Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Kāpēc Jehova, kas ir aizliedzis pielūgt elkus, nesodīja Āronu par zelta teļa darināšanu?

Kad Ārons lika darināt zelta teļu, kā var lasīt 2. Mozus grāmatas 32. nodaļā, viņš pārkāpa Dieva aizliegumu pielūgt elkus. (2. Moz. 20:3—5.) Tāpēc Jehova ”ļoti dusmojās uz Āronu un gribēja viņu iznīcināt”, bet Mozus ”tai laikā iestājās ar lūgšanām.. par Āronu”. (5. Moz. 9:19, 20.) Vai taisnā Mozus lūgšana mainīja situāciju par labu Āronam? (Jēk. 5:16.) Pēc visa spriežot, Jehova tiešām atbildēja uz Mozus lūgšanu un nesodīja Āronu gan šī lūguma, gan vēl vismaz divu iemeslu dēļ.

Viens iemesls acīmredzot bija tas, ka Ārons iepriekš ne reizi vien bija pierādījis savu uzticību Jehovam. Kad Mozus saņēma uzdevumu doties pie faraona un izvest izraēliešus no Ēģiptes, Jehova lika, lai Ārons iet viņam līdzi un runā Mozus vārdā. (2. Moz. 4:10—16.) Mozus un Ārons paklausīja Dievam un daudzkārt gāja pie cietsirdīgā faraona, kaut arī tas nozīmēja, ka pret viņiem pirmajiem vērsās saniknotā valdnieka dusmas. Tātad Ēģiptē Ārons ar saviem darbiem bija apliecinājis, ka ir krietns un uzticīgs Jehovas kalps. (2. Moz. 4:21.)

Ir jāņem arī vērā, kādu notikumu ietekmē Ārons lika izgatavot zelta teļu. Uzkāpis Sinaja kalnā, Mozus tur palika 40 dienas. ”Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējās nokāpt no kalna”, ļaudis pierunāja Āronu darināt tiem elku tēlu, un viņš uztaisīja zelta teļa statuju. (2. Moz. 32:1—6.) Tomēr turpmākā Ārona rīcība liecina, ka īstenībā viņa sirds nebija pieķērusies šim elkam — visdrīzāk viņš tikai bija padevies ļaužu spiedienam. Piemēram, kad Mozus sāka rīkoties, lai izskaustu zelta teļa pielūdzējus no tautas vidus, visi levīti, arī Ārons, stingri nostājās Jehovas pusē. Trīs tūkstoši izraēliešu, kas bija galvenie vaininieki šajā lietā, tika nonāvēti. (2. Moz. 32:25—29.)

Pēc tam Mozus sacīja izraēliešiem: ”Jūs esat lielu grēku darījuši.” (2. Moz. 32:30.) Tātad Ārons nebija vienīgais, kam bija jāuzņemas atbildība par notikušo. Jehovas piedošana bija vajadzīga gan Āronam, gan visai tautai.

Vēlāk Jehova pavēlēja iecelt Āronu par augsto priesteri. Jehova sacīja Mozum: ”Uzvelc Āronam svētās drēbes, svaidi viņu un iesvētī viņu, ka tas top Man par priesteri.” (2. Moz. 40:12, 13.) Ir skaidrs, ka Jehova bija piedevis Āronam vājuma brīdī izdarīto grēku. Savā būtībā Ārons bija nevis dumpīgs elku pielūdzējs, bet uzticīgs patiesā Dieva kalps.