Kā kristīgi vīrieši var apliecināt, ka pakļaujas Kristus vadībai?

”Ikkatra vīra galva ir Kristus.” (1. Kor. 11:3.)

1. Kas liecina, ka Jehova ir kārtības Dievs?

”TU KUNGS, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas,” teikts Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 11. pantā. Būdams Radītājs, Dievs Jehova ir Visuma Augstākais valdnieks, kam ir vara pār visu radību. Jehova ”nav nekārtības, bet miera Dievs”, un par to liecina kārtība, kāda pastāv viņam uzticīgo eņģeļu saimē. (1. Kor. 14:33; Jes. 6:1—3; Ebr. 12:22, 23.)

2., 3. a) Kas bija pirmais, ko Jehova radīja? b) Kāds ir Dieva pirmdzimtā Dēla stāvoklis attiecībā pret Dievu?

² Pirms Dievs sāka radīšanas darbus, viņš bezgalīgi ilgi bija pastāvējis viens pats. Pirmais, ko Jehova radīja, bija garīga būtne, kas viņu pārstāvēja un runāja viņa vārdā, tāpēc to sauca par ”Vārdu”. ”Vārds” bija tas, ar kura starpniecību tika radīts viss pārējais. Vēlāk ”Vārds” nāca uz zemi, kļūstot par pilnīgu cilvēku — Jēzu Kristu. (Nolasīt Jāņa 1:1—3, 14.) *

³ Kas Bībelē ir teikts par stāvokli, kāds Dieva pirmdzimtajam Dēlam ir attiecībā pret Dievu? Jehovas iedvesmots, apustulis Pāvils rakstīja: ”Es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Kor. 11:3.) Kristus ir pakļauts savam Tēvam. Lai starp radītajām būtnēm pastāvētu miers un kārtība, ir vajadzīga vadība un pakļaušanās tai. Pat Dieva Dēlam, ar kura starpniecību ir ”radītas visas lietas”, ir jāpakļaujas Dieva vadībai. (Kol. 1:16.)

4., 5. Ko Jēzus domāja par pakļaušanos Jehovam?

⁴ Ko Jēzus domāja par pakļaušanos Jehovam un to, ka viņam bija jānāk uz zemi? Bībelē var lasīt, ka Jēzus, ”Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei”. (Filip. 2:5—8.)

⁵ Jēzus vienmēr pazemīgi pakļāvās sava Tēva gribai. Viņš sacīja: ”Es no sevis nespēju darīt nekā. ..mans spriedums ir taisns, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani sūtījis.” (Jāņa 5:30.) ”Kas viņam [Tēvam] labpatīk, to es daru vienmēr,” Jēzus teica. (Jāņa 8:29.) Kad Jēzus dzīve uz zemes tuvojās beigām, viņš savam Tēvam lūgšanā sacīja: ”Es tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt tu man esi uzdevis.” (Jāņa 17:4.) Var droši apgalvot, ka Jēzus labprāt atzina Dieva varu un no sirds tai pakļāvās.

Kā Jēzu ietekmēja pakļaušanās Tēvam

6. Kādas brīnišķīgas īpašības piemita Jēzum?

⁶ Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņa rīcībā izpaudās daudzas brīnišķīgas īpašības.  Viņam piemita dziļa mīlestība pret savu Tēvu. ”Es Tēvu mīlu,” viņš apliecināja. (Jāņa 14:31.) Viņš arī no sirds mīlēja cilvēkus. (Nolasīt Mateja 22:35—40.) Jēzus bija laipns un iejūtīgs, nevis skarbs un valdonīgs. ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt,” Jēzus aicināja. ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mat. 11:28—30.) Pazemīgiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas bija apspiesti un nomākti, lielu mierinājumu sagādāja iespēja būt kopā ar Jēzu un klausīties viņa uzmundrinošajos vārdos.

7., 8. Ko sieviete, kas 12 gadus bija cietusi no asiņošanas, pēc bauslības nedrīkstēja darīt, un kā Jēzus pret viņu izturējās?

⁷ Ievērības cienīga ir Jēzus attieksme pret sievietēm. Vēstures gaitā daudzi vīrieši ir izturējušies pret sievietēm ļoti slikti. To var teikt arī par ebreju reliģiskajiem vadītājiem pirmajā gadsimtā. Turpretī Jēzus pret sievietēm izturējās ar cieņu. To skaidri apliecina kāds gadījums ar sievieti, kas 12 gadus bija slimojusi ar asiņošanu. ”Tā daudz bija cietusi no daudziem ārstiem un iztērējusi visu savu rocību”, cenšoties kļūt vesela. Par spīti visām viņas pūlēm, ”slimība bija kļuvusi vēl ļaunāka”. Saskaņā ar bauslību, šī sieviete tika uzskatīta par nešķīstu un ikviens, kas viņai pieskartos, arī kļūtu nešķīsts. (3. Moz. 15:19, 25.)

⁸ Kad sieviete padzirdēja, ka Jēzus dziedina slimos, viņa pievienojās pūlim, kas pavadīja Jēzu, pie sevis sacīdama: ”Ja vien viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.” Viņa pieskārās Jēzum un acumirklī izveseļojās. Jēzus zināja, ka šai sievietei nebija ļauts pieskarties pie viņa drēbēm, taču viņš tai neizteica pārmetumus. Jēzus ar viņu runāja laipni. Viņš saprata, kā sieviete varēja justies gadiem ilgās slimošanas dēļ, un redzēja, ka tā izmisīgi meklē palīdzību. Jēzus viņai līdzjūtīgi teica: ”Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no savas kaites.” (Marka 5:25—34.)

9. Kā Jēzus rīkojās, kad mācekļi negribēja laist pie viņa bērnus?

⁹ Pat bērni Jēzus sabiedrībā jutās brīvi. Kad daži atnesa pie Jēzus bērnus, mācekļi šos cilvēkus norāja, acīmredzot nosprieduši, ka Jēzus nevēlas, lai bērni viņu traucētu. Taču Jēzus bija pavisam citās domās. Bībelē ir stāstīts: ”Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem [mācekļiem] sacīja: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.”” Tad viņš bērnus ”apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja”. Jēzus neuzskatīja bērnus par traucēkli un izturējās pret tiem ļoti sirsnīgi. (Marka 10:13—16.)

10. Kā Jēzus bija attīstījis īpašības, kas izpaudās viņa rīcībā?

¹⁰ Kā Jēzus bija attīstījis īpašības, kas izpaudās viņa rīcībā, kad viņš dzīvoja uz zemes? Vēl pirms nākšanas uz zemi viņš neaptverami ilgu laiku bija vērojis, kādas īpašības piemīt viņa debesu Tēvam, un saskaņā ar to veidojis savu personību. (Nolasīt Salamana Pamācības 8:22, 23, 30.) Viņš debesīs bija redzējis, ar kādu mīlestību Jehova īsteno savu varu pār visu radīto, un bija no tā mācījies. Vai gan Jēzus būtu varējis pilnībā sekot Tēva paraugam, ja viņš nebūtu bijis padevīgs? Viņam bija prieks pakļauties savam Tēvam, savukārt Jehovam bija prieks par savu Dēlu. Dzīvodams uz zemes, Jēzus nevainojami atspoguļoja sava debesu Tēva izcilās īpašības. Mums ir liels gods pakļauties Kristum — Dieva ieceltajam debesu Valstības valdniekam.

 Mācīsimies no Kristus piemēra

11. a) Kam mums ir jācenšas līdzināties? b) Kāpēc mudinājums sekot Jēzus piemēram it īpaši attiecas uz kristīgiem vīriešiem?

¹¹ Visiem kristiešu draudzē, jo īpaši brāļiem, ir pastāvīgi jācenšas aizvien labāk sekot Kristus piemēram. Kā jau bija minēts, Bībeles princips skan: ”Ikkatra vīra galva ir Kristus.” Tāpat kā Kristus līdzinājās patiesajam Dievam Jehovam, kuram viņš ir pakļauts, kristīgiem vīriešiem ir jācenšas līdzināties Kristum. Tā rīkojās apustulis Pāvils, kad bija kļuvis par kristieti. ”Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” viņš mudināja ticības biedrus. (1. Kor. 11:1.) Savukārt apustulis Pēteris rakstīja: ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pēt. 2:21.) Ir vēl kāds iemesls, kāpēc mudinājums sekot Kristum īpaši attiecas uz kristīgiem vīriešiem. Tieši viņi tiek iecelti par draudzes vecākajiem un draudzes kalpotājiem. Tāpat kā Jēzus ar prieku mācījās no Jehovas, brāļiem draudzē būtu no sirds jāseko Kristus piemēram un jāatspoguļo viņa īpašības.

12., 13. Kā draudzes vecākajiem jāizturas pret avīm, kas uzticētas viņu gādībai?

¹² Kristiešu draudzes vecākajiem ir pienākums mācīties no Kristus un atspoguļot viņa personību. Pēteris draudzes vecākos aicināja: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem  piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. Pēt. 5:1—3.) Draudzes vecākie nedrīkst būt valdonīgi, nepiekāpīgi un skarbi. Sekojot Kristus paraugam, viņi pret avīm, kas uzticētas viņu gādībai, cenšas izturēties ar mīlestību, iejūtību, pazemību un laipnību.

¹³ Kristieši, kas draudzē uzņemas vadību, ir nepilnīgi cilvēki, un viņiem vienmēr tas būtu jāatceras. (Rom. 3:23.) Šiem brāļiem no visas sirds jāvēlas labāk iepazīt Jēzu un sekot viņa mīlestības paraugam. Viņiem jāpārdomā, kā pret cilvēkiem izturas Dievs un Kristus, un jācenšas rīkoties tāpat. Pēteris rakstīja: ”Visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību.” (1. Pēt. 5:5.)

14. Kā draudzes vecākie var apliecināt citiem cieņu?

¹⁴ Brāļiem, kam draudzē ir uzticēti atbildīgi pienākumi, attiecībās ar ”Dieva ganāmā pulka” locekļiem ir jāizpauž kristīgas īpašības. Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 10. pantā, ir teikts: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” Draudzes vecākie un draudzes kalpotāji parāda citiem cieņu. Šie brāļi, tāpat kā pārējie kristieši, ir mudināti visu darīt ”ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi”. (Filip. 2:3.) Kristiešiem, kam draudzē ir piešķirta vadība, ir jāraugās uz citiem kā uz augstākiem. Tā šie brāļi apliecina, ka ievēro Pāvila padomu: ”Mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem. Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam.” (Rom. 15:1—3.)

Kristīgam vīram ir pienākums godāt savu sievu

15. Kā kristīgam vīram jāizturas pret savu sievu?

¹⁵ Apustulis Pēteris precētiem kristiešiem deva padomu: ”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievām kā ar trauslāku trauku! Parādiet viņām godu!” (1. Pēt. 3:7, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā.) Godāt kādu nozīmē viņu cienīt un atzīt par augstu vērtējamu. Ja mēs kādu godājam, mēs ņemam vērā viņa viedokli, vajadzības un vēlmes un esam gatavi viņam piekāpties, ja vien nav būtisku iemeslu to nedarīt. Tieši tā vīram būtu jāizturas pret savu sievu.

16. Kāds svarīgs iemesls godāt sievu ir minēts Bībelē?

¹⁶ Uzsvēris, ka vīram ir jāgodā sieva, Pēteris minēja kādu svarīgu iemeslu, kāpēc tas jādara: ”Lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.” (1. Pēt. 3:7.) Šie vārdi parāda, cik nopietni Jehova raugās uz to, kā vīrs izturas pret savu sievu. Ja vīrs negodātu sievu, tas varētu kļūt par šķērsli viņa lūgšanām. Ja sieva jutīs, ka vīrs viņu godā, viņa, visticamāk, ar prieku pildīs to, kas tiek gaidīts no viņas.

17. Cik stiprai jābūt vīra mīlestībai pret sievu?

¹⁷ Bībelē ir lasāms norādījums: ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. [..] Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi.. [..] Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu.”  (Efez. 5:28, 29, 33.) Cik stiprai jābūt vīra mīlestībai pret sievu? Pāvils rakstīja: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efez. 5:25.) Vīram jābūt gatavam pat atdot dzīvību par sievu, tāpat kā Kristus ziedoja savu dzīvību citu labā. Ja kristīgs vīrs attiecībās ar sievu ir maigs, iejūtīgs, uzmanīgs un nesavtīgs, viņai ir vieglāk pakļauties vīra vadībai.

18. Kāda palīdzība ir pieejama vīriem?

¹⁸ Kāpēc var teikt, ka prasība šādi godāt sievu nav neizpildāma? Jehova no vīriem nekad neprasītu neko tādu, kas būtu pāri viņu spēkiem. Turklāt visiem Dieva Jehovas kalpiem ir pieejams visvarenākais spēks Visumā — Dieva svētais gars. Jēzus sacīja: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūk. 11:13.) Kristīgs vīrs var lūgt, lai Jehova ar savu garu palīdz viņam pareizi izturēties pret citiem cilvēkiem, tostarp arī pret sievu. (Nolasīt Apustuļu darbus 5:32.)

19. Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?

¹⁹ No kristīgiem vīriešiem ir prasīts, lai viņi mācītos pakļauties Kristum un sekotu viņa piemēram vadības īstenošanā. Bet kas ir jādara kristietēm, īpaši tām, kas ir precētas? Nākamajā rakstā ir aplūkots, kāda ir viņu vieta Jehovas iedibinātajā kārtībā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādas Jēzus īpašības mums jācenšas atspoguļot?

• Kā draudzes vecākajiem jāizturas pret citiem kristiešiem?

• Kā vīram būtu jāizturas pret sievu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 10. lpp.]

Sekojiet Kristus piemēram, parādot citiem cieņu