Ko ikviens no mums var darīt, lai draudzes sapulces būtu uzmundrinošas?

”Kad jūs sanākat kopā, ..viss lai notiek ticības stiprināšanai.” (1. Kor. 14:26.)

1. Kāds ir viens no svarīgākajiem kristiešu sapulču mērķiem, kā ir redzams 14. nodaļā 1. vēstulē korintiešiem?

”TĀ GAN bija uzmundrinoša sapulce!” Vai jūs kādreiz esat tā teikuši pēc kādas no sapulcēm Valstības zālē? Noteikti! Draudzes sapulces tiešām ir uzmundrinājuma avots, un tas mūs nepārsteidz. Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās viens no svarīgākajiem kristiešu sapulču mērķiem ir garīgi stiprināt visus klātesošos. Pievērsiet uzmanību, kā apustulis Pāvils to uzsvēra savā pirmajā vēstulē korintiešiem. Šīs vēstules 14. nodaļā viņš vairākkārt minēja domu, ka visām sapulces daļām ir viens mērķis — ”celt draudzi”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 14:3, 12, 26.) *

2. a) Kas mūsu sapulces padara uzmundrinošas un stiprinošas? b) Kādu jautājumu mēs aplūkosim?

 ² Mēs apzināmies, ka sapulces ir uzmundrinošas un stiprinošas pirmām kārtām tāpēc, ka Dievs tajās ir klāt ar savu garu. Šī iemesla dēļ mēs katru sapulci sākam ar sirsnīgu lūgšanu, lai mūsu debesu Tēvs Jehova to svētī un piešķir mums savu svēto garu. Tomēr, kā mēs zinām, arī visi draudzes locekļi var dot savu ieguldījumu, lai padarītu sapulces pēc iespējas uzmundrinošākas. Ko ikviens no mums varētu darīt, lai sapulces, kas katru nedēļu notiek Valstības zālē, vienmēr sniegtu mums garīgu atspirdzinājumu un uzmundrinājumu?

3. Cik svarīgas ir kristiešu sapulces?

³ Lai atbildētu uz šo jautājumu, padomāsim par dažiem ieteikumiem, kas jāpatur prātā tiem, kuri vada sapulces. Vēl mēs apskatīsim, kā visa draudze var gādāt par to, lai sapulces uzmundrinātu ikvienu klātesošo. Mums par to ir jādomā, jo mūsu sapulces ir svētas. Sapulču apmeklēšana un piedalīšanās tajās ir būtiska Jehovas pielūgsmes daļa. (Ps. 26:12; 111:1; Jes. 66:22, 23.)

Sapulce, kas paredzēta Bībeles pētīšanai

4., 5. Kāds ir Sargtorņa sapulces mērķis?

⁴ Mēs visi vēlamies gūt pēc iespējas lielāku labumu no iknedēļas Sargtorņa sapulces. Tāpēc, lai skaidri saprastu galveno šīs sapulces mērķi, apskatīsim dažas izmaiņas, kas pēdējā laikā ir ieviestas žurnālā Sargtornis un studējamos rakstos.

⁵ Sākot ar pirmo Sargtorņa izdevumu studēšanai, kas datēts ar 2008. gada 15. janvāri, žurnāla vāka noformējumā ir parādījusies kāda svarīga detaļa. Vai jūs to esat ievērojuši? Uzmanīgi aplūkojiet šī žurnāla vāku. Lejā, pie torņa pamatnes, ir attēlota atvērta Bībele. Šī detaļa uzsver mērķi, ar kādu notiek Sargtorņa sapulce, — pētīt Bībeli ar žurnāla Sargtornis palīdzību. Katru nedēļu mūsu Sargtorņa sapulcē tiek ”doti paskaidrojumi” par Dieva vārdiem, gluži kā tas notika Nehemijas dienās. (Neh. 8:8; Jes. 54:13.)

6. a) Kāda izmaiņa ir ieviesta Sargtorņa sapulces norisē? b) Kādi ieteikumi jāņem vērā par Bībeles pantiem, pie kuriem ir norāde ”nolasīt”?

⁶ Tā kā galvenais, ko mēs pētām, ir Bībele, kāda izmaiņa ir ieviesta arī Sargtorņa sapulces norisē. Vairākiem pantiem studējamos rakstos ir pievienota norāde ”nolasīt”. Mums visiem savā Bībelē būtu jāseko līdzi, kad šie panti tiek nolasīti sapulces laikā. (Ap. d. 17:11.) Kāpēc? Kad mēs redzam Dieva vārdus paši savā Bībelē, tie mūs dziļāk ietekmē. (Ebr. 4:12.) Tāpēc pirms šo pantu nolasīšanas sapulces vadītājam būtu jādod klātesošajiem pietiekami daudz laika, lai visi tos varētu atrast un sekot līdzi, kad tie tiek lasīti.

Vairāk iespēju apliecināt savu ticību

7. Kāda iespēja mums paveras Sargtorņa sapulces laikā?

⁷ Vēl kāda izmaiņa ir saistīta ar Sargtorņa studējamo rakstu garumu. Pēdējos gados tie ir kļuvuši īsāki. Tāpēc Sargtorņa sapulcē mazāk laika tiek patērēts rindkopu nolasīšanai un vairāk laika paliek raksta pārrunāšanai. Tagad draudzes locekļiem ir vairāk iespēju apliecināt savu ticību, atbildot uz jautājumiem par rindkopām, paskaidrojot Bībeles pantus, pastāstot īsu gadījumu, kas ilustrē Bībeles principu noderīgumu, vai izsakot kādus citus komentārus. Būtu labi atvēlēt laiku arī attēlu apspriešanai. (Nolasīt Psalmu 22:23; 35:18; 40:10.)

8., 9. Kāds ir Sargtorņa sapulces vadītāja uzdevums?

⁸ Tomēr šajā papildu laikā daudzas un  dažādas atbildes varēs izskanēt tikai tad, ja sapulces dalībnieki sniegs īsus komentārus un Sargtorņa sapulces vadītājs pats centīsies neizteikties pārāk bieži. Bet kā sapulces vadītājs var atrast līdzsvaru starp saviem komentāriem un draudzes locekļu atbildēm, lai sapulce visiem būtu par uzmundrinājumu?

⁹ Minēsim kādu salīdzinājumu. Sargtorņa sapulce, kas tiek prasmīgi vadīta, ir kā krāšņs ziedu pušķis, kas priecē acis. Tāpat kā pušķis sastāv no dažādiem ziediem, arī Sargtorņa sapulcē izskan daudzveidīgi komentāri. Un gluži kā ziedi cits no cita atšķiras pēc lieluma un krāsas, arī atbildes sapulcē atšķiras gan pēc garuma, gan pēc izteiksmes veida. Kā šajā ainā iederas sapulces vadītājs? Komentāri, ko viņš laiku pa laikam izsaka, ir kā zaļumi, kas ar apdomu ir pievienoti pušķim. Pušķis nesastāv galvenokārt no zaļumiem — tie ir pielikti, lai piešķirtu pušķim formu un radītu vienotu kompozīciju. Sapulces vadītājam jāatceras, ka līdzīgi ir ar viņa komentāriem  — tiem nav jādominē raksta apspriešanā, bet jābūt par papildinājumu atbildēm, ar kurām draudzes locekļi slavē Jehovu. Dažādie draudzes locekļu komentāri apvienojumā ar nedaudzām labi pārdomātām vadītāja piezīmēm ir kā skaists ziedu pušķis, kas iepriecina visus sapulces apmeklētājus.

”Nesīsim.. slavas upuri Dievam vienmēr”

10. Kā agrīnie kristieši raudzījās uz draudzes sapulcēm?

¹⁰ Pāvila vārdi, kas lasāmi 1. vēstulē korintiešiem, 14. nodaļā, no 26. līdz 33. pantam, sniedz mums ieskatu tajā, kā pirmajā gadsimtā noritēja kristiešu sapulces. Komentējot šos pantus, kāds Bībeles pētnieks norādīja uz ievērības cienīgu faktu, kas raksturoja agrīno kristiešu sapulces: ”Gandrīz katrs ieradās ar domu, ka viņam ir gods un pienākums dot savu ieguldījumu. Cilvēks nenāca tikai tāpēc, lai pasīvi klausītos; viņš nāca, ne tikai lai ņemtu, bet arī lai dotu.” Agrīnie kristieši uz draudzes sapulcēm raudzījās kā uz iespēju apliecināt savu ticību. (Rom. 10:10.)

11. a) No kā lielā mērā ir atkarīgs, cik uzmundrinošas ir sapulces, un kāpēc? b) Kādi ieteikumi var mums palīdzēt uzlabot savas atbildes sapulcēs? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

¹¹ Kad mēs draudzes sapulcēs apliecinām savu ticību, tas lielā mērā ”ceļ draudzi”. Noteikti jūs piekritīsiet, ka neatkarīgi no tā, cik gadus jūs jau apmeklējat sapulces, jums joprojām ir ļoti patīkami tajās dzirdēt brāļu un māsu komentārus. Mūs aizkustina sirsnīga atbilde, ko sniedz kāds no mūsu padzīvojušajiem uzticīgajiem ticības biedriem, mūs stiprina gādīga draudzes vecākā trāpīgs novērojums, un mēs nevaram apvaldīt smaidu, kad bērns ar lielu degsmi sniedz savu komentāru, apliecinot patiesu mīlestību pret Jehovu. Nav šaubu, ka, piedalīdamies kristiešu sapulcēs ar atbildēm, mēs visi dodam savu ieguldījumu tajā, lai sapulces būtu uzmundrinošas. *

12. a) Ko mēs varam mācīties no Mozus un Jeremijas piemēra? b) Kāda nozīme ir lūgšanām, ja ir runa par atbildēšanu sapulcēs?

¹² Taču tad, ja cilvēks ir kautrīgs, viņam atbildēšana sapulcēs var būt īsts pārbaudījums. Ja tā ir ar jums, varbūt jums palīdzēs apziņa, ka šāda situācija nav nekas neparasts. Patiesībā pat tādi uzticīgi Dieva kalpi kā Mozus un Jeremija pauda šaubas par savām spējām runāt citu priekšā. (2. Moz. 4:10; Jer. 1:6.) Bet, tāpat kā Jehova senatnē palīdzēja šiem saviem kalpiem, lai tie varētu viņu slavēt cilvēku priekšā, viņš palīdzēs arī jums nest viņam slavas upurus. (Nolasīt Ebrejiem 13:15.) Kā jūs varat saņemt Jehovas palīdzību, lai pārvarētu bailes atbildēt sapulcē? Pirmkārt, labi sagatavojieties sapulcei. Otrkārt, pirms došanās uz Valstības zāli vērsieties pie Jehovas lūgšanā un konkrēti lūdziet, lai viņš jums dod drosmi sniegt komentāru. (Filip. 4:6.) Tā kā jūs lūdzat to, kas ir ”pēc viņa prāta”, jūs varat nešaubīties, ka Jehova  atbildēs uz šo lūgšanu. (1. Jāņa 5:14; Sal. Pam. 15:29.)

Sapulces, kas ”ceļ, mudina un mierina”

13. a) Kā draudzes sapulcēm būtu jāietekmē klātesošie? b) Kādu jautājumu ir īpaši svarīgi pārdomāt draudzes vecākajiem?

¹³ Pāvils rakstīja, ka svarīgs draudzes sapulču mērķis ir ”celt, mudināt un mierināt” klātesošos. * (1. Kor. 14:3, JD-07.) Ko draudzes vecākie var darīt, lai viņu vadītās sapulču daļas tiešām uzmundrinātu brāļus un māsas un sagādātu tiem mierinājumu? Lai atrastu atbildi, padomāsim par kādu sapulci, kuru vadīja Jēzus neilgi pēc tam, kad bija piecelts no nāves.

14. a) Kādi notikumi risinājās pirms Jēzus organizētās sapulces? b) Kāpēc apustuļi, visticamāk, juta atvieglojumu, kad ”Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos”?

¹⁴ Sākumā pievērsīsim uzmanību notikumiem, kas bija risinājušies iepriekš. Pirms Jēzus tika nogalināts, apustuļi ”viņu atstāja un bēga”, un, kā jau Jēzus bija paredzējis, tie ”izklīda katrs savā vietā”. (Marka 14:50; Jāņa 16:32.) Pēc augšāmcelšanās Jēzus savus apustuļus, kas, jādomā, jutās nomākti, uzaicināja uz kādu īpašu sapulci. * Tad ”viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis”. Kad mācekļi tur ieradās, ”Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos”. (Mat. 28:10, 16, 18.) Iztēlojieties, cik atviegloti jutās apustuļi, kad Jēzus šajā situācijā parādīja iniciatīvu. Par ko Jēzus runāja?

15. a) Par ko Jēzus runāja, kad bija sapulcējis apustuļus, un ko viņš nepieminēja? b) Kā Jēzus vadītā sapulce ietekmēja apustuļus?

¹⁵ Jēzus iesāka sapulci ar vārdiem: ”Man ir dota visa vara.” Pēc tam viņš mācekļiem deva uzdevumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” Un nobeigumā viņš tiem sirsnīgi apliecināja: ”Es esmu pie jums ikdienas.” (Mat. 28:18—20.) Bet vai jūs pamanījāt, ko Jēzus nedarīja? Jēzus neizteica saviem apustuļiem pārmetumus un neizmantoja šo sapulci, lai apšaubītu mācekļu motīvus vai padziļinātu viņu vainas sajūtu, atgādinot par viņu īslaicīgo ticības trūkumu. Gluži pretēji — Jēzus uzticēja mācekļiem atbildīgu uzdevumu, tā apstiprinādams, ka viņš un viņa Tēvs tos mīl. Kā Jēzus attieksme ietekmēja apustuļus? Šī sapulce viņus tik ļoti stiprināja un mierināja, ka pēc neilga laika viņi jau atkal ”mācīja un sludināja Kristu Jēzu”. (Ap. d. 5:42.)

16. Kā kristiešu draudzes vecākie, vadot sapulces, seko Jēzus paraugam?

¹⁶ Draudzes vecākie seko Jēzus paraugam un uzskata sapulces par iespēju atgādināt ticības biedriem, cik neizsmeļama ir Jehovas mīlestība pret saviem kalpiem. (Rom. 8:38, 39.) Tāpēc, vadot sapulces, vecākie pievērš uzmanību draudzes locekļu labajām īpašībām, nevis vājībām. Viņi neapšauba brāļu un māsu motīvus. Ar saviem vārdiem viņi parāda, ka uzskata ticības biedrus par cilvēkiem, kuri mīl Jehovu un vēlas darīt to, kas ir pareizs. (1. Tes. 4:1, 9—12.) Protams, ir reizes, kad vecākajiem ir jādod visai draudzei kāds padoms vai aizrādījums, taču gadījumos, kad jālabo tikai dažu draudzes locekļu rīcība, šādus padomus parasti būtu labāk dot personiskā sarunā. (Gal. 6:1; 2. Tim. 2:24—26.) Uzstājoties draudzes priekšā, vecākie cenšas uzslavēt brāļus un māsas, kad tas ir vietā. (Jes.  32:2.) Viņi vēlas runāt tā, lai sapulces beigās visi, kas tajā ir bijuši, justos atspirdzināti un stiprināti. (Mat. 11:28; Ap. d. 15:32.)

Sapulces — patvērums, kur rast mierinājumu

17. a) Kāpēc tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai mūsu sapulces būtu kā patvērums, kur gūt mierinājumu? b) Kā jūs varētu dot savu ieguldījumu tajā, lai sapulces būtu uzmundrinošas? (Skat. ”Desmit ieteikumi, kā padarīt sapulces uzmundrinošas gan sev, gan citiem”.)

¹⁷ Apstākļiem Sātana pasaulē kļūstot aizvien nomācošākiem, mums ir jārūpējas, lai draudzes sapulces būtu kā drošs patvērums, kur ikviens var gūt mierinājumu. (1. Tes. 5:11.) Kāda māsa, kurai ar vīru pirms ilgāka laika bija jāpieredz smagi pārbaudījumi, stāsta: ”Atrodoties Valstības zālē, mēs jutāmies tā, it kā mēs atrastos Jehovas gādīgajās rokās. Kad mēs vairākas stundas bijām pavadījuši kristīgo brāļu un māsu sabiedrībā, mēs jutām, ka spējam ”mest savu nastu” uz Jehovu, un mūs piepildīja miers.” (Ps. 55:23.) Cik labi būtu, ja visi, kas ir klāt mūsu sapulcēs, tajās saņemtu uzmundrinājumu un mierinājumu! Tāpēc arī turpmāk darīsim visu, kas ir atkarīgs no mums, lai draudzes sapulces būtu uzmundrinošas.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Cik svarīgas ir mūsu sapulces?

• Kā komentāri, ko sniedzam sapulcēs, ”ceļ draudzi”?

• Ko mēs varam mācīties no kādas sapulces, ko vadīja Jēzus?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēli 22., 23. lpp.]

DESMIT IETEIKUMI, KĀ PADARĪT SAPULCES UZMUNDRINOŠAS GAN SEV, GAN CITIEM

Sagatavojieties sapulcei. Ja būsiet jau iepriekš izstudējuši materiālu, kas tiks apskatīts Valstības zālē, sapulces jums liksies interesantākas un dziļāk jūs ietekmēs.

Regulāri esiet klāt sapulcēs. Tā kā sapulces, kurās ir daudz apmeklētāju, sniedz lielāku uzmundrinājumu, jūsu klātbūtnei ir nozīme.

Ierodieties laikus. Ja būsiet ieņēmuši vietas jau pirms sapulces sākuma, jūs būsiet gatavi dziesmai un kopīgajai lūgšanai, kas ir daļa no Jehovas pielūgsmes.

Paņemiet līdzi visu nepieciešamo. Dodoties uz sapulci, paņemiet līdzi savu Bībeli un publikācijas, kas sapulcē tiks izmantotas, lai jūs varētu sekot līdzi programmai un labāk uztvert tajā apskatītās domas.

Koncentrējieties uz sapulces programmu. Piemēram, īsziņas lasiet pēc sapulces, nevis tās laikā. Tā jūs neļausiet personiskiem jautājumiem novērst jūsu uzmanību no tā, kas ir svarīgāks.

Piedalieties sapulcē. Jo vairāk klātesošo piedalās ar atbildēm, jo lielāku uzmundrinājumu un stiprinājumu šie dažādie ticības apliecinājumi sniedz.

Atbildot centieties runāt īsi. Tas ļaus lielākam skaitam klātesošo piedalīties apspriešanā.

Izpildiet jums uzticētos uzdevumus. Ja jums ir iedots uzdevums teokrātiskajā kalpošanas skolā vai ir jāpiedalās kalpošanas sapulcē, labi sagatavojiet savu uzstāšanos, jau iepriekš to izmēģiniet un centieties to neatcelt.

Uzslavējiet sapulces dalībniekus. Pasakiet tiem, kas ir uzstājušies ar kādu no sapulces daļām vai ir snieguši komentārus, cik pateicīgi jūs esat par viņu ieguldījumu sapulcē.

Veltiet laiku sarunām. Laipna sasveicināšanās un uzmundrinošas sarunas pirms un pēc sapulces padara mūsu klātbūtni tajās vēl patīkamāku un vērtīgāku.