Kā pārciest dzīvesbiedra nodevību

MARGARITA kopā ar savu vīru Raulu ilgu laiku bija kalpojuši pilnu slodzi. * Bet drīz pēc viņu pirmā bērna piedzimšanas Rauls sāka attālināties no Jehovas. Galu galā Rauls sāka dzīvot netikumīgi un tika izslēgts no kristiešu draudzes. ”Kad tas viss notika,” stāsta Margarita, ”man likās, ka es to nepārcietīšu. Mana sirds bija salauzta, un es nezināju, ko iesākt.”

Džeinas uzticība un mīlestība tika pievilta citā veidā. Drīz pēc kāzām vīrs sāka izturēties pret viņu vardarbīgi. ”Kad viņš man pirmoreiz iesita, es jutos apjukusi, apkaunota un pazemota,” saka Džeina. ”Pēc tam vīrs lūdza man piedošanu, un šāda notikumu gaita turpmāk atkārtojās atkal un atkal. Es uzskatīju, ka man kā kristietei ir pienākums vienmēr piedot un aizmirst. Man šķita, ka par situāciju mūsu ģimenē es nevaru stāstīt nevienam, pat ne draudzes vecākajiem, jo tā būtu nodevība pret vīru. Gadiem ilgi mūsu dzīve ritēja pēc viena scenārija — vīrs man darīja pāri, un es viņam piedevu. Visu šo laiku es domāju, ka noteikti ir kaut kas tāds, ko es varētu darīt, lai vīrs mani mīlētu. Kad viņš atstāja mani un mūsu meitu, es uzskatīju, ka tā ir mana vaina un ka es neesmu darījusi visu iespējamo, lai saglabātu laulību.”

 Varbūt arī jūs, tāpat kā Margarita un Džeina, vīra nodevības dēļ esat cietusi emocionālā, finansiālā un garīgā ziņā. Bet varbūt jūs esat vīrs, kam sirdssāpes un raizes ir sagādājusi sievas neuzticība. Mēs dzīvojam laikos, kas Bībeles pravietojumā ir saukti par ”grūtiem laikiem”. Šajā pravietojumā ir norādīts, ka pēdējās dienās daudziem trūks mīlestības un dabisku pieķeršanās jūtu, tāpēc ģimenes saites būs apdraudētas, un ka būs cilvēki, kas kalpos Dievam tikai vārdos, bet patiesībā to nedarīs. (2. Tim. 3:1—5.) Dzīvojot šādā sabiedrībā, reizēm cieš arī patiesie kristieši. Kas kristietim, kurš ir pieredzējis dzīvesbiedra nodevību, var palīdzēt dzīvot tālāk?

Raugieties uz sevi tā, kā uz jums raugās Jehova

Sākumā varbūt nav viegli aptvert, kā gan cilvēks, ko jūs mīlat, varēja jūs tik ļoti sāpināt. Jūs pat varētu sākt vainot sevi dzīvesbiedra grēcīgajā rīcībā.

Tomēr atcerieties, ka pat Jēzu, kas bija pilnīgs cilvēks, nodeva kāds, kuru viņš mīlēja un kuram uzticējās. Jēzus savus apustuļus, kas kļuva par viņa tuvākajiem biedriem, izraudzījās pēc ilgām lūgšanām un pārdomām. Visi šie 12 mācekļi tolaik bija uzticīgi Jehovas kalpi. Tāpēc Jēzus noteikti jutās dziļi sāpināts, kad Jūda ”kļuva par nodevēju”. (Lūk. 6:12—16.) Taču Jehova neuzskatīja, ka Jēzus būtu atbildīgs par Jūdas nodevīgo rīcību.

Tiesa, mūsdienās neviens cilvēks nav pilnīgs. Ikvienā laulībā gan vīrs, gan sieva pieļauj kļūdas. Dieva iedvesmots, psalmu sacerētājs reālistiski rakstīja: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Ps. 130:3.) Sekojot Jehovas piemēram, abiem dzīvesbiedriem būtu jācenšas nepievērst uzmanību otra trūkumiem. (1. Pēt. 4:8.)

Tāpat Bībelē ir teikts, ka ”ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi”. (Rom. 14:12.) Ja kāds no dzīvesbiedriem atkārtoti dara otram pāri ar vārdiem vai darbiem, viņam būs jāatbild Jehovas priekšā. Jehova nosoda vardarbību un aizvainojošu runas veidu, tāpēc nav nekāda attaisnojuma tam, ja viens no dzīvesbiedriem ar savu izturēšanos parāda pret otru tādu necieņu un mīlestības trūkumu. (Ps. 11:6; Efez. 5:33; Kol. 3:6—8.) Patiesībā tad, ja kristietis atkal un atkal bez nožēlas ļauj vaļu dusmām un nepārstāj tā rīkoties, viņš ir jāizslēdz no kristiešu draudzes. (Gal. 5:19—21; 2. Jāņa 9, 10.) Nevienam nav jājūtas vainīgam, ja viņš pastāsta par dzīvesbiedra nekristīgo uzvedību draudzes vecākajiem. Jehova jūt līdzi tiem, kas cieš no sliktas izturēšanās.

Cilvēks, kas pārkāpj laulību, grēko ne tikai pret savu dzīvesbiedru, bet arī pret Jehovu. (Mat. 19:4—9; Ebr. 13:4.) Ja nevainīgais dzīvesbiedrs ir centies dzīvot pēc Bībeles principiem, viņam nav jājūtas vainīgam par otra nodevīgo un grēcīgo rīcību.

Paturiet prātā, ka Jehova labi zina, kā jūs jūtaties. Bībelē viņš sevi ir saucis par Izraēla tautas ”laulātu vīru”, un viņa Rakstos daudzkārt izjustos vārdos ir aprakstīts, cik apbēdināts un sāpināts viņš jutās savas tautas neuzticības dēļ. (Jes. 54:5, 6; Jer. 3:1, 6—10.) Ja dzīvesbiedrs jūs kaut kādā veidā ir nodevis, jūs varat nešaubīties, ka Jehova ir redzējis jūsu bēdas un asaras. (Mal. 2:13, 14.) Viņš zina, ka jums ir vajadzīgs mierinājums un uzmundrinājums.

Kā Jehova sniedz mierinājumu

Jehova sagādā mierinājumu saviem kalpiem ar kristiešu draudzes starpniecību. Džeina saņēma šādu mierinājumu un atbalstu. ”Rajona pārraugs apmeklēja mūsu draudzi tieši tajā laikā, kad es jutos ļoti slikti,” atceras Džeina. ”Viņš zināja, cik nomākta es  esmu tāpēc, ka vīrs ir iesniedzis tiesā šķiršanās prasību. Rajona pārraugs veltīja laiku, lai pārrunātu ar mani tādus Bībeles pantus kā 1. Korintiešiem 7:15. Šie Bībeles panti un pārrauga iejūtīgie vārdi mazināja manu vainas sajūtu un sniedza man zināmu iekšēju mieru.” *

Arī Margarita, par kuru bija stāstīts iepriekš, pārliecinājās, ka Jehova sniedz palīdzību ar kristiešu draudzes starpniecību. ”Kad kļuva skaidrs, ka mans vīrs nenožēlo savu rīcību,” stāsta Margarita, ”es paņēmu bērnus un pārcēlos uz citu pilsētu. Kad es tur ierados, man izdevās noīrēt divistabu dzīvokli. Nākamajā dienā, bēdu pārņemta, es saiņoju laukā mūsu mantas, kad pie durvīm kāds klauvēja. Es nodomāju, ka tā varētu būt dzīvokļa saimniece, kas dzīvoja kaimiņos, taču man par lielu pārsteigumu tā bija māsa, kas manai mammai bija mācījusi Bībeli un bija palīdzējusi mūsu ģimenei uzzināt patiesību. Viņa nebija nākusi satikt mani, bet bija ieradusies šajā mājā, jo mācīja Bībeli dzīvokļa saimniecei. Ieraugot šo māsu, es nespēju apvaldīt emocijas. Es viņai izstāstīju, kas ar mani bija noticis, un mēs kopā raudājām. Viņa parūpējās, lai es ar bērniem tajā pašā dienā varētu apmeklēt sapulci. Draudzē mēs tikām sirsnīgi sagaidīti, un draudzes vecākie noorganizēja, lai kāds man palīdzētu gādāt par bērnu garīgajām vajadzībām.”

Kā var palīdzēt citi

Kristiešu draudzes locekļiem ir daudz iespēju palīdzēt ticības biedram, kas ir nonācis grūtā situācijā. Piemēram, Margaritai pēc pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu bija jāatrod darbs. Kāda ģimene no viņas draudzes piedāvājās vajadzības gadījumā pieskatīt Margaritas bērnus.

”Es esmu ļoti pateicīga, ka brāļi un māsas aicina gan mani, gan manus bērnus sludināt,” saka Margarita. Sniedzot ticības biedriem praktisku palīdzību, draudzes locekļi ”nes cits cita nastas” un tā pilda ”Kristus likumu”. (Gal. 6:2.)

Tie, kas ir cietuši citu grēcīgās rīcības dēļ, ļoti augstu vērtē ticības biedru atbalstu. Monika, kuru vīrs atstāja vienu ar četriem bērniem un kredītkaršu parādu 15 tūkstošu dolāru apmērā, saka: ”Garīgie brāļi un māsas izturējās pret mani ar sirsnīgu mīlestību. Es pat nevaru iedomāties, ko es būtu iesākusi bez viņu atbalsta. Atskatoties uz to laiku, es varu teikt, ka Jehova man deva pašus labākos ticības biedrus, kas nesavtīgi veltīja laiku  maniem bērniem. Man bija prieks redzēt, kā mani bērni, saņemot šādu palīdzību, gadu gaitā sasniedza garīgu briedumu. Kad man bija vajadzīgs padoms, vecākie man to deva. Kad man bija vajadzīgs kāds, ar ko runāt, viņi klausījās.” (Marka 10:29, 30.)

Protams, mīlošs draugs pamanīs, kad nebūtu labi ierosināt sarunu par otra sāpīgajiem pārdzīvojumiem. (Sal. Māc. 3:7.) ”Visbiežāk man ar māsām no jaunās draudzes patika runāt par sludināšanu, Bībeles nodarbībām, mūsu bērniem — par visu, izņemot manas problēmas,” saka Margarita. ”Es augstu vērtēju to, ka viņas man ļāva atstāt notikušo pagātnē un palīdzēja sākt jaunu dzīvi.”

Pretojieties vēlmei atmaksāt

Reizēm var notikt, ka pieviltais dzīvesbiedrs jūtas dziļi aizvainots par to, ka otra dēļ viņam tik ļoti jācieš. Ja aizvainojumam ļauj augt, tas var iedragāt kristieša apņemšanos uzticīgi kalpot Jehovam. Piemēram, viņam var rasties kārdinājums meklēt iespējas atmaksāt neuzticīgajam dzīvesbiedram.

Pamanot sevī augam šādas jūtas, būtu noderīgi pārdomāt Jozuas un Kāleba piemēru. Šie dievbijīgie vīrieši riskēja ar savu dzīvību, izlūkojot Apsolīto zemi. Pārējiem izlūkiem trūka ticības, un viņu ietekmē tauta nevēlējās paklausīt Jehovam. Kad Jozua un Kālebs mudināja izraēliešus saglabāt uzticību Dievam, daudzi viņus pat gribēja nomētāt ar akmeņiem. (4. Moz. 13:25—14:10.) Tautas dumpīgās rīcības dēļ Jozua un Kālebs 40 gadus bija spiesti klejot pa tuksnesi. Viņi cieta nevis savas, bet citu vainas dēļ.

Jozua un Kālebs droši vien jutās vīlušies, tomēr viņi nepieļāva, ka tautiešu nepareizā rīcība radītu viņos sarūgtinājumu. Viņi galvenokārt domāja par to, lai paši saglabātu uzticību Jehovam. Kad 40 klejojumu gadi tuksnesī bija pagājuši, viņi tika atalgoti — viņi bija tie, kas kopā ar levītiem bija palikuši dzīvi no savas paaudzes un varēja ieiet Apsolītajā zemē. (4. Moz. 14:28—30; Joz. 14:6—12.)

Dzīvesbiedra nodevības postošās sekas var būt jūtamas vēl ilgi. Laulība varbūt jau ir beigusies, bet paliek emocionālas un finansiālas grūtības. Tomēr centieties neļauties drūmām, nomācošām domām un atcerieties, ka Jehova vislabāk zina, kāds sods pienākas tiem, kas apzināti pārkāpj viņa normas, kā to parāda notikumi ar neuzticīgajiem izraēliešiem tuksnesī. (Ebr. 10:30, 31; 13:4.)

Jūs varat izturēt

Neļaujiet sevi nomākt negatīvām domām un pildiet prātu ar Jehovas domām. ”Sargtorņa un Atmostieties! audioierakstu klausīšanās man palīdzēja izturēt,” saka Džeina. ”Nozīmīgs spēka avots bija arī draudzes sapulces. Aktīvi piedaloties sapulcēs, es spēju nedomāt par savām problēmām. Tāpat man nāca par labu arī sludināšana. Palīdzēdama citiem veidot ticību Jehovam, es stiprināju pati savu ticību. Rūpes par Bībeles skolniekiem man lika domāt par to, kas ir svarīgākais.”

Monika, kas bija minēta iepriekš, stāsta: ”Regulāri apmeklēdama sapulces un sludinādama tik bieži, cik vien es varu, es spēju izturēt. Mēs ar bērniem esam kļuvuši tuvāki cits citam un ticības biedriem. Smagie pārbaudījumi, ko es pieredzēju, man ir ļāvuši ieraudzīt savus trūkumus. Es tiku pārbaudīta, bet ar Jehovas palīdzību es esmu spējusi izturēt.”

Arī jūs varat izturēt šādus pārbaudījumus. Par spīti sāpēm, ko sagādā nodevība, centieties sekot aicinājumam, ko, Dieva iedvesmots, izteica Pāvils: ”Nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Gal. 6:9.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 31. lpp.]

Kristieši, kas ir cietuši no dzīvesbiedra nodevības, ir pateicīgi tiem, kas viņus aicina kopā sludināt