Lasītāju jautājumi

Kāpēc sievietei, kas bija pazīstama kā grēciniece, Jēzus varēja teikt, ka viņas grēki ir piedoti? (Lūk. 7:37, 48.)

Kad Jēzus sēdēja pie galda farizeja Sīmaņa namā, kāda sieviete pienāca un nometās uz ceļiem pie viņa kājām. Viņa slacīja Jēzus kājas ar savām asarām un ar matiem tās slaucīja. Tad viņa skūpstīja Jēzus kājas un svaidīja tās ar smaržīgu eļļu. Šī sieviete bija pazīstama kā grēciniece. Protams, visi nepilnīgi cilvēki ir grēcinieki, bet parasti Bībelē šādi ir saukts cilvēks, kura grēki ir ļoti nopietni vai par kura grēkiem ir zināms citiem. Iespējams, šī sieviete bija prostitūta. Tomēr Jēzus viņai teica: ”Tev tavi grēki piedoti.” (Lūk. 7:36—38, 48.) Ko Jēzus ar to domāja? Kā bija iespējams piedot grēkus, ja vēl nebija dots izpirkuma upuris?

Kad sieviete bija mazgājusi un svaidījusi Jēzus kājas, bet viņš vēl nebija sacījis, ka tās grēki ir piedoti, Jēzus pastāstīja līdzību, ar kuru viņš nama saimniekam Sīmanim paskaidroja kādu svarīgu domu. Salīdzinādams grēku ar parādu, kas ir par lielu, lai to atmaksātu, Jēzus Sīmanim teica: ”Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju, un otrs piecdesmit. Kad nu tie nespēja atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš no abiem to vairāk mīlēs?” Sīmanis Jēzum atbildēja: ”Man šķiet tas, kam viņš vairāk atlaidis.” Jēzus sacīja: ”Tu pareizi esi spriedis.” (Lūk. 7:41—43.) Mēs visi esam Dievam parādā paklausību, tāpēc ikreiz, kad neklausām Dievam un grēkojam, mēs nedodam viņam to, kas viņam pienākas. Tā mūsu ”parāds” aug. Taču Jehovu var salīdzināt ar aizdevēju, kas labprāt atlaiž parādus. Tieši tāpēc Jēzus mudināja savus sekotājus Dievam lūgt: ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mat. 6:12.) Kā var redzēt no Lūkas 11:4, ar parādiem ir domāti grēki.

Kā Dievs bija piedevis grēkus pagātnē? Saskaņā ar viņa nevainojamajām taisnīguma normām, sods par grēku ir nāve. Ādams par savu grēku samaksāja ar dzīvību. Tomēr bauslībā, ko Jehova deva izraēliešu tautai, bija paredzēts, ka pārkāpējs var saņemt piedošanu par grēkiem, upurējot Jehovam kādu dzīvnieku. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.” (Ebr. 9:22.) Ebrejiem nebija zināms neviens cits veids, kā no Dieva saņemt piedošanu par grēkiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka vārdi, ko Jēzus sacīja sievietei, klātesošajiem likās nepieņemami. Pie galda sēdošie viesi pie sevis runāja: ”Kas tas tāds, kas pat grēkus piedod.” (Lūk. 7:49.) Uz kāda pamata šīs sievietes smagie grēki varēja tikt piedoti?

Pirmajā pravietojumā, kas tika izteikts pēc Ādama un Ievas sacelšanās, Jehova atklāja savu nodomu sūtīt ”dzimumu”, kuram Sātans un tā ”dzimums” ”iekodīs papēdī”. (1. Moz. 3:15.) Tas notika, kad Dieva pretinieki panāca Jēzus nāvi. (Gal. 3:13, 16.) Kristus izlietās asinis ir izpirkums, kas spēj atbrīvot cilvēci no grēka un nāves. Dievam nekas nevar liegt īstenot savus nodomus, tāpēc, līdzko bija pateikti 1. Mozus 3:15 lasāmie vārdi, no Dieva viedokļa izpirkums jau bija tikpat kā samaksāts. Kopš tā brīža viņš varēja piedot cilvēkiem, kas ticēja viņa solījumiem.

Pirmskristiešu laikos bija ne mazums cilvēku, kurus Jehova uzskatīja par taisnīgiem.  To vidū bija Ēnohs, Noa, Ābrahāms, Rahāba un Ījabs. Viņi ticībā gaidīja Dieva solījumu piepildīšanos. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” Savukārt par Rahābu viņš teica: ”Līdzīgi arī Rahaba, netikle, vai ne no darbiem viņa tika taisnota?” (Jēk. 2:21—25.)

Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids pieļāva nopietnus grēkus, bet viņam bija stipra ticība patiesajam Dievam un viņš vienmēr apliecināja neviltotu nožēlu par saviem grēkiem. Turklāt Bībelē var lasīt: ”Viņu [Jēzu] Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju viņa asinīs, tā parādīdams savu taisnību; jo viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.” (Rom. 3:25, 26.) Uz nākotnē gaidāmā Jēzus izpirkuma upura pamata Jehova varēja piedot Dāvida pārkāpumus, neatkāpjoties no savām taisnīguma normām.

Acīmredzot līdzīgi bija ar sievieti, kas svaidīja Jēzus kājas ar eļļu. Viņa bija dzīvojusi amorāli, bet bija nožēlojusi savus grēkus. Sieviete apzinājās, ka viņai ir nepieciešams izpirkums, un ar savu rīcību viņa parādīja, ka augstu vērtē Jēzu, ar kura starpniecību Jehova šo izpirkumu sagādāja. Kaut arī izpirkums vēl nebija samaksāts, nebija nekādu šaubu, ka tas notiks, līdz ar to izpirkuma upura vērtību jau varēja attiecināt uz tādiem cilvēkiem kā viņa. Tāpēc Jēzus sievietei sacīja: ”Tev tavi grēki piedoti.”

Šis gadījums parāda, ka Jēzus nevairījās no grēciniekiem un izturējās pret tiem labi. Turklāt Jehova labprāt piedod ikvienam, kas nožēlo savus grēkus. Cik gan patīkama un mierinoša šī doma ir mums — nepilnīgiem cilvēkiem!

[Attēls 7. lpp.]

Viņi tika atzīti par taisnīgiem