Kā vadības princips attiecas uz kristietēm?
Kā vadības princips attiecas uz kristietēm?
”Sievas galva ir vīrs.” (1. Kor. 11:3.)
1., 2. a) Ko apustulis Pāvils rakstīja par Jehovas iedibināto vadības principu? b) Kādi jautājumi būs apskatīti šajā rakstā?
JEHOVA ir iedibinājis vadības principu, kas atspoguļojas apustuļa Pāvila vārdos: ”Ikkatra vīra galva ir Kristus, ..bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Kor. 11:3.) Kā bija aplūkots iepriekšējā rakstā, Jēzus labprāt un no sirds pakļāvās Dievam Jehovam, savukārt brāļiem draudzē ir jāpakļaujas Kristum. Jēzus attiecībās ar cilvēkiem bija laipns, maigs, iejūtīgs un nesavtīgs. Kristīgiem vīriešiem pret citiem jāizturas tāpat — jo īpaši pret savu sievu.
2 Bet ko var teikt par sievietēm? Kam ir pakļautas viņas? ”Sievas galva ir vīrs,” rakstīja Pāvils. Kādai būtu jābūt kristīgas sievietes attieksmei pret šiem Dieva iedvesmotajiem vārdiem? Vai kristietei ir jāievēro vadības princips arī tad, ja viņas vīrs nav ticīgs? Vai pakļaušanās vīra vadībai nozīmē, ka situācijās, kad ir jāpieņem lēmumi, sievai nav tiesību izteikt savu viedokli? Ar kādu rīcību kristiete var iemantot cieņu un atzinību?
”Es tam darīšu palīgu”
3., 4. Kā ģimenei nāk par labu vadības principa ievērošana?
3 Vadības principa iedibinātājs ir Dievs Jehova. Kādu laiku pēc Ādama radīšanas Jehova sacīja: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.” Kad bija radīta Ieva, Ādams, ieguvis sev biedru un palīgu, ar sajūsmu izsaucās: ”Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!” (1. Moz. 2:18—24.) Ādamam un Ievai bija izredzes kļūt par vecākiem laimīgai bezgrēcīgu cilvēku ģimenei, kas mūžīgi dzīvotu paradīzē, kura plestos pa visu zemi.
4 Kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā sacēlās pret Dievu, nevainojamais sākums tika sabojāts. (Nolasīt Romiešiem 5:12.) Taču vadības princips palika spēkā. Ja dzīvesbiedri ievēro šo principu, viņu laulība ir stipra un laimīga. Viņi var justies tāpat, kā jutās Jēzus, pakļaudamies Jehovam. Dzīvojot kopā ar Jehovu debesīs, Jēzus ”vienmēr līksmojās Viņa priekšā”. (Sal. Pam. 8:30, LB-65r.) Patlaban mantotās nepilnības dēļ vīrieši nespēj nevainojami īstenot viņiem piešķirto varu, savukārt sievietes nespēj parādīt nevainojamu padevību. Bet, ja vīrs un sieva pēc labākās sirdsapziņas cenšas ievērot vadības principu, viņu ģimene var būt tik laimīga, cik vien tas šajā laikā ir iespējams.
5. Kāpēc dzīvesbiedriem jāņem vērā padoms no Romiešiem 12:10?
5 Lai laulība būtu laimīga, dzīvesbiedriem jāklausa Bībeles padomam, kas ir dots visiem kristiešiem: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Rom. 12:10.) Gan vīram, gan sievai ir jāpūlas, lai dienu no dienas sekotu norādījumam: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam.” (Efez. 4:32.)
Kad kristietes dzīvesbiedrs nav ticīgs
6., 7. Kāds iznākums var būt tam, ka kristiete pakļaujas savam vīram, kas nav ticīgs?
6 Ir ģimenes, kurās Jehovam kalpo tikai viens no dzīvesbiedriem. Daudzos gadījumos tā ir sieva. Kā kristietei būtu jāizturas pret vīru, ja viņš nav ticīgs? Bībelē var lasīt: ”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” (1. Pēt. 3:1, 2.)
7 Saskaņā ar Bībeli, no sievas tiek prasīts, lai viņa pakļautos vīra vadībai arī tad, ja vīrs nav ticīgs. Kristietes patīkamā izturēšanās, iespējams, mudinās vīru domāt, kāpēc viņa tā rīkojas. Varbūt vīrs gribēs uzzināt vairāk par sievas kristīgajiem uzskatiem un galu galā pats pieņems patiesību.
8., 9. Kā kristīgai sievai būtu jārīkojas, ja viņas dievbijīgā uzvedība neietekmē vīru un viņš tā arī nesāk interesēties par patiesību?
8 Bet ja nu vīru neietekmē sievas dievbijīgā uzvedība un viņš tā arī nesāk interesēties par patiesību? Bībelē kristietes ir mudinātas pastāvīgi izpaust Dievam tīkamas īpašības, lai cik grūti tas būtu. Piemēram, 1. vēstulē korintiešiem, 13. nodaļas 4. pantā (JD-07), var lasīt: ”Mīlestība ir pacietīga.” Kristīga sieva rīkojas slavējami, ja viņa panes grūtības ”visā pazemībā, lēnībā un pacietībā” un parāda mīlestību. (Efez. 4:2.) Ar Dieva darbīgā spēka — viņa svētā gara — atbalstu sieva var apliecināt kristīgas īpašības pat tad, kad to darīt nepavisam nav viegli.
9 ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru,” rakstīja Pāvils. (Filip. 4:13.) Dieva gars kristiešiem ļauj paveikt daudz ko tādu, kas viņiem citādi nebūtu pa spēkam. Piemēram, ja dzīvesbiedrs ir nelaipns un skarbs, kristietim varētu rasties kārdinājums atdarīt ar to pašu. Taču Bībelē Dieva kalpi ir mudināti: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. [..] ..jo ir rakstīts: ”Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” (Rom. 12:17—19.) 1. vēstulē tesaloniķiešiem, 5. nodaļas 15. pantā, ir lasāms līdzīgs padoms: ”Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem.” Tas, ko mēs saviem spēkiem nespējam, ar Jehovas svētā gara atbalstu kļūst iespējams. Tāpēc brīžos, kad mums ir grūti izpaust kādu no kristīgajām īpašībām, lūgsim Dieva svētā gara palīdzību.
10. Kā Jēzus izturējās, kad citi viņam teica vai darīja kaut ko sliktu?
10 Daudz ko var mācīties no tā, kā izturējās Jēzus, kad citi viņam teica vai darīja kaut ko sliktu. ”Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu,” sacīts 1. Pētera vēstules 2. nodaļas 23. pantā. Mēs esam mudināti sekot viņa priekšzīmei. Nepieļausim, ka citu sliktā rīcība mums liktu zaudēt savaldību. No kristiešiem tiek gaidīts, lai viņi būtu ”žēlsirdīgi, pazemīgi, neatmaksātu ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem”. (1. Pēt. 3:8, 9.)
Ko vadības princips nenozīmē
11. Kāda godpilna pienākuma veikšanā piedalīsies kristīgas sievietes?
11 Vai pakļaušanās vīra vadībai nozīmē, ka sievai nav nekādas teikšanas jautājumos, kas skar ģimeni un citas jomas? Nē, tā nav. Jehova uztic atbildīgus pienākumus ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm. Padomājiet, kādu godu Jehova ir piešķīris 144 tūkstošiem savu kalpu, kas būs ķēniņi un priesteri debesīs kopā ar Kristu, kurš valdīs pār visu zemi! Viņu vidū ir arī sievietes. (Gal. 3:26—29.) Tātad Jehovas izveidotajā kārtībā sievietēm ir ierādīta nozīmīga vieta.
12., 13. Kas liecina, ka sievietes ir pravietojušas?
12 Piemēram, Bībeles laikos dažas sievietes pravietoja. Joēla grāmatas 3. nodaļas 1. un 2. pantā var lasīt: ”Es izliešu savu Garu pār visu miesu un radību un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas.. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu.”
13 Starp 120 Jēzus mācekļiem, kas mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos bija sapulcējušies kāda Jeruzalemes nama augšistabā, bija gan vīrieši, gan sievietes. Dieva gars tika izliets pār viņiem visiem. Tāpēc Pēteris pamatoti varēja citēt pravieša Joēla vārdus un attiecināt tos uz vīriešiem un sievietēm, kas tikko bija saņēmuši svēto garu. Pēteris norādīja: ”Te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, es izliešu no sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos.. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un tie sludinās praviešu mēlēm.” (Ap. d. 2:16—18.)
14. Kāds pirmajā gadsimtā bija sieviešu ieguldījums kristietības izplatīšanā?
14 Pirmajā gadsimtā sievietes lielā mērā sekmēja kristietības izplatīšanos. Viņas sludināja Dieva Valstību un veica citus darbus, kas bija saistīti ar sludināšanu. (Lūk. 8:1—3.) Piemēram, apustulis Pāvils māsu Foibu nosauca par ”Kenhrejas draudzes kalpotāju” (JD-07). Sūtīdams sveicienus ticības biedriem, Pāvils minēja vairākas dievbijīgas sievietes, tostarp ”Trifainu un Trifozu, kas strādā tā Kunga darbu”, kā arī ”Persidu, kas daudz pūlējusies tā Kunga darbā”. (Rom. 16:1, 12.)
15. Kā sievietes mūsdienās līdzdarbojas kristietības izplatīšanā?
15 Mūsdienās liela daļa no vairāk nekā septiņiem miljoniem kristiešu, kas visā pasaulē sludina labo vēsti par Dieva Valstību, ir visdažādākā vecuma sievietes. (Mat. 24:14.) Daudzas no viņām ir pilnas slodzes sludinātājas, misionāres un Bēteles darbinieces. Psalmu sacerētājs Dāvids par sievietēm, kas kalpo Dievam, rakstīja: ”Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks.” (Ps. 68:12.) Cik gan patiesi ir izrādījušies Dāvida pravietiskie vārdi! Jehova augstu vērtē darbu, ko sludināšanā un viņa nodoma īstenošanā paveic sievietes. Tātad vārdi ”sievas galva ir vīrs” nenozīmē, ka sievietēm ir liegta iespēja aktīvi darboties un izteikt savu viedokli.
Divas sievietes, kas neklusēja
16., 17. Ko var mācīties no gadījuma, kas aprakstīts 1. Mozus 21:8—12?
16 Ja reiz Jehova uztic sievietēm dažādus pienākumus, vai vīram nevajadzētu apspriesties ar sievu pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas? Šādi rīkoties no vīra puses būtu gudri. Bībelē ir aprakstīti vairāki gadījumi, kad sievas ir kaut ko sacījušas vai darījušas, būdamas citās domās nekā viņu vīri. Pievērsīsim uzmanību diviem gadījumiem.
17 Patriarha Ābrahāma sieva Sāra savam vīram teica, lai viņš padzen savu blakussievu Hagari un tās dēlu viņu necienīgās izturēšanās dēļ. ”Šis vārds ļoti nepatika Ābrahāmam”, bet to nevarēja teikt par Dievu. Jehova Ābrahāmam sacīja: ”Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ: paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka.” (1. Moz. 21:8—12.) Ābrahāms paklausīja Jehovam, ņēma vērā Sāras lūgumu un izpildīja to.
18. Kā rīkojās Abigaila?
18 Padomāsim arī par Nābala sievu Abigailu. Kad Dāvids bēga no skaudības pārņemtā ķēniņa Saula, viņš kādu laiku bija apmeties netālu no Nābala ganāmpulkiem. Dāvids un viņa biedri neko nebija ņēmuši no tā, kas šim bagātajam vīram piederēja, gluži otrādi, viņi bija sargājuši Nābala īpašumu. Tomēr Nābals, būdams ”varmācīgs un ļauns savās izdarībās”, ”rupji izbāra” Dāvida vīrus, kad tie ar cieņu viņam lūdza nedaudz pārtikas. Viņš bija ”ļaunuma apsēsts vīrs”, kam ”niekkalbība iet.. līdzi”. Ko darīja Abigaila, kad viņa uzzināja par notikušo? Nesacīdama Nābalam ne vārda, viņa ”steidzās un ņēma divsimt maizes, un divus ādas traukus ar vīnu, un piecas kautas, jau ēšanai sagatavotas avis, un piecus mērus grauzdētu miltu, un simts kaltētu vīnogu ķekaru, un divi simti vīģu raušu” un nogādāja to visu Dāvidam un viņa biedriem. Vai Abigaila rīkojās pareizi? Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, tā bija. ”Tas Kungs sita Nābalu, ka tas nomira,” teikts Bībelē. Pēc tam Dāvids apprecēja Abigailu. (1. Sam. 25:3, 14—19, 23—25, 38—42.)
Kā sieviete iemanto cieņu un atzinību
19., 20. Kā sieviete var izpelnīties cieņu un atzinību?
19 Bībelē cildinošiem vārdiem ir runāts par sievu, kas rīkojas Jehovam tīkamā veidā. Salamana Pamācību grāmatā par ”augsti tikumīgu sievu” ar atzinību ir teikts: ”Viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle. Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma. Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu. [..] Viņa ver vaļā savu muti ar gudru ziņu, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles. Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā. Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu.” (Sal. Pam. 31:10—12, 26—28.)
20 Kā sieviete var izpelnīties cieņu un atzinību? ”Vienkārši par mīļu un skaistu atzītai tapt sievietei vēl nav nekas; sieva, kas to Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina!” teikts Salamana Pamācību grāmatas 31. nodaļas 30. pantā. Bijība pret Jehovu sevī ietver arī labprātīgu pakļaušanos viņa iedibinātajam vadības principam. ”Sievas galva ir vīrs”, tāpat kā ”vīra galva ir Kristus” un ”Kristus galva ir Dievs.” (1. Kor. 11:3.)
Būsim pateicīgi par laulību, kas ir dāvana no Dieva
21., 22. a) Kāpēc precēti kristieši var būt pateicīgi par laulību, kas ir dāvana no Dieva? b) Kāpēc mums jāpakļaujas Jehovas iedibinātajai kārtībai? (Skat. ”Kāpēc ir jāciena Jehovas noteiktā kārtība?” 17. lpp.)
21 Kristiešiem, ko vieno laulības saites, ir daudz iemeslu pateikties Dievam. Saskanīga laulība sagādā daudz prieka. Par laulību, kas ir dāvana no Dieva, precēti kristieši var būt īpaši pateicīgi tāpēc, ka tā viņiem ļauj izjust savstarpēju atbalstu, staigājot ar Dievu Jehovu. (Rut. 1:9; Mih. 6:8.) Būdams laulības iedibinātājs, Jehova labi zina, kas ir nepieciešams, lai laulība būtu laimīga. Vienmēr ņemiet vērā viņa padomus — tad ”tā Kunga prieks būs jūsu stiprais patvērums” pat mūsdienu nemierīgajā pasaulē! (Neh. 8:10.)
22 Kristīgs vīrs, kas mīl sievu kā sevi pašu, īsteno vadību ar maigumu un iejūtību. Dievbijīga sieva iemanto vīra mīlestību ar to, ka atbalsta viņu un parāda viņam dziļu cieņu. Taču pats svarīgākais ir tas, ka viņu saskanīgā laulība sagādā godu diženajam Dievam Jehovam.
Vai jūs atceraties?
• Kāds ir Jehovas iedibinātais vadības princips?
• Kāpēc dzīvesbiedriem ir jāciena vienam otrs?
• Kā kristīgai sievai jāizturas pret vīru, kas nav ticīgs?
• Kāpēc vīram pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas būtu jāapspriežas ar sievu?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 17. lpp.]
Kāpēc ir jāciena Jehovas noteiktā kārtība?
Jehova ir iedibinājis noteiktu kārtību, kurai viņa radītajām saprātīgajām būtnēm ir jāpakļaujas. Šī kārtība nāk par labu gan eņģeļiem, gan cilvēkiem. Tā viņiem dod iespēju izmantot gribas brīvību un godāt Dievu, kalpojot viņam vienoti un saskanīgi. (Ps. 133:1.)
Svaidīto kristiešu draudze atzīst Jēzus Kristus varu un pakļaujas viņa vadībai. (Efez. 1:22, 23.) Atzīstot Jehovas varu, ”Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa”. (1. Kor. 15:27, 28.) Cilvēki, kas ir atdevuši sevi Dievam, seko Jēzus paraugam un ievēro vadības principu gan ģimenē, gan draudzē. (1. Kor. 11:3; Ebr. 13:17.) Tā viņi iemanto Jehovas labvēlību un svētības. (Jes. 48:17.)
[Attēls 13. lpp.]
Lūgšanas kristīgai sievai palīdz izpaust Dievam tīkamas īpašības
[Attēli 15. lpp.]
Jehova augstu vērtē darbu, ko Valstības labā veic sievietes