Būsim draudzei par stiprinājumu
Būsim draudzei par stiprinājumu
”Iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu.” (1. Tes. 5:11, JD-07.)
1. Kādas svētības mēs saņemam, piederot pie kristiešu draudzes, un kādas grūtības mēs varam pieredzēt?
IESPĒJA piederēt pie kristiešu draudzes ir liels gods. Mēs esam izveidojuši labas attiecības ar Jehovu. Sekodami viņa Rakstu vadībai, mēs pasargājam sevi no bēdīgajām sekām, kādas ir rīcībai, kas ir pretrunā ar kristīgiem principiem. Mēs esam patiesu draugu vidū, kas vēl mums labu. Kalpojot Jehovam, mēs tiešām saņemam daudz svētību. Tomēr vairākums kristiešu pieredz arī lielākas vai mazākas grūtības. Kādam ir vajadzīga palīdzība, lai viņš iegūtu labāku sapratni par dziļām Bībeles mācībām. Citu ir piemeklējusi nopietna slimība vai nomāktība, vēl kādam ir radušās problēmas kāda nesaprātīga lēmuma dēļ. Turklāt mēs visi dzīvojam pasaulē, kas ir atsvešinājusies no Dieva.
2. Kā mēs reaģējam, kad mūsu brāļi un māsas pieredz grūtības, un kāpēc?
2 Mums nenoliedzami ir sāpīgi redzēt, ka mūsu ticības biedri cieš vai cīnās ar smagām problēmām. Apustulis Pāvils salīdzināja draudzi ar cilvēka ķermeni un rakstīja: ”Kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi.” (1. Kor. 12:12, 26.) Tādos brīžos mums būtu jācenšas atbalstīt mūsu brāļus un māsas. Bībelē ir lasāmi daudzi gadījumi, kad draudzes locekļi palīdzēja cits citam un cits citu stiprināja. Apskatīsim dažus no šiem gadījumiem un padomāsim, vai mēs nevarētu līdzīgā veidā palīdzēt saviem ticības biedriem. Kā mēs varam sniegt brāļiem un māsām garīgu atbalstu un būt par stiprinājumu Jehovas draudzei?
Tie ”viņu aicināja pie sevis”
3., 4. Kā Akvila un Priskilla palīdzēja Apollam?
3 Kad Apolls ieradās Efesā, viņš jau bija dedzīgs sludinātājs. Apustuļu darbu grāmatā ir stāstīts, ka viņš, ”degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību”. Tas, ka Apolls nezināja par kristīšanu ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”, acīmredzot nozīmē, ka viņam bija sludinājuši vai nu Jāņa Kristītāja mācekļi, vai Jēzus sekotāji pirms mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkiem. Kaut arī Apolls bija dedzīgs sludinātājs, viņam bija nepieciešams papildināt savas zināšanas par patiesību. Kādu palīdzību viņam sniedza ticības biedri? (Ap. d. 1:4, 5; 18:25; Mat. 28:19.)
4 Akvila un Priskilla, laulāts kristiešu pāris, kas dzirdēja, ka Apolls drosmīgi sludina sinagogā, uzaicināja viņu pie sevis un palīdzēja viņam labāk saprast patiesību. (Nolasīt Apustuļu darbus 18:24—26.) Šāda rīcība liecināja par nesavtīgu mīlestību. Jādomā, Akvila un Priskilla taktiski piedāvāja Apollam savu palīdzību, cenšoties neradīt viņam sajūtu, ka viņš tiek kritizēts. Apollam patiesība nebija sveša, viņam tikai trūka zināšanu par svarīgiem notikumiem, kas bija saistīti ar agrīno kristiešu draudzi. Nav šaubu, ka Apolls bija pateicīgs saviem jaunajiem draugiem par vērtīgajām zināšanām, kurās tie ar viņu dalījās. Ieguvis labāku izpratni par patiesību, Apolls sekmīgi sludināja labo vēsti un ”daudz palīdzēja” brāļiem Ahajā. (Ap. d. 18:27, 28.)
5. Kādu palīdzību, mīlestības vadīti, cilvēkiem sniedz Valstības sludinātāji, un kāds ir viņu pūļu iznākums?
5 Arī mūsdienās daudzi kristieši ir ļoti pateicīgi ticības biedriem, kas viņiem savulaik ir palīdzējuši labāk saprast Bībeli. Starp Bībeles skolniekiem un viņu skolotājiem nereti izveidojas noturīga draudzība. Lielākoties, lai palīdzētu cilvēkiem saprast patiesību, ir nepieciešamas regulāras nodarbības, kas turpinās vairākus mēnešus. Taču Valstības sludinātāji labprāt velta šim darbam savu laiku un spēkus, jo saprot, ka runa ir par cilvēku dzīvību. (Jāņa 17:3.) Cik gan patīkami ir redzēt, ka cilvēks apgūst patiesību, saskaņo savu dzīvi ar to un apņemas pildīt Jehovas gribu!
”Brāļi.. bija devuši par viņu labu liecību”
6., 7. a) Kāpēc Pāvils izraudzījās Timoteju par palīgu kalpošanā? b) Kā sadarbība ar apustuli Pāvilu sekmēja Timoteja garīgo izaugsmi?
6 Kad apustulis Pāvils kopā ar Sīlu sava otrā sludināšanas ceļojuma laikā ieradās Listrā, viņi tur satika Timoteju, kuram tolaik bija kādi 20 gadi. Kā teikts Bībelē, ”brāļi Listrā un Ikonijā bija devuši par viņu labu liecību”. Timoteja māte Eunika un vecāmāte Loida bija kristietes, bet viņa tēvs nebija ticīgs. (2. Tim. 1:5.) Iespējams, Pāvils bija iepazinies ar šo ģimeni, kad viņš pirms vairākiem gadiem bija pirmoreiz sludinājis Mazāzijā. Taču tagad viņa uzmanību īpaši piesaistīja Timotejs, kas bija kļuvis par priekšzīmīgu jaunu kristieti. Ar draudzes vecāko piekrišanu Timotejs kļuva par Pāvila palīgu, kas viņu pavadīja sludināšanas ceļojumos. (Nolasīt Apustuļu darbus 16:1—3.)
7 Timotejs daudz ko varēja mācīties no sava pieredzējušā biedra. Viņš izmantoja šo lielisko iespēju, un nepagāja ilgs laiks, kad Pāvils jau viņu varēja droši sūtīt uz citām draudzēm kā savu pārstāvi. Aptuveni piecpadsmit gados, ko Timotejs pavadīja, cieši sadarbojoties ar Pāvilu, viņš no nepieredzējuša un, iespējams, kautrīga jaunekļa izauga par garīgi nobriedušu draudzes pārraugu. (Filip. 2:19—22; 1. Tim. 1:3.)
8., 9. Uz ko draudzes locekļi var mudināt jauniešus? Miniet kādu piemēru.
8 Arī mūsdienās daudziem jauniem brāļiem un māsām piemīt liels potenciāls garīgai izaugsmei. Saņemot palīdzību un uzmundrinājumu no garīgi noskaņotiem ticības biedriem, šie jaunieši var izvirzīt garīgus mērķus un ar laiku uzņemties atbildīgus pienākumus Jehovas tautā. Padomājiet par savu draudzi! Vai tur ir jauni cilvēki, kas ir gatavi pašaizliedzīgi veltīt spēkus kalpošanai, kā to darīja Timotejs? Ar jūsu atbalstu viņi varētu kļūt par pionieriem, Bēteles darbiniekiem, misionāriem vai ceļojošajiem pārraugiem. Kā jūs varat palīdzēt viņiem tiekties pēc šādiem mērķiem?
9 Mārtins, kas jau 20 gadus kalpo Bētelē, ar pateicību atceras neviltoto interesi, kādu pirms aptuveni 30 gadiem par viņu parādīja kāds rajona pārraugs, kad viņi kopā sludināja. Pārraugs ar entuziasmu runāja par to, kā jaunībā bija kalpojis Bētelē. Šis brālis mudināja Mārtinu padomāt, vai arī viņš nevarētu vairāk darīt Jehovas organizācijā, kalpojot līdzīgā veidā. Mārtins ir pārliecināts, ka šī neaizmirstamā saruna kļuva par pamatu svarīgajiem lēmumiem, kurus viņš vēlāk pieņēma. Nekad nevar zināt, cik ļoti jūs varat palīdzēt jauniešiem savā draudzē, ja runājat ar viņiem par teokrātiskiem mērķiem.
”Mieriniet nomāktos”
10. Kā jutās Epafrodits, un kāds tam bija iemesls?
10 Epafrodits bija devies tālā un nogurdinošā ceļā no Filipiem uz Romu, lai apciemotu apustuli Pāvilu, kas ticības dēļ atradās ieslodzījumā. Viņš Filipu draudzes uzdevumā nogādāja apustulim ticības biedru dāvanu un cerēja palikt ilgāku laiku pie Pāvila, lai savu iespēju robežās viņam palīdzētu. Tomēr Romā Epafrodits tik smagi saslima, ka bija ”tuvu nāvei”. Domādams, ka nav pienācīgi izpildījis savu uzdevumu, Epafrodits kļuva ļoti nomākts. (Filip. 2:25—27.)
11. a) Kāpēc mums nav jābūt pārsteigtiem, ja kāds no draudzes locekļiem izjūt dziļu nomāktību? b) Ko Pāvils rakstīja, mudinādams ticības biedrus atbalstīt Epafroditu?
11 Mūsu laikos ne mazums cilvēku dažādu iemeslu dēļ izjūt dziļu nomāktību. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, līdz pat piektajai daļai pasaules iedzīvotāju kādā savas dzīves posmā var pieredzēt depresiju. No tā nav pasargāti arī Jehovas kalpi. Nespēja apgādāt ģimeni, slikta veselība un vilšanās savu kļūdu un neveiksmju dēļ ir tikai daži no iemesliem, kas var radīt cilvēkā nomāktību. Kā filipieši varēja palīdzēt Epafroditam? Pāvils rakstīja: ”Uzņemiet viņu iekš tā Kunga ar visu prieku un vērtējiet augsti tādus vīrus, jo Kristus darba dēļ viņš bijis tuvu nāvei, dzīvību ķīlā likdams, lai aizpildītu iztrūkumu jūsu kalpošanā manis labā.” (Filip. 2:29, 30.)
12. Kas nomāktiem kristiešiem var sagādāt mierinājumu?
12 Arī mums būtu jāuzmundrina brāļi un māsas, kas ir nomākti vai cieš no depresijas. Nenoliedzami ir daudz kas labs, ko mēs varam teikt par viņu kalpošanu Jehovam. Varbūt viņi ir veikuši lielas izmaiņas savā dzīvē, lai varētu kristīties vai kalpot pilnu slodzi. Mēs augstu vērtējam viņu pūles un droši varam viņiem teikt, ka arī Jehova tās novērtē. Arī tad, ja vecums vai slimība neļauj mūsu ticības biedram paveikt kalpošanā tik daudz, cik viņš ir darījis agrāk, viņš ir pelnījis mūsu cieņu par gadiem ilgo uzticīgo kalpošanu. Lai kāds būtu brāļa vai māsas nomāktības iemesls, mums ir jāseko Jehovas norādījumam: ”Iedrošinait bailīgos [”mieriniet nomāktos”, NW], palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!” (1. Tes. 5:14.)
”Ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt”
13., 14. a) Kāda nopietna situācija bija radusies Korintas draudzē, un kas tāpēc bija jādara? b) Kāds bija iznākums tam, ka pārkāpējs tika izslēgts no draudzes?
13 Pirmajā gadsimtā Korintas draudzē bija kāds vīrietis, kas dzīvoja netiklībā un nenožēloja savu rīcību. Viņa dzīvesveids apdraudēja draudzes tīrību un šokēja pat tos, kas nebija kristieši. Tāpēc Pāvils pamatoti norādīja, ka šis cilvēks ir jāizslēdz no draudzes. (1. Kor. 5:1, 7, 11—13.)
14 Pārmācība nesa labus augļus. Draudze tika pasargāta no kaitīgas ietekmes, un grēcinieks atzina savu pārkāpumu un apliecināja patiesu nožēlu. Ņemot vērā, ka šī cilvēka nožēla atspoguļojās viņa darbos, Pāvils savā otrajā vēstulē korintiešiem rakstīja, ka viņš būtu jāpieņem atpakaļ draudzē. Tomēr draudzes locekļiem bija jādara vēl kaut kas. Pāvils viņiem teica: ”Ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas.” (Nolasīt 2. Korintiešiem 2:5—8.)
15. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kas ir nožēlojuši grēkus un ir pieņemti atpakaļ draudzē?
15 Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma? Mums ir ļoti skumji, ja kāds ir jāizslēdz no draudzes. Iespējams, šis cilvēks ir darījis negodu Dieva vārdam un kaitējis draudzes labajai slavai. Varbūt no viņa rīcības esam cietuši mēs personīgi. Tomēr, ja vecākie, kuriem ir uzticēts izskatīt attiecīgo lietu, Jehovas gara vadībā nolemj, ka pārkāpējs, kas ir nožēlojis savus grēkus, ir jāpieņem atpakaļ draudzē, tas liecina, ka Jehova šim cilvēkam ir piedevis. (Mat. 18:17—20.) Mums būtu jācenšas līdzināties Jehovam. Ja mēs pret šādu cilvēku izturētos bargi un nevēlētos viņam piedot, tas būtībā nozīmētu, ka mēs pretojamies Dievam. Lai veicinātu draudzes mieru un vienotību un saglabātu Jehovas labvēlību, mums jāparāda mīlestība tiem, kas ir no sirds nožēlojuši grēkus un ir pieņemti atpakaļ draudzē. (Mat. 6:14, 15; Lūk. 15:7.)
”Viņš ir man ļoti noderīgs”
16. Kāpēc Pāvils bija vīlies Markā?
16 Kāds cits piemērs, par kuru var lasīt Bībelē, parāda, ka mums nevajadzētu turēt sevī aizvainojumu pret kādu, kas ir licis mums vilties. Jānis Marks sagādāja rūgtu vilšanos apustulim Pāvilam. Kā tas notika? Kad Pāvils un Barnaba devās pirmajā sludināšanas ceļojumā, Marks viņus pavadīja un viņiem palīdzēja. Bet ceļojuma vidū Bībelē neminētu iemeslu dēļ Jānis Marks pameta savus ceļabiedrus un atgriezās mājās. Marka lēmums Pāvilu ļoti sarūgtināja. Tāpēc pirms došanās otrajā sludināšanas ceļojumā Pāvilam radās domstarpības ar Barnabu, kas gribēja, lai Marks arī šoreiz viņus pavadītu. Atcerēdamies, kas bija noticis pirmā ceļojuma laikā, Pāvils nevēlējās ņemt līdzi Marku. (Nolasīt Apustuļu darbus 13:1—5, 13; 15:37, 38.)
17., 18. Kas liecina, ka Pāvils un Marks pārvarēja savas domstarpības, un ko mēs no tā mācāmies?
17 Marks acīmredzot nepieļāva, ka Pāvila atteikums viņam laupītu drosmi un dedzību, — viņš turpināja misionāra kalpošanu, sludinādams kopā ar Barnabu citā teritorijā. (Ap. d. 15:39.) To, ka Marks bija uzticīgs Jehovas kalps, uz kuru var paļauties, parāda vārdi, ko Pāvils par viņu rakstīja vairākus gadus vēlāk. Atrazdamies ieslodzījumā Romā, Pāvils vēstulē aicināja pie sevis Timoteju. Tajā pašā vēstulē Pāvils rakstīja: ”Marku ņem un atved sev līdzi, jo viņš ir man ļoti noderīgs kalpošanai.” (2. Tim. 4:11.) Ir skaidrs, ka Pāvila viedoklis par Marku bija krietni uzlabojies.
18 Arī no šī gadījuma mēs kaut ko mācāmies. Marks attīstīja īpašības, kas ir svarīgas labam misionāram. Viņš nepameta savu kalpošanu, saskāries ar Pāvila noraidošo attieksmi. Gan Marks, gan Pāvils bija garīgi nobrieduši vīrieši, un viņi neturēja viens uz otru ļaunu prātu. Pāvils vēlāk atzina, ka Marks viņam ir ļoti noderīgs kalpošanai. Tātad labākais, ko brāļi var darīt, kad ir atrisinājuši domstarpības, ir nevis kavēties pie notikušā, bet sniegt arī turpmāk garīgu palīdzību citiem. Pozitīvs viedoklis par ticības biedriem stiprina visu draudzi.
Mūsu ieguldījums draudzes stiprināšanā
19. Kā kristiešu draudzes locekļi var atbalstīt cits citu?
19 Šajos ”grūtajos laikos” mums ir vajadzīgs kristīgo brāļu un māsu atbalsts, savukārt viņiem ir vajadzīga mūsu palīdzība. (2. Tim. 3:1.) Ikviens kristietis var nonākt situācijā, kad viņš nezina, kā būtu pareizi rīkoties, bet Jehova to zina. Dievs var izmantot jebkuru no draudzes locekļiem — arī jūs —, lai palīdzētu citiem iet pareizo ceļu. (Jes. 30:20, 21; 32:1, 2.) Tāpēc arī turpmāk no visas sirds sekosim apustuļa Pāvila mudinājumam: ”Iedrošiniet viens otru un stipriniet cits citu, kā jūs to jau darāt.” (1. Tes. 5:11, JD-07.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc kristiešu draudzes locekļiem citam cits ir jāstiprina un jāatbalsta?
• Kādās grūtībās jūs varētu palīdzēt citiem draudzes locekļiem?
• Kāpēc mums ir vajadzīgs ticības biedru atbalsts?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 11. lpp.]
Sniegsim palīdzību ticības biedriem, kam tā ir nepieciešama
[Attēls 12. lpp.]
Daudziem jauniem brāļiem un māsām piemīt liels potenciāls garīgai izaugsmei