Jehovas vārds — mūsu patvērums
Jehovas vārds — mūsu patvērums
”Es.. atstāšu pāri tikai pazemīgu, nospiestu tautu, kura savu cerību liek uz tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu.” (Cef. 3:12.)
1., 2. Kas drīz piemeklēs visu cilvēci?
VAI jums kādreiz ir gadījies meklēt patvērumu no spēcīga negaisa vai krusas? Varbūt jūs atradāt kādu nojumi, kur pārlaist slikto laiku. Bet, ja jums būtu tuvojusies viesuļvētra, ar vienkāršas nojumes sniegto aizsardzību jums, visticamāk, nepietiktu.
2 Šobrīd tuvojas kaut kas daudz draudīgāks par vispostošāko vētru. Tā ir simboliska ”vētras diena” — Jehovas lielā diena, kas nāks pār visu cilvēci. Mums ir nepieciešams patvērums, un to ir iespējams atrast. (Nolasīt Cefanjas 1:14—18.) Kur mēs varam patverties Jehovas ”dusmības dienā”, kas jau ir pavisam tuvu?
”Vētras dienas” Bībeles laikos
3. Kāda ”graujoša vētra” pārsteidza desmit cilšu valsti Izraēlu?
3 Jehovas diena sāksies ar visu viltus reliģiju iznīcināšanu. Lai noskaidrotu, kur tajā laikā būs atrodams patvērums, pievērsīsim uzmanību senās izraēliešu tautas vēsturei. Jesaja, kas dzīvoja astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, izteica pravietojumu par gaidāmo sodu, ko Jehova bija piespriedis desmit cilšu valstij Izraēlai. Viņš to salīdzināja ar ”graujošu vētru”, kuru cilvēki nespēs novērst. (Nolasīt Jesajas 28:1, 2.) Šis pravietojums piepildījās 740. gadā pirms mūsu ēras, kad asīrieši iebruka teritorijā, kur dzīvoja izraēliešu desmit ciltis, no kurām ievērojamākā bija ēfraimieši.
4. Kādu Jehovas ”lielo dienu” 607. gadā p.m.ē. pieredzēja Jeruzaleme?
4 Kad neuzticīgā Izraēla bija saņēmusi sodu, 607. gadā pirms mūsu ēras Jehovas ”lielo dienu” pieredzēja arī Jeruzaleme un Jūdejas valsts. Iemesls bija tāds, ka arī Jūdejas iedzīvotāji bija atkrituši no Jehovas. Jūdejai un tās galvaspilsētai Jeruzalemei draudēja Nebukadnecara vadītā babiloniešu karaspēka uzbrukums. Jūdejas iedzīvotāji meklēja palīdzību pie ”melu aizsega” — politiskās savienības ar Ēģipti. Taču babilonieši gluži kā postoša krusa sagrāva šo ”aizsegu”. (Jes. 28:14, 17, LB-65r.)
5. Kas notiks ar Dieva kalpiem, kad tiks iznīcinātas visas viltus reliģijas?
5 Jehovas lielā diena, kas piemeklēja Jeruzalemi, attēloja izpostīšanu, kas piemeklēs mūsdienu atkritušo kristīgo pasauli. Tāpat tiks iznīcināta visa pārējā ”lielā Bābele” — pasaules viltus reliģiju kopums. Pēc tam tiks darīts gals arī atlikušajām Sātana ļaunās pasaules daļām. Tomēr Dieva kalpi kā grupa izglābsies, jo viņi meklē patvērumu pie Jehovas. (Atkl. 7:14; 18:2, 8; 19:19—21.)
Garīgs un fizisks patvērums
6. Kā Jehovas kalpi var atrast patvērumu?
6 Kā Dieva kalpi var rast patvērumu jau tagad — šajā beigu laikā? Mēs atrodam garīgu patvērumu, ja ar godbijību ”domājam par [Dieva] vārdu” un dedzīgi viņam kalpojam. (Nolasīt Maleahija 3:16—18.) Taču ir skaidrs, ka mums ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai jādomā par Jehovas vārdu. Bībelē ir teikts: ”Ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts.” (Rom. 10:13.) Jehovas vārda piesaukšana ir cieši saistīta ar viņa sagādāto glābšanu. Daudzi godprātīgi cilvēki saskata, kā patiesie kristieši, kas ar bijību domā par Jehovas vārdu un ir viņa liecinieki, atšķiras no tiem cilvēkiem, kas nekalpo Jehovam.
7., 8. Kā pirmā gadsimta kristieši saņēma fizisku glābšanu, un kā to varēsim saņemt mēs?
7 Tomēr mums pieejamā glābšana neaprobežojas tikai ar iespēju atrast garīgu patvērumu. Dieva kalpiem ir solīta arī fiziska glābšana. Uz to norāda notikumi, kas risinājās mūsu ēras 66. gadā, kad romiešu karaspēks Cestija Galla vadībā uzbruka Jeruzalemei. Jēzus bija pravietojis, ka bēdu dienas ”tiks saīsinātas”. (Mat. 24:15, 16, 21, 22.) Kad romieši negaidīti atkāpās no aplenktās pilsētas, šie Jēzus vārdi piepildījās un patiesajiem kristiešiem radās iespēja glābties. Viņi varēja aizbēgt no Jeruzalemes un tās apkaimes. Daļa no viņiem šķērsoja Jordānu un patvērās kalnos upes austrumu krastā.
8 Pastāv zināmas paralēles starp pirmā gadsimta kristiešiem un Dieva kalpiem mūsdienās. Agrīnie kristieši meklēja patvērumu, un Dieva kalpi nākotnē rīkosies tāpat. Taču šoreiz nebūs nepieciešams bēgt uz kādu konkrētu ģeogrāfisku vietu, jo patiesie kristieši dzīvo pa visu zemeslodi. ”Izredzētie” un viņu uzticīgie biedri kā vienota tauta pārdzīvos atkritušās kristīgās pasaules iznīcināšanu, patveroties pie Jehovas un viņa organizācijas, kas ir kā liels kalns.
9. Kas ir centušies panākt, lai Jehovas vārds tiktu aizmirsts? Miniet kādu piemēru.
9 Turpretī kristīgā pasaule ir pelnījusi gaidāmo iznīcināšanu, jo ir parādījusi atklātu naidu pret Dieva personvārdu un ir veicinājusi to, ka cilvēki dzīvo garīgā tumsā. Viduslaikos Dieva vārds Eiropā bija diezgan plaši pazīstams. Šis vārds, ko attēlo tetragramma jeb četri senebreju valodas burti, kas tiek transliterēti JHVH, bija redzams uz monētām, ēku fasādēm, daudzās grāmatās un Bībelēs un pat dažās katoļu un protestantu baznīcās. Bet pēdējā laikā ir vērojama tendence izskaust Dieva vārdu no Bībeles tulkojumiem un citiem reliģiskiem tekstiem. Par to liecina, piemēram, vēstule, kura ir datēta ar 2008. gada 29. jūniju un kuru Romas katoļu baznīcas Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija izsūtīja visiem bīskapiem. Šajā vēstulē bija teikts, ka tetragramma visās tās formās ir jāaizvieto ar vārdu ”Kungs”. Vatikāns deva norādījumu katoļu dievkalpojumu laikā dziesmās un lūgšanās neizmantot un neizrunāt Dieva personvārdu. Arī citu — gan kristīgo, gan nekristīgo — reliģiju līderi miljoniem cilvēku ir turējuši neziņā par patiesā Dieva personību.
Aizsardzību saņem tie, kas svētī Dieva vārdu
10. Kā mūsdienās tiek godāts Dieva vārds?
10 Pilnīgi pretēji citām reliģijām, Jehovas liecinieki godā un slavē Dieva vārdu. Viņi šo vārdu svētī, izmantodami to ar cieņu. Jehovam ir patīkami redzēt cilvēkus, kuri paļaujas uz viņu, un viņš var kļūt par jebko, kas nepieciešams, lai svētītu un aizsargātu savus kalpus. ”Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu.” (Nah. 1:7; Ap. d. 15:14.)
11., 12. Kas bija uzticīgi Jehovam senajā Jūdejā, un kas ir apliecinājuši uzticību Jehovam mūsdienās?
11 Kaut gan lielākā daļa senās Jūdejas iedzīvotāju bija atkrituši no Jehovas, bija arī tādi, kas ”savu cerību lika uz tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu”. (Nolasīt Cefanjas 3:12, 13.) Kad Dievs sodīja neuzticīgo Jūdeju, ļaudams babiloniešiem to iekarot un aizvest tās iedzīvotājus gūstā, daži cilvēki, kas bija dzīvojuši atkritušās tautas ”vidū”, piemēram, Jeremija, Baruhs un Ebedmelehs, tika pasargāti. Arī no tiem, kas nonāca gūstā, bija tādi, kas saglabāja uzticību Jehovam. 539. gadā pirms mūsu ēras mēdieši un persieši ar Kīru priekšgalā ieņēma Babilonu. Neilgi pēc tam Kīrs izdeva rīkojumu, ar kuru viņš atļāva ebreju tautas atlikumam atgriezties dzimtenē.
12 Par cilvēkiem, kas pieredzēja laiku, kad tika atjaunota patiesā pielūgsme, Cefanja bija pravietojis, ka Jehova viņus glābs un par viņiem priecāsies. (Nolasīt Cefanjas 3:14—17.) Kaut ko līdzīgu var teikt par mūsdienām. Kad debesīs bija nodibināta Dieva Valstība, Dievs Jehova atbrīvoja uzticīgo svaidīto atlikumu no lielās Bābeles garīgā gūsta. Un Jehova joprojām priecājas par viņiem.
13. Kādu brīvību mūsdienās iegūst cilvēki no visām tautām?
13 Arī tie, kam ir cerība dzīvot mūžīgi uz zemes, ir iznākuši no lielās Bābeles un ir atbrīvojušies no viltus mācību gūsta. (Atkl. 18:4.) Tā mūsdienās iespaidīgā veidā piepildās Cefanjas grāmatas 2. nodaļas 3. pantā lasāmie vārdi: ”Meklējiet to Kungu, jūs visi nelaimīgie [”lēnprātīgie”, NW] šai zemē.” Lēnprātīgie cilvēki no visām tautām — gan tie, kuriem ir debesu cerība, gan tie, kas cer dzīvot uz zemes, — tagad meklē patvērumu pie Jehovas.
Dieva vārds nav talismans
14., 15. a) Ko vēstures gaitā cilvēki ir izmantojuši par talismaniem? b) Ko nevar uzskatīt par talismanu?
14 Daļa izraēliešu uzskatīja templi par talismanu un cerēja, ka tas viņus pasargās no pretiniekiem. (Jer. 7:1—4.) Vēl senākā pagātnē izraēlieši kā talismanu izmantoja derības šķirstu, domādami, ka tas viņus pasargās kaujā. (1. Sam. 4:3, 10, 11.) Konstantīns Lielais deva norādījumu uzzīmēt uz savu karavīru vairogiem sengrieķu alfabēta burtus hī un ro, kas grieķu valodā ir pirmie divi burti vārdā ”Kristus”, cerībā, ka tie sagādās viņiem aizsardzību. Tiek uzskatīts, ka Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs, kurš piedalījās Trīsdesmitgadu karā, bija valkājis bruņas, kas redzamas attēlā 7. lappusē. Uz tām pamanāmā vietā ir iestrādāts Jehovas vārds.
15 Daži Dieva kalpi, kuriem ir uzbrukuši dēmoni, ir atraduši patvērumu pie Jehovas, skaļi piesaucot viņa vārdu. Tomēr priekšmets, uz kura ir Dieva vārds, nebūtu jāuzskata un jāizmanto par talismanu, it kā tam piemistu maģiskas aizsardzības spējas. Tas nav pareizais veids, kā likt cerību uz Jehovas vārdu.
Patvērums mūsdienās
16. Kā mēs varam palikt garīgā drošībā?
16 Mūsdienās patvērums ir atrodams Dieva tautā, kur valda garīga drošība. (Ps. 91:1.) Ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” un draudzes vecāko starpniecību mēs tiekam brīdināti par pasaulē izplatītajām nosliecēm, kas šo drošību var apdraudēt. (Mat. 24:45—47; Jes. 32:1, 2.) Padomāsim, cik bieži mēs esam brīdināti nepadoties materiālismam un kā šie brīdinājumi mūs ir aizsargājuši no garīgām briesmām. Mēs arī apzināmies, cik bīstami būtu, ja mums pret kalpošanu izveidotos nevērīga attieksme, kuras dēļ mēs varētu kļūt neaktīvi. Bībelē ir teikts: ”Ģeķu bezrūpība pazudina! Bet, kas mani klausa, tas dzīvos drošs un savā rimtumā nebīsies ļauna!” (Sal. Pam. 1:32, 33, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Tāpat mēs paliekam garīgā drošībā, ja cenšamies saglabāt morālu tīrību.
17., 18. Kas palīdz miljoniem cilvēku atrast patvērumu pie Jehovas?
17 Vēl padomāsim par uzticīgā kalpa mudinājumiem pildīt Jēzus pavēli visā pasaulē sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Cefanja minēja kādu pārmaiņu, kas cilvēkiem palīdzēs likt savu cerību uz Jehovas vārdu. Jehova paziņoja: ”Tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas [”šķīstu valodu”, Bībeles 1825. gada izdevums], lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.” (Cef. 3:9.)
18 Kas ir ”šķīstā valoda”? ”Šķīstā” jeb tīrā valoda ir Bībelē atrodamā patiesība par Dievu Jehovu un viņa nodomiem. Mēs izmantojam šo valodu, kad darām citiem zināmu patiesību par Dieva Valstību un to, kā šī Valstība svētīs Dieva vārdu. Mēs runājam šajā valodā arī tad, kad uzsveram Dieva augstākās varas tiesiskuma apstiprināšanu un ar prieku stāstām par mūžīgajām svētībām, ko saņems Dievam uzticīgie cilvēki. Tā kā jau daudz cilvēku runā šajā simboliskajā valodā, aizvien vairāk kļūst to, kuri ”piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo”. Tagad visā pasaulē pie Jehovas ir patvērušies jau miljoni. (Ps. 1:1, 3.)
19., 20. Kādu vilšanos pieredzēja tie, kas Bībeles laikos paļāvās uz ”melu aizsegu”?
19 Cilvēkiem pasaulē ir jācīnās ar šķietami nepārvaramām problēmām. Izmisīgi cenšoties tās atrisināt, daudzi paļaujas uz nepilnīgiem cilvēkiem. Citi cer uz politiskām institūcijām, līdzīgi kā izraēlieši senatnē meklēja atbalstu pie kaimiņu tautām un veidoja ar tām savienības. Taču mēs zinām, ka izraēliešiem tas nepalīdzēja. Arī mūsdienās ne kāda valsts, ne Apvienoto Nāciju Organizācija nespēs pilnībā atrisināt cilvēces problēmas. Vai gan politiskās institūcijas un savienības var uzskatīt par drošu patvērumu? Bībelē tās pravietiski ir nosauktas par ”melu aizsegu”, un mēs varam nešaubīties, ka visi, kas uz tām paļaujas, pieredzēs rūgtu vilšanos. (Nolasīt Jesajas 28:15, 17, LB-65r.)
20 Drīz Jehovas dienas simboliskā vētra pāršalks visu zemeslodi. Tajā glābiņu nesniegs ne cilvēku izdomāti plāni, ne pazemes patvertnes, ne bagātība. Jesajas grāmatas 28. nodaļas 17. pantā (LB-65r) ir teikts: ”Krusa aizraus melu aizsegu, un ūdens plūdi aizskalos viņu paslēptuvi.”
21. Ko mēs iegūsim, ja rīkosimies saskaņā ar 2011. gada pantu?
21 Gan tagad, gan nākotnes notikumu laikā Dieva kalpi atradīs īstu drošību pie Dieva Jehovas. Cefanjas vārds, kas nozīmē ”Jehova ir paslēpis”, norāda uz šo vienīgo drošo patvērumu. Tāpēc par 2011. gada pantu ir izraudzīts mudinājums: ”Savu cerību liksim uz tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu.” (Cef. 3:12.) Jau tagad mums būtu jāliek sava cerība uz Jehovas vārdu un pilnībā jāpaļaujas uz viņu. (Ps. 9:11.) Katru dienu atcerēsimies Dieva iedvesmoto atgādinājumu: ”Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts.” (Sal. Pam. 18:10.)
Vai jūs atceraties?
• Kā mēs jau tagad varam atrast patvērumu pie Jehovas?
• Kāpēc mums nebūtu jāpaļaujas uz ”melu aizsegu”?
• Kāds patvērums mums ir solīts nākotnē?
[Jautājumi studēšanai]
[Izceltais teksts 6. lpp.]
2011. gada pants ir šāds: ”Savu cerību liksim uz tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu.” (Cefanjas 3:12.)
[Norāde par attēla autortiesībām 7. lpp.]
Thüringer Landesmuseum Heidecksburg Rudolstadt, Waffensammlung “Schwarzburger Zeughaus”
