Kā izpirkums mūs glābj
Kā izpirkums mūs glābj
”Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jāņa 3:36.)
1., 2. Kāds bija viens no iemesliem, kāpēc sāka iznākt žurnāls Ciānas Sargtornis?
”NEVIENS, kas uzmanīgi pētī Bībeli, nevar neievērot, cik ļoti tajā ir uzsvērta Kristus nāve,” bija teikts ceturtajā Ciānas Sargtorņa numurā, kas iznāca 1879. gada oktobrī. Raksts, kurā bija lasāmi šie vārdi, noslēdzās ar nopietnu brīdinājumu: ”Sargāsimies no visa, kas noniecina Kristus nāvi un noliedz, ka tā ir izpirkuma upuris par grēkiem.” (Nolasīt 1. Jāņa 2:1, 2.)
2 Viens no iemesliem, kāpēc 1879. gada jūlijā sāka iznākt žurnāls Ciānas Sargtornis, bija aizstāvēt Bībeles mācību par izpirkumu. Tā lappusēs bija atrodama ”barība savā laikā”, jo 19. gadsimta beigu daļā kristīgo reliģiju piekritēji aizvien vairāk sāka apšaubīt domu, ka Jēzus ar savu nāvi varēja izpirkt mūsu grēkus. (Mat. 24:45.) Tolaik daudzi pievērsās evolūcijas teorijai — mācībai, kas nav savienojama ar domu, ka cilvēki kādreiz ir bijuši pilnīgi. Evolūcijas teorijas piekritēji uzskata, ka cilvēks pakāpeniski attīstās un viņam nav vajadzīgs izpirkums. Šajā ziņā svarīgs ir padoms, ko apustulis Pāvils deva Timotejam: ”Paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām izrunām un pretrunām, kas ceļas no nepareizi tā dēvētās atziņas; daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības.” (1. Tim. 6:20, 21.)
3. Kādus jautājumus mēs aplūkosim?
3 Mēs, bez šaubām, nevēlamies ”nomaldīties no ticības”. Lai tā nenotiktu, mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: kāpēc mums ir vajadzīgs izpirkums? Ko izpirkuma upuris maksāja Jehovam un Jēzum? Kādu labumu mēs no tā gūstam, un kā tas mūs var glābt no Dieva dusmām?
Izpirkums mūs glābj no Dieva dusmām
4., 5. Kas liecina par to, ka Dievs nav labvēlīgs pret pašreizējo ļauno pasauli?
4 Gan Bībele, gan vēstures liecības parāda, ka kopš Ādama krišanas grēkā cilvēce izjūt ”Dieva dusmību”. (Jāņa 3:36.) Par to skaidri liecina fakts, ka neviens cilvēks nav spējis izbēgt no nāves. Sātana valdīšana nav varējusi pasargāt cilvēci no nebeidzamām nelaimēm, un nevienai cilvēku valdībai nav izdevies apmierināt visu savu pavalstnieku pamatvajadzības. (Jāņa 12:31.) Cilvēce joprojām cieš karu, noziedzības un nabadzības dēļ.
5 Nevar noliegt, ka pašreizējā ļaunā pasaule nesaņem Jehovas svētību. Pāvils norādīja, ka ”Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību”. (Rom. 1:18—20.) Tāpēc ikviens, kurš bez nožēlas turpina dzīvesveidu, kas ir pretrunā ar Dieva normām, pieredzēs savas rīcības bēdīgās sekas. Mūsdienās pār Sātana pasauli tiek izlieti simboliskie ”Dieva dusmu kausi”, proti, izskan vēsts par gaidāmo spriedumu, un šī vēsts ir ietverta daudzās no mūsu bībeliskajām publikācijām. (Atkl. 16:1.)
6., 7. Kādā darbā svaidītie kristieši uzņemas vadību, un kāda iespēja joprojām tiek piedāvāta tiem, kas pieder pie Sātana pasaules?
6 Vai tas nozīmē, ka neviens cilvēks vairs nevar atbrīvoties no Sātana varas un iegūt Dieva labvēlību? Nē, tā nav. Durvis, kas ved uz mierīgām attiecībām ar Jehovu, joprojām ir plaši atvērtas. Svaidītie kristieši, kas ir ”Kristus sūtīti”, uzņemas vadību sludināšanā, ar kuras starpniecību visu tautu cilvēkiem tiek izteikts aicinājums: ”Ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” (2. Kor. 5:20, 21.)
7 Apustulis Pāvils rakstīja, ka Jēzus ”mūs atpestīs no nākamās dusmības”. (1. Tes. 1:10.) Viņš runāja par pēdējo Jehovas dusmu izpausmi, kad cilvēki, kas nenožēlo grēkus, uz visiem laikiem aizies bojā. (2. Tes. 1:6—9.) Kas tiks izglābti? Bībelē ir sacīts: ”Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jāņa 3:36.) Visi, kas, pienākot ļaunās pasaules galam, būs dzīvi un apliecinās ticību Jēzum un izpirkuma upurim, tiks pasargāti beidzamajā Dieva dusmu dienā.
Kāpēc ir vajadzīgs izpirkums
8. a) Kādas lieliskas izredzes bija Ādamam un Ievai? b) Kā Jehova pierādīja savu nevainojamo taisnīgumu?
8 Ādams un Ieva bija radīti pilnīgi. Ja viņi būtu palikuši paklausīgi Dievam, uz zemes tagad būtu paradīze, kurā viņi laimīgi dzīvotu kopā ar saviem pēcnācējiem. Taču pirmie cilvēki apzināti pārkāpa Dieva pavēli. Iznākumā viņiem tika piespriesta mūžīga iznīcība, un viņi tika padzīti no Ēdenes dārza. Kad Ādamam un Ievai piedzima bērni, grēks jau bija ietekmējis cilvēkus, un pirmais cilvēku pāris ar laiku novecoja un nomira. Tas pierādīja Jehovas vārdu patiesumu un viņa nevainojamo taisnīgumu. Jehova bija brīdinājis Ādamu, ka, ēdot no aizliegtā koka augļiem, viņš galu galā nomirs, — un tā arī notika.
9., 10. a) Kāpēc Ādama pēcnācēji mirst? b) Kā mēs varam tikt atbrīvoti no mūžīgas iznīcības?
9 Būdami Ādama pēcnācēji, mēs esam mantojuši nepilnību un noslieci uz grēku, un galu galā mūs piemeklē nāve. Kad Ādams grēkoja, mēs kā viņa vēl nedzimušie pēcnācēji arī kļuvām grēcīgi, tāpēc viņam izteiktais nāves spriedums skar arī mūs. Ja Jehova likvidētu novecošanu un nāvi bez kāda izpirkuma, viņš rīkotos pretrunā ar saviem vārdiem. Mūsu situāciju labi raksturo tas, ko par sevi rakstīja Pāvils: ”Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā. [..] Es nožēlojamais cilvēks! kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” (Rom. 7:14, 24.)
10 Tikai Dievs Jehova varēja sagādāt likumīgu pamatu tam, lai, neatkāpjoties no taisnīguma normām, viņš varētu piedot mūsu grēkus un atbrīvot mūs no soda — mūžīgas iznīcības. Viņš nodrošināja šādu pamatu, sūtīdams no debesīm savu mīļoto Dēlu, lai tas piedzimtu par bezgrēcīgu cilvēku, kas ar savu dzīvību varētu mūs izpirkt. Jēzus, pretēji Ādamam, palika pilnīgs — viņš ”grēku nedarīja”. (1. Pēt. 2:22.) Tāpēc Jēzum bija potenciāls dot dzīvību pilnīgu cilvēku saimei. Taču viņš ļāva, lai Dieva ienaidnieki viņu nogalina, un tagad viņš var pieņemt Ādama grēcīgos pēcnācējus par saviem bērniem un visiem, kas viņam tic, dot iespēju saņemt mūžīgu dzīvi. Bībelē ir paskaidrots: ”Ir viens Dievs kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem, — cilvēks Kristus Jēzus, kas sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem.” (1. Tim. 2:5, 6.)
11. a) Kā var ilustrēt to, kas tiek panākts ar izpirkumu? b) Kas var gūt labumu no izpirkuma upura?
11 Izpirkuma būtību varētu paskaidrot ar kādu piemēru: bankas īpašnieku negodīgās rīcības dēļ tās klienti ir zaudējuši visus savus iekrājumus un ir nokļuvuši parādos. Bankas īpašniekiem taisnīgi tiek piespriests cietumsods. Bet kā būs ar cietušajiem klientiem? Viņi ir palikuši bez līdzekļiem, un paši nespēj mainīt šo situāciju. Vienīgā iespēja būtu, ja kāds cits pārņemtu banku, atdotu noguldītājiem zudušos līdzekļus un atbrīvotu viņus no parādu nastas. Līdzīgi arī Jehova un viņa mīļotais Dēls ir ”nopirkuši” Ādama pēcnācējus un nomaksājuši viņu grēku ”parādu”, izmantojot Jēzus izlietās asinis. Tāpēc Jānis Kristītājs par Jēzu varēja sacīt: ”Redzi, Dieva jērs, kas nes [”nes projām”, NW] pasaules grēku.” (Jāņa 1:29.) Pie ”pasaules”, kuras grēku Jēzus ”nes projām”, pieder ne tikai tie cilvēki, kas šobrīd dzīvo, bet arī tie, kas jau ir miruši.
Ko izpirkuma upuris maksāja Jehovam un Jēzum
12., 13. Ko mums palīdz saprast gadījums, kad Ābrahāms bija gatavs upurēt Īzāku?
12 Mēs nespējam pilnībā aptvert, cik dārgi mūsu debesu Tēvam un viņa mīļotajam Dēlam maksāja izpirkuma upuris. Tomēr Bībelē ir aprakstīti gadījumi, kas mums palīdz pārdomāt šo jautājumu. Piemēram, iztēlosimies, kā varēja justies Ābrahāms, kad viņš bija devies trīs dienu ilgajā ceļā, paklausīdams Dieva pavēlei: ”Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu.” (1. Moz. 22:2—4.)
13 Pēc garā ceļa Ābrahāms nonāca norādītajā vietā. Vai varat iedomāties, cik smagas izjūtas nospieda Ābrahāma sirdi, kad viņš sasēja Īzākam rokas un kājas un nolika to uz altāra, ko pats bija uzcēlis, un cik sāpīgi viņam bija pacelt nazi, ar kuru viņš grasījās nogalināt savu dēlu? Un kā varēja justies Īzāks, gulēdams uz altāra un gaidīdams, kad naža asmens izdzēsīs viņa dzīvību? Taču tad Jehovas eņģelis apturēja Ābrahāmu. Ābrahāma un Īzāka pieredzētais mums sniedz priekšstatu par to, kā varēja justies Jehova, pieļaudams, ka cilvēki, kas darbojās Sātana interesēs, nogalina viņa Dēlu. Īzāka labprātīgā pakļaušanās Ābrahāmam attēlo Jēzus gatavību ciest un mirt par mums. (Ebr. 11:17—19.)
14. Kāds notikums Jēkaba dzīvē mums palīdz saprast, ko Jehovam maksāja izpirkums?
14 To, cik dārgi Jehovam maksāja izpirkums, ilustrē arī kāds notikums Jēkaba dzīvē. Jēkaba mīļākais dēls bija Jāzeps, bet brāļi Jāzepu apskauda un ienīda. Kad Jēkabs viņu sūtīja uzzināt, kā klājas viņa brāļiem, kas ganīja lopus kādus 100 kilometrus uz ziemeļiem no viņu apmešanās vietas Hebronā, Jāzeps labprāt paklausīja tēvam. Iedomājieties, ko pārdzīvoja Jēkabs, kad viņam tika atnests Jāzepa apģērbs — viss vienās asinīs! ”Tie ir mana dēla svārki,” viņš izsaucās, ”plēsīgs zvērs ir viņu aprijis; Jāzeps ir plēstin saplosīts.” Jēkabs bija dziļi satriekts un daudz dienu sēroja Jāzepa dēļ. (1. Moz. 37:33, 34.) Protams, Jehovas izjūtas kādā situācijā nav tieši tādas kā nepilnīgiem cilvēkiem. Tomēr pārdomas par šo gadījumu mums palīdz zināmā mērā saprast, kā Dievs jutās, kad viņa mīļotais Dēls tika mocīts un nežēlīgi nogalināts.
Kādu labumu mēs gūstam no izpirkuma upura
15., 16. a) Kā Jehova parādīja, ka ir pieņēmis izpirkumu? b) Kādu labumu jums ir devis izpirkuma upuris?
15 Dievs Jehova piecēla savu Dēlu no nāves, padarīdams viņu par varenu garīgu būtni. (1. Pēt. 3:18.) Augšāmceltais Jēzus 40 dienu laikā parādījās saviem mācekļiem, stiprināja viņu ticību un sagatavoja viņus plašajam sludināšanas darbam, kas viņus gaidīja. Tad Jēzus devās uz debesīm. Tur viņš nodeva Dievam savu izlieto asiņu vērtību, lai to varētu izmantot viņa patieso sekotāju labā, kuri apliecina ticību izpirkuma upurim. Dievs Jehova parādīja, ka ir pieņēmis Kristus upuri, pilnvarodams Jēzu izliet svēto garu pār mācekļiem, kas mūsu ēras 33. gada Vasarsvētku dienā bija sapulcējušies Jeruzalemē. (Ap. d. 2:33.)
16 Šie Kristus svaidītie sekotāji nekavējoties mudināja cilvēkus glābties no Dieva dusmām — lai saņemtu grēku piedošanu, viņiem bija jātiek kristītiem Jēzus Kristus vārdā. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:38—40.) Kopš šīs vēsturiskās dienas līdz pat mūsdienām cilvēki no visām tautām tiek aicināti veidot tuvas attiecības ar Dievu, kuru pamatā ir ticība Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 6:44.) Bet tagad pārdomāsim vēl divus jautājumus: vai cerība uz mūžīgu dzīvi mums ir dota par mūsu labajiem darbiem? Vai šo brīnišķīgo cerību ir iespējams pazaudēt?
17. Kā mums būtu jāraugās uz iespēju būt Dieva draugiem?
17 Izpirkuma upuris ir nepelnīta dāvana. Parādot ticību šim upurim, miljoniem cilvēku mūsdienās ir nodibinājuši draudzību ar Dievu un ieguvuši cerību dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. Tomēr tas, ka esam kļuvuši par Jehovas draugiem, vēl negarantē, ka mums vienmēr būs tik tuvas attiecības ar viņu. Lai mēs tiktu pasargāti Dieva dusmu dienā, mums ir pastāvīgi jāapliecina sava pateicība par Jēzus Kristus doto izpirkuma upuri. (Rom. 3:24; nolasīt Filipiešiem 2:12.)
Parādīsim ticību izpirkuma upurim
18. Ko nozīmē apliecināt ticību izpirkuma upurim?
18 Šī raksta tēmas pants, Jāņa 3:36, parāda, ka apliecināt ticību Kungam Jēzum Kristum nozīmē arī paklausīt viņam. Pateicībai par izpirkuma upuri mūs būtu jāmudina dzīvot saskaņā ar Jēzus mācībām, arī tām, kas skar morāles jautājumus. (Marka 7:21—23.) ”Dieva dusmas nāks” pār visiem, kas bez nožēlas pārkāpj Dieva normas — dzīvo netikumīgi, stāsta nepiedienīgus jokus vai nododas netīrai rīcībai, piemēram, mēdz skatīties pornogrāfiju. (Efez. 5:3—6.)
19. Kā mēs varam parādīt ticību izpirkuma upurim?
19 Mūsu pateicība par izpirkuma upuri izpaužas tajā, ka esam aizņemti ar darbiem, kas liecina par dievbijību. (2. Pēt. 3:11.) Atlicināsim pietiekami daudz laika, lai regulāri un sirsnīgi lūgtu Dievu, personiski iedziļinātos Bībelē, apmeklētu sapulces, studētu Bībeli ģimenes lokā un dedzīgi sludinātu. Un ”neaizmirsīsim labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk”. (Ebr. 13:15, 16.)
20. Kāda nākotne gaida visus, kas parāda ticību izpirkuma upurim?
20 Kad Jehova ļaus vaļu savām dusmām pret ļauno pasauli, mēs varēsim priecāties, ka esam parādījuši ticību izpirkuma upurim un apliecinājuši savu pateicību par to. Dieva nodibinātajā jaunajā pasaulē mēs mūžam būsim viņam pateicīgi par izpirkumu, kas mūs glābj no viņa dusmām. (Nolasīt Jāņa 3:16; Atklāsmes 7:9, 10, 13, 14.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc mums ir vajadzīgs izpirkums?
• Ko Jehovam un Jēzum maksāja izpirkums?
• Kādu labumu mēs gūstam no izpirkuma?
• Kā mēs varam apliecināt ticību Jēzus izpirkuma upurim?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 13. lpp.]
Iespēja izveidot mierīgas attiecības ar Dievu joprojām ir pieejama
[Attēli 15. lpp.]
Pārdomājot šos gadījumus no Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba dzīves, mēs labāk saprotam, cik dārgi Jehovam un Jēzum maksāja izpirkums