Parādīsim dedzību kalpošanā Dievam
Parādīsim dedzību kalpošanā Dievam
”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” (Mat. 9:37.)
1. Kā mēs rīkojamies, kad jādara kaut kas steidzams?
JUMS ir dokuments, kas kādam cilvēkam līdz dienas beigām ir jāizskata. Ko jūs darāt? Jūs tam pievienojat zīmīti: ”Steidzams!” Jūs braucat uz kādu svarīgu tikšanos, bet jūs kavējat. Kā jūs rīkojaties? Jūs sakāt šoferim: ”Lūdzu, pasteidzieties!” Ja mums ir kāds uzdevums, kas jāpadara, un laika ir palicis maz, mēs jūtam sasprindzinājumu un satraukumu. Mēs cenšamies paveikt darbu, cik ātri vien iespējams. Tas nav laiks, kad kavēties.
2. Kāds darbs kristiešiem mūsdienās ir pats steidzamākais?
2 Patiesajiem kristiešiem mūsdienās nav steidzamāka darba kā sludināt Valstības labo vēsti un gatavot cilvēkus no visām tautām par Kristus mācekļiem. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Marka evaņģēlijā ir minēti Jēzus vārdi, ka šis darbs ir jāpaveic ”papriekš”, proti, pirms nāk gals. (Marka 13:10.) Tāpat Jēzus sacīja: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” Pļauju nevar atlikt — tā ir jāpabeidz, pirms ražas ievākšanas laiks ir galā. (Mat. 9:37.)
3. Kā daudzi rīkojas, saprotot, cik steidzams darbs ir sludināšana?
3 Tā kā sludināšana ir ļoti svarīga, šis darbs ir pelnījis, lai mēs tam veltītu tik daudz laika, spēka un uzmanības, cik vien mēs varam. Daudzi brāļi un māsas parāda šādu slavējamu nostāju. Daļa no viņiem ir vienkāršojuši savu dzīvi, lai kalpotu Jehovam pilnu slodzi — būtu pionieri vai misionāri vai arī strādātu Bētelē. Viņu dzīve ir ļoti aizņemta. Iespējams, viņi daudz ko ir upurējuši, un viņiem ir jāpārvar ne mazums grūtību. Tomēr Jehova viņus ir bagātīgi svētījis, un mums ir prieks par viņiem. (Nolasīt Lūkas 18:28—30.) Citi, kuriem apstākļi neļauj sludināt pilnu slodzi, šim darbam, kas var glābt cilvēku dzīvību, velta tik daudz laika, cik tas viņiem ir iespējams. Kristiešiem, kam ir bērni, būtiska daļa no kalpošanas ir rūpes par bērnu garīgumu. (5. Moz. 6:6, 7.)
4. Kāpēc dažiem varētu būt grūti saglabāt apziņu, cik steidzams darbs ir sludināšana?
4 Kā var redzēt, steidzams darbs parasti ir saistīts ar kādu laika ierobežojumu jeb termiņu. Mēs dzīvojam beigu laikā, un tam pastāv daudz pierādījumu — gan no Bībeles, gan no vēstures. (Mat. 24:3, 33; 2. Tim. 3:1—5.) Tomēr neviens cilvēks nezina precīzu laiku, kad nāks gals. Runādams par ”pastarā laika zīmi”, Jēzus skaidri pateica: ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mat. 24:36.) Šī iemesla dēļ dažiem ir grūti gadiem ilgi saglabāt apziņu, cik steidzams darbs ir sludināšana, it īpaši, ja viņi tajā piedalās jau sen. (Sal. Pam. 13:12.) Vai arī jums reizēm tā ir? Kas mums var palīdzēt attīstīt un nezaudēt apziņu, ka darbs, ko mums ir uzdevis Dievs Jehova un Jēzus Kristus, tagad ir ļoti steidzams?
Sekosim Jēzus paraugam
5. Kā Jēzus parādīja, ka viņš uzskata savu darbu par steidzamu?
5 No visiem, kas ir parādījuši dedzību kalpošanā Dievam, visizcilākais paraugs neapšaubāmi ir Jēzus Kristus. Viņa darbs bija ļoti Mat. 9:35.) Neviens cits nav spējis paveikt tik daudz tik īsā laikā. Jēzus ieguldīja kalpošanā visus savus spēkus. (Jāņa 18:37.)
steidzams, jo viņam bija daudz jāpaveic tikai trīsarpus gadu laikā. Tomēr Jēzus patiesās pielūgsmes labā ir izdarījis vairāk nekā jebkurš cits. Viņš darīja zināmu sava Tēva vārdu un nodomu, sludināja labo vēsti par Valstību, atmaskoja reliģisko vadītāju liekulību un viltus mācības, kā arī līdz pat nāvei atbalstīja Jehovas augstāko varu. Viņš netaupīja spēkus un pārstaigāja plašu apkārtni, mācīdams cilvēkus, tiem palīdzēdams un tos dziedinādams. (6. Kas bija galvenais, kas Jēzu mudināja pūlēties kalpošanā Dievam?
6 Kas Jēzu mudināja nenogurstoši kalpot Dievam? Jēzus no Daniēla grāmatas, iespējams, zināja, kādā laikā saskaņā ar Jehovas pravietojumiem viņš dzīvo. (Dan. 9:27.) Kā jau bija atzīmēts, viņa kalpošanai uz zemes bija jāilgst trīsarpus gadus jeb ”gadu nedēļas pusi”. 33. gada pavasarī īsi pēc savas triumfālās iejāšanas Jeruzalemē Jēzus teica: ”Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts.” (Jāņa 12:23.) Kaut arī Jēzus zināja, ka nenovēršami tuvojas viņa nāve, šī apziņa nebija viņam galvenais un tā nebija svarīgākais iemesls, kāpēc viņš centās paveikt pēc iespējas daudz. Galvenais, kas viņu mudināja pūlēties kalpošanā Dievam, bija tas, ka viņš vēlējās izmantot katru iespēju, lai pildītu sava Tēva gribu un parādītu mīlestību pret cilvēkiem. Mīlestības vadīts, viņš gatavoja mācekļus un sūtīja tos sludināt. Tā Jēzus parūpējās, lai mācekļi arī pēc viņa nāves turpinātu sludināšanu, ko viņš iesāka, un paveiktu pat lielākus darbus nekā viņš. (Nolasīt Jāņa 14:12.)
7., 8. Kas Jēzu rosināja attīrīt templi, un kā mācekļi uz to reaģēja?
7 Jēzus dzīvē bija kāds notikums, kurā īpaši spilgti izpaudās viņa dedzība. Tas risinājās Jēzus kalpošanas sākumā — neilgi pirms 30. gada Pashas svētkiem. Jēzus kopā ar mācekļiem ieradās Jeruzalemē un ieraudzīja templī ”vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam”. Kā Jēzus rīkojās, un kā tas ietekmēja viņa mācekļus? (Nolasīt Jāņa 2:13—17.)
8 Tas, ko Jēzus tajā reizē pateica un izdarīja, atsauca mācekļiem prātā Dāvida pravietiskos vārdus, kas pierakstīti kādā psalmā: ”Dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi.” (Ps. 69:10.) Kāpēc viņi par to iedomājās? Tāpēc, ka Jēzus paveiktais bija saistīts ar lielu risku. Jāatceras, ka ienesīgo, bet nosodāmo tirgošanos, kas notika templī, atbalstīja priesteri, rakstu mācītāji un citi ietekmīgi cilvēki. Atmaskodams šo kārtību un vērsdamies pret to, Jēzus nostājās pret tālaika reliģisko iekārtu. Kā atzīmēja Jēzus mācekļi, šajā gadījumā uzskatāmi izpaudās Jēzus ”karstums [Dieva] nama dēļ” — viņa dedzība par patieso pielūgsmi. Bet kas ir dedzība? Vai dedzība kalpošanā Dievam ir tas pats, kas apziņa, ka Dieva uzdotais darbs ir steidzams?
Dedzība bībeliskā nozīmē
9. Kā varētu paskaidrot, kas ir dedzība?
9 Kādā vārdnīcā dedzība ir skaidrota kā ”spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas” un šim vārdam ir minēti tādi sinonīmi kā sajūsma, aizrautība, spars un enerģija. Jēzus attieksmi pret kalpošanu neapšaubāmi var raksturot ar visiem šiem vārdiem. Izdevumā Vecās Derības poēzijas grāmatas pravietiskie vārdi no Dāvida psalma skan: ”Kvēle dēļ Tava nama rij mani.” Interesanti, ka dažās austrumu valodās vārds, kas nozīmē ”dedzība”, ir veidots no vārdiem ”karsts” un ”sirds” un liek domāt par sirdi, kas kvēlo liesmās. Tāpēc nav jābrīnās, ka mācekļi atcerējās Dāvida vārdus, kad vēroja, ko Jēzus izdarīja templī. Bet kas, tēlaini runājot, lika Jēzus sirdij kvēlot un mudināja viņu tik apņēmīgi rīkoties?
10. Ko Bībelē nozīmē vārds, kas ir tulkots ”dedzība”?
10 Senebreju vārds, kas Dāvida psalmā ir tulkots ”dedzība”, ir atvasināts no vārda, kas citviet Bībelē ir tulkots kā ”taisnīgs” un ”dedzīgs savu tiesību aizstāvis”. (Nolasīt 2. Mozus 20:5; 34:14; Jozuas 24:19.) Kādā Bībeles vārdnīcā par šo vārdu ir teikts: ”Tas nereti ir lietots, kad runa ir par attiecībām laulāto starpā.. Tāpat kā vīrs un sieva dedzīgi aizstāv to, uz ko ir tiesības tikai viņiem, arī Dievs aizstāv savas tiesības uz cilvēkiem, kas viņam pieder.” Tāpēc dedzība bībeliskā nozīmē ir kaut kas vairāk par sajūsmu un aizrautību, ar kādu, piemēram, līdzjutēji mēdz vērot savu iemīļoto sporta veidu. Dāvida dedzība izpaudās tajā, ka viņš nepacieta neko tādu, kas varētu radīt sāncensību Jehovam vai ar ko Jehovam tiktu darīts negods. Viņš juta spēcīgu vēlēšanos aizstāvēt Jehovas vārda labo slavu un likvidēt jebkādu pret Jehovu vērstu netaisnību.
11. Kas Jēzu rosināja apņēmīgi rīkoties?
11 Jēzus mācekļi nekļūdījās, saistot Dāvida vārdus ar to, ko viņi redzēja Jēzu darām templī. Jēzu uz rīcību mudināja nevis vienkārši apziņa, ka viņa kalpošanas laiks ir ierobežots, bet dedzība par sava Tēva labo slavu un par patieso pielūgsmi. Kad viņš redzēja, kā Dieva vārdam tiek darīts negods un kā tas tiek zaimots, viņš dedzīgi centās labot šo situāciju. Kad Jēzus redzēja pazemīgos cilvēkus, ko reliģiskie vadītāji apspieda un izmantoja savās interesēs, dedzība lika viņam atvieglot šo cilvēku stāvokli un izteikt cietsirdīgajiem reliģiskajiem vadītājiem spēcīgus nosodījuma vārdus. (Mat. 9:36; 23:2, 4, 27, 28, 33.)
Parādīsim dedzību par patieso pielūgsmi
12., 13. a) Ko kristīgās pasaules reliģiskie vadītāji ir izdarījuši ar Dieva vārdu? b) Kādu attieksmi garīdznieki ir veicinājuši pret Dieva Valstību?
12 Reliģiskā situācija mūsdienās ir līdzīga tai, kāda bija Jēzus laikā, — ja ne vēl sliktāka. Piemēram, atcerēsimies, ka pirmais lūgums, ko Jēzus minēja, mācīdams savus sekotājus lūgt Dievu, bija saistīts ar Dieva vārdu: ”Svētīts lai top tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Vai reliģiskie vadītāji, it īpaši kristīgās pasaules garīdznieki, māca cilvēkiem Dieva vārdu un mudina to svētīt jeb godāt? Gluži pretēji, garīdznieki veido cilvēkos aplamus priekšstatus par Dievu, sludinot dažādas viltus mācības, kas rada iespaidu, ka Dievs ir noslēpumains, neizdibināms, nežēlīgs un pat sadistisks, — piemēram, mācību par trīsvienību, dvēseles nemirstību un elles ugunīm. Viņi apkauno Dievu ar daudziem skandāliem un savu liekulību. (Nolasīt Romiešiem 2:21—24.) Turklāt viņi dara visu iespējamo, lai slēptu Dieva personvārdu, un pat ir izņēmuši to no saviem Bībeles tulkojumiem. Tā viņi traucē cilvēkiem tuvoties Dievam un veidot ar viņu personiskas attiecības. (Jēk. 4:7, 8.)
13 Jēzus saviem sekotājiem mācīja lūgt arī par Dieva Valstību: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mat. 6:10.) Kaut gan kristīgās pasaules reliģiskie līderi bieži atkārto šo lūgšanu, viņi mudina cilvēkus atbalstīt politiskas un cita veida organizācijas, kuras ir dibinājuši cilvēki. Turklāt viņi noniecina tos, kuri cenšas liecināt par Dieva Valstību. Iznākumā daudziem, kas sevi sauc par kristiešiem, vairs nav vēlēšanās runāt par Dieva Valstību, un viņi tai netic.
14. Kā kristīgās pasaules garīdznieki ir grāvuši Dieva Rakstu autoritāti?
14 Vērsdamies lūgšanā pie Dieva, Jēzus skaidri sacīja: ”Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.) Kad Jēzus vēl bija uz zemes, viņš teica, ka nākotnē iecels ”uzticīgo un gudro kalpu”, lai tas gādātu garīgo uzturu viņa saimei. (Mat. 24:45.) Kristīgās pasaules garīdznieki apgalvo, ka viņi māca cilvēkiem Dieva Rakstus, bet vai viņi tiešām ir uzticīgi veikuši Kunga uzdoto darbu? Nē, nepavisam. Viņi Bībelē teikto nereti dēvē par mītu. Viņi nevis dod saviem ganāmpulkiem garīgo uzturu, kas tos mierinātu un stiprinātu, bet runā to, ko cilvēki vēlas dzirdēt, un popularizē cilvēku filozofijas. Pie tam viņi ir veicinājuši nevērīgu attieksmi pret Dieva morāles normām, tās pielāgojot tā sauktajai jaunajai morālei. (2. Tim. 4:3, 4.)
15. Kā jūs jūtaties, domājot par visu, ko garīdznieki dara Dieva vārdā?
15 Redzot visu, kas tiek darīts it kā Bībeles Dieva vārdā, daudzi godprātīgi cilvēki jūtas vīlušies un ir zaudējuši jebkādu ticību Dievam un Bībelei. Viņi ir krituši par upuri Sātanam un viņa ļaunajai pasaulei. Kā jūs jūtaties, kad atkal un atkal uzzināt par kaut ko tādu? Vai jūs, būdami Dieva kalpi, nejūtat vēlēšanos darīt visu iespējamo, lai atspēkotu melus un zaimus, kas sagādā negodu Dievam? Vai gan, redzot, kā patiesi un godīgi cilvēki tiek mānīti un ļaunprātīgi izmantoti, jūs nevēlaties tiem sniegt atvieglojumu? Kad Jēzus savā laikā redzēja cilvēkus, kas ”bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”, viņš ne tikai juta tiem līdzi, Mat. 9:36; Marka 6:34.) Mums ir pamatots iemesls būt tikpat dedzīgiem par patieso pielūgsmi, kāds bija Jēzus.
bet arī ”sāka tos daudz mācīt”. (16., 17. a) Kas mūs mudina ieguldīt spēkus kalpošanā? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?
16 Ja esam dedzīgi kalpošanā Dievam, apustuļa Pāvila vārdi, kas lasāmi 1. vēstulē Timotejam, 2. nodaļas 3. un 4. pantā, iegūst mūsu acīs īpašu nozīmi. (Nolasīt.) Mēs veltām savus spēkus kalpošanai ne tikai tāpēc, ka dzīvojam pēdējās dienās, bet arī tāpēc, ka saprotam — tāda ir Dieva griba. Viņš vēlas, lai arī citi cilvēki uzzinātu patiesību, sāktu pielūgt viņu un kalpot viņam un galu galā iemantotu svētības. Mēs jūtam pamudinājumu ieguldīt savus spēkus kalpošanā nevis vienkārši tāpēc, ka mums ir ierobežots laiks, bet tāpēc, ka vēlamies godāt Dieva vārdu un palīdzēt cilvēkiem uzzināt viņa gribu. Mēs parādām dedzību par patieso pielūgsmi. (1. Tim. 4:16.)
17 Mēs, Jehovas kalpi, esam ieguvuši vērtīgas zināšanas — mēs zinām patiesību par Dieva nodomu attiecībā uz zemi un cilvēci. Mums ir iespēja palīdzēt cilvēkiem kļūt laimīgiem un iegūt drošu cerību uz nākotni. Mēs varam viņiem paskaidrot, kā viņi var izglābties, kad tiks iznīcināta Sātana ļaunā pasaule. (2. Tes. 1:7—9.) Neļausim, ka Jehovas dienas šķietamā kavēšanās radītu mūsos vilšanos vai laupītu mums drosmi. Priecāsimies, ka mums vēl ir laiks, lai parādītu dedzību par patieso pielūgsmi. (Mih. 7:7; Hab. 2:3.) Bet kā mēs varam vairot savu dedzību? Par to būs runa nākamajā rakstā.
Vai varat paskaidrot?
• Kas Jēzu rosināja nenogurstoši kalpot Dievam?
• Ar kādu nozīmi Bībelē ir lietots vārds, kas ir tulkots ”dedzība”?
• Kas no tā, ko mēs šobrīd redzam, mūs mudina parādīt dedzību par patieso pielūgsmi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 8. lpp.]
Jēzus izmantoja katru iespēju, lai pildītu sava Tēva gribu un parādītu mīlestību pret cilvēkiem
[Attēls 10. lpp.]
Mums ir pamatots iemesls būt dedzīgiem par patieso pielūgsmi