Jehovas pielūgsmi raksturo vienotība

”Kā avis Es viņus novietošu vienkopus stiprā kūtī.” (Mih. 2:12.)

1. Kā tas, ko Dievs ir radījis, liecina par viņa gudrību?

PSALMU sacerētājs ar sajūsmu rakstīja: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.” (Ps. 104:24.) Par Dieva gudrību liecina neskaitāmie augi, baktērijas, kukaiņi un dzīvnieki, kas ir saistīti mijiedarbības un savstarpējas atkarības saitēm un veido apbrīnojami sarežģītu dzīvības tīklu. Arī mūsu organismā ir tūkstošiem bioloģisku struktūru — sākot ar lielām orgānu sistēmām un beidzot ar niecīgām šūnām —, kas visas kopā funkcionē, nodrošinot sekmīgu organisma darbību.

2. Kāpēc, kā var redzēt attēlā 13. lappusē, pirmā gadsimta kristiešu vienotība varēja šķist apbrīnojama?

² Jehova cilvēkus ir radījis tā, lai tie savā starpā sadarbotos. Cilvēki ir ļoti dažādi — gan pēc izskata, gan pēc personības iezīmēm un spējām. Dievs pirmos cilvēkus apveltīja ar īpašībām, kas piemīt viņam pašam, lai tie spētu sastrādāties un atbalstīt viens otru. (1. Moz. 1:27; 2:18.) Tomēr cilvēce ir atsvešinājusies no Dieva, un tā nekad nav spējusi būt īsti vienota. (1. Jāņa 5:19.) Pirmā gadsimta kristiešu draudzi veidoja ļoti atšķirīgi cilvēki — piemēram, vergi, dižciltīgas grieķietes, augsti izglītoti ebreji un agrākie elku pielūdzēji —, tāpēc kristiešu vienotība varēja šķist apbrīnojama. (Ap. d. 13:1; 17:4; 1. Tes. 1:9; 1. Tim. 6:1.)

3. Ar ko Bībelē ir salīdzināta kristiešu draudzes vienotība, un kādi jautājumi būs aplūkoti šajā rakstā?

³ Cilvēki, kas pielūdz Jehovu, spēj sadarboties tik saskanīgi kā vienas miesas locekļi. (Nolasīt 1. Korintiešiem 12:12, 13.) Tālāk būs aplūkoti šādi jautājumi: kā patiesā pielūgsme sekmē vienotību? Kāpēc vienīgi Jehova spēj apvienot miljoniem cilvēku no visām tautām? Kādus šķēršļus, kas apdraud vienotību, Jehova mums palīdz pārvarēt? Kā vienotības ziņā patieso kristiešu draudze atšķiras no kristīgās pasaules?

Kā patiesā pielūgsme apvieno cilvēkus

4. Kā patiesā pielūgsme apvieno cilvēkus?

⁴ Cilvēki, kas ir pievienojušies patiesajai pielūgsmei, atzīst, ka Jehova, kas ir ”radījis visas lietas”, ir tiesīgs valdīt pār visu. (Atkl. 4:11.) Tāpēc, lai gan patiesie kristieši dzīvo dažādās sabiedrībās un atšķirīgos apstākļos, viņiem kopīgs ir tas, ka viņi visi klausa Dieva likumiem un vadās pēc Bībeles principiem. Viņi pamatoti sauc Jehovu par ”Tēvu”. (Jes. 64:8; Mat. 6:9.) Viņi visi ir garīgie brāļi un māsas, un viņu starpā valda vienotība, par kādu rakstīja psalmu sacerētājs: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” (Ps. 133:1.)

5. Kāda īpašība ir Dieva kalpu vienotības pamatā?

⁵ Kaut arī patiesie kristieši ir nepilnīgi cilvēki, viņi pielūdz Dievu vienotībā, jo ir iemācījušies mīlēt cits citu. Jehova viņiem māca tādu mīlestību, kādu neviens cits nevarētu iemācīt. (Nolasīt 1. Jāņa 4:7, 8.) Viņa Rakstos ir lasāms mudinājums: ”Tērpieties  sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kol. 3:12—14.) Mīlestība — pilnīgā vienotības saite — ir galvenā īpašība, pēc kuras var pazīt patiesos kristiešus. Vai arī jums ir bijusi iespēja personiski pārliecināties, ka Jehovas kalpu saimi raksturo patiesa vienotība? (Jāņa 13:35.)

6. Kā cerība uz Dieva Valstību mums palīdz saglabāt vienotību?

⁶ Dieva kalpus apvieno arī tas, ka viņi uzskata Dieva Valstību par vienīgo cilvēces cerību. Viņi zina, ka Dieva Valstība drīzumā nomainīs cilvēku valdības un svētīs Dievam paklausīgos cilvēkus ar īstu, paliekošu mieru. (Jes. 11:4—9; Dan. 2:44.) Tāpēc kristieši dzīvo saskaņā ar vārdiem, kurus Jēzus teica par saviem sekotājiem: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16.) Patiesie kristieši paliek neitrāli pasaules konfliktos un spēj saglabāt vienotību savā starpā pat tad, ja cilvēki viņiem apkārt karo.

Viens garīgās vadības avots

7., 8. Kā vadība, ko mēs saņemam, veicina mūsu vienotību?

⁷ Pirmā gadsimta kristieši bija vienoti, jo viņi visi saņēma garīgu vadību no viena avota. Viņi saprata, ka Jēzus māca un vada draudzi, izmantojot vadošo padomi, ko veidoja apustuļi un vecaji Jeruzalemē. Šie uzticamie vīrieši savus lēmumus balstīja uz Dieva Rakstiem un ar ceļojošo pārraugu starpniecību tos darīja zināmus draudzēm daudzās zemēs. Par darbu, ko veica daži no šiem pārraugiem, Bībelē ir teikts: ”Pārstaigādami pilsētas, viņi tiem pavēlēja ievērot noteikumus, ko apustuļi un vecajie Jeruzālemē bija devuši.” (Ap. d. 15:6, 19—22; 16:4.)

⁸ Arī mūsdienās Vadošā padome, ko veido ar garu svaidītie kristieši, veicina pasaules mēroga kristiešu draudzes vienotību. Vadošā padome rūpējas par garīgi stiprinošas literatūras izdošanu daudzās valodās. Šīs publikācijas ir balstītas uz Dieva Rakstiem, tāpēc tajās ietvertās domas nāk nevis no cilvēkiem, bet no Jehovas. (Jes. 54:13.)

9. Kā Dieva uzticētais darbs sekmē mūsu vienotību?

⁹ Arī draudzes pārraugi veicina kristiešu draudzes vienotību — viņi uzņemas vadību sludināšanā. Starp tiem, kas sadarbojas kalpošanā Dievam, pastāv daudz ciešākas attiecības nekā starp cilvēkiem, kurus vieno tikai kādas kopīgas intereses. Kristiešu draudze tika nodibināta nevis tādēļ, lai tā kļūtu par tādu kā interešu klubu, bet lai tā slavētu Jehovu un paveiktu viņa uzticēto  darbu — sludinātu labo vēsti, gatavotu mācekļus un stiprinātu draudzes locekļus. (Rom. 1:11, 12; 1. Tes. 5:11; Ebr. 10:24, 25.) Apustulis Pāvils kristiešiem rakstīja: ”Jūs stāvat vienā garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evanģelija ticību.” (Filip. 1:27.)

10. Kādi faktori sekmē Dieva tautas vienotību?

¹⁰ Tātad mēs, kas piederam pie Dieva tautas, esam vienoti, jo atzīstam viņa augstāko varu, mīlam ticības biedrus, ceram uz Dieva Valstību un cienām tos, kuriem Dievs ir uzticējis vadību draudzē. Bet kā Jehova mums palīdz pārvarēt šķēršļus, kas mūsu nepilnības dēļ var apdraudēt mūsu vienotību? (Rom. 12:2.)

Neļausimies lepnumam un skaudībai

11. Kāpēc lepnība grauj vienotību, un kā Jehova mums palīdz pārvarēt lepnību?

¹¹ Lepnība rada šķelšanos cilvēku starpā. Lepns cilvēks jūtas pārāks par citiem, un viņam patīk lielīties. Bet šāda savtīga nostāja grauj vienotību, jo cilvēkos, kas dzird citu lielīšanos, var rasties skaudība. Kristus māceklis Jēkabs atklāti rakstīja: ”Katra tāda lielība ir ļauna.” (Jēk. 4:16.) Tam, kurš citus uzskata par zemākiem, trūkst mīlestības. Jehova rāda izcilu pazemības paraugu, veidodams attiecības ar mums, nepilnīgiem cilvēkiem. Dāvids vērsās pie Dieva ar vārdiem: ”Tava žēlastība [”pazemība”, NW] darīja mani lielu.” (2. Sam. 22:36.) Bībele mums palīdz pārvarēt lepnību, mācot mums pareizi raudzīties uz sevi. Dieva iedvesmots, Pāvils jautāja: ”Kas tevi iecēlis pār citiem? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?” (1. Kor. 4:7.)

12., 13. a) Kāpēc viegli var gadīties, ka mēs sākam kādu apskaust? b) Kāpēc mums par citiem būtu jāveido tāds pats viedoklis, kāds ir Jehovam?

¹² Vēl viens šķērslis, kas apdraud vienotību, ir skaudība. Tā kā mēs esam mantojuši nepilnību, mums visiem ir nosliece uz skaudību, un pat kristietis, kas jau gadiem ilgi kalpo Dievam, var sākt apskaust kādu ticības biedru viņa apstākļu, materiālā stāvokļa, kalpošanas privilēģiju vai spēju dēļ. (Jēk. 4:5.) Piemēram, brālis, kuram ir ģimene, varbūt jūt skaudību pret kādu pilnas slodzes kalpotāju par viņa priekšrocībām draudzē, nemaz nenojauzdams, ka šis brālis nedaudz apskauž viņu, tāpēc ka viņam ir sieva un bērni. Kā mēs varam nepieļaut, ka šāda skaudība vājinātu mūsu vienotību?

¹³ Lai pretotos slieksmei uz skaudību, ir labi paturēt prātā, ka svaidīto kristiešu draudze Bībelē ir salīdzināta ar miesu, kurai ir ”daudz locekļu”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 12:14—18.) Lai gan acs atrodas redzamākā vietā nekā sirds, vai gan tāpēc cilvēkam tā šķiet vērtīgāka? Līdzīgi arī Jehova augstu vērtē visus draudzes locekļus, neraugoties uz to, ka daži no viņiem biežāk nonāk uzmanības centrā nekā citi. Centīsimies par saviem ticības biedriem veidot tādu pašu viedokli, kāds ir Jehovam. Neapskaudīsim viņus, bet izturēsimies pret viņiem ar sirsnīgu interesi un iejūtību. Tā mēs padarīsim vēl skaidrāk saskatāmu atšķirību, kāda ir vērojama starp patiesajiem kristiešiem un tiem, kas pieder pie kristīgās pasaules baznīcām.

 Kristīgo pasauli raksturo vienotības trūkums

14., 15. Kā atkritusī kristietība sašķēlās?

¹⁴ Patieso kristiešu vienotība spilgti kontrastē ar vienotības trūkumu, kāds valda kristīgās pasaules baznīcu starpā. Līdz ceturtajam gadsimtam atkritusī kristietība jau bija kļuvusi plaši izplatīta, un pagāniskās Romas imperators, uzņemdamies līdera lomu, sekmēja kristīgās pasaules rašanos. Turpmāko gadsimtu gaitā Romas impērija sašķēlās, un daudzās valstīs izveidojās savas baznīcas.

¹⁵ Daudzas no šīm valstīm nemitīgi karoja cita ar citu. 17. un 18. gadsimtā Lielbritānijā, Francijā un Amerikas Savienotajās Valstīs pieņēmās spēkā patriotisma gars, un nacionālisms būtībā kļuva par reliģiju. 19. un 20. gadsimtā nacionālisma idejas pārņēma lielāko daļu pasaules. Kristīgās baznīcas sašķēlās neskaitāmos novirzienos, un vairākums no tām pret nacionālismu izturējās ar lielu iecietību. Baznīcu locekļi pat devās karā pret saviem ticības biedriem no citām valstīm. Mūsdienās kristīgo pasauli šķeļ gan atšķirīgi reliģiskie uzskati, gan nacionālisms.

16. Kādos jautājumos tiem, kas pieder pie kristīgajām baznīcām, trūkst vienprātības?

¹⁶ Divdesmitajā gadsimtā daļa no kristīgās pasaules reliģijām, tiecoties pēc vienotības, aizsāka ekumēnisko kustību. Taču pēc gadu desmitiem ilgušajām pūlēm ir apvienojušās tikai nedaudzas baznīcas, un baznīcu locekļu starpā joprojām nav vienprātības tādos jautājumos kā evolūcija, aborti, homoseksuālisms un sieviešu ordinācija. Dažkārt kristīgo baznīcu vadītāji cenšas apvienot dažādus reliģiskos novirzienus, apejot strīdīgās doktrīnas. Taču šāda nostāja nestiprina baznīcu locekļu ticību un nemazina plaisas, kas šķeļ kristīgo pasauli.

Patiesā pielūgsme gūst virsroku pār nacionālismu

17. Kādi pravietiski vārdi Bībelē ir lasāmi par to, kas notiks ”visu dienu galā”?

¹⁷ Patlaban cilvēce ir tik ļoti sašķelta kā vēl nekad agrāk, bet patieso Dieva kalpu vidū joprojām valda vienotība. Dievs ar pravieša Mihas starpniecību paziņoja: ”Kā avis Es viņus novietošu vienkopus stiprā kūtī.” (Mih. 2:12.) Miha pravietoja par laiku, kad patiesā pielūgsme pacelsies pāri visām citām pielūgsmes formām, vienalga, vai tā būtu viltus dievu vai valsts godināšana. Viņš rakstīja: ”Visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni un paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā. [..] Jo ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā!” (Mih. 4:1, 5.)

18. Kā patiesā pielūgsme mums ir palīdzējusi mainīties?

 ¹⁸ Miha pravietoja arī par to, kā patiesā pielūgsme apvienos cilvēkus, kas kādreiz ir bijuši naidā. Viņš rakstīja, ka cilvēki no daudzām tautām ”ies un sacīs: ”Nāciet, lai steidzamies augšup tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!”” Šie cilvēki ”pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku potes nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.” (Mih. 4:2, 3.) Tie, kas ir pametuši cilvēku darināto dievu un valsts pielūgsmi un ir kļuvuši par Jehovas kalpiem, ir vienoti visā pasaulē. Dievs viņus māca dzīvot mīlestībā.

19. Par ko liecina tas, ka miljoniem patieso Dieva kalpu ir saliedēti vienotā saimē?

¹⁹ Patieso kristiešu pasaules mēroga vienotība ir unikāla, un tā skaidri pierāda, ka Jehova turpina vadīt savu tautu ar svēto garu. Cilvēki no visām tautām ir saliedēti vienotā saimē, kurai vēstures gaitā nav bijis līdzīgas. Uz to ir norādīts Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. un 14. pantā, un šo pravietisko vārdu piepildīšanās liecina, ka Dieva eņģeļi drīz atlaidīs ”vējus”, kas iznīcinās ļauno pasauli. (Nolasīt Atklāsmes 7:1—4, 9, 10, 14.) Vai piederēt pie vienotās pasaules mēroga brāļu saimes nav liels gods? Kā ikviens no mums var veicināt Jehovas tautas vienotību? Par to būs runa nākamajā rakstā.

Kā jūs atbildētu?

• Kā patiesā pielūgsme apvieno cilvēkus?

• Kā mēs varam nepieļaut, ka mūsu vienotību iedragā skaudība?

• Kāpēc nacionālisms nespēj radīt šķelšanos patieso Dieva kalpu starpā?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Pirmajā gadsimtā kristiešu draudzei pievienojās cilvēki ar ļoti dažādu izcelsmi

[Attēli 15. lpp.]

Kā rūpes par Valstības zāli veicina mūsu vienotību?