Meklēsim iespējas parādīt ticības biedriem cieņu

”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Rom. 12:10.)

1., 2. a) Kādu mudinājumu Pāvils izteica Vēstulē romiešiem? b) Kādi jautājumi būs apskatīti tālāk?

SAVĀ vēstulē kristiešiem Romā apustulis Pāvils uzsvēra, cik svarīgi draudzes locekļiem ir mīlēt citam citu. Viņš atgādināja, ka mūsu mīlestībai ir jābūt neliekuļotai. Viņš arī rakstīja: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” (Rom. 12:9, 10.)

² Brālīga mīlestība sevī ietver kaut ko vairāk nekā tikai siltas jūtas pret citiem. Šādām jūtām ir jāizpaužas darbos. Kā gan ticības biedri varētu zināt par mūsu mīlestību un pieķeršanos, ja mēs to nekādi neparādītu? Tāpēc apustulis Pāvils mudināja: ”Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Rom. 12:10.) Ko nozīmē cienīt un godāt citus? Kāpēc ir svarīgi ”censties citam citu pārspēt savstarpējā cieņā”? Kā mēs to varam darīt?

Ko nozīmē cienīt un godāt citus

3. Kādu domu sevī ietver Bībeles oriģinālvalodu vārdi, ar kuriem ir izteikts goda jēdziens?

³ Senebreju valodā vārds, ar kuru visbiežāk ir izteikts goda jēdziens, burtiski nozīmē ”smagums”. Tātad cilvēks, kas tiek godāts, tiek uzskatīts par svarīgu un nozīmīgu. Bībelē šis senebreju vārds nereti ir tulkots ”godība”, un tas norāda uz godājamu stāvokli, ko kāds ir iemantojis. (1. Moz. 45:13.) Savukārt sengrieķu vārds, kas Bībelē tiek tulkots ”gods”, sevī ietver domu par kaut ko augsti cienītu, dārgu un vērtīgu. (Lūk. 14:10.) Tie, ko mēs cienām un godājam, mums ir svarīgi un dārgi.

4., 5. Kas ir nepieciešams, lai mēs spētu izturēties pret citiem ar cieņu? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁴ Ko nozīmē cienīt un godāt citus? Cieņa un gods sākas mūsu sirdī. Mūsu attieksme pret brāli vai māsu ietekmē to, kā mēs pret viņu izturamies. Citiem vārdiem sakot, mums vispirms jājūt cieņa pret ticības biedriem, tad mēs spēsim viņiem to parādīt.

⁵ Vai kristietis varētu izturēties ar patiesu cieņu pret ticības biedriem, ja viņš pret tiem nejustu cieņu savā sirdī? (3. Jāņa 9, 10.) Gluži kā stāds, kas labi aug vienīgi tad, ja ir dēstīts labā augsnē, cieņa pret citiem ir patiesa un pastāvīga tikai tad, ja tā sakņojas mūsu sirdī. Ja cieņa nenāk no sirds, tā agrāk vai vēlāk izsīkst, tāpat kā nonīkst augs, kas stādīts sliktā augsnē. Ir saprotams, kāpēc Pāvils pirms mudinājuma cienīt citam citu uzsvēra: ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota.” (Rom. 12:9; nolasīt 1. Pētera 1:22.)

Cienīsim tos, kas ”pēc Dieva līdzības radīti”

6., 7. Kāpēc mums jāizturas pret citiem ar cieņu?

⁶ Lai mēs spētu izturēties pret ticības biedriem ar patiesu cieņu, mums vienmēr jāpatur prātā Bībelē minētie iemesli, kāpēc tas ir jādara. Pievērsīsim uzmanību diviem no šiem iemesliem.

⁷ Atšķirībā no pārējām būtnēm uz zemes, cilvēki ir ”pēc Dieva līdzības radīti”.  (Jēk. 3:9.) Tāpēc mums piemīt tādas īpašības, kādas piemīt Dievam, piemēram, mīlestība, gudrība un taisnīgums. Taču mūsu Radītājs mums ir devis vēl kaut ko. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Kungs..! Tava varenība sniedzas debesu augstumos! [..] Tikai mazliet Tu viņu [cilvēku] esi šķīris no Dieva, ar godību un varenību [”ar godu un slavu”, Vecās Derības poēzijas grāmatas] Tu viņu esi pušķojis.” (Ps. 8:2, 5, 6; 104:1.) * Dievs ir apveltījis cilvēkus ar zināmu godu. Tāpēc, godājot citus cilvēkus, mēs būtībā apliecinām, ka atzīstam Jehovu par cilvēku goda avotu. Ja jau mums ir pamatots iemesls izturēties ar cieņu pret visiem cilvēkiem, cik gan vairāk mums ir jāciena mūsu ticības biedri! (Jāņa 3:16; Gal. 6:10.)

Dieva kalpi veido vienu ģimeni

8., 9. Kādu būtisku iemeslu cienīt ticības biedrus minēja Pāvils?

⁸ Vēl viens iemesls, kāpēc mēs cienām cits citu, ir redzams Pāvila vārdos, kas bija citēti iepriekš. Viņš rakstīja: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” Sengrieķu vārds, kas ir tulkots ”sirsnīga”, norāda uz ciešām mīlestības saitēm, kādas pastāv saliedētā ģimenē. Izmantodams šo vārdu, Pāvils uzsvēra, ka attiecībām draudzes locekļu starpā ir jābūt tikpat ciešām un sirsnīgām kā mīlošā ģimenē. (Rom. 12:5.) Jāpatur prātā, ka Pāvils šos vārdus rakstīja svaidītajiem kristiešiem, kurus par saviem bērniem bija pieņēmis viens Tēvs, Jehova. Viņi tiešām bija viena ģimene. Tāpēc svaidītajiem kristiešiem, kas dzīvoja Pāvila laikā, bija būtisks iemesls cienīt citam citu. To pašu var teikt par svaidītajiem kristiešiem mūsdienās.

⁹ Bet kā ir ar tiem, kas pieder pie ”citām avīm”? (Jāņa 10:16.) Kaut arī Dievs viņus vēl nav pieņēmis par saviem bērniem, viņi pamatoti var saukt cits citu par brāļiem un māsām, jo viņi veido vienotu pasaules mēroga kristiešu saimi. (1. Pēt. 2:17; 5:9.) Ja kristieši no ”citu avju” pulka pilnībā apzinās, kāpēc viņi cits citu uzrunā ar vārdu ”brālis” vai ”māsa”, viņi saprot, ka arī viņiem ir būtisks iemesls no sirds cienīt savus ticības biedrus. (Nolasīt 1. Pētera 3:8.)

Kāpēc ir tik svarīgi cienīt citus?

10., 11. Kāpēc ir tik svarīgi cienīt un godāt draudzes locekļus?

¹⁰ Kāpēc ir tik svarīgi cienīt un godāt ticības biedrus? Tāpēc, ka, izturēdamies ar cieņu pret brāļiem un māsām, mēs stiprinām draudzi un lielā mērā sekmējam tās vienotību.

¹¹ Protams, mēs apzināmies, ka galvenais avots, kur mēs, patiesie kristieši, smeļamies spēku, ir ciešas attiecības ar Jehovu un viņa gara atbalsts. (Ps. 36:8; Jāņa 14:26.) Tomēr mēs saņemam stiprinājumu arī tad, kad ticības biedri apliecina, ka mūs augstu vērtē. (Sal. Pam. 25:11.) Sirsnīgi atzinības vārdi un cieņas pilna izturēšanās mūs uzmundrina un vairo mums spēku, kas ir vajadzīgs, lai mēs ar prieku un apņēmību arī turpmāk staigātu pa dzīvības ceļu. Katrs no mums to noteikti ir izjutis.

12. Kā katrs no mums var veicināt sirsnīgu un mīlestības pilnu gaisotni draudzē?

¹² Jehova zina, ka mums ir iekšēja vajadzība justies cienītiem, tāpēc savos Rakstos viņš mūs mudina ”censties citam citu pārspēt savstarpējā cieņā”. (Rom. 12:10; nolasīt Mateja 7:12.) Visi kristieši, kas seko šim padomam, veicina mīlestības pilnu gaisotni Dieva kalpu saimē. Tāpēc katram no mums būtu labi padomāt: kad es pēdējo  reizi ar saviem vārdiem un rīcību apliecināju sirsnīgu cieņu kādam brālim vai māsai savā draudzē? (Rom. 13:8.)

Norādījums, kas jāņem vērā visiem

13. a) Kam pirmām kārtām jāņem vērā mudinājums cienīt citus? b) Kādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz Romiešiem 1:7?

¹³ Kam pirmām kārtām jāņem vērā mudinājums cienīt citus? Bībelē teikts, ka kristiešu draudzes vecākajiem ir jābūt ”par priekšzīmi ganāmam pulkam”. (1. Pēt. 5:3.) Bez šaubām, vecākie rāda labu paraugu draudzei dažādās jomās. Tā kā viņi ir iecelti par draudzes ganiem, viņiem ir jārāda priekšzīme arī tajā, ka viņi ar cieņu izturas pret ticības biedriem, tostarp pret citiem draudzes vecākajiem. Piemēram, kad vecākie sanāk kopā, lai apspriestu draudzes garīgās vajadzības, viņi parāda savstarpēju cieņu, uzmanīgi uzklausīdami visu klātesošo domas. Tāpat viņi apliecina cieņu ar to, ka, izlemjot kādu jautājumu, viņi apsver ikviena vecākā viedokli un komentārus. (Ap. d. 15:6—15.) Bet mums jāatceras, ka Vēstuli romiešiem Pāvils adresēja ne tikai vecākajiem, bet visai draudzei. (Rom. 1:7.) Tāpēc padoms ”censties citam citu pārspēt savstarpējā cieņā” jāņem vērā mums visiem.

14. a) Paskaidrojiet, kāda ir atšķirība starp vienkāršu cieņas parādīšanu un to, ka ”cenšamies cits citu pārspēt savstarpējā cieņā”! b) Kāds jautājums mums būtu jāpārdomā?

¹⁴ Vēlreiz pievērsīsim uzmanību Pāvila padomam. Viņš mudināja Romas kristiešus, lai viņi nevis vienkārši ciena ticības biedrus, bet ”cenšas cits citu pārspēt savstarpējā cieņā” jeb, kā teikts citā tulkojumā, ”cenšas pirmie apliecināt cits citam cieņu” (NW). Kāda ir atšķirība? Padomāsim par kādu piemēru. Vai gan skolotājs mudinātu skolēnus, kas jau prot lasīt, apgūt lasītprasmi? Noteikti nē. Viņi to jau ir apguvuši. Taču skolotājs droši vien vēlētos, lai viņi šo prasmi uzlabo. Līdzīgi arī mēs jau parādām ticības biedriem cieņu, uz ko mudina mīlestība, kura raksturo patiesos kristiešus. (Jāņa 13:35.) Tomēr, tāpat kā piemērā minētie skolēni var turpināt uzlabot savu lasītprasmi, mēs varam aizvien lielākā mērā parādīt citiem cieņu. (1. Tes. 4:9, 10.) Tā mēs ievērosim norādījumu, kas ir dots ikvienam no mums. Vai mēs meklējam iespējas parādīt cieņu citiem savā draudzē?

 Cienīsim tos, kas ir vienkārši un neievērojami

15., 16. a) Ja ir runa par cieņas parādīšanu, kurus cilvēkus mēs nedrīkstētu atstāt novārtā, un kāpēc? b) Kā mēs varam pārliecināties, vai mēs no sirds cienām visus ticības biedrus?

¹⁵ Ja ir runa par cieņas parādīšanu, kurus no draudzes locekļiem mēs nedrīkstētu atstāt novārtā? Bībelē ir teikts: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Sal. Pam. 19:17.) Kā mēs šajos vārdos ietverto principu varam ņemt vērā, meklējot iespējas parādīt citiem cieņu?

¹⁶ Nav noslēpums, ka liela daļa cilvēku ar cieņu izturas pret tiem, kas ieņem augstāku stāvokli nekā viņi, taču tiem, kurus viņi uzskata par zemākiem, iespējams, neparāda tikpat kā nekādu cieņu. Bet Jehova tā nerīkojas. Viņš ir sacījis: ”Kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu.” (1. Sam. 2:30; Ps. 113:5—7.) Jehova ar cieņu izturas pret visiem, kas viņam kalpo un viņu godā. Viņš pievērš uzmanību arī vienkāršiem, trūcīgiem un pazemotiem cilvēkiem. (2. Laiku 16:9; nolasīt Jesajas 57:15.) Mēs, protams, vēlamies līdzināties Jehovam. Tāpēc, lai pārliecinātos, vai mēs izturamies pret draudzes locekļiem ar patiesu cieņu, mums būtu jāpadomā: kā es izturos pret tiem, kam draudzē nav uzticēti atbildīgi pienākumi? (Jāņa 13:14, 15.) Atbilde uz šo jautājumu ļauj izvērtēt, cik dziļa ir mūsu cieņa pret citiem. (Nolasīt Filipiešiem 2:3, 4.)

Parādīsim citiem cieņu, veltot viņiem laiku

17. Kāds ir viens no galvenajiem veidiem, kā mēs varam parādīt citiem cieņu, un kāpēc tā var teikt?

¹⁷ Viens no galvenajiem veidiem, kā mēs visiem draudzes locekļiem varam parādīt cieņu, ir veltīt viņiem savu laiku. Kāpēc tā var teikt? Būdami kristieši, mēs esam ļoti aizņemti, un piedalīšanās draudzes darbībā prasa lielu daļu mūsu laika. Tāpēc ir saprotams, ka laiks mums ir dārgs. Mēs apzināmies, ka mums nebūtu jāpieprasa, lai brāļi un māsas mums ziedotu pārmērīgi daudz laika. Tāpat mēs esam pateicīgi, ja draudzes locekļi saprot, ka viņiem nevajadzētu būt pārlieku prasīgiem, kad runa ir par mūsu laiku.

18. Kā mēs varam apliecināt gatavību veltīt laiku ticības biedriem, kā ir redzams attēlā 18. lappusē?

¹⁸ Mēs (un īpaši tie no mums, kas ir draudzes vecākie) saprotam, ka mūsu gatavība pārtraukt savus darbus, lai veltītu laiku ticības biedriem, liecina par mūsu cieņu pret viņiem. Pārtraucot iesākto darbu, lai uzklausītu brāli vai māsu, mēs viņam it kā sakām, ka uzskatām viņu par vērtīgu un ka mums šķiet būtiskāk veltīt kādu laiku viņam nekā turpināt to, ko esam iesākuši. (Marka 6:30—34.) Un pretēji — ja mēs nevēlētos atrauties no saviem darbiem, lai pievērstos ticības biedram, viņam varētu rasties sajūta, ka viņš mums nav svarīgs. Protams, mēdz būt situācijas, kad darāmais ir neatliekams un to nevar pārtraukt. Tomēr mūsu gatavība vai, gluži otrādi, nevēlēšanās ziedot brāļiem un māsām savu  laiku lielā mērā atklāj, cik dziļa ir mūsu cieņa pret viņiem. (1. Kor. 10:24.)

Meklēsim iespējas parādīt citiem cieņu

19. Kā vēl mēs varam apliecināt, ka cienām ticības biedrus?

¹⁹ Ir vēl citi veidi, kā mēs varam izpaust cieņu pret ticības biedriem. Piemēram, kad mēs atvēlam viņiem laiku, mums būtu jāveltī viņiem arī sava uzmanība. Jehova arī šajā ziņā rāda mums paraugu. Psalmu sacerētājs Dāvids teica: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.” (Ps. 34:16.) Mēs sekojam Jehovas priekšzīmei, ja pievēršam nedalītu uzmanību ticības biedriem, jo sevišķi tiem, kuri griežas pie mums pēc palīdzības. Tā rīkodamies, mēs apliecinām, ka viņus cienām.

20. Kuras no šajā rakstā aplūkotajām domām jūs īpaši vēlaties atcerēties?

²⁰ Kā jau mēs apskatījām, mums ir skaidri jāpatur prātā iemesli, kāpēc mums no sirds jāciena ticības biedri. Tāpat mums būtu jāmeklē iespējas parādīt cieņu visiem, arī tiem, kas ir vienkārši un neievērojami. Tā mēs stiprināsim brālīgās mīlestības saites un draudzes vienotību. Tāpēc arī turpmāk ”centīsimies cits citu pārspēt savstarpējā cieņā”, proti, centīsimies pirmie apliecināt ticības biedriem cieņu. Vai jūs esat apņēmušies to darīt?

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kas ir nepieciešams, lai mēs spētu izturēties pret citiem ar cieņu?

• Kādi ir iemesli, kāpēc mums jāciena ticības biedri?

• Kāpēc ir svarīgi, lai draudzes locekļi cienītu cits citu?

• Kā mēs varam parādīt cieņu pret ticības biedriem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Kā mēs varam parādīt cieņu pret ticības biedriem?