Palieciet drošībā Dieva tautā
Palieciet drošībā Dieva tautā
”Es Tev pateikšos lielā draudzē.” (Ps. 35:18.)
1.—3. a) Kā kristietis varētu nonākt situācijā, kurā būtu apdraudētas viņa attiecības ar Dievu? b) Kur Dieva kalpi var rast aizsardzību?
DŽO un viņa sieva atvaļinājuma laikā nira tropiskajos ūdeņos un vēroja koraļļu rifus un košo, daudzveidīgo zivju barus. Priecādamies par skaisto rifu, viņi peldēja aizvien tālāk. Kad rifs pēkšņi beidzās un viņu priekšā pavērās zila dzelme, Džo sieva ieteicās: ”Manuprāt, mums nevajadzētu peldēt tik tālu.” ”Nesatraucies, viss ir kārtībā,” atbildēja Džo. Pagāja kāds brīdis, un Džo pamanīja, ka visas zivis ir pazudušas. Palūkojies apkārt, viņš ar šausmām ieraudzīja, kas tam ir par iemeslu. No dzelmes tieši viņa virzienā peldēja haizivs. Džo saprata, cik neapskaužamā situācijā ir nonācis. Kad viņu un haizivi šķīra tikai kāds metrs, plēsoņa pagriezās un nozuda skatienam.
2 Kristietis var tik ļoti aizrauties ar to, kas ir svarīgs cilvēkiem šajā pasaulē, piemēram, ar izklaidi, darbu un mantu, ka gluži nemanot var nonākt ”bīstamos ūdeņos”. ”Tas, ko es pieredzēju, man lika domāt par vidi, kādā mēs uzturamies,” teica Džo, kas ir draudzes vecākais. ”Mums ”jāpeld” tur, kur ir mierīgi un droši, — kristiešu draudzē!” Vairīsimies nokļūt ”dziļos ūdeņos”, kur mēs garīgā ziņā būtu vieni un viegli ievainojami. Ja kādreiz konstatēsim, ka tomēr esam tajos nonākuši, nekavējoties atgriezīsimies drošībā. Pretējā gadījumā būtu apdraudētas mūsu attiecības ar Jehovu.
3 Mūsdienu pasaule kristiešiem nav droša vieta. (2. Tim. 3:1—5.) Sātans zina, ka viņam ir maz laika atlicis, un viņš ir gatavs ”aprīt” katru, kas zaudētu modrību. (1. Pēt. 5:8; Atkl. 12:12, 17.) Taču mums ir pieejama aizsardzība. Jehova saviem kalpiem ir sagādājis garīgu patvērumu, kur viņi var rast drošību, — kristiešu draudzi.
4., 5. Kāpēc daudzi cilvēki nejūtas droši?
4 Pasaulē gan fiziskā, gan emocionālā ziņā ir pieejama tikai nosacīta drošība. Daudziem nedrošības sajūtu rada noziedzība, vardarbība, dzīves dārdzība un vides problēmas. Visiem ar laiku nākas saskarties ar vecuma un slimību radītajām grūtībām. Pat ja kādam šobrīd ir darbs, mājas, iztikai nepieciešamie līdzekļi un samērā laba veselība, viņš nevar būt pārliecināts, ka tā būs vienmēr.
5 Laiks ir rādījis, ka arī emocionālu drošību atrast nav viegli. Ne mazums cilvēku, kas cerību uz mieru un piepildījumu ir saistījuši ar ģimeni un bērniem, diemžēl ir piedzīvojuši vilšanos. Ja runa ir par garīgu drošību, daudzi, kas to ir meklējuši baznīcās, jūt šaubas un apmulsumu, jo nespēj paļauties uz vadību, kas viņiem tiek piedāvāta. Lielā mērā tas ir izskaidrojams ar reliģisko vadītāju necienīgo uzvedību un nebībeliskajām mācībām. Šo iemeslu dēļ ir kļuvis izplatīts uzskats, ka nav citas izejas kā paļauties uz zinātni un līdzcilvēku labo gribu un veselo saprātu. Nav grūti saprast, kāpēc liela daļa sabiedrības jūtas ļoti nedroši un daudzi nemaz nevēlas nopietni domāt par nākotni.
6., 7. a) Kāpēc Jehovas kalpi atšķirībā no citiem jūtas droši? b) Kas tālāk būs aplūkots?
6 Pavisam citāds skatījums ir tiem cilvēkiem, kas pieder pie patieso kristiešu draudzes. Lai gan mēs, būdami Jehovas kalpi, pieredzam daudzas no problēmām, kas skar pārējos cilvēkus, mēs uz tām raugāmies atšķirīgi. (Nolasīt Jesajas 65:13, 14; Maleahija 3:18.) Kāds tam ir iemesls? Mēs no Bībeles esam sapratuši, kāpēc cilvēce atrodas tik bēdīgā stāvoklī, un esam uzzinājuši, kā sekmīgi cīnīties ar dzīves grūtībām. Tāpēc mūs nenomāc pārmērīgas raizes par nākotni. Ja mēs uzticīgi kalpojam Jehovam, mēs nepieņemam nesaprātīgus lēmumus, kas ir pretrunā ar Bībeles normām, un nepadodamies netikumīgām tieksmēm un līdz ar to esam pasargāti no nepareizas rīcības sekām. Kristiešu draudzes locekļi izjūt mieru, kāds citiem nav pazīstams. (Jes. 48:17, 18; Filip. 4:6, 7.)
7 Pārdomāsim dažus piemērus, kas uzskatāmi parāda, kādu drošību atšķirībā no citiem izjūt tie, kas kalpo Jehovam. Šie piemēri mums palīdzēs izvērtēt savus spriedumus un rīcību un padomāt, kā mēs varam vēl pilnīgāk sekot Dieva padomiem, kas ir doti, lai mūs aizsargātu. (Jes. 30:21.)
”Es gandrīz būtu paklupis”
8. Kāda nostāja vienmēr ir bijusi vajadzīga Jehovas kalpiem?
8 Jau kopš cilvēces pirmsākumiem tie, kas gribēja kalpot Jehovam un klausīt viņam, ir vairījušies no ciešiem kontaktiem ar cilvēkiem, kas Jehovam nekalpoja. Jehova pats bija minējis, ka pastāvēs ienaids starp viņa kalpiem un Sātana sekotājiem. (1. Moz. 3:15.) Cenšoties cieši turēties pie Dieva principiem, viņa kalpi ar savu rīcību ir atšķīrušies no apkārtējiem cilvēkiem. (Jāņa 17:15, 16; 1. Jāņa 2:15—17.) To darīt ne vienmēr ir bijis viegli. Pa laikam kādam no Jehovas kalpiem ir radušās šaubas par to, vai tiešām ir vērts dzīvot pašaizliedzīgi.
9. Kādas domas nodarbināja 73. psalma sarakstītāju?
9 Viens no Jehovas kalpiem, kas nodevās pārdomām par to, vai viņš dzīvē ir pieņēmis pareizos lēmumus, bija 73. psalma sarakstītājs, kas, iespējams, bija viens no Asafa pēcnācējiem. Viņš domāja, kāpēc ļauniem cilvēkiem, pēc visa spriežot, dzīve ir laimīga, mierīga un pārticīga, turpretī Dieva kalpiem nereti jāpieredz bēdas un ciešanas. (Nolasīt Psalmu 73:1—13.)
10. Kāpēc mums būtu jāpārdomā psalma sacerētāja izvirzītie jautājumi?
10 Vai arī jums kādreiz ir radušies tādi jautājumi, kādus uzdeva psalma sacerētājs? Ja tā ir gadījies, jums nevajadzētu ļauties pārmērīgai vainas sajūtai vai domāt, ka jums trūkst ticības. Līdzīgas domas ir bijušas arī citiem Jehovas kalpiem, un dažiem no viņiem Jehova uzticēja Bībeles daļu sarakstīšanu. (Īj. 21:7—13; Ps. 37:1; Jer. 12:1; Hab. 1:1—4, 13.) Visiem, kas vēlas kalpot Jehovam, ir skaidri jāsaprot, kāda ir atbilde uz jautājumu: vai kalpot Jehovam un paklausīt viņam ir labākais, ko cilvēks savā dzīvē var darīt? Līdzīgu jautājumu, apstrīdēdams Dieva tiesības uz augstāko varu, Ēdenes dārzā izvirzīja Sātans. (1. Moz. 3:4, 5.) Tāpēc mums visiem būtu nopietni jāpārdomā psalma sacerētāja uzdotie jautājumi. Vai mums būtu jāapskauž lielīgi un ļauni cilvēki, kuru dzīve šķietami rit bez kādām raizēm? Vai būtu labāk, ja mēs pārstātu kalpot Jehovam un sāktu līdzināties viņiem? Tieši to Sātans gribētu panākt.
11., 12. a) Kā psalma sacerētājam izdevās pārvarēt savas šaubas, un ko mēs no tā mācāmies? b) Kas jums ir palīdzējis nonākt pie secinājumiem, kādus izdarīja psalma sacerētājs?
11 Kā psalma sacerētājs pārvarēja savas šaubas? Saskaņā ar viņa paša vārdiem, viņš bija gandrīz novirzījies no taisnības ceļa, bet viņa viedoklis mainījās, kad viņš ”iedziļinājās Dieva noslēpumos [”ienāca Dieva svētnīcā”, Vecās Derības poēzijas grāmatas]”. Atrazdamies Dieva svētnīcā kopā ar garīgi noskaņotiem cilvēkiem, viņš pārdomāja Dieva nodomus un saprata, ka nevēlas, lai viņu piemeklētu ļaundaru bēdīgais liktenis. Viņš atskārta, ka bezdievīgie cilvēki, izvirzīdami aplamus mērķus un rīkodamies nepareizi, ir nostājušies uz ”slidena ceļa”. Kā secināja psalma sacerētājs, visi, kas ”neuzticībā.. atstājas” no Jehovas, ”izbailēs dabū galu”, turpretī tie, kas kalpo Jehovam, saņem viņa atbalstu. (Nolasīt Psalmu 73:16—19, 27, 28.) Jums droši vien ir zināmi gadījumi, kas apstiprina šo vārdu patiesumu. Daudziem varbūt liekas vilinoši dzīvot tikai sev un neņemt vērā Dieva likumus, taču neviens nevar izbēgt no šādas rīcības rūgtajām sekām. (Gal. 6:7—9.)
12 Ko vēl var mācīties no psalma sacerētāja pieredzētā? Drošību un pareizu sapratni viņš ieguva, atrazdamies Dieva kalpu vidū. Aizgājis uz vietu, kur tiek pielūgts Jehova, viņš atkal spēja skaidri un loģiski spriest. Līdzīgi ir arī mūsdienās. Draudzes sapulcēs mēs varam atrast gudrus padomdevējus un labu garīgo uzturu. Ir saprotams, kāpēc Jehova ir licis saviem kalpiem apmeklēt kristiešu sapulces, — tur viņi saņem savstarpēju uzmundrinājumu un pamudinājumu rīkoties gudri. (Jes. 32:1, 2; Ebr. 10:24, 25.)
Gudri izvēlēsimies draugus
13.—15. a) Kas notika ar Dīnu, un ko šis gadījums mums māca? b) Kā mūs aizsargā ciešas attiecības ar ticības biedriem?
13 No tā, kas notika ar Jēkaba meitu Dīnu, var mācīties, cik bīstami ir meklēt draudzību ar cilvēkiem, kas nekalpo Jehovam. Kā var lasīt 1. Mozus grāmatā, Dīna mēdza pavadīt laiku kopā ar kanaānietēm, kas dzīvoja netālu no vietas, kur bija apmetusies Dīnas ģimene. Kanaānieši neturējās pie augstajām morāles normām, kādas ievēroja Jehovas kalpi. Saskaņā ar arheoloģiskajām liecībām, kanaāniešu vidū bija izplatīta elkdievība, netikumība, izvirtīgi reliģiskie rituāli un vardarbība. (2. Moz. 23:23; 3. Moz. 18:2—25; 5. Moz. 18:9—12.) Kāds iznākums bija tam, ka Dīna uzturējās šo cilvēku sabiedrībā?
14 Kāds kanaānietis, vārdā Šehems, kurš, kā teikts Bībelē, ”visā sava tēva namā bija godāts”, ieraudzīja Dīnu, ”to paņēma, gulēja pie tās un nodarīja tai varas darbus”. (1. Moz. 34:1, 2, 19.) Vai Dīnai maz varēja ienākt prātā, ka ar viņu notiks kaut kas tik briesmīgs? Visticamāk, viņa vienkārši gribēja iedraudzēties ar vietējiem jauniešiem, nesaskatot tajā neko bīstamu. Tomēr viņas neapdomīgajai rīcībai bija traģiskas sekas.
15 Ko šis gadījums mums māca? Mēs nevaram meklēt draudzību ar cilvēkiem, kas nekalpo Jehovam, un cerēt, ka tam nebūs sliktu seku. Bībelē ir teikts: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Kor. 15:33.) Turpretī mīlestība pret Jehovu un ciešas attiecības ar cilvēkiem, kam ir tādi paši uzskati un tikpat augstas morāles normas kā mums, mūs aizsargā. Ja uzturamies labā sabiedrībā, mēs jūtam pamudinājumu rīkoties pareizi. (Sal. Pam. 13:20.)
”Jūs esat nomazgāti”
16. Ko apustulis Pāvils rakstīja par dažiem Korintas draudzes locekļiem?
16 Ar kristiešu draudzes palīdzību daudziem ir izdevies atbrīvoties no netīriem paradumiem. Rakstīdams savu pirmo vēstuli Korintas kristiešiem, apustulis Pāvils pieminēja pārmaiņas, kādas viņi bija veikuši savā dzīvē, lai atbilstu Dieva normām. Daži no viņiem agrāk bija bijuši netikli, elku pielūdzēji, laulības pārkāpēji, homoseksuālisti, zagļi, dzērāji vai darījuši citus grēkus. ”Bet jūs esat nomazgāti,” Pāvils viņiem teica. (Nolasīt 1. Korintiešiem 6:9—11.)
17. Kā daudzu cilvēku dzīvi ir mainījis tas, ka viņi ir uzzinājuši un pieņēmuši Bībeles principus?
17 Cilvēkiem, kas netic Jehovam, nav drošu principu, pēc kuriem vadīties. Viņi paši lemj, kā dzīvot, vai arī padodas sabiedrībā valdošajai morālajai visatļautībai, kā tas bija ar daļu no senajiem korintiešiem, pirms viņi kļuva ticīgi. (Efez. 4:14.) Taču zināšanas par Dieva Rakstiem un viņa nodomiem spēj mainīt ikvienu cilvēku, kas šīs zināšanas īsteno savā dzīvē. (Kol. 3:5—10; Ebr. 4:12.) Daudzi no tiem, kas tagad pieder pie kristiešu draudzes, var pastāstīt, ka, pirms viņi uzzināja un pieņēma Jehovas taisnīgos principus, viņi nedzīvoja pēc augstām morāles normām. Tomēr viņi nejutās laimīgi un gandarīti. Mieru viņi ieguva tikai tad, kad iepazina Dieva kalpus un saskaņoja savu dzīvi ar Bībeles normām.
18. Ko pieredzēja kāda jauniete, un ko tas apstiprina?
18 Daži no tiem, kas kādreiz ir pieņēmuši lēmumu atstāt kristiešu draudzes ”drošos ūdeņus”, tagad rūgti nožēlo savu lēmumu. Kāda māsa stāsta, ka ”bērnībā viņai bija saskare ar patiesību”, bet 16 gadu vecumā viņa sarāva visus kontaktus ar draudzi, jo vēlējās ”tiekties pēc pasaulīgiem mērķiem”. Neatkarība, pēc kuras meitene bija ilgojusies, atnesa viņai negribētu grūtniecību un abortu. Tagad viņa saka: ”Tie trīs gadi, kurus es pavadīju prom no draudzes, manī ir atstājuši dziļas emocionālas rētas, kas joprojām nav sadzijušas. Mani nepārstāj vajāt doma, ka esmu nonāvējusi savu vēl nedzimušo bērnu. [..] Visiem jauniešiem, kas kaut uz mirkli gribētu ”nobaudīt” pasauli, es vēlos teikt: ”Nedariet to!” Sākumā garša var likties patīkama, bet tai seko pēcgarša, kas ir rūgtāka par rūgtu. Pasaule nevar piedāvāt neko citu kā vien ciešanas un postu. Es to zinu. Esmu to jau nobaudījusi. Palieciet Jehovas organizācijā! Tas ir vienīgais dzīves ceļš, kas sagādā patiesu laimi.”
19., 20. Kādu aizsardzību sniedz kristiešu draudze, un kā mēs to varam saņemt?
19 Padomājiet, kas ar jums notiktu, ja jūs atstātu drošo patvērumu, ko sniedz kristiešu draudze! Doma par atgriešanos pasaulē daudziem kristiešiem liek nodrebēt, jo viņi labi atceras, cik tukša un bezcerīga bija viņu dzīve pirms patiesības uzzināšanas. (Jāņa 6:68, 69.) Mēs varam sevi pasargāt no bēdām un ciešanām, kādas daudzi pieredz Sātana pasaulē, ja uzturam ciešas attiecības ar kristīgajiem brāļiem un māsām. Regulāri apmeklējot draudzes sapulces un esot kopā ar ticības biedriem, mums būs vieglāk paturēt prātā, cik gudri ir sekot Jehovas taisnīgajiem principiem un dzīvot saskaņā ar tiem. Mums ir pilnīgs pamats Jehovam ”pateikties lielā draudzē”, tāpat kā to darīja psalmu sacerētājs. (Ps. 35:18.)
20 Protams, dažādu iemeslu dēļ visi kristieši pieredz brīžus, kad viņiem nav viegli saglabāt uzticību Dievam. Tādās situācijās ir ļoti vērtīgi, ja kāds mūs pamudina rīkoties pareizi. Ko katrs no mums var darīt, lai atbalstītu ticības biedrus grūtos brīžos? Nākamajā rakstā būs aplūkots, kā mēs varam ”iedrošināt.. un stiprināt cits citu”. (1. Tes. 5:11, JD-07.)
Kā jūs atbildētu?
• Ko var mācīties no tā, ko pieredzēja 73. psalma sacerētājs?
• Ko mums māca gadījums ar Dīnu?
• Kā mēs varam atrast drošību kristiešu draudzē?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 7. lpp.]
Palieciet ”drošos ūdeņos” — kristiešu draudzē!