Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Kāpēc Mozus sadusmojās uz Ārona dēliem Ēleāzaru un Itamāru pēc viņu brāļu Nadaba un Abija nāves, un kas remdēja viņa dusmas? (3. Moz. 10:16—20.)

Neilgi pēc tam, kad priesteri bija iesvētīti kalpošanai saiešanas teltī, Jehova sodīja ar nāvi Ārona dēlus Nadabu un Abiju, jo tie bija nesuši ”svešu uguni” Jehovas priekšā. (3. Moz. 10:1, 2.) Mozus pavēlēja atlikušajiem Ārona dēliem nesērot par saviem mirušajiem brāļiem. Nedaudz vēlāk Mozus sadusmojās uz Ēleāzaru un Itamāru, tāpēc ka tie nebija ēduši āzi, kas bija nests par grēku upuri. (3. Moz. 9:3.) Kāpēc Mozus šādi reaģēja?

Bauslībā, ko Jehova bija devis Mozum, bija noteikts, ka priesterim, kas upurēja grēku upuri, bija jāēd no tā saiešanas telts pagalmā. Tādā veidā priesteris nesa to cilvēku grēkus, kas ziedoja šo upuri. Taču, ja daļa upura asiņu tika ienesta svētajā vietā, kas bija saiešanas telts pirmais nodalījums, upuri nedrīkstēja ēst — tas bija jāsadedzina. (3. Moz. 6:17—19, 23.)

Šķiet, ka pēc tās dienas traģiskajiem notikumiem Mozus gribēja pārliecināties, vai tiek ievēroti visi Jehovas norādījumi. Atklājis, ka grēku upura āzis ir sadedzināts, viņš sadusmots jautāja Ēleāzaram un Itamāram, kāpēc viņi to nav ēduši, kā Jehova bija noteicis, jo tā asinis nebija ienestas svētajā vietā Jehovas priekšā. (3. Moz. 10:17, 18.)

Uz Mozus jautājumu atbildēja Ārons, jo Ēleāzars un Itamārs acīmredzot bija rīkojušies ar viņa ziņu. Tā kā divi Ārona dēli bija gājuši bojā, viņš varbūt šaubījās, vai kāds no priesteriem tajā dienā ar tīru sirdsapziņu var ēst no grēku upura. Iespējams, viņam likās, ka Jehovam tas nebūtu pieņemami, kaut arī pārējie priesteri nebija tieši atbildīgi par Nadaba un Abija pārkāpumu. (3. Moz. 10:19.)

Ārons varēja nospriest, ka dienā, kad viņa ģimenes locekļi pirmoreiz pildīja priesteru pienākumus, tiem bija jācenšas līdz pat sīkākajām detaļām visu darīt tā, kā to vēlējās Dievs. Tomēr Nadabs un Abijs bija aptraipījuši Jehovas vārdu, un Jehova pret viņiem iedegās dusmās. Tāpēc Ārons, jādomā, uzskatīja, ka nevienam no priesteru ģimenes, kuras pārstāvji ir izdarījuši tādu grēku, nevajadzētu ēst no upura, kas ir svēts.

Pēc visa spriežot, Mozus pieņēma sava brāļa paskaidrojumu, jo Bībelē šī gadījuma apraksts beidzas ar vārdiem: ”Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš samierinājās.” (3. Moz. 10:20.) Arī Jehova acīmredzot bija apmierināts ar Ārona atbildi.