Kāpēc būt punktuāliem?

BŪT punktuāliem un visur ierasties laikā nav viegli. Dažkārt tas ir tāpēc, ka ir jāveic lieli attālumi, pilsētā valda dzīva satiksme un ir daudz kas jāpaspēj. Taču būt punktuāliem ir svarīgi. Piemēram, darba vietā punktuālu cilvēku parasti uzskata par uzticamu un čaklu. Turpretī tāds darbinieks, kas vienmēr ierodas ar nokavēšanos, var slikti ietekmēt kolēģu darbu, kā arī pakalpojumu un preču kvalitāti. Skolēns, kas regulāri nosebojas, iespējams, palaiž garām daļu no mācību vielas, un tas var nelabvēlīgi atsaukties uz viņa sekmēm. Ja cilvēks neaiziet laikus pie zobārsta vai kāda cita ārsta, tas var apgrūtināt ārstēšanos.

Ne visur punktualitāte tiek uzskatīta par svarīgu. Ja dzīvojam šādā vidē, novēlošanās mums var kļūt par paradumu. Lai tā nenotiktu, ir būtiski veidot sevī vēlēšanos būt precīziem. Sapratne par to, cik svarīga ir punktualitāte, mums noteikti palīdzēs attīstīt šo īpašību. Kādi ir daži iemesli būt punktuāliem? Kas mums palīdz tādiem būt? Kāds ieguvums ir no tā, ka mēs cenšamies visur ierasties laikus?

Jehova — Dievs, kam piemīt punktualitāte

Galvenais iemesls, kāpēc mēs vēlamies būt punktuāli, ir tas, ka mēs gribam līdzināties Dievam, kuru pielūdzam. (Efez. 5:1.)  Jehova mums rāda brīnišķīgu piemēru — viņš nekad nekavē. Viņš visus savus nodomus īsteno tieši paredzētajā laikā. Piemēram, kad Jehova bija nolēmis bezdievīgo pasauli iznīcināt plūdos, viņš Noam sacīja: ”Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem.” Tuvojoties dienai, kad bija jāsākas plūdiem, Jehova Noam pavēlēja ieiet šķirstā un pavēstīja: ”Pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu visu no zemes virsus, ko Es biju radījis.” Tā arī notika — ”septītajā dienā ūdeņi sāka pārplūdināt zemi”. (1. Moz. 6:14; 7:4, 10.) Padomājiet, kas būtu noticis ar Nou un viņa ģimeni, ja viņi nebūtu laikus iegājuši šķirstā! Viņiem bija jālīdzinās Dievam, kuram viņi kalpoja, un jābūt precīziem.

Kad pēc plūdiem bija pagājuši kādi 450 gadi, Jehova patriarham Ābrahāmam pavēstīja, ka tam piedzims dēls, no kura nāks apsolītais Dzimums. (1. Moz. 17:15—17.) Dievs sacīja, ka Īzāks piedzims ”šinī laikā nākamajā gadā”. Vai tā notika? Bībelē ir stāstīts: ”Sāra tapa grūta un dzemdēja dēlu, Ābrahāmam  vecam esot, laikā, kādu Dievs iepriekš viņam bija pateicis.” (1. Moz. 17:21; 21:2.)

Bībelē var lasīt par daudziem gadījumiem, kas liecina, ka Jehova ir punktuāls. (Jer. 25:11—13; Dan. 4:17—22; 9:25.) Dieva Rakstos mēs tiekam mudināti gaidīt dienu, kad viņš taisnīgi tiesās visu pasauli. Pat ja no cilvēku viedokļa šī diena kavējas, mēs varam būt droši, ka tā pienāks ”noteiktā laikā”. (Hab. 2:3.)

Punktualitātei ir liela nozīme Jehovas pielūgsmē

Visiem vīriešiem Izraēlā noteiktos laikos bija jāierodas vietā, kur tika svinēti ”tā Kunga svētki”. (3. Moz. 23:2, 4.) Tāpat Dievs bija noteicis, kurā laikā kādi upuri bija jāziedo. (2. Moz. 29:38, 39; 3. Moz. 23:37, 38.) Vai tas nenorāda, ka Dievs vēlas, lai viņa kalpi būtu punktuāli tajā, kas ir saistīts ar viņa pielūgsmi?

Pirmajā gadsimtā, rakstīdams Korintas kristiešiem par sapulču norisi, apustulis Pāvils norādīja: ”Viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.” (1. Kor. 14:40.) Tas nozīmēja arī to, ka kristiešu sapulcēm bija jāsākas paredzētajā laikā. Jehovas viedoklis par punktualitāti nav mainījies. (Mal. 3:6.) Ko mēs varētu darīt, lai mēs uz draudzes sapulcēm ierastos laicīgi?

Kas palīdz būt punktuāliem

Daudzi ir secinājuši, ka būt punktuāliem lielā mērā palīdz plānošana. (Sal. Pam. 21:5.) Piemēram, ja mums ir jāveic noteikts attālums un galā jāierodas noteiktā laikā, vai būtu gudri doties ceļā ar tādu aprēķinu, ka vajadzīgajā vietā nokļūsim tikai pēdējā brīdī? Vai prātīgāk nebūtu ierēķināt dažas liekas minūtes, lai galā nonāktu laikus, pat ja ceļā rastos kādi neparedzēti apstākļi? (Sal. Māc. 9:11.) ”Lai savlaicīgi ierastos vietā, kur ir plānots būt, ir labi zināt, cik daudz laika prasa ceļš,” izteicās Hosē, kāds punktuāls jauns vīrietis. *

Dažiem varbūt ir jāparūpējas, lai viņi nedaudz agrāk varētu doties prom no darba, jo citādi viņiem nebūtu iespējams laicīgi ierasties uz kristiešu sapulcēm. Šādā situācijā atradās kāds Jehovas liecinieks, kas dzīvo Etiopijā. Kad mainījās viņa darba grafiks, viņš saprata, ka, strādājot līdz savas maiņas beigām, viņš uz sapulcēm ierastos ar 45 minūšu nokavēšanos. Tāpēc brālis vienojās ar kādu kolēģi, ka sapulču vakaros tas viņu nomainīs ātrāk, bet brālis nostrādās vienu septiņu stundu maiņu kolēģa vietā.

Ja ģimenē ir mazi bērni, ierasties uz sapulcēm bez novēlošanās ir īpaši grūti. Kaut arī parasti māte ir tā, kas gādā, lai bērni būtu gatavi doties uz sapulci, citi ģimenes locekļi var viņai palīdzēt, un viņiem tas būtu jādara. Esperansa — kāda māte, kas dzīvo Meksikā, — viena pati audzina astoņus bērnus vecumā no 5 līdz 23 gadiem. Esperansa paskaidro, kā viņu ģimenei izdodas būt punktuālai: ”Vecākās meitas palīdz saposties mazākajiem bērniem. Tas dod man iespēju pabeigt mājas darbus un pašai sagatavoties, lai mēs noteiktajā laikā varētu doties uz sapulci.” Šai ģimenei ir noteikts laiks, kad ir jādodas laukā no mājām, un visi ģimenes locekļi sadarbojas, lai viņiem tas izdotos.

Ko mēs iegūstam, uz sapulcēm ierodoties laikus

Pārdomas par to, cik daudz mēs iegūstam, laikus ierazdamies uz kristiešu sapulcēm, var stiprināt mūsu vēlēšanos un apņēmību darīt visu iespējamo, lai mēs būtu punktuāli. Sandra, jauna sieviete, kas ir izveidojusi paradumu uz sapulcēm nākt laicīgi, stāsta: ”Man patīk ierasties agri, jo tad es varu sasveicināties ar brāļiem un māsām, aprunāties ar viņiem un viņus labāk iepazīt.” Ja esam Valstības zālē jau kādu laiku pirms sapulces  sākuma, mūs var stiprināt sarunas ar ticības biedriem, kurās mēs uzzinām par viņu izturību un uzticīgo kalpošanu. Savukārt mēs ar savu klātbūtni un uzmundrinošajiem vārdiem varam labvēlīgi ietekmēt brāļus un māsas un viņus ”paskubināt uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebr. 10:24, 25.)

Dziesma un lūgšana, ar ko sākas katra kristiešu sapulce, ir svarīga Jehovas pielūgsmes daļa. (Ps. 149:1.) Mūsu dziesmas pauž Jehovam slavu, atgādina mums, kādas īpašības mums sevī jāveido, un mudina mūs sludināt ar prieku. Ko var teikt par lūgšanu, kas ievada sapulci? Senatnē Jehova savu templi nosauca par ”lūgšanas namu”. (Jes. 56:7.) Mūsdienās mēs sanākam kopā, lai lūgtu Dievu mūsu sapulcēs. Lūgšana, kas tiek teikta sapulces sākumā, ir vajadzīga ne tikai tam, lai mēs saņemtu Jehovas vadību un svēto garu, bet arī tam, lai mūsu prāts un sirds būtu gatava uzņemt sapulcē aplūkoto informāciju. Mums jābūt apņēmības pilniem ierasties uz sapulcēm laikā, lai mēs būtu klāt, kad tiek dziedāta dziesma un teikta lūgšana.

Helēna, kurai ir 23 gadi, stāsta, kāpēc viņa ierodas uz sapulcēm savlaicīgi: ”Tas ir veids, kā es apliecinu Jehovam savu mīlestību, jo no viņa nāk viss, kas izskan sapulcē, arī dziesmas un lūgšana, ar kuru sapulce sākas.” Mūsu nostājai vajadzētu būt līdzīgai. Tāpēc centīsimies attīstīt paradumu būt punktuāliem visās dzīves jomās, bet jo īpaši tajās, kas ir saistītas ar patiesā Dieva pielūgsmi.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Gatavojieties laikus

[Attēls 26. lpp.]

Atstājiet laiku neparedzētiem apstākļiem

[Attēli 26. lpp.]

Jūs daudz iegūsiet, ierodoties uz sapulcēm savlaicīgi