Vienoti mīlestībā. Ziņojums par gada kopsapulci

JEHOVAS LIECINIEKU kongresu namā Džersijā (ASV, Ņūdžersija) valdīja priecīgs satraukums. 2009. gada 3. oktobra rītā uz 125. ikgadējo Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības kopsapulci bija sapulcējušies vairāk nekā pieci tūkstoši brāļu un māsu. Vēl tūkstošiem citu sekoja līdzi programmas video translācijai, kas tika pārraidīta uz trim Bēteles kompleksiem Amerikas Savienotajās Valstīs un uz Kanādas Bēteli. Kopumā šo uzmundrinošo trīs stundas garo sapulci, vienoti mīlestībā pret Jehovu, noklausījās 13 235 cilvēki.

Sapulci vadīja Džefrijs Džeksons no Vadošās padomes. Programmas sākumā viņš pieteica Bēteles darbinieku kori un paziņoja, ka tas izpildīs vairākas dziesmas no mūsu jaunās dziesmu grāmatas. Kori diriģēja Vadošās padomes loceklis Deivids Spleins, kas īsumā paskaidroja, cik liela nozīme tīrajā pielūgsmē ir mūzikai. Auditorija tika aicināta nodziedāt trīs no jaunajām dziesmām. Vispirms tās izpildīja koris, bet pēc tam koris tās dziedāja kopā ar visiem klātesošajiem. Koris bija organizēts īpaši šai sapulcei; šāda kārtība nav jāuzskata par paraugu sapulcēm un kongresiem.

Ziņojumi no filiālēm

Ar ziņojumiem uzstājās filiāļu komiteju pārstāvji no piecām valstīm. Kenets Litls pastāstīja, ka drīz Kanādas filiāle sāks iespiest lielāko daļu žurnālu, kas paredzēti Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādai, — tas nozīmē, ka iespiešanas apjomi šajā filiālē pieaugs desmitkārtīgi. Nesen nopirktā iespiedmašīna tiks darbināta divās maiņās — kopā 16 stundas diennaktī.

Reiners Tompsons informēja par to, kā Valstības sludināšana sekmējas Dominikānā, bet Alberts Olihs pastāstīja par mūsu darbību Nigērijā. Emils Kricingers, kas bija ieradies no Mozambikas, atzīmēja, ka Jehovas liecinieki šajā valstī tika oficiāli reģistrēti 1992. gadā, pēc gadu desmitiem ilgām vajāšanām. Šajās trīs valstīs pēdējos gados ir vērojams liels sludinātāju skaita pieaugums. Vivs Morics no Austrālijas filiāles sniedza ieskatu tajā, kā Valstības darbs norit Austrumtimorā, kur sludināšanu pārrauga Austrālijas filiāle.

Vadošās padomes komitejas

1976. gadā Jehovas liecinieku darbību visā pasaulē sāka pārraudzīt sešas Vadošās padomes komitejas. Vēlāk komitejām tika izraudzīti palīgi no citu avju vidus. Tagad šādu palīgu ir 23. Seši no šiem brāļiem kopsapulcē tika intervēti. Kopumā šie brāļi pilnas slodzes kalpošanā ir pavadījuši 341 gadu — katrs vidēji 57 gadus.

Dons Edamss, kas kalpo Bētelē kopš 1943. gada, paskaidroja, ka koordinatoru komitejā ietilpst pārējo piecu komiteju koordinatori, un tā rūpējas, lai visu komiteju darbs noritētu gludi un saskaņoti. Šī komiteja organizē palīdzību Jehovas kalpiem, kad kaut kur pasaulē notiek lielas nelaimes un dabas katastrofas, izceļas vajāšanas, tiek uzsāktas tiesas prāvas vai rodas citas ārkārtējas situācijas.

Dens Molčens pastāstīja par personāla komitejas darbību. Tā rūpējas par jautājumiem, kas saistīti ar visu Bēteles darbinieku (kopskaitā 19 851) garīgumu un ikdienas dzīvi. Deivids Sinklers runāja par to, kā izdevējdarbības  komiteja organizē filiālēm nepieciešamo izejmateriālu un iekārtu iegādi. Pēc tam Roberts Volens, kas kalpo Bētelē jau gandrīz 60 gadu, paskaidroja, kā kalpošanas nodaļa pārrauga sludināšanu un Jehovas liecinieku draudžu darbību. Viljams Malenfonts sniedza ieskatu tajā, cik lielu darbu veic mācību komiteja, lai sagatavotu materiālu apgabala kongresiem. Savukārt Džons Visčuks pastāstīja, cik rūpīgi literatūras komitejas vadībā tiek sagatavots materiāls mūsu publikācijām. *

2010. gada pants uzsver mīlestības nozīmi

Nākamās trīs runas teica Vadošās padomes locekļi. Gerits Lešs savu runu sāka ar jautājumu: ”Vai jūs vēlaties, lai citi jūs mīlētu?” Kā viņš paskaidroja, vajadzība pēc mīlestības ir viena no cilvēku pamatvajadzībām, un cilvēks, kas saņem mīlestību, jūtas laimīgs. Mūsu pastāvēšanas cēlonis ir mīlestība, jo Jehova mūs ir radījis, nesavtīgas mīlestības vadīts. Galvenais, kas mūs mudina sludināt cilvēkiem un mācīt viņus, ir mīlestība pret Jehovu.

Uz principiem balstīta mīlestība izpaužas ne tikai attiecībās ar tuvākajiem, bet arī ar ienaidniekiem. (Mat. 5:43—45.) Klausītāji tika mudināti pārdomāt, kas Jēzum mūsu dēļ bija jāpārcieš, — viņu pēra, zākāja, uz viņu spļāva un visbeidzot piesita viņu pie staba. Neskatoties uz to visu, viņš lūdza Dievu par kareivjiem, kas izpildīja viņam sodu. Vai gan tas neliek mums viņu mīlēt vēl vairāk? Tad brālis Lešs paziņoja, ka 2010. gada pants ir ņemts no 1. Korintiešiem 13:7, 8 un tas skan: ”[Mīlestība] panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.” Mums ir izredzes ne vien dzīvot mūžīgi, bet arī mīlēt un būt mīlētiem mūžīgi.

Vai jums ir pietiekami daudz ”degvielas”?

Semjuels Hērds savas runas ievadā minēja kādu ilustrāciju. Iedomājieties, ka jūs iekāpjat automašīnā pie sava drauga un grasāties doties 50 kilometru tālā ceļā. Sēžot blakus vadītājam, jūs pamanāt, ka degvielas līmeņa rādītājs tuvojas nullei. Jūs ieminaties draugam, ka viņa automašīnai drīz beigsies degviela, bet draugs atbild, ka raizēm nav pamata — degvielas tvertnē vēl esot vairāki litri. Tomēr drīz vien degviela beidzas. Vai būtu gudri braukt ar gandrīz tukšu bāku, riskējot palikt ceļa malā? Vai gan drošāk nebūtu pirms brauciena uzpildīt degvielu? Mums jārūpējas, lai mums vienmēr būtu pietiekami daudz ”degvielas”, proti, zināšanu par Jehovu.

Mums ir regulāri jāuzpilda savi ”degvielas” krājumi. To mēs varam darīt četros veidos. Pirmkārt, mums personīgi jāstudē Bībele un ik dienas tā jālasa. Svarīgi ir ne tikai lasīt, bet arī  saprast to, ko lasām. Otrkārt, mums pilnvērtīgi jāizmanto ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei. Vai mēs katru nedēļu apstājamies, lai kārtīgi uzpildītu savus ”degvielas” krājumus, vai arī iepilinām ”degvielas tvertnē” tikai dažas lāses? Treškārt, mums jāapmeklē draudzes sapulces, kurās mēs iedziļināmies Bībelē. Ceturtkārt, mums ir jāatvēl laiks dziļām, mierīgām pārdomām par Jehovas likumiem. Psalmā 143:5 ir teikts: ”Es pieminu senos laikus, es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.”

”Taisnie spīdēs kā saule”

Ar trešo un pēdējo runu uzstājās Džons Bārs, un tajā viņš paskaidroja Jēzus līdzību par kviešiem un nezāli. (Mat. 13:24—30, 38, 43.) Šajā līdzībā ir runāts par ”pļauju”, kuras laikā tiek savākti ”valstības bērni”, bet ”nezāle” tiek salasīta un sadedzināta.

Brālis Bārs uzsvēra, ka šī pulcināšana neturpināsies bezgalīgi. Viņš atsaucās uz Mateja 24:34, kur ir rakstīts: ”Šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.” (JD-07.) Viņš divas reizes nolasīja teikumu: ”Jēzus minēto ”paaudzi”, pēc visa spriežot, veido ar garu svaidītie kristieši, kuru dzīves laiks daļēji sakrīt, — pirmie no viņiem pieredzēja 1914. gadu, savukārt pēdējie pieredzēs lielo bēdu sākšanos.” Mēs precīzi nezinām, cik ilgi pastāvēs ”šī paaudze”, taču tā ietver abas šīs svaidīto grupas, kuru dzīves laiks daļēji sakrīt. Kaut arī šo svaidīto kristiešu vecums ir atšķirīgs, kādu laikposmu pēdējās dienās viņi ir bijuši laikabiedri. Ir mierinoši zināt, ka daži no gados jaunākajiem svaidītajiem, kas ir bijuši laikabiedri tiem svaidītajiem kristiešiem, kuri saskatīja zīmi, kad tā 1914. gadā kļuva redzama, būs vēl dzīvi, kad sāksies lielās bēdas.

”Valstības bērni” ar nepacietību gaida savu debesu balvu. Tomēr mums visiem ir jāpaliek uzticīgiem un ”jāspīd kā saulei” līdz pat galam. Mums ir liels gods vērot, kā šajā laikā tiek savākti ”kvieši”.

Programma beidzās ar dziesmu un ar lūgšanu, kuru teica Vadošās padomes loceklis Teodors Jaračs. Ikgadējā sapulce sagādāja lielu uzmundrinājumu visiem, kas to noklausījās.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 5. lpp.]

DRAUDZES VECĀKO KURSI

Kopsapulces laikā Vadošās padomes loceklis Entonijs Moriss pastāstīja par īpašiem kursiem, kas tiek organizēti draudzes vecākajiem. Amerikas Savienotajās Valstīs šie kursi kopš 2008. gada sākuma notiek Sargtorņa izglītības centrā Patersonā (Ņujorkas štats). Mācības ir notikušas jau 72 grupām, un kopējais vecāko skaits, kas ir apmeklējuši šos kursus, ir 6720. Tomēr darāmā vēl ir daudz. Amerikas Savienotajās Valstīs vien ir vairāk nekā 86 tūkstoši draudzes vecāko. Brālis Moriss paziņoja, ka Vadošā padome tāpēc ir nolēmusi, sākot ar 2009. gada 7. decembri, kursus organizēt arī Bruklinā (Ņujorka).

Brālis paskaidroja, ka divu mēnešu laikā četri ceļojošie pārraugi Patersonā saņems apmācību, lai kļūtu par draudzes vecāko kursu pasniedzējiem. Pēc tam viņi dosies uz Bruklinu, lai tur vadītu šos kursus, un apmācību saņems nākamie četri ceļojošie pārraugi. Beiguši mācības, viņi Bruklinā nomainīs iepriekšējos četrus pasniedzējus, bet tie savukārt pasniegs draudzes vecāko kursus kongresu namos un Valstības zālēs. Šāda kārtība atkārtosies, līdz būs 12 pasniedzēji, kas Amerikas Savienotajās Valstīs ik nedēļu vadīs sešus kursus angļu valodā. Tad tiks apmācīti četri pasniedzēji, kas vadīs kursus spāņu valodā. Šie kursi neaizstās Valstības kalpošanas kursus; jauno kursu mērķis ir nostiprināt draudzes vecāko garīgumu. Citu valstu filiāles draudzes vecāko kursus sāks organizēt 2010./2011. kalpošanas gadā, un tie notiks kongresu namos un Valstības zālēs.

[Attēli 4. lpp.]

Kopsapulces sākumā izskanēja dziesmas no mūsu jaunās dziesmu grāmatas ”Dziedāsim Jehovam”