Kāds Dieva gudrības dziļums!
Kāds Dieva gudrības dziļums!
”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas viņa tiesas un cik neizdibināmi viņa ceļi!” (Rom. 11:33.)
1. Kāds ir vislielākais gods, kas ir piešķirts kristītiem Dieva kalpiem?
KĀDS ir vislielākais gods, kas jums jebkad ir parādīts? Varbūt vispirms jums nāk prātā kāds uzdevums, kas jums ir bijis uzticēts draudzē, vai atzinība, ko saņēmāt skolā vai darbā. Tomēr kristītiem Dieva kalpiem pats lielākais gods ir iespēja izveidot tuvu draudzību ar vienīgo patieso Dievu Jehovu. Par visiem, kas ir izmantojuši šo iespēju, var teikt, ka Dievs viņus pazīst. (1. Kor. 8:3; Gal. 4:9.)
2. Kāpēc iespēja pazīt Jehovu un būt tiem, ko pazīst viņš, ir liels gods?
2 Kāpēc iespēja pazīt Jehovu un būt tiem, ko viņš pazīst, ir tik liels gods? Tāpēc, ka viņš ne tikai ir pati augstākā persona Visumā, bet arī sargā tos, ko viņš mīl. Pravietis Nahums, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu.” (Nah. 1:7; Ps. 1:6.) Arī mūsu izredzes uz mūžīgu dzīvi ir atkarīgas no tā, vai mēs iepazīstam patieso Dievu un viņa Dēlu Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3.)
3. Ko nozīmē pazīt Dievu?
3 Pazīt Dievu nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai zināt, kā viņu sauc. Mums viņš ir jāiepazīst kā Draugs un jāsaprot, kas viņam patīk un kas nepatīk. Mēs apliecinām, ka pazīstam Dievu, ja dzīvojam saskaņā ar to, ko mēs zinām par viņu. (1. Jāņa 2:4.) Taču, lai mēs patiešām pazītu Jehovu, ir nepieciešams vēl kaut kas. Mums ne tikai jāuzzina, ko Dievs ir darījis, bet arī jānoskaidro, kāpēc viņš ir rīkojies tādā vai citādā veidā. Jo labāk mēs saprotam Jehovas nodomus, jo lielāku apbrīnu mēs jūtam par Dieva ”gudrības.. dziļumu”. (Rom. 11:33.)
Kā Dievs īsteno savus nodomus
4., 5. a) Ko Bībelē apzīmē vārds ”nodoms”? b) Ar piemēru paskaidrojiet, ko nozīmē tas, ka nodomu ir iespējams īstenot dažādos veidos!
4 Jehova ir Dievs, kas vienmēr īsteno savus nodomus, un Bībelē ir runāts par viņa ”mūžīgo nodomu”. (Efez. 3:10, 11.) Ko šie vārdi nozīmē? Bībelē vārds ”nodoms” norāda uz konkrētu mērķi, ko ir iespējams sasniegt dažādos veidos.
5 To var ilustrēt ar piemēru. Kāds cilvēks vēlas nokļūt konkrētā vietā. Šī vieta kļūst par viņa galamērķi. Viņš var izraudzīties dažādus transportlīdzekļus un ceļus, lai tur nokļūtu. Ceļā viņš negaidīti var sastapties ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, transporta sastrēgumiem vai slēgtiem ceļa posmiem, kuru dēļ viņam maršruts ir jāmaina. Tomēr, lai kādas izmaiņas viņam ceļā nāktos veikt, viņš būs īstenojis savu mērķi, kad nokļūs iecerētajā vietā.
6. Kā Jehova ir gatavs rīkoties, lai piepildītu savu nodomu?
6 Līdzīgi ir rīkojies Jehova, kurš ir veicis ievērojamas izmaiņas, lai piepildītu savu mūžīgo nodomu. Ņemdams vērā saprātīgo būtņu brīvo gribu, viņš ir gatavs mainīt to, kā viņš šo nodomu īsteno. Piemēram, pirmajam cilvēku pārim Jehova teica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Moz. 1:28.) Vai pēc sacelšanās Ēdenē Jehovas sākotnējais nodoms bija izjaukts? Nekādā gadījumā! Jehova nekavējoties reaģēja uz jauno situāciju, izvēloties citu ”ceļu”, kā īstenot savu nodomu. Viņš paziņoja, ka nāks ”dzimums”, kas izlabos dumpinieku nodarīto postu. (1. Moz. 3:15; Ebr. 2:14—17; 1. Jāņa 3:8.)
7. Ko mēs uzzinām no vārdiem, kas lasāmi 2. Mozus 3:14?
7 Jehovas spēja īstenot savu nodomu, pielāgojoties jauniem apstākļiem, saskan ar to, kā viņš sevi raksturoja sarunā ar Mozu. Kad Mozus minēja iespējamos šķēršļus, kas viņam varētu traucēt pildīt Jehovas doto uzdevumu, Jehova viņu iedrošināja ar vārdiem: ”Es Esmu, kas Es Esmu [”Es būšu, kas Es būšu”, Bībeles 1825. gada izdevums]!” Viņš vēl sacīja: ”Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ”Es Esmu” — tas mani sūtījis pie jums.” (2. Moz. 3:14.) Jehova tiešām spēj kļūt par jebko, kas nepieciešams, lai pilnībā īstenotu savu nodomu. To apstiprināja apustulis Pāvils savā vēstulē romiešiem, 11. nodaļā. Tajā viņš runā par simbolisku ”eļļaskoku” jeb olīvkoku. Neatkarīgi no tā, vai mums ir debesu cerība vai arī mēs ceram mūžīgi dzīvot uz zemes, pārdomas par šo piemēru vairos mūsu apbrīnu par Dieva gudrības dziļumu.
Jehovas nodoms par ”dzimumu”
8., 9. a) Kādi četri fakti mums palīdzēs saprast piemēru par olīvkoku? b) Kādu jautājumu mēs apskatīsim, un ko par Jehovu atklāj atbilde uz šo jautājumu?
8 Lai mēs varētu saprast piemēru par olīvkoku, mums jāzina četri fakti, kas ir saistīti ar Jehovas nodomu par ”dzimumu”. Pirmkārt, Jehova apsolīja Ābrahāmam, ka viņa ”pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas”. (1. Moz. 22:17, 18.) Otrkārt, izraēliešu tautai, kas bija cēlusies no Ābrahāma, tika piedāvāta iespēja kļūt par ”priesteru un ķēniņu valsti”. (2. Moz. 19:5, 6.) Treškārt, kad lielākā daļa izraēliešu nepieņēma Mesiju, Jehova izvēlējās citu veidu, kā nodibināt ”priesteru un ķēniņu valsti”. (Mat. 21:43; Rom. 9:27—29.) Visbeidzot, kaut gan Jēzus ir Ābrahāma ”pēcnācēju” jeb dzimuma galvenā daļa, godpilnā iespēja piederēt pie šī dzimuma tika dāvāta arī citiem. (Gal. 3:16, 29.)
9 Paturot prātā šos četrus faktus, pievērsīsim uzmanību, kas teikts Atklāsmes grāmatā, proti, ka kopā ar Jēzu debesīs valdīs 144 tūkstoši ķēniņu un priesteru. (Atkl. 14:1—4.) Viņi ir nosaukti arī par ”Israēla bērniem”. (Atkl. 7:4—8.) Vai 144 tūkstošus veido tikai miesīgie izraēlieši? Atbilde uz šo jautājumu atklāj, cik elastīgi Jehova īsteno savu nodomu. Tagad apskatīsim, kas par to ir teikts apustuļa Pāvila vēstulē romiešiem.
”Priesteru un ķēniņu valsts”
10. Kādas īpašas izredzes bija izraēliešu tautai?
10 Kā bija minēts iepriekš, izraēliešu tautai bija izredzes, ka ”priesteru un ķēniņu valsts un.. svēta tauta” tiks veidota tikai no viņiem. (Nolasīt Romiešiem 9:4, 5.) Bet vai tas joprojām būtu spēkā, kad parādītos apsolītais Dzimums? Vai no izraēliešu tautas nāktu visi 144 tūkstoši garīgo izraēliešu, kas kļūtu par daļu no Ābrahāma dzimuma?
11., 12. a) Kad sākās to cilvēku izraudzīšana, kuri veidotu debesu Valstību, un kā uz šo aicinājumu atsaucās lielākā daļa ebreju? b) Ko Jehova darīja, lai sapulcētu ”pilnu skaitu” to, kuriem bija jākļūst par Ābrahāma dzimumu?
11 Nolasīt Romiešiem 11:7—10. Pirmajā gadsimtā ebreju tauta kopumā noraidīja Jēzu. Tāpēc iespēja veidot Ābrahāma dzimumu vairs nepiederēja tikai viņiem. Tomēr, kad 33. gada Vasarsvētkos sākās to cilvēku izraudzīšana, kuri veidotu ”priesteru un ķēniņu valsti” debesīs, bija godprātīgi ebreji, kas pieņēma šo uzaicinājumu. Kaut arī viņu skaits bija mērāms tūkstošos, viņi bija tikai ”mazs atlikums” salīdzinājumā ar visu ebreju tautu. (Rom. 11:5.)
12 Ko Jehova darīja, lai sapulcinātu ”pilnu skaitu” to, kuriem bija jākļūst par Ābrahāma dzimumu? (Rom. 11:12, 25.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Nav sacīts, ka Dieva vārds ar to būtu zaudējis spēku. Jo ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi israēlieši. Ne arī tāpēc, ka tie ir cēlušies no Ābrahāma, visi ir viņa bērni [jeb dzimums]. [..] Tas jāsaprot tā: nevis miesīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolījuma bērni tiek atzīti par viņa cilti.” (Rom. 9:6—8.) Tātad, lai piepildītu savu solījumu par dzimumu, Jehovam nebija jāizraugās tikai tādi cilvēki, kas bija cēlušies no Ābrahāma.
Simboliskais olīvkoks
13. Ko attēlo: a) olīvkoks, b) tā sakne, c) olīvkoka stumbrs un d) olīvkoka zari?
13 Tālāk savā vēstulē apustulis Pāvils cilvēkus, kas kļūst par daļu no Ābrahāma dzimuma, salīdzināja ar simboliska olīvkoka zariem. * (Rom. 11:21.) Šis dārza olīvkoks attēlo to, kā piepildās Dieva nodoms saistībā ar Ābrahāma derību. Koka sakne ir svēta, un tā simbolizē Jehovu, kas dod dzīvību garīgajiem izraēliešiem. (Jes. 10:20; Rom. 11:16.) Stumbrs attēlo Jēzu, kas ir Ābrahāma dzimuma galvenā daļa. Olīvkoka zari ir ”pilnais skaits” garīgo izraēliešu, kuri pievienojas Ābrahāma dzimumam.
14., 15. Kas bija zari, kuri dārza olīvkokam tika ”izlauzti”, un kas bija zari, kuri tam tika uzpotēti?
14 Piemērā par olīvkoku ebreji, kas noraidīja Jēzu, ir salīdzināti ar zariem, kuri ir ”izlauzti”. (Rom. 11:17.) Tā viņi zaudēja iespēju kļūt par Ābrahāma dzimumu. Bet kas stātos viņu vietā? Ebrejiem, kas lepojās ar to, ka ir Ābrahāma pēcnācēji, likās neiedomājami, ka viņu vietā varētu stāties cilvēki no citām tautām. Tomēr Jānis Kristītājs jau bija viņus brīdinājis, ka Jehova, ja viņš to vēlētos, varētu radīt Ābrahāmam bērnus pat no akmeņiem. (Lūk. 3:8.)
15 Ko Jehova darīja, lai piepildītu savu nodomu? Pāvils paskaidroja, ka savvaļas olīvkoka zari tiek uzpotēti dārza olīvkokam, lai aizstātu izlauztos zarus. (Nolasīt Romiešiem 11:17, 18.) Ar garu svaidītie kristieši, kas nāca no citām tautām, arī tie, kas piederēja pie draudzes Romā, simboliskā ziņā tika uzpotēti šim olīvkokam. Tā viņi kļuva par Ābrahāma dzimuma daļu. Sākotnēji viņi bija kā savvaļas olīvkoka zari, kuriem nebija nekādu izredžu, ka uz viņiem varētu attiekties Ābrahāma derība. Taču Jehova viņiem pavēra iespēju kļūt par garīgajiem izraēliešiem. (Rom. 2:28, 29.)
16. Ko apustulis Pēteris rakstīja par jauno garīgo tautu?
16 Apustulis Pēteris garīgajiem izraēliešiem, no kuriem daudzi nebija ebreji, rakstīja: ”Tad nu jums, kas ticat, [Jēzus Kristus ir] dārgs ieguvums, bet neticīgiem: akmens, ko nama cēlēji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni, un ir akmens, pār kuru krīt, un klints, pie kuras piedauzās. [..] Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā, jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti.” (1. Pēt. 2:7—10.)
17. Ko Jehova paveica ”pretēji dabai”?
17 Jehova izdarīja kaut ko tādu, kas daudziem varēja šķist pilnīgi negaidīts. Pāvils rakstīja, ka tas bija ”pretēji dabai”. (Rom. 11:24, NW.) Kāpēc tā varēja teikt? Varētu likties neparasti, pat pretdabiski, kultivētam kokam uzpotēt savvaļā augoša koka zaru, tomēr tieši tā rīkojās daži zemkopji pirmajā gadsimtā. * Līdzīgi arī Jehova paveica kaut ko neparastu. No ebreju viedokļa cittautieši nebija spējīgi nest pienācīgus augļus. Bet Jehova šos cilvēkus padarīja par daļu no ”tautas”, kas nes Valstības augļus. (Mat. 21:43.) Sākot ar 36. gadu, kad tika svaidīts Kornēlijs — pirmais neapgraizītais cittautietis, kas kļuva par kristieti —, neebrejiem pavērās iespēja kļūt par simboliskā olīvkoka zariem. (Ap. d. 10:44—48.) *
18. Kāda iespēja ebrejiem bija pēc 36. gada?
18 Vai tas nozīmē, ka pēc 36. gada ebreji vairs nevarēja kļūt par daļu no Ābrahāma dzimuma? Nē, tā nebija. Pāvils paskaidroja: ”Viņi [ebreji] turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt. Jo, ja tu no sava dabīgā celma — meža eļļaskoka — esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā!” * (Rom. 11:23, 24.)
”Tiks izglābts viss Izraēls”
19., 20. Ko Jehova panāks, kā var redzēt no piemēra par olīvkoku?
19 Dieva Jehovas nodoms attiecībā uz ”Dieva Israēlu” īstenojas apbrīnojamā veidā. (Gal. 6:16.) Kā rakstīja Pāvils, ”tiks izglābts viss Izraēls”. (Rom. 11:26, NW.) Jehovas noteiktā laikā ”viss Izraēls”, proti, pilns skaits garīgo izraēliešu, būs ķēniņi un priesteri debesīs. Nekas nevar traucēt Jehovas nodoma piepildīšanos!
20 Kā bija pravietots, Ābrahāma dzimums — Jēzus Kristus kopā ar 144 tūkstošiem — nesīs svētības ”visām zemes tautām”. (1. Moz. 22:18; Rom. 11:12.) Tādējādi labumu gūs visi Dieva kalpi. Domājot par to, kā piepildās Jehovas mūžīgais nodoms, mēs nevaram nejust apbrīnu par viņa ”bagātības, gudrības un atziņas dziļumu”. (Rom. 11:33.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 13. rk. Acīmredzot olīvkoks neattēlo seno izraēliešu tautu. Kaut arī izraēliešiem bija savi ķēniņi un priesteri, tauta kopumā nekļuva par ”priesteru un ķēniņu valsti”. Saskaņā ar Mozus bauslību, izraēliešu ķēniņi nevarēja kļūt par priesteriem. Tātad izraēliešu tauta nebija simboliskais olīvkoks. Pāvils ar šo piemēru paskaidroja, kā Dieva nodoms izveidot ”priesteru un ķēniņu valsti” piepildās saistībā ar garīgajiem izraēliešiem. Ar šo tiek labota sapratne, kas bija lasāma 1983. gada 15. augusta Sargtornī, 14.—19. lappusē (angļu val.).
^ 17. rk. Tad beidzās trīsarpus gadus ilgais periods, kura laikā vienīgi ebrejiem bija dota iespēja kļūt par jaunās garīgās tautas daļu. Šāda notikumu attīstība bija paredzēta pravietojumā par 70 gadu nedēļām. (Dan. 9:27.)
^ 18. rk. Sengrieķu valodas vārda daļa, kas Romiešiem 11:24 ir tulkota ”dārza”, ir darināta no vārda, kas nozīmē ”labs, skaists, derīgs”. Tas tiek lietots, piemēram, runājot par priekšmetiem, kas labi noder mērķim, kādam tie ir veidoti.
Vai jūs atceraties?
• Ko mēs par Jehovu uzzinām no tā, kā viņš īsteno savu nodomu?
• Kas Vēstulē romiešiem, 11. nodaļā, ir attēlots ar:
olīvkoku,
tā sakni,
olīvkoka stumbru,
olīvkoka zariem?
• Kāpēc tas, ko Jehova paveica, bija ”pretēji dabai”?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 24. lpp.]
Kāpēc dārza olīvkokam tiek uzpotēti savvaļas olīvas zari?
▪ Lūcijs Jūnijs Moderāts Kolumella bija romiešu kareivis un zemkopis, kas dzīvoja mūsu ēras 1. gadsimtā. Viņš ir pazīstams ar to, ka ir uzrakstījis 12 grāmatas par lauku dzīvi, zemkopību un lopkopību.
Piektajā grāmatā viņš citēja senu sakāmvārdu: ”Kas apar olīvu audzi, gaida tās augļus; kas to apmēslo, lūdz tās augļus; kas apgriež tai zarus, piespiež to nest augļus.”
Ar kokiem, kas labi aug, bet nav ražīgi, viņš iesaka rīkoties šādi: ”Izurbiet kokā caurumu un cieši nostipriniet tajā zaļojošu zaru, kas ņemts no savvaļas olīvkoka; iznākumā koks, saņēmis spēku no auglīgā dzinuma, kļūst ražīgāks.”
[Attēls 23. lpp.]
Vai jūs saprotat piemēru par olīvkoku?
