Neapbēdināsim Jehovas svēto garu
Neapbēdināsim Jehovas svēto garu
”Neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti.” (Efez. 4:30.)
1. Kādu iespēju Jehova ir devis miljoniem cilvēku, un kāds pienākums viņiem ir?
MILJONIEM cilvēku, kas dzīvo šajā nemierīgajā pasaulē, Jehova ir devis kaut ko īpašu — iespēju viņam tuvoties ar viņa vienpiedzimušā Dēla Jēzus Kristus starpniecību. (Jāņa 6:44.) Ja jūs esat devuši solījumu kalpot Dievam un dzīvojat saskaņā ar to, arī jūs esat šo cilvēku vidū. Visiem, kas ir kristīti svētā gara vārdā, ir pienākums sekot šī gara vadībai. (Mat. 28:19.)
2. Kādiem jautājumiem mēs pievērsīsim uzmanību?
2 ”Sējot garā”, mēs ”apģērbjam jauno cilvēku”. (Gal. 6:8; Efez. 4:17—24.) Tomēr mums jāņem vērā padomi, ko deva apustulis Pāvils, brīdinādams neapbēdināt Dieva svēto garu. (Nolasīt Efeziešiem 4:25—32.) Izpētīsim sīkāk šos Pāvila vārdus. Ko nozīmē brīdinājums neapbēdināt Dieva garu? Kā cilvēks, kas kalpo Jehovam, varētu izdarīt kaut ko tādu? Kā mēs varam nepieļaut, ka mēs apbēdinātu Jehovas svēto garu?
Ko nozīmē Pāvila vārdi
3. Kā jūs paskaidrotu Pāvila vārdus, kas lasāmi Efeziešiem 4:30?
3 Vispirms apskatīsim Pāvila vārdus, kas lasāmi Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 30. pantā. Viņš rakstīja: ”Neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.” Pāvils vēlējās, lai viņa ticības biedri saglabātu labas attiecības ar Dievu. Ar Jehovas garu viņi bija ”apzīmogoti atpestīšanas dienai”. Dieva svētais gars uzticīgajiem svaidītajiem kristiešiem ir zīmogs un gaidāmās balvas ”ķīla”. (2. Kor. 1:22.) Šis zīmogs apstiprina, ka viņi pieder Dievam un ka viņiem tiks dota dzīve debesīs. Pilns apzīmogoto skaits būs 144 tūkstoši. (Atkl. 7:2—4.)
4. Kāpēc būtu bīstami, ja kristietis apbēdinātu Dieva garu?
4 Ja kristietis apbēdinātu svēto garu, tas varētu kļūt par pirmo soli pretī tam, ka Dieva aktīvais spēks vairs nedarbotos viņa dzīvē. To, ka Dieva garu ir iespējams zaudēt, apliecina vārdi, ko teica Dāvids pēc grēka ar Batsebu. Viņš ar nožēlas pilnu sirdi lūdza Jehovu: ”Neraidi mani prom no sava vaiga un neatņem no manis savu Svēto Garu!” (Ps. 51:13.) Tikai tie no svaidītajiem, kas paliek ”uzticīgi līdz nāvei”, saņems ”dzīvības vainagu” — nemirstību debesīs. (Atkl. 2:10; 1. Kor. 15:53.) Arī kristiešiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, ir nepieciešams svētais gars, lai viņi varētu uzticīgi kalpot Dievam un saņemt mūžīgo dzīvi, ko Dievs dāvās visiem, kas apliecina ticību Kristus izpirkuma upurim. (Jāņa 3:36; Rom. 5:8; 6:23.) Tāpēc mums visiem jāsargās, lai mēs neapbēdinātu Jehovas svēto garu.
Kā kristietis varētu apbēdināt svēto garu?
5., 6. Kā kristietis varētu apbēdināt Jehovas garu?
5 Mēs esam atdevuši sevi Dievam un varam nepieļaut, ka mēs apbēdinātu svēto garu. Ja ”staigājam garā” un ”dzīvojam garā”, mēs nepadodamies grēcīgām miesas tieksmēm un mūsos neveidojas īpašības, kas nav patīkamas Dievam. (Gal. 5:16, 25, 26.) Taču situācija var mainīties. Mēs kaut kādā mērā apbēdinātu Dieva garu, ja mūsu rīcībā pakāpeniski iezagtos kaut kas tāds, kas ir nosodīts Dieva gara iedvesmotajos Rakstos.
6 Kristietis, kas turpina rīkoties pretēji svētā gara vadībai, apbēdina Jehovu, kas dod šo garu. Iedziļināšanās vārdos, kas lasāmi Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļā, 25.—32. pantā, mums palīdzēs saprast, kas mums jādara un no kā jāvairās, lai neapbēdinātu Dieva garu.
Kā mums jādzīvo, lai neapbēdinātu svēto garu
7., 8. Paskaidrojiet, kāpēc mums ir jārunā patiesība!
7 Mums jārunā patiesība. Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 25. pantā, Pāvils rakstīja: ”Atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.” Tā kā mūs saista tik ciešas saites, mēs nedrīkstam būt negodīgi un tīši maldināt ticības biedrus, jo šāda rīcība būtībā ir melošana. Cilvēks, kuram melošana kļūst par ieradumu, galu galā sagrauj savas attiecības ar Dievu. (Nolasīt Salamana Pamācības 6:16—19.)
8 Negodīgums vārdos un darbos var iedragāt draudzes vienotību. Mums ir jālīdzinās pravietim Daniēlam, kurš bija uzticams cilvēks un kura rīcībā nebija atrodams nekas slikts un nosodāms. (Dan. 6:4.) Tāpat mums jāpatur prātā, ko Pāvils rakstīja kristiešiem, kam ir cerība dzīvot debesīs. Pāvils uzsvēra, ka viņi pieder pie ”Kristus miesas” un pieder cits citam, tāpēc viņiem jābūt patiesiem un jāsaglabā vienotība savā starpā. (Efez. 4:11, 12.) Ja mēs ceram dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, arī mums ir jārunā patiesība, jo tā mēs veicinām starptautiskās brāļu saimes vienotību.
9. Kāpēc ir svarīgi rīkoties saskaņā ar padomu no Efeziešiem 4:26, 27?
9 Mums ”jāstājas pretim velnam”, nedodot viņam iespēju nodarīt mums garīgu postu. (Jēk. 4:7.) Svētais gars mums palīdz pretoties Sātanam. Piemēram, mēs viņam pretojamies, ja neļaujamies neapvaldītām dusmām. Pāvils deva padomu: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efez. 4:26, 27.) Pat ja mūs pārņem pamatotas dusmas, mums būtu uzreiz klusībā jāvēršas pie Dieva lūgšanā, jo tā mēs varēsim saglabāt vēsu prātu un savaldību un ar savu rīcību neapbēdināsim Dieva garu. (Sal. Pam. 17:27.) Tāpēc neglabāsim sevī dusmas un nedosim Sātanam iespēju mūs pamudināt uz ļaunprātīgu rīcību. (Ps. 37:8, 9.) Viens veids, kā pretoties Sātanam, ir sekot Jēzus norādījumiem un nekavējoties risināt domstarpības. (Mat. 5:23, 24; 18:15—17.)
10., 11. Kāpēc mēs nedrīkstam rīkoties negodīgi un zagt?
10 Mēs nedrīkstam padoties kārdinājumam rīkoties negodīgi un zagt. Pāvils norādīja: ”Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.” (Efez. 4:28.) Ja kristīts Jehovas kalps zagtu, viņš ”apgrēkotos pret sava Dieva vārdu”, sagādājot tam negodu. (Sal. Pam. 30:7—9.) Zagšanu neattaisno pat nabadzība. Tie, kas mīl Dievu un savu tuvāko, saprot, ka zagšana nekādos apstākļos nav attaisnojama. (Marka 12:28—31.)
11 Pāvils minēja ne tikai to, ko mēs nedrīkstam darīt, bet arī to, kas mums būtu jādara. Ja mēs dzīvojam un staigājam garā, mēs čakli strādājam, lai gādātu par savu ģimeni un lai mums ”būtu ko dot tam, kas ir trūkumā”. (1. Tim. 5:8.) Jēzum un viņa apustuļiem bija paradums atlicināt naudu, lai sniegtu palīdzību trūcīgajiem, bet Jūda Iskariots, kas kļuva par nodevēju, mēdza piesavināties daļu no šiem līdzekļiem. (Jāņa 12:4—6.) Ir skaidrs, ka viņš nesekoja svētā gara vadībai. Tā kā mūs vada Dieva gars, mēs, tāpat kā Pāvils, ”visās lietās gribam godīgi dzīvot”. (Ebr. 13:18.) Būdami godīgi it visā, mēs pasargājam sevi no tā, ka mēs apbēdinātu Jehovas svēto garu.
Kas vēl jāņem vērā, lai neapbēdinātu svēto garu
12., 13. a) No kādas runas mums jāvairās, kā var lasīt Efeziešiem 4:29? b) Kādai jābūt mūsu runai?
12 Mums jābūt apdomīgiem savā runā. Pāvils piekodināja: ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efez. 4:29.) Arī šajā gadījumā apustulis paskaidroja ne tikai to, kā mums nebūtu jārīkojas, bet arī to, ko mums vajadzētu darīt. Pakļaujoties Dieva garam, mēs jūtam pamudinājumu runāt tikai to, ”kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem”. Turklāt no mūsu mutes nedrīkstētu nākt neviens ”nekrietns vārds”. Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ar vārdu ”nekrietns”, burtiski nozīmē ”sapuvis”, un tas tika lietots, runājot par puvušiem augļiem, zivīm un gaļu. Gluži tāpat kā mēs izjūtam riebumu pret sapuvušu pārtiku, mums ir jāienīst runa, kas Jehovam nav pieņemama.
13 Mūsu runai ir jābūt pieklājīgai un laipnai, kā ”ar sāli sālītai”. (Kol. 3:8—10; 4:6.) Apkārtējiem būtu jāredz, ka mēs ar savu runas veidu atšķiramies no citiem. Tāpēc centīsimies runāt tā, lai mūsu teiktais citiem būtu par stiprinājumu. Saglabāsim tādu attieksmi, kāda atspoguļojas psalmu dziesminieka vārdos: ”Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!” (Ps. 19:15.)
14. No kā, saskaņā ar Efeziešiem 4:30, 31, mums jāatturas?
14 Mums jāatturas no rūgtuma, dusmām, zaimiem un jebkādas ļaunprātības. Brīdinājis neapbēdināt Dieva garu, Pāvils rakstīja: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.” (Efez. 4:30, 31.) Tā kā mēs visi esam grēcīgi, mums ir jāpūlas, lai valdītu pār savām domām un rīcību. Ja mēs ļautos ”rūgtumam, ātrsirdībai, dusmām”, mēs apbēdinātu Dieva garu. Tikpat slikti būtu, ja mēs pastāvīgi pārcilātu savā prātā pāridarījumus, turētu sevī aizvainojumu un atteiktos izlīgt ar cilvēku, kas mūs ir aizvainojis. Ja mēs sāktu ignorēt Bībelē lasāmos padomus, mūsos, visticamāk, sāktu veidoties īpašības, kas ar laiku varētu pamudināt mūs grēkot pret svēto garu un ievest mūs garīgā postā.
15. Kā mums būtu jārīkojas, ja kāds mums ir nodarījis pāri?
15 Mums jābūt laipniem un žēlsirdīgiem un labprāt jāpiedod. Pāvils aicināja: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efez. 4:32.) Pat ja kāds mūs ir dziļi sāpinājis, piedosim, tāpat kā to dara Dievs. (Lūk. 11:4.) Iedomāsimies šādu situāciju: kāds no ticības biedriem par mums ir pateicis kaut ko sliktu. Lai atjaunotu labas attiecības, mēs nolemjam ar viņu aprunāties. Ticības biedrs pauž patiesu nožēlu par saviem vārdiem un lūdz mums piedošanu. Mēs viņam piedodam, taču ar to vēl nepietiek. 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 18. pantā ir teikts: ”Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu; — Es esmu tas Kungs!”
Mums ir jābūt modriem
16. Miniet kādu piemēru, kas parāda, ka mums varētu būt kaut kas jāmaina savā rīcībā, lai mēs neapbēdinātu Jehovas garu!
16 Kārdinājums darīt kaut ko tādu, kas Dievam nav patīkams, mums varētu rasties arī brīžos, kad esam vieni. Piemēram, kāds brālis ir klausījies apšaubāmu mūziku. Pēc kāda laika viņa sirdsapziņa kļūst nemierīga, jo viņš nav ņēmis vērā uz Bībeli balstītos padomus, kas ir lasāmi ”uzticīgā un gudrā kalpa” publikācijās. (Mat. 24:45.) Varbūt viņš piemin šo jautājumu lūgšanās un atceras Pāvila vārdus no Efeziešiem 4:30. Cieši apņēmies nedarīt neko tādu, kas apbēdinātu Dieva garu, viņš nolemj turpmāk neklausīties šādu mūziku. Jehova noteikti svētīs šī brāļa centienus. Mums ir pastāvīgi jāpūlas, lai mēs neapbēdinātu Dieva garu.
17. Kas varētu notikt, ja mēs nebūtu modri un nelūgtu Dievam atbalstu?
17 Ja mēs neesam modri un nelūdzam Dievam atbalstu, mēs varētu padoties kārdinājumam darīt kaut ko netīru vai nepareizu, tādā veidā rīkojoties pretēji Dieva gara vadībai. Tā mēs apbēdinātu Jehovu, un to mēs noteikti nevēlamies darīt. (Efez. 4:30.) Pirmajā gadsimtā jūdu rakstu mācītāji nopietni grēkoja, apgalvojot, ka Jēzus veic brīnumus ar Sātana palīdzību. (Nolasīt Marka 3:22—30.) Zaimodami svēto garu, šie Kristus ienaidnieki izdarīja nepiedodamu grēku. Nekad nepieļausim, ka ar mums notiktu kaut kas tamlīdzīgs!
18. Kā mēs varam zināt, ka neesam izdarījuši nepiedodamu grēku?
18 Tā kā mēs nevēlamies pat pietuvoties robežai, kuru pārkāpjot mēs izdarītu nepiedodamu grēku, turēsim cieši prātā Pāvila mudinājumu neapbēdināt svēto garu. Bet ja nu mēs pagātnē esam izdarījuši nopietnu grēku? Ja mēs esam to nožēlojuši un esam pieņēmuši draudzes vecāko palīdzību, ir pamats domāt, ka Dievs mums ir piedevis un ka mēs neesam grēkojuši pret svēto garu. Ar Dieva atbalstu mēs varam rīkoties tā, lai turpmāk vairs neapbēdinātu viņa garu.
19., 20. a) No kādas rīcības mums jāsargās? b) Kāda apņemšanās mums ir vajadzīga?
19 Ar svētā gara starpniecību Dievs veicina savu kalpu vidū mīlestību, prieku un vienotību. (Ps. 133:1—3.) Tāpēc neapbēdināsim svēto garu, izplatot tenkas vai ar saviem vārdiem graujot to brāļu reputāciju, kuri svētā gara vadībā ir iecelti ganīt Dieva draudzi. (Ap. d. 20:28; Jūd. 8.) Mums jācenšas sekmēt draudzē vienotību un cieņas pilnu gaisotni. Mēs nedrīkstam veicināt draudzes šķelšanos un grupējumu veidošanos. Pāvils rakstīja: ”Es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” (1. Kor. 1:10.)
20 Jehova vēlas un spēj mums palīdzēt, lai mēs neapbēdinātu viņa garu. Pastāvīgi lūgsim Dievam svēto garu un apņemsimies to neapbēdināt. ”Sēsim garā” un neatlaidīgi meklēsim svētā gara vadību tagad un mūžīgi.
Kā jūs atbildētu?
• Ko nozīmē apbēdināt Dieva svēto garu?
• Kā kristietis varētu apbēdināt Jehovas garu?
• Kas mums jādara, lai mēs neapbēdinātu svēto garu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 30. lpp.]
Risināsim domstarpības bez kavēšanās
[Attēls 31. lpp.]
Kādiem augļiem līdzinās jūsu runa?