Vai jūs atceraties?
Vai jūs atceraties?
Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.
• Kāpēc Pāvila 1. vēstulē korintiešiem ir aplūkots jautājums par elkiem upurētu dzīvnieku gaļu?
Grieķu un romiešu tempļos notika dzīvnieku upurēšana, bet gaļa, kas netika apēsta ceremonijas laikā, nonāca tirgū. Kristieši nepiedalījās elku pielūgsmē, tomēr šāda gaļa, kas tika pārdota tirgū, viņiem nebija jāuzskata par aptraipītu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visu, ko pārdod gaļas tirgū, ēdiet, nekā nejautādami sirdsapziņas dēļ! Kungam pieder zeme un tās pārpilnība.” (1. Kor. 10:25, 26, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā; janvāris—marts, 12. lappuse.)
• Vai patiesie kristieši Dieva vārdu izmanto par talismanu?
Ir cilvēki, kas kādu priekšmetu vai simbolu uzskata par talismanu, kam piemīt maģiskas aizsardzības spējas, turpretī Jehovas kalpi neuzskata viņa vārdu par talismanu. Viņi tic Jehovam un cenšas pildīt viņa gribu, un tā viņi ”savu cerību liek uz tā Kunga vārdu”. (Cef. 3:12, 13; 15. janvāris, 5., 6. lappuse.)
• Kā vairot savstarpēju uzticību laulībā?
Rūpējieties, lai jūsu dzīvesbiedrs justos droši. Izmantojiet iespējas ar saviem vārdiem un rīcību dzīvesbiedram apliecināt, ka viņš vai viņa jums ir pats svarīgākais cilvēks pasaulē. Cik tas ir atkarīgs no jums, neļaujiet nevienam un nekam nostāties starp jums un dzīvesbiedru. (Sal. Pam. 5:15—20; 15. janvāris, 14. lappuse.)
• Kāpēc Jehova atmeta ķēniņu Saulu?
Saulam bija jāgaida, līdz atnāks pravietis Samuēls un nesīs upurus Dievam, taču ķēniņš nepaklausīja un upurēja pats. Vēlāk viņš neizpildīja pavēli pilnībā iznīcināt tautu, kas bija nostājusies pret izraēliešiem. (15. februāris, 22., 23. lappuse.)
• Kā mēs varam parādīt, ka ienīstam netaisnību?
Mums jāievēro mērenība alkohola lietošanā, jāsargās no okultisma un jāseko Jēzus norādījumiem par morālu tīrību. Piemēram, mēs nedrīkstam skatīties pornogrāfiju un ļauties fantāzijām, ko tā var radīt. (Mat. 5:27, 28.) Tāpat mums nav jākontaktējas ar tiem, kas ir izslēgti no kristiešu draudzes. (15. februāris, 28.—32. lappuse.)
• Ko mēs varam mācīties no Jēzus par to, kā saņemt svēto garu?
Mums jālūdz, lai Dievs mums dod savu garu. (Lūk. 22:40, 41.) Mums jāklausa Jehovam itin visā. (Lūk. 22:42.) Mums labi jāiepazīst Bībele. (Lūk. 4:1—13; 15. marts, 11., 12. lappuse.)
• Kādā ziņā Jeremija bija kā koks, kas ”stādīts pie ūdens” un kas ”rieš savas saknes”? (Jer. 17:7, 8.)
Jeremija ”nemitīgi nesa savus augļus” un nepieļāva, ka viņu ietekmētu ļauni izsmējēji. Viņš turējās pie dzīvības ūdens Avota un uzklausīja visu, ko Dievs viņam teica. (15. marts, 14. lappuse.)
• Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Ēdenes dārzs patiešām pastāvēja?
Bībelē ir minēti konkrēti fakti par Ēdenes dārza atrašanās vietu. Divas no upēm, kas ir pieminētas šī dārza aprakstā, joprojām pastāv. Bībeles stāstījums nelīdzinās mītiem un pasakām. Pats uzticamākais liecinieks Jēzus runāja par Ādamu un Ievu kā par reāliem cilvēkiem. (Aprīlis—jūnijs, 5., 6., 9. lappuse.)
• Vai Dievs zināja, ka Ādams un Ieva sagrēkos?
Nē. Jehova viņus apveltīja ar saprātu un gribas brīvību, dodot viņiem iespēju pašiem lemt — paklausīt vai ne. Kaut arī Dievs spēj ieskatīties nākotnē, viņš ne vienmēr to dara. (Aprīlis—jūnijs, 13.—15. lappuse.)