Meklēsim atspirdzinājumu garīgajā darbībā

”Ņemiet uz sevi manu jūgu..; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mat. 11:29.)

1. Kāds bija viens no baušļiem, ko Dievs deva pie Sinaja kalna, un ar kādu mērķi tas tika dots?

BAUSLĪBAS derībā, kas tika noslēgta pie Sinaja kalna, bija noteikts, ka Dieva tautai ir jāievēro iknedēļas sabats. Jehova ar Mozus starpniecību izraēliešiem pavēlēja: ”Sešas dienas dari savu darbu, bet septītajā dienā atpūties, lai arī tavam vērsim un tavam ēzelim būtu atpūta, arī tavas kalpones dēls un svešinieks lai atvilktu elpu.” (2. Moz. 23:12.) Domādams par saviem kalpiem, kas bija pakļauti bauslībai, Jehova savā mīlestībā noteica, ka tiem jāievēro atpūtas diena, kurā būtu iespējams ”atvilkt elpu”.

2. Kā izraēliešiem nāca par labu sabata ievērošana?

² Vai sabata diena bija domāta tikai atpūtai? Nē, tā nebija. Sabatam bija svarīga nozīme Jehovas pielūgsmē. Sabata ievērošana deva iespēju izraēliešiem mācīt savus bērnus, lai tie ”sargātu tā Kunga ceļu, pildot taisnību”. (1. Moz. 18:19.) Tāpat sabata laikā varēja sapulcēties ģimene un draugi, lai pārdomātu Jehovas darbus un patīkami pavadītu laiku. (Jes. 58:13, 14.) Vēl svarīgāk bija tas, ka sabats pravietiski norādīja uz Kristus tūkstoš gadu valdīšanu, kas cilvēkiem nesīs patiesu atspirdzinājumu. (Rom. 8:21.) Bet kā ir mūsdienās — kur un kā patiesie kristieši, kas vēlas iet Jehovas ceļus, var atrast īstu atspirdzinājumu?

Atspirdzinājums, ko varam gūt, atrodoties starp ticības biedriem

3. Kā pirmajā gadsimtā kristieši atbalstīja cits citu?

³ Apustulis Pāvils kristiešu draudzi nosauca par ”patiesības balstu un pamatu”. (1. Tim. 3:15.) Agrīnie kristieši lielu atbalstu guva draudzē, kur viņi cits citu ar mīlestību uzmundrināja un stiprināja. (Efez. 4:11, 12, 16.) Kamēr Pāvils uzturējās Efesā, viņu apciemoja vairāki Korintas draudzes locekļi. Par to, kā viņu ietekmēja šis apciemojums, Pāvils rakstīja: ”Es priecājos par Stefanas, Fortunata un Ahaika atnākšanu.. Jo tie ir atspirdzinājuši manu.. garu.” (1. Kor. 16:17, 18.) Pēc tam kad Tits bija uzkavējies Korintā, kur viņš kalpoja brāļiem, Pāvils Korintas draudzei rakstīja: ”Jūs visi esat viņa garu atspirdzinājuši.” (2. Kor. 7:13.) Arī mūsdienās Jehovas liecinieki gūst patiesu atspirdzinājumu un stiprinājumu, uzturoties brāļu un māsu sabiedrībā.

4. Kā mūs stiprina draudzes sapulces?

⁴ Noteikti arī jūs esat pieredzējuši, cik lielu prieku sniedz draudzes sapulces. Tajās mēs cits citu stiprinām un ”gūstam iepriecu kopīgajā ticībā”. (Rom. 1:12.) Kristīgie brāļi un māsas mums nav tikai paziņas, kurus laiku pa laikam satiekam. Viņi ir mūsu draugi, kurus mēs mīlam un cienām. Mēs gūstam lielu prieku un uzmundrinājumu, kad regulāri satiekamies ar viņiem draudzes sapulcēs. (Filem. 7.)

5. Kā mēs varam cits citu stiprināt kongresos?

⁵ Lielu atspirdzinājumu mēs gūstam arī kongresos, kas notiek trīs reizes gadā. Tajos mums ir iespēja ne tikai uzņemt dzīvinošo patiesības ūdeni, kas nāk no Dieva Rakstiem, bet arī ”atdarīt sirdi” un paplašināt  draugu loku. (2. Kor. 6:12, 13.) Bet ja nu mēs esam kautrīgi un mums ir grūti iepazīties ar citiem? Labs veids, kā iepazīties ar brāļiem un māsām, ir piedāvāt savu palīdzību darbos, kas ir saistīti ar kongresu. Kāda māsa, kas starptautiskā kongresa laikā bija palīdzējusi uzkopšanas darbos, stāstīja: ”Ja neskaita manu ģimeni un dažus draugus, es kongresā gandrīz nevienu nepazinu. Bet, strādājot kongresa norises vietā, es iepazinos ar daudziem brāļiem un māsām. Tas bija ļoti aizraujoši!”

6. Kāda ir viena no iespējām gūt garīgu atspirdzinājumu atvaļinājuma laikā?

⁶ Izraēlieši trīs reizes gadā mēdza doties uz Jeruzalemi, lai piedalītos svētkos un pielūgtu Jehovu. (2. Moz. 34:23.) Nereti tas nozīmēja, ka viņiem bija jāatstāj sava saimniecība un vairākas dienas kājām jāiet pa putekļainiem ceļiem. Tomēr visi, kas bija atnākuši uz Jeruzalemes templi, izjuta ”lielu prieku”, redzot, kā tiek ”pausta tā Kunga slava”. (2. Laiku 30:21.) Mūsdienās daudzi Jehovas kalpi, kas kopā ar ģimeni ir apmeklējuši savai dzīvesvietai tuvāko Jehovas liecinieku filiāli jeb Bēteli, ir pārliecinājušies, ka tas dod lielu prieku. Vai arī jūsu ģimene varētu ieplānot nākamā atvaļinājuma laikā apmeklēt Bēteli?

7. a) Ko mēs varam gūt no saviesīgiem pasākumiem? b) Kas jāņem vērā, lai pasākums būtu patīkams un uzmundrinošs?

⁷ Tāpat lielu uzmundrinājumu var sniegt saviesīgi pasākumi, kuros mēs esam kopā ar ģimeni un draugiem. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm?” (Sal. Māc. 2:24.) Saviesīgi pasākumi ļauj ne vien gūt emocionālu atspirdzinājumu, bet arī labāk iepazīt ticības biedrus un nostiprināt mīlestības saites, kas mūs ar viņiem vieno. Lai šādi pasākumi būtu patīkami  un uzmundrinoši, ir labi neaicināt pārāk daudz cilvēku un rūpēties, lai pasākums būtu labi pārraudzīts, jo sevišķi tad, ja tiek piedāvāti alkoholiskie dzērieni.

Sludināšana — atspirdzinājuma avots

8., 9. a) Kā Jēzus sludinātā vēsts atšķīrās no tā, ko mācīja farizeji? b) Kā mums pašiem nāk par labu tas, ka runājam ar citiem par Bībeles mācībām?

⁸ Jēzus bija dedzīgs sludinātājs, un viņš arī savus mācekļus mudināja būt dedzīgiem. To parāda viņa teiktie vārdi: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mat. 9:37, 38.) Vēsts, ko Jēzus sludināja, bija atspirdzinoša — tas bija evaņģēlijs jeb labā vēsts. (Mat. 4:23; 24:14.) Pilnīgi pretēji cilvēkus ietekmēja tas, ko mācīja farizeji, — viņi citiem uzspieda noteikumus, kas bija kā smaga nasta. (Nolasīt Mateja 23:4, 23, 24.)

⁹ Kad stāstām citiem vēsti par Valstību, mēs ne tikai piedāvājam viņiem garīgu atspirdzinājumu, bet arī padziļinām paši savu sapratni un pateicību par vērtīgajām Bībeles mācībām. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Teiciet to Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga.” (Ps. 147:1.) Vai jūs varētu gūt vēl vairāk prieka, slavējot Jehovu sludināšanā?

10. Vai to, cik sekmīga ir mūsu sludināšana, nosaka cilvēku atsaucība? Paskaidrojiet.

¹⁰ Nevar noliegt, ka dažās teritorijās cilvēki uzņem labo vēsti atsaucīgāk nekā citās. (Nolasīt Apustuļu darbus 18:1, 5—8.) Ja jūs dzīvojat vietā, kur vēsti par Valstību uzklausa tikai nedaudzi, centieties domāt par to, cik vērtīga ir jūsu sludināšana. Atcerieties, ka pūles, ko jūs neatlaidīgi ieguldāt Jehovas vārda slavēšanā, nav veltīgas. (1. Kor. 15:58.) Turklāt cilvēku atsaucība nav kritērijs, kas nosaka, cik sekmīga ir mūsu sludināšana. Mums var palīdzēt apziņa, ka Jehova ir tas, kurš velk pie sevis godprātīgus cilvēkus, un ka šādiem cilvēkiem noteikti tiks dota iespēja atsaukties uz Valstības vēsti. (Jāņa 6:44.)

Atspirdzinājums, ko dod ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei

11. Kādu pienākumu Jehova ir uzticējis vecākiem, un kā viņi to var pildīt?

¹¹ Dievbijīgu vecāku pienākums ir stāstīt saviem bērniem par Jehovu un mācīt tiem viņa likumus. (5. Moz. 11:18, 19.) Ja jums ir bērni, vai jūs regulāri atvēlat laiku, lai mācītu viņiem par mīlošo debesu Tēvu? Lai jums būtu vieglāk pildīt šo svarīgo pienākumu un rūpēties par savas ģimenes garīgajām vajadzībām, Jehova ir pārpilnībā sagādājis vērtīgu garīgo uzturu — grāmatas, žurnālus, filmas un audioierakstus.

12., 13. a) Ko ģimenēm dod vakars Jehovas pielūgsmei? b) Ko vecāki var darīt, lai vakars Jehovas pielūgsmei sniegtu viņu ģimenei garīgu atspirdzinājumu?

¹² Turklāt uzticīgā un gudrā kalpa grupa ir parūpējusies par jaunu iekārtojumu — ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei. Tas ir vakars, kas ik nedēļu tiek atvēlēts ģimenes Bībeles nodarbībām. Daudzi ir pārliecinājušies, ka šis kopā pavadītais laiks ir vēl ciešāk saliedējis viņu ģimeni un ir stiprinājis viņu attiecības ar Jehovu. Ko vecāki var darīt, lai vakars Jehovas pielūgsmei sniegtu viņu ģimenei garīgu atspirdzinājumu?

¹³ Vakaram, kas veltīts Jehovas pielūgsmei, nav jābūt vienmuļam un pārlieku nopietnam pasākumam. Jāatceras, ka mēs pielūdzam Dievu, kas prot priecāties un kas vēlas, lai arī viņa kalpi būtu priecīgi. (Ps. 104:31; Filip. 4:4.) Iespēja izmantot vienu vakaru, lai pārrunātu vērtīgās patiesības, kas atrodamas Bībelē, ir īsta svētība. Vecāki var likt lietā dažādas mācību metodes un izdomu. Piemēram, desmitgadīgā Brendona vecāki ierosināja, lai viņš  sagatavo materiālu par tēmu ”Kāpēc Bībelē Sātans tiek saukts par čūsku?”. Šis jautājums Brendonam nedeva mieru, jo viņam ļoti patīk čūskas, un viņš bija neizpratnē, kāpēc Sātans ir attēlots kā čūska. Dažas ģimenes laiku pa laikam apskata nodarbībās kādu Bībeles notikumu, to attēlojot vai nolasot lomās. Šādas nodarbības ir interesantas un ļauj bērniem tajās aktīvi iesaistīties. Tā Bībeles principi vēl lielākā mērā var ietekmēt viņu sirdi. *

Vairīsimies no tā, kas var laupīt mums spēku

14., 15. a) Kas pēdējās dienās ir vairojis stresu un nedrošības sajūtu? b) Kādas vēl grūtības ir jāpieredz patiesajiem kristiešiem?

¹⁴ Ļaunās pasaules pēdējās dienās aizvien pieaug stress un nedrošības sajūta. Bezdarbs un ekonomiskas grūtības ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi. Pat tiem, kam ir darbs, nereti rodas sajūta, ka viņi nopelnīto naudu liek caurā makā un ka viņi nespēj pienācīgi apgādāt savu ģimeni. (Salīdzināt Hagaja 1:4—6.) Politiskie līderi un citi ietekmīgi cilvēki nav guvuši lielus panākumus cīņā ar terorismu un citiem draudiem. Daudzus cilvēkus nomāc viņu pašu trūkumi un kļūdas. (Ps. 38:5.)

¹⁵ Patiesie kristieši nav pasargāti no problēmām, kādas pastāv Sātana ļaunajā pasaulē. (1. Jāņa 5:19.) Dažkārt Kristus mācekļi var pieredzēt arī citas grūtības, kuru iemesls ir viņu uzticība Jehovam. Jēzus teica: ”Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20.) Tomēr pat tad, kad ”topam vajāti”, mēs ”neesam atstāti”. (2. Kor. 4:9.) Kāpēc tā var teikt?

16. Kas mums var palīdzēt saglabāt prieku?

¹⁶ Jēzus aicināja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mat. 11:28.) Pilnībā paļaudamies uz Kristus izpirkuma upuri, mēs, tēlaini sakot, nododam sevi Jehovas rokās. Tā mēs saņemam ”spēka pārpilnību”. (2. Kor. 4:7.) ”Aizstāvis” — Dieva svētais gars — stiprina mūsu ticību, lai mēs spētu ne vien izturēt pārbaudījumus un kārdinājumus, ar kuriem sastopamies, bet arī saglabāt prieku. (Jāņa 14:26; Jēk. 1:2—4.)

17., 18. a) No kādas attieksmes mums jāsargās? b) Kāds varētu būt iznākums, ja mums par galveno dzīvē kļūtu atpūta un personiskās intereses?

¹⁷ Patiesajiem kristiešiem ir jāsargās, lai viņus pārmērīgi neietekmētu pasaulē izplatītā dzīšanās pēc baudām. (Nolasīt Efeziešiem 2:2—5.) Ja mēs zaudētu modrību, mēs varētu padoties ”miesas kārumam, acu kārumam un dzīves lepnībai”. (1. Jāņa 2:16.) Vai arī mēs varētu sākt maldīgi uzskatīt, ka izdabāšana miesas tieksmēm sagādās mums atvieglojumu. (Rom. 8:6.) Piemēram, ir cilvēki, kas, tiecoties pēc patīkamām vai asām izjūtām, ir sākuši eksperimentēt ar narkotikām, pārmērīgi lietot alkoholu, skatīties pornogrāfiju, aizrauties ar ekstrēmiem sporta veidiem vai darīt kaut ko tamlīdzīgu. Sātans ar viltu cenšas radīt cilvēkos aplamu priekšstatu par to, kur var rast atvieglojumu un atpūtu. (Efez. 6:11.)

¹⁸ Protams, nav nekas nepareizs ēst, dzert un veltīt laiku labai izklaidei, ja tas tiek darīts  ar mēru. Tomēr mēs nedrīkstētu pieļaut, ka tas kļūtu par galveno mūsu dzīvē. Mums ir jābūt līdzsvarotiem un savaldīgiem, it īpaši, ņemot vērā to, kādā laikā mēs dzīvojam. Ja mēs veltītu pārlieku lielu uzmanību personiskajām interesēm, tas mums varētu laupīt tik daudz spēka, ka mēs kļūtu ”kūtri” vai ”neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā”. (2. Pēt. 1:8.)

19., 20. Kas sniedz patiesu atspirdzinājumu?

¹⁹ Ja mēs esam saskaņojuši savas domas ar Jehovas normām, mēs saprotam, ka pasaules piedāvātās baudas ir īslaicīgas. To saprata Mozus, un to apzināmies arī mēs. (Ebr. 11:25.) Patiesu atvieglojumu, kam līdzi nāk dziļš un paliekošs prieks un gandarījums, mēs gūstam tad, ja pildām debesu Tēva prātu. (Mat. 5:6.)

²⁰ Nepārstāsim meklēt atspirdzinājumu garīgajā darbībā! Tā mēs parādīsim, ka ”atsakāmies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm.., gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu”. (Tit. 2:12, 13.) Tāpēc apņemsimies arī turpmāk nest Jēzus jūgu un pakļauties viņa vadībai. Tieši tas mums sniegs patiesu laimi un atspirdzinājumu!

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kas Jehovas kalpiem mūsdienās sagādā atspirdzinājumu?

• Kā sludināšana atspirdzina mūs un tos, kam mēs sludinām?

• Ko vecāki var darīt, lai vakars Jehovas pielūgsmei sniegtu viņu ģimenei garīgu atspirdzinājumu?

• Kas mums var laupīt garīgos spēkus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 26. lpp.]

Uzņemdamies Jēzus jūgu, mēs iegūstam patiesu atspirdzinājumu