Pastāvīgi vingrināsim uztveres spēju

IR PATĪKAMI vērot, kā prasmīgs vingrotājs veikli un precīzi izpilda graciozas kustības. Bībelē kristieši tiek mudināti vingrināt savu uztveres spēju, tāpat kā vingrotājs treniņos attīsta savas fiziskās spējas.

Vēstulē ebrejiem apustulis Pāvils rakstīja: ”Pieaugušajiem pienākas stipra barība, jo tie ir ievingrinājuši uztveres spēju [burtiski: ”maņu orgānus”] atšķirt labu no ļauna.” (Ebr. 5:14, JD-07.) Kāpēc Pāvils ebreju kristiešus aicināja vingrināt uztveres spēju, kā sportists vingrina muskuļus? Kā mēs varam to darīt?

”Jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca”

Paskaidrodams, kādu stāvokli Jēzus ieņem kā ”augstais priesteris pēc Melhisedeka kārtas”, Pāvils rakstīja: ”Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajaga piena, ne cietas barības.” (Ebr. 5:10—12.)

Acīmredzot daži pirmā gadsimta ebreju kristieši nebija padziļinājuši savas zināšanas un nebija garīgi auguši. Piemēram, viņiem bija grūti pieņemt jauno sapratni par Mozus bauslību un apgraizīšanu. (Ap. d. 15:1, 2, 27—29; Gal. 2:11—14; 6:12, 13.) Dažiem nebija viegli atteikties no tradīcijām, kas saistījās ar iknedēļas sabatu un gadskārtējo Salīdzināšanas dienu. (Kol. 2:16, 17; Ebr. 9:1—14.) Tāpēc Pāvils viņus aicināja vingrināt uztveres spēju, lai viņi spētu atšķirt labu no ļauna, un mudināja ”doties pretim pilnībai”. (Ebr. 6:1, 2.) Noteikti vismaz daļai no šiem kristiešiem Pāvila vārdi lika pārdomāt, kā viņi attīsta uztveres spēju, un palīdzēja viņiem garīgi augt. Bet kā ir ar mums?

Kā mēs varam vingrināt uztveres spēju?

Kā mēs varam vingrināt uztveres spēju, tiecoties pēc garīga brieduma? Vingrināt nozīmē attīstīt, pilnveidot ar vingrinājumu un darbību palīdzību. Tātad, lai kaut ko vingrinātu, tas ir jālieto. Vingrotājs trenē savu ķermeni, lai izkoptu spēju izpildīt skaistas un sarežģītas kustības. Savukārt mums, ja gribam sekot Pāvila aicinājumam, ir jāvingrina uztveres spēja, lai mēs prastu atšķirt labu no ļauna.

Džordža Vašingtona universitātes Novecošanās, veselības un humanitāro zinātņu centra direktors Džīns Koens norādīja: ”Kad mēs savām smadzenēm liekam risināt sarežģītus uzdevumus, smadzeņu šūnām veidojas jauni dendrīti, un līdz ar to vairojas sinapšu jeb kontaktvietu skaits.”

Tātad ir gudri vingrināt uztveres spēju un padziļināt zināšanas par Dieva Rakstiem, jo tas mums palīdz rīkoties saskaņā ar pilnīgo Dieva gribu. (Rom. 12:1, 2.)

 Attīstīsim vēlmi uzņemt ”cietu barību”

Ja vēlamies ”doties pretim pilnībai”, mums ir nopietni jāpārdomā divi jautājumi: vai mēs arvien padziļinām savu Bībeles patiesības izpratni, un vai citi mūs uzskata par garīgi nobriedušiem cilvēkiem? Kamēr bērns ir mazs, māte to baro ar pienu un zīdaiņu barību. Taču iedomājieties, kā viņa uztrauktos, ja gadi ietu, bet bērns tā arī nesāktu ēst neko citu. Mēs priecājamies, kad redzam, kā mūsu Bībeles skolnieks garīgi aug un kļūst par Jehovas kalpu. Bet mēs noteikti justos sarūgtināti, ja pēc tam viņš apstātos savā garīgajā izaugsmē. (1. Kor. 3:1—4.) Skolotājs cer, ka ar laiku jaunais māceklis pats kļūs par skolotāju.

Lai vingrinātu uztveres spēju un mācītos spriest, ir jādarbina prāts, un tas prasa pūles. (Ps. 1:1—3.) Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mazsvarīgas nodarbes, piemēram, televīzijas skatīšanās vai vaļasprieki, kas neprasa īpašu prāta piepūli, mums traucētu nopietni pārdomāt svarīgus jautājumus. Lai attīstītu spēju izšķirt labu un ļaunu, mums ir jāveido sevī vēlēšanās pētīt Bībeli un publikācijas, ko sagādājis ”uzticīgais un gudrais kalps”, un jāapmierina sava garīgā apetīte. (Mat. 24:45—47.) Mums ne tikai regulāri jālasa Bībele, bet arī jāatvēl laiks Jehovas pielūgsmei ģimenes lokā un padziļinātai Bībeles pētīšanai.

Ceļojošais pārraugs Heronimo, kas dzīvo Meksikā, stāsta, ka viņš rūpīgi izstudē katru Sargtorņa numuru, tiklīdz viņš to ir saņēmis. Heronimo arī regulāri iedziļinās Bībelē kopā ar sievu. Viņš saka: ”Mēs katru dienu kopā lasām Bībeli un izmantojam tādus palīglīdzekļus kā brošūra Skatiet ”labo zemi”.” Cits kristietis, vārdā Ronalds, stāsta, ka viņš cenšas nekad neatpalikt no draudzes Bībeles lasīšanas grafika, turklāt Ronalds ir izraudzījies dažas Bībeles tēmas, kuras viņš pētī dziļāk. ”Tas man liek ar nepacietību gaidīt katru nākamo studēšanas reizi,” atzīst Ronalds.

Bet ko var teikt par mums? Vai mēs pietiekami daudz laika veltām Bībeles pētīšanai un pārdomām par tajā teikto? Vai mēs vingrinām savu uztveres spēju un uzkrājam pieredzi, cenšoties allaž pieņemt lēmumus saskaņā ar Bībeles principiem? (Sal. Pam. 2:1—7.) Tieksimies pēc zināšanām un gudrības, kas nāk no Dieva, lai mēs būtu garīgi nobrieduši kristieši, kas ir ievingrinājuši uztveres spēju atšķirt labu no ļauna.

[Attēls 23. lpp.]

Lai attīstītu uztveres spēju, tā ir jāvingrina