Ko teiktu jūsu bērns?

VECĀKIEM. 2010. gada 15. janvāra Sargtornī, 16.—20. lappusē, bija ieteikts, lai jūs izmēģinātu ar bērniem dažādas situācijas. Šajā rakstā ir minētas domas, kas var palīdzēt jums sagatavot savus bērnus sarežģītām situācijām, ar kurām viņi var saskarties skolā. Varbūt jūs vēlēsieties tās izmēģināt ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei.

BĒRNI, kas ir Jehovas liecinieki, sastopas ar daudzām grūtībām. Skolasbiedri nereti viņiem jautā, kāpēc viņi kaut ko nedara, piemēram, nedzied valsts himnu, nepiedalās dzimšanas dienu svinībās vai neiesaistās projektos, kas ir veltīti svētku tematikai. Ja jūsu dēlam vai meitai kāds uzdos šādus jautājumus, kā jūsu bērns atbildēs?

Daži kristiešu bērni vienkārši atbild: ”Es to nedrīkstu darīt. Mana reliģija to neļauj.” Šie bērni ir pelnījuši uzslavu par savu stingro nostāju. Iespējams, ar šādu atbildi saruna beidzas. Tomēr Bībelē mēs esam mudināti būt ”gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā” par mūsu uzskatu pamatojumu. (1. Pēt. 3:15, LB-65r.) Tas nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai pateikt: ”Es to nedrīkstu darīt.” Pat ja citi nepiekrīt mūsu viedoklim, kāds no viņiem varbūt vēlētos uzzināt, uz ko ir balstīti mūsu lēmumi.

Daudzi jauni Jehovas liecinieki saviem skolasbiedriem ir stāstījuši par dažādiem Bībeles gadījumiem, izmantojot tādas publikācijas kā, piemēram, grāmatu Mācieties no Izcilā Skolotāja. Tā viņiem ir vieglāk paskaidrot, kāpēc bērni, kas ir Jehovas liecinieki, kaut ko dara vai nedara. Daži skolēni uzmanīgi klausās stāstos no Bībeles, un tādā veidā ir uzsāktas daudzas Bībeles nodarbības. Taču ir arī tādi, kuri nav gatavi noklausīties veselu stāstu par kādu gadījumu no Bībeles. Turklāt dažas domas no Bībeles var būt grūti saprotamas bez sīkākiem paskaidrojumiem. Kad kāda draudzene aicināja vienpadsmitgadīgo Minhi uz dzimšanas dienas svinībām, viņa tai atbildēja: ”Bībelē nav teikts, ka mums būtu jāsvin dzimšanas dienas. Jānis Kristītājs, par kuru ir stāstīts Bībelē, tika nogalināts kādās dzimšanas dienas svinībās.” Kā atceras Minhi, draudzene īsti nesaprata viņas atbildi.

Reizēm varētu būt noderīgi parādīt skolasbiedram mūsu publikācijā kādu attēlu vai Bībeles gadījumu. Bet ko var darīt, ja skolas vadība nevēlas, ka bērni rāda reliģisku literatūru citiem skolēniem? Vai mūsu bērni var efektīvi sludināt arī bez publikācijām? Kā jūs varat palīdzēt saviem bērniem aizstāvēt to, kam viņi tic?

Kā var palīdzēt izmēģināšana

Mājās ir noderīgi izmēģināt dažādas situācijas, un vecāki tajās var tēlot skolasbiedrus. Kad bērni cenšas aizstāvēt savus uzskatus, vecākiem būtu jāuzslavē viņi un jāpaskaidro, kā viņi var uzlabot savas atbildes un  kāpēc tas būtu vajadzīgs. Piemēram, iesakiet bērniem izmantot tādus vārdus, ko viņu vienaudži saprot. Džošua, kuram ir deviņi gadi, atzīst, ka viņa skolasbiedriem nebija saprotami tādi vārdi kā ”sirdsapziņa” un ”lojalitāte”. Tāpēc viņam sarunās ar tiem bija jālieto vienkāršāki vārdi. (1. Kor. 14:9.)

Daži skolēni var zaudēt interesi par jautājumu, ko viņi ir uzdevuši, ja sniegtā atbilde ir pārāk gara. Bērni, kas ir Jehovas liecinieki, var censties uzturēt skolasbiedru interesi, iesaistot viņus sarunā un uzdodot viņiem jautājumus. Desmitgadīgā Hanjula stāsta: ”Maniem skolasbiedriem patīk sarunas, nevis gari paskaidrojumi.” Lai veidotos saruna, ir jāuzdod jautājumi un uzmanīgi jāklausās, kad otrs izsaka savu viedokli.

Šajā atvērumā ir doti sarunu piemēri, kas parāda, kā kristiešu bērni var runāt ar saviem skolasbiedriem. Šīs sarunas nav jāiemācās no galvas, jo nav divu vienādu bērnu un katrā situācijā piemērota būs citāda atbilde. Bērniem  jāsaprot galvenā doma, jāietērpj tā savos vārdos un tad jāizsaka, pielāgojot to situācijai un sarunas biedriem. Ja jums ir skolas vecuma bērni, izmēģiniet ar viņiem šīs sarunas.

Bērnu mācīšana prasa laiku un pūles. Kristīgi vecāki cenšas ieaudzināt savos bērnos Bībeles principus un vēlēšanos dzīvot saskaņā ar tiem. (5. Moz. 6:7; 2. Tim. 3:14.)

Pamēģiniet ar saviem bērniem attēlot šeit minētās sarunas jau nākamajā ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei. Pavērojiet, kā mēģinājumi ietekmēs bērnus. Atcerieties, ka mērķis nav iegaumēt konkrētus vārdus vai frāzes. Varētu būt noderīgi, ja jūs kādu situāciju izmēģinātu pat vairākkārt, sniedzot bērnam dažādas atbildes, lai redzētu, cik sekmīgi viņš tām pielāgojas. Kad bērni paskaidro savus uzskatus, palīdziet viņiem runāt loģiski un taktiski. Ar laiku jūsu bērni iemācīsies aizstāvēt to, kam viņi tic, gan klasesbiedru, gan kaimiņu, gan skolotāju priekšā.

[Papildmateriāls/Attēli 4., 5. lpp.]

DZIMŠANAS DIENU SVINĪBAS

Maija: Čau, Jāni! Es gribu tevi uzaicināt uz savas dzimšanas dienas ballīti.

Jānis: Paldies, ka iedomājies par mani. Cerams, tu neapvainosies, bet es nevaru pieņemt šo uzaicinājumu, jo es nesvinu dzimšanas dienas.

Maija: Ballīte būs forša. Tur valdīs īsta jautrība!

Jānis: Man arī patīk priecāties, bet mēs, Jehovas liecinieki, vēlamies sekot Jēzus piemēram, un viņš nesvinēja savu dzimšanas dienu. Tāpēc arī es nesvinu dzimšanas dienas.

Maija: Tev nav obligāti mani jāapsveic un kaut kas jādāvina. Varbūt tu vari vienkārši atnākt uz ballīti?

Jānis: Nē, es nevaru. Man ir svarīgi ievērot to, kas ir teikts Bībelē. Jēzus sekotāji neatzīmēja dzimšanas dienas un neapmeklēja tām veltītas svinības.

Maija: Vai tu gribi teikt, ka man nevajadzētu rīkot ballīti par godu savai dzimšanas dienai?

Jānis: Tas ir tavā ziņā. Bet mēs ģimenē esam nolēmuši neatzīmēt dzimšanas dienas.

Maija: Vai tas nozīmē, ka vecāki tev neko nedāvina?

Jānis: Protams, dāvina. Taču mani vecāki negaida, līdz pienāks mana dzimšanas diena. Viņi man pasniedz dāvanas, kad vien viņi vēlas. Starp citu, vai tu gribētu zināt, kā ir sākusies dzimšanas dienu svinēšana?

Maija: Izklausās interesanti.

Jānis: Varbūt rītdien es tev varētu pastāstīt par kādām dzimšanas dienas svinībām, kas notika senā pagātnē.

VALSTS HIMNA

Uģis: Kate, kāpēc tu himnas laikā necelies kājās un nedziedi?

Kate: Es tev labprāt to paskaidrošu. Bet vai tu vari vispirms pateikt, kāpēc tu to dari?

Uģis: Jo es cienu un mīlu savu valsti.

Kate: Es arī cienu savu valsti. Bet nav taču tā, ka mēs ceļamies kājās un dziedam par godu jebkam, ko mēs cienām un mīlam, vai ne?

Uģis: Protams, nē. Laikam jau es īsti neesmu domājis, kāpēc es dziedu valsts himnu. Varbūt tāpēc, ka visi tā dara.

Kate: Daudzi cilvēki uzskata, ka viņu valsts ir pati labākā. Viņi savas valsts labā ir gatavi darīt jebko. Bet mana nostāja ir citāda. Es nevaru atdot dzīvību par savu valsti, jo dzīvību man ir devis Dievs. Es esmu nolēmusi veltīt savu dzīvi viņam. Tāpēc, kaut arī es cienu savu valsti, es nedziedu valsts himnu.

Uģis: Skaidrs.

Kate: Ja tev vēl kādreiz rodas jautājums, kāpēc es kaut ko daru vai nedaru, droši prasi. Starp citu, senatnē Babilonijas ķēniņš pavēlēja visiem godināt kādu tēlu. Bija tādi cilvēki, kas atteicās to darīt, kaut arī viņi tāpēc riskēja ar savu dzīvību.

Uģis: Tiešām? Kas ar viņiem notika?

Kate: To es tev pastāstīšu pusdienu starpbrīdī.

POLITIKA

Mikus: Tom, ja tu varētu piedalīties vēlēšanās, par ko tu balsotu?

Toms: Ne par vienu.

Mikus: Kāpēc tā?

Toms: Esmu jau nobalsojis.

Mikus: Tu taču vēl nevari balsot.

Toms: Šajā gadījumā varu. Un es esmu izvēlējies pašu labāko valdību.

Mikus: Kas tā ir par valdību?

Toms: Tā ir valdība, kuras vadītājs ir Jēzus. Es domāju, ka viņš ir ideāls valdnieks. Vai tu gribi zināt, kāpēc?

Mikus: Nē, mani tas neinteresē.

Toms: Ja tu kādreiz gribēsi zināt, es tev labprāt pastāstīšu.

[Attēls]

”Čau, Jāni! Es gribu tevi uzaicināt uz savas dzimšanas dienas ballīti”

[Attēls 3. lpp.]

”Kāpēc tu nedziedi valsts himnu?”