Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā palikt garīgi stipriem, rūpējoties par slimu tuvinieku

Kā palikt garīgi stipriem, rūpējoties par slimu tuvinieku

Kā palikt garīgi stipriem, rūpējoties par slimu tuvinieku

KIMAI *, kādai Jehovas lieciniecei, kas dzīvo Īrijā, mugurkaula rajonā tika konstatēts ļaundabīgs audzējs. Viņas vīrs Stīvs stāsta: ”Kad audzējs bija izoperēts, Kimai bija vajadzīga staru terapija un ķīmijterapija. Ārstēšanas blaknes bija smagas. Kima kļuva ļoti vārga un tikko spēja pārvietoties.”

Grūti pat iedomāties, cik sāpīgi Stīvam bija redzēt, kā viņa mīļotā sieva cīnās ar slimību. Varbūt arī kāds no jūsu ģimenes locekļiem cieš slimības vai gadu nastas dēļ. (Sal. Māc. 12:1—7.) Pienācīgi aprūpēt tuvinieku ir iespējams vienīgi tad, ja jūs neatstājat novārtā paši savas vajadzības. Ja jūsu garīgums atslābs, visticamāk, cietīs arī jūsu fiziskā un emocionālā veselība un jūs nespēsiet sniegt tuviniekam nepieciešamo atbalstu. Kā saglabāt līdzsvaru, pildot kristīgos pienākumus un vienlaikus rūpējoties par slimu vai padzīvojušu radinieku? Kā citi kristiešu draudzes locekļi var palīdzēt slimiem un nespēcīgiem ticības biedriem?

Kā saglabāt līdzsvaru?

Lai saglabātu līdzsvaru un negrautu savu veselību, kristietim, kas aprūpē kādu ģimenes locekli, ir jābūt gatavam pielāgoties apstākļiem un jācenšas prātīgi sadalīt savu laiku un spēkus. Salamana Pamācībās 11:2 (LB-65r) ir teikts: ”Gudrība mīt pazemīgajos.” Pazemīgs cilvēks atzīst savu spēju robežas. Lai pārliecinātos, ka jūs nedarāt pāri saviem spēkiem, varbūt jums ir jāpārskata, kādus pienākumus jūs esat uzņēmušies un kā tie ir saplānoti.

Stīvs rīkojās gudri un pazemīgi, nopietni izvērtējot savu pienākumu apjomu. Viņš strādāja algotu darbu un bija draudzes vecāko koordinators un kalpošanas pārraugs savā draudzē, turklāt viņš arī darbojās vietējā komitejā saziņai ar slimnīcām. ”Kima nekad nesūdzējās, ka es viņu atstāju novārtā un pārāk daudz laika atvēlu draudzes vajadzībām,” stāsta Stīvs. ”Bet es sapratu, ka esmu pārslogots.” Viņš nolēma kaut ko mainīt, lai labotu situāciju. ”Es vērsos lūgšanā pie Jehovas un, visu rūpīgi apsvēris, izlēmu atteikties no koordinatora pienākumiem,” saka Stīvs. ”Es joprojām biju draudzes vecākais, bet daļu no saviem agrākajiem pienākumiem uzticēju citiem, un tas man ļāva veltīt Kimai vairāk laika un uzmanības.”

Pamazām Kimas veselība uzlabojās. Stīvs ar Kimu vēlreiz izvērtēja savus apstākļus, un, sievas atbalstīts, Stīvs no jauna uzņēmās draudzē pienākumus, no kuriem uz laiku bija atteicies. ”Mēs abi esam iemācījušies darīt tik, cik Kimas veselība mums atļauj,” pieredzētajā dalās Stīvs. ”Es esmu ļoti pateicīgs Jehovam par palīdzību un tāpat arī savai sievai par viņas pašaizliedzīgo atbalstu.”

Cits piemērs ir rajona pārraugs Džerijs un viņa sieva Mērija, kuriem bija jāatsakās no kāda mērķa, lai parūpētos par Džerija vecākiem. ”Mēs ar vīru vēlējāmies kļūt par misionāriem un sludināt citā zemē,” stāsta Mērija. ”Bet Džerijs saviem vecākiem ir vienīgais bērns, un viņiem bija vajadzīga palīdzība. Tāpēc mēs izlēmām palikt Īrijā, lai rūpētos par viņiem. Kad Džerija tēvu ievietoja slimnīcā, mēs bieži viņu apmeklējām un bijām viņam blakus līdz pat brīdim, kad viņš nomira. Tagad mēs katru dienu sazināmies ar Džerija māti, un, ja rodas vajadzība, mēs uzreiz varam aizbraukt pie viņas un palīdzēt. Draudzes locekļi daudz dara Džerija mātes labā, un, pateicoties viņiem, Džerijs var turpināt rajona pārrauga darbu.”

Kā var palīdzēt citi

Dodams norādījumus, kā sniegt materiālu palīdzību draudzes padzīvojušajām atraitnēm, apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” Pāvils ticības biedriem atgādināja, ka viņiem ir jārūpējas par saviem vecākiem un vecvecākiem, ja viņi vēlas, lai viņu rīcība būtu ”patīkama Dieva priekšā”. (1. Tim. 5:4, 8.) Tomēr palīdzēt var arī citi draudzes locekļi, un tas viņiem arī būtu jādara.

Padomāsim, ko pieredzēja kāds padzīvojis zviedru pāris, Hokans un Ingera. ”Kad atklājās, ka manai sievai ir vēzis, mēs abi bijām satriekti,” stāsta Hokans. ”Ingera allaž bija tik vesela un stipra. Bet tagad mēs katru dienu braucām uz slimnīcu, kur viņa saņēma ārstēšanu, turklāt no zālēm viņai bija ļoti slikti. Ja neskaita braucienus uz slimnīcu, Ingera šajā laikā negāja laukā no mājām, un man bija jāpaliek pie viņas.” Kā draudzes locekļi palīdzēja Hokanam un Ingerai?

Draudzes vecākie noorganizēja, lai Hokans un Ingera varētu klausīties sapulču programmu pa telefonu. Brāļi un māsas bieži zvanīja viņiem, iegriezās ciemos un sūtīja vēstules un atklātnītes. ”Mēs izjutām gan ticības biedru, gan Jehovas atbalstu,” saka Hokans. ”Visi šie uzmanības apliecinājumi bija ļoti svarīgi. Tie mums palīdzēja palikt garīgi stipriem. Par laimi, tagad Ingerai ir labāk, un mēs atkal varam apmeklēt sapulces Valstības zālē.” Ja draudzes locekļi dara visu iespējamo, lai palīdzētu slimajiem un vecajiem ticības biedriem, viņi pierāda, ka ir īsti draugi, kas ”arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli”. (Sal. Pam. 17:17.)

Jehova augstu vērtē mūsu pūles

Aprūpēt tuvinieku, kas cieš no slimības vai vecuma nespēka, nav viegls uzdevums. Taču ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni!” (Ps. 41:2.)

Kāpēc var teikt, ka tie, kas šādi rūpējas par citiem, ir svētīgi jeb laimīgi? Salamana Pamācībās 19:17 ir sacīts: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” Patiesais Dievs pievērš īpašu uzmanību saviem uzticamajiem kalpiem, kam veselības problēmu vai citu grūtību dēļ ir vajadzīga palīdzība, un viņš svētī tos, kas gādā par šādiem cilvēkiem. Dāvids psalmā rakstīja: ”Tas Kungs viņu [to, kas rūpējas par grūtdieni] atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” (Ps. 41:4.) Mēs varam būt droši, ka Jehova palīdzēs slimnieku aprūpētājiem, ja tie paši pieredzēs kādas grūtības.

Cik patīkami ir apzināties, ka Dievs Jehova ievēro un atzinīgi novērtē pūles, ko mēs veltām, gādājot par slimu tuvinieku! Tiesa, tas no mums prasa daudz, taču, kā apliecināts Bībelē, ”tādi upuri Dievam labi patīk”. (Ebr. 13:16.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 2. rk. Vārdi ir mainīti.

[Attēli 18. lpp.]

Saglabājiet līdzsvaru, rūpējoties par savu garīgumu, un pieņemiet palīdzību no citiem