Vai jūs saskatāt pierādījumus, kas liecina par Dieva vadību?

NE IZRAĒLIEŠI, ne ēģiptieši neko tādu iepriekš nebija redzējuši. Kad izraēlieši izgāja no Ēģiptes, ar viņiem kopā gāja mākoņu stabs, kas viņus pastāvīgi pavadīja. Naktī tas kļuva par uguns stabu. Kādu gan godbijību tas iedvesa! Bet no kurienes bija šis stabs? Kāpēc tas bija vajadzīgs? Un ko mēs, kas dzīvojam vairāk nekā 3500 gadus pēc šiem notikumiem, varam mācīties no izraēliešu attieksmes pret ”mākoņu un uguns stabu”? (2. Moz. 14:24.)

Bībelē ir atklāta šī staba izcelsme un nozīme. Tajā ir teikts: ”Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos izvadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.” (2. Moz. 13:21, 22.) Dievs Jehova izmantoja mākoņu un uguns stabu, lai vadītu savu tautu, kad tā izgāja no Ēģiptes un devās cauri tuksnesim. Izraēliešiem bija jābūt gataviem sekot šim stabam. Kad ēģiptiešu karaspēks, kas grasījās uzbrukt Dieva tautai, jau bija pienācis pavisam tuvu, stabs nostājās starp abiem pulkiem, lai aizsargātu izraēliešus. (2. Moz. 14:19, 20.) Kaut arī stabs viņus neveda pa vistaisnāko ceļu, izraēlieši varēja ieiet Apsolītajā zemē tikai tad, ja sekotu tā vadībai.

Mākoņu stabs izraēliešiem bija pierādījums, ka Jehova ir ar viņiem. Šis stabs pārstāvēja Jehovu, un Jehova reizēm runāja no tā. (4. Moz. 14:14; Ps. 99:7.) Turklāt mākoņu stabs apliecināja, ka Jehova par tautas vadītāju ir iecēlis Mozu. (2. Moz. 33:9.) Savukārt pēdējā gadījumā, kad Bībelē ir minēts mākoņu stabs, tā parādīšanās apstiprināja, ka Jehova par Mozus pēcteci ir izraudzījies Jozuu. (5. Moz. 31:14, 15.) Izraēliešu ieiešana Apsolītajā zemē bija atkarīga no tā, vai viņi saskatīs pierādījumus Dieva vadībai un vai viņi šai vadībai sekos.

Izraēlieši vairs nesaskatīja pierādījumus Dieva vadībai

Kad izraēlieši pirmoreiz ieraudzīja mākoņu stabu, viņi noteikti juta lielu godbijību. Tomēr šis brīnums, ko izraēlieši pastāvīgi varēja vērot, viņus neiespaidoja pietiekami spēcīgi, lai viņi saglabātu paļāvību uz Jehovu. Tauta vairākkārt sacēlās pret Dieva vadību. Kad izraēliešiem pakaļ dzinās ēģiptiešu karaspēks, viņi parādīja, ka nemaz nepaļaujas uz Jehovas spēju viņus izglābt. Gluži pretēji — viņi apsūdzēja Dieva kalpu Mozu, ka tas tautu ir ievedis nāvē. (2. Moz. 14:10—12.) Pēc tam, kad Jehova bija viņus izglābis pie Sarkanās jūras, viņi kurnēja pret Mozu, Āronu un Jehovu, apgalvodami, ka viņiem trūkst pārtikas un ūdens. (2. Moz. 15:22—24; 16:1—3; 17:1—3, 7.) Vēl pēc kāda laika viņi piespieda Āronu darināt zelta teļu. Tikai padomājiet! Izraēliešu tauta savā nometnē redzēja mākoņu un uguns stabu — iespaidīgu liecību par Dievu, kurš to bija izvedis no Ēģiptes —, bet turpat netālu tā sāka pielūgt nedzīvu elku, sakot: ”Tas ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.” Kāda gan tā bija necieņa pret Jehovu! (2. Moz. 32:4; Neh. 9:18.)

Ar savu dumpīgo rīcību izraēlieši parādīja klaju necieņu pret Jehovas vadību. Viņu  problēma bija saistīta nevis ar fizisko, bet ar garīgo redzi. Viņi gan redzēja mākoņu stabu, taču vairs nesaprata tā nozīmi. Kaut arī izraēlieši ”sāpināja Israēla Svēto”, Jehova apliecināja žēlsirdību un arī turpmāk viņus vadīja, izmantojot šo stabu, līdz viņi sasniedza Apsolīto zemi. (Ps. 78:40—42, 52—54; Neh. 9:19.)

Dieva vadības pierādījumi mūsdienās

Arī mūsu laikos Jehova nekad nav atstājis savu tautu bez vadības. Tāpat kā Jehova senatnē neprasīja, lai izraēlieši paši atrastu ceļu uz Apsolīto zemi, arī mums nav pašiem jāmeklē veids, kā nokļūt jaunajā pasaulē. Jēzum Kristum ir uzticēts vadīt kristiešu draudzi. (Mat. 23:10; Efez. 5:23.) Viņš ir piešķīris zināmu varu uzticīgajam kalpam — ar svēto garu svaidītajiem kristiešiem. Savukārt šis kalps ieceļ kristiešu draudžu pārraugus. (Mat. 24:45—47; Tit. 1:5—9.)

Kāpēc mēs varam droši paļauties uz kalpa grupu? Pievērsīsim uzmanību, ko par šo kalpu teica Jēzus: ”Kas gan ir uzticamais un sapratīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību? Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.” (Lūk. 12:42, 43.)

Tātad kalps ir ”uzticams” — tas nekad nenodos un neatstās Jehovu, Jēzu, Bībeles patiesību un Dieva tautu. Kalps ir arī ”sapratīgs”, proti, tas parāda gudrību, vadot nozīmīgo darbu, kurš notiek visā pasaulē, — Valstības labās vēsts sludināšanu un Kristus mācekļu gatavošanu. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Kalpa grupa paklausīgi gādā veselīgu garīgo uzturu īstajā laikā. Jehova ir labvēlīgs pret kalpa grupu. Par to liecina pieaugums, ar kādu viņš svētī savu tautu, vadība svarīgos jautājumos, labāka sapratne par Bībeles patiesību, aizsardzība no ienaidnieku mēģinājumiem iznīcināt viņa tautu, kā arī viņa kalpu dziļais miers. (Jes. 54:17; Filip. 4:7.)

Sekosim Dieva vadībai

Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi par Dieva vadību? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi.” (Ebr. 13:17.) To darīt ne vienmēr ir viegli. Minēsim kādu piemēru. Iztēlojieties, ka jūs esat viens no izraēliešiem Mozus laikā. Jūs kādu laiku esat sekojis mākoņu stabam, un tad tas apstājas. Cik ilgi mākoņu stabs paliks uz vietas? Dienu? Nedēļu? Vairākus mēnešus? Jūs spriežat: ”Vai ir vērts izpakot visas mantas?” Vispirms jūs varbūt izņemat tikai pašu nepieciešamāko. Bet pēc vairākām dienām, kad jums ir apnicis atkal un atkal pārmeklēt savus saiņus, jūs sākat ņemt ārā visu pārējo. Kad jūs jau šo darbu esat tikpat kā pabeidzis, jūs pamanāt, ka mākoņu stabs paceļas — tas nozīmē, ka jums visa sava mantība atkal ir ātri jāsavāc! Tas nebūt nav viegli un ērti. Taču tolaik izraēliešiem bija jādodas ceļā nekavējoties. (4. Moz. 9:17—22.)

Kā mēs reaģējam, kad saņemam norādījumus no Dieva? Vai mēs tos bez kavēšanās ņemam vērā? Vai arī mēs turpinām visu darīt tā, kā esam pieraduši? Vai mēs esam iepazinušies ar jaunākajiem norādījumiem, piemēram, par to, kā vadīt Bībeles nodarbības, kā sludināt cilvēkiem, kuri runā svešā valodā, kā organizēt regulārus ģimenes pasākumus Jehovas pielūgsmei, kā sadarboties ar komiteju saziņai ar slimnīcām un kā uzvesties kongresu laikā? Tāpat mēs parādām, ka augstu vērtējam Dieva vadību, ja paklausām padomiem, kas mums tiek doti. Kad mums jāpieņem kāds svarīgs lēmums, mēs nepaļaujamies uz savu prātu, bet meklējam Jehovas un viņa organizācijas vadību. Gluži kā bērns, kas negaisa laikā meklē  patvērumu pie vecākiem, mēs patveramies Jehovas organizācijā, kad mums kā liels negaisa mākonis uzbrūk problēmas, ko sagādā ļaunā pasaule.

Protams, cilvēki, kuriem ir uzticēta vadība Dieva organizācijā uz zemes, nav pilnīgi — tāds nebija arī Mozus. Tomēr mākoņu stabs bija pastāvīgs atgādinājums, ka Mozu par tautas vadītāju ir iecēlis Dievs un ka Dievs viņu atbalsta. Tāpat jāatceras, ka to, kurā brīdī doties ceļā, nenoteica katrs izraēlietis pats. Tauta rīkojās, ”kā tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis”. (4. Moz. 9:23.) Tas nozīmē, ka Mozus, ar kura starpniecību Dievs vadīja savu tautu, acīmredzot deva signālu, kad jādodas ceļā.

Mūsdienās kalpa grupa, kas seko Jehovas vadībai, dod skaidru signālu, kad ir laiks rīkoties. Kā tas notiek? Šis kalps izmanto rakstus Sargtornī un Valstības Kalpošanā, kā arī jaunas publikācijas un runas kongresos. Draudzēm norādījumi tiek nodoti ar ceļojošo pārraugu, vēstuļu un atbildīgajiem brāļiem paredzētu kursu starpniecību.

Vai jūs skaidri saskatāt pierādījumus, kas liecina par Dieva vadību? Jehova izmanto savu organizāciju, lai mūs, savus kalpus, vadītu caur Sātana ļauno pasauli, kura līdzinās tuksnesim. Tāpēc mēs varam izjust vienotību, mīlestību un drošību.

Kad izraēlieši nonāca Apsolītajā zemē, Jozua sacīja: ”No visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies.” (Joz. 23:14.) Arī mūsdienās Dieva tauta sasniegs solīto jauno pasauli. Taču to, vai mēs tur nonāksim, lielā mērā noteiks mūsu gatavība pazemīgi sekot Dieva vadībai. Tāpēc vienmēr centīsimies saskatīt pierādījumus, kas liecina par Jehovas vadību!

[Attēli 5. lpp.]

Mēs saņemam vadību no Jehovas organizācijas

Jaunas publikācijas

Teokrātiskie kursi un skolas

Sludināšanas sapulces