams ar lielu pulku cilvēku, kuru vidū bija arī viņa mācekļi, ar šo jautājumu uzsvēra, cik svarīgi ir nodot sevi Jehovas gādīgajās rokās. Ļaunās pasaules pēdējās dienās  mums ir daudz raižu, taču koncentrēšanās uz tām nepadara dzīvi nedz garāku, nedz laimīgāku.

Ikreiz, kad mums uzmācas raizes, kas saistītas ar mums pašiem vai ar kādu no mūsu tuviniekiem, atsauksim prātā šos Jēzus vārdus. Tie mums var palīdzēt iegūt līdzsvarotu viedokli jautājumos, kas mūs uztrauc, un kliedēt raizes un negatīvas domas, kas tikai izsmeļ garīgos, emocionālos un fiziskos spēkus. Kā Jēzus norādīja, mūsu mīlošais Tēvs, kas baro debesu putnus un ietērpj lauka zāli, skaidri zina, kas mums ir vajadzīgs. (Mat. 6:26—34.)

”Vai kāds var saglabāt savā azotī uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?” (Sal. Pam. 6:27.) Salamana Pamācību grāmatas pirmajās deviņās nodaļās var lasīt gudrus padomus, ko tēvs dod savam dēlam. Tikko citētais jautājums uzsver, cik rūgtas sekas ir laulības pārkāpšanai. (Sal. Pam. 6:29.) Ja mēs pamanām, ka esam sākuši flirtēt vai mūsos ir parādījušās nepareizas seksuālas vēlmes, šim jautājumam kā trauksmes signālam būtu jāskan mūsu prātā. Patiesībā šo jautājumu var attiecināt uz jebkuru situāciju, kad rodas kārdinājums rīkoties nesaprātīgi. Tas labi sasaucas ar citu Bībeles principu: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal. 6:7.)

”Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu?” (Rom. 14:4.) Vēstulē romiešiem Pāvils runāja par problēmām, kas bija radušās pirmā gadsimta kristiešu draudzē. Tā kā kristieši bija nākuši no dažādām kultūrām, daži mēdza tiesāt savu ticības biedru lēmumus un rīcību. Pāvila jautājums viņiem atgādināja, ka viņiem ir jāpieņem citi un tiesāšana jāatstāj Jehovas ziņā.

Arī mūsdienās par Jehovas kalpiem kļūst visdažādākie cilvēki. Jehova mūs ir saliedējis vienotā brāļu un māsu saimē. Vai mēs cenšamies sekmēt Dieva tautas dārgo vienotību? Ja mums ir nosliece izteikties negatīvi par citu kristiešu lēmumiem sirdsapziņas jautājumos, mums būtu jāatsauc prātā iepriekš minētais Pāvila jautājums.

Jautājumi, kas mūs tuvina Jehovam

Šie nedaudzie piemēri parāda, cik iedarbīgi ir Bībelē ietvertie jautājumi. Ja mēs pārdomāsim tikko citēto jautājumu kontekstu, mums būs vieglāk tos attiecināt uz savu dzīvi. Lasot Bībeli, mēs noteikti pamanīsim arī citus noderīgus jautājumus. (Skat. ”Kā pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdz labāk saprast Jehovas viedokli?” 14. lpp.)

Ļausim Dieva Rakstos lasāmajiem jautājumiem mūs dziļi ietekmēt. Tā mēs spēsim saskaņot savu prātu un sirdi ar Jehovas taisnīgajām normām. Pēc tam kad Ījabs bija uzklausījis Jehovas jautājumus, viņš atzina: ”Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!” (Īj. 42:5.) Jehova Ījabam bija kļuvis daudz reālāks — bija tā, it kā viņš Jehovu būtu skatījis pats savām acīm. Vēlāk Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēk. 4:8.) Iedziļināsimies visā Bībelē, arī tajā ietvertajos jautājumos, kas var mums palīdzēt garīgi augt un ”redzēt” Jehovu aizvien skaidrāk!

[Papildmateriāls 14. lpp.]

Kā pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdz labāk saprast Jehovas viedokli?

▪ ”Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību tā Kunga balsij?” (1. Sam. 15:22.)

▪ ”Kas aci ir veidojis, vai tas neredz?” (Ps. 94:9.)

▪ ”Vai tu domā, ka tu dari labi dusmodamies?” (Jon. 4:4.)

▪ ”Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka 8:36.)

▪ ”Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?” (Rom. 8:35.)

▪ ”Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis?” (1. Kor. 4:7.)

▪ ”Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Kor. 6:14.)

[Attēls 15. lpp.]

Ko Ījabs mācījās no Jehovas uzdotajiem jautājumiem?