Paļāvība uz Jehovu rada drošības sajūtu
Paļāvība uz Jehovu rada drošības sajūtu
”Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.” (Ps. 4:4.)
1., 2. a) Ko pieredzēja Dāvids? b) Kurus psalmus mēs izpētīsim?
ĶĒNIŅŠ DĀVIDS jau kādu laiku ir valdījis pār Izraēlu, bet nu viņš ir nonācis neapskaužamā situācijā. Viņa dēls Absaloms ir īstenojis savu viltīgo plānu un pasludinājis sevi par ķēniņu, tāpēc Dāvids ir spiests bēgt no Jeruzālemes. Viņu ir nodevis tuvs draugs un padomdevējs, un tagad viņš uzticamu biedru pavadībā basām kājām, gauži raudādams, kāpj Eļļas kalnā. Turklāt nedaudz vēlāk Dāvids sastop Šimeju, kādu vīru no Saula dzimtas, kurš met uz viņu akmeņus un viņu lād. (2. Sam. 15:30, 31; 16:5—14.)
2 Vai pēc šiem pārbaudījumiem Dāvids domā, ka viņu gaida tikai bēdas, apkaunojums un nāve? Nē, jo viņš paļaujas uz Jehovu. To var redzēt no 3. psalma, kurā Dāvids ir aprakstījis savu bēgšanu. Viņš ir arī 4. psalma sacerētājs. Abos šajos psalmos ir izteikta pārliecība, ka Dievs uzklausa lūgšanas un atbild uz tām. (Ps. 3:5; 4:4.) Šie psalmi apstiprina, ka Jehova ir ar saviem uzticīgajiem kalpiem dienu un nakti un svētī tos, sniedzot atbalstu, mieru un drošības sajūtu. (Ps. 3:6; 4:9.) Tāpēc izpētīsim sīkāk šos psalmus, kuri var stiprināt mūsu paļāvību uz Dievu.
”Cik daudz tādu, kas ceļas pret mani!”
3. Kādā situācijā bija nonācis Dāvids, kā to parāda Psalms 3:2, 3?
3 ”Visu Israēla vīru sirdis ir pieķērušās Absalomam,” paziņo kāds vēstnesis. (2. Sam. 15:13.) Būdams neizpratnē, kā Absalomam ir izdevies iegūt tādu atbalstu, Dāvids izsaucas: ”Ak Kungs, cik daudz gan man pretinieku! Cik daudz tādu, kas ceļas pret mani! Daudz ir to, kas saka uz manu dvēseli: ”Tai pestīšanas nevaid pie Dieva!”” (Ps. 3:2, 3.) Daudzi izraēlieši uzskata, ka Jehova neglābs Dāvidu no Absaloma un tā atbalstītāju rokām.
4., 5. a) Par ko Dāvids bija pārliecināts? b) Ko nozīmē vārdi ”tas, kas paceļ manu galvu”?
4 Taču Dāvids jūtas droši, jo viņš nešaubīgi paļaujas uz Dievu. Viņš dzied: ”Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu.” (Ps. 3:4.) Dāvids ir pārliecināts, ka Jehova viņu aizsargās, gluži kā vairogs sargā kareivi. Padzīvojušais ķēniņš bēg no sava dēla, un viņa galva ir apklāta un noliekta pazemojumā. Bet Visaugstais Dievs Dāvida negodu pārvērtīs godā. Jehova viņam ļaus atkal stāvēt stalti un turēt galvu augstu paceltu. Dāvids piesauc Dievu pārliecībā, ka Dievs viņam atbildēs. Vai jūs apliecināt šādu paļāvību uz Jehovu?
5 Ar vārdiem ”tas, kas paceļ manu galvu,” Dāvids atklāj, kādu palīdzību viņš gaida no Jehovas. Par šo frāzi kādā avotā ir teikts: ”Kad Dievs paceļ.. kāda ”galvu”, Viņš šim cilvēkam iedveš cerību un drosmi.” Dāvids bija zaudējis Izraēlas valdnieka troni, tāpēc viņu varēja pārņemt nomāktība. Taču viņš zināja, ka tad, kad Dievs ”pacels [viņa] galvu”, viņš atgūs drosmi un izjutīs vēl lielāku paļāvību uz Dievu.
”Viņš atsaucās man”
6. Kāpēc Dāvids teica, ka Jehova uz viņa lūgšanu atbildēs no sava svētā kalna?
6 Paļāvībā uz Jehovu Dāvids turpina: ”Skaļā balsī es piesaucu to Kungu, un Viņš atsaucās man no sava svētā kalna.” (Ps. 3:5.) Derības šķirsts, kas simbolizē Dieva klātbūtni, pēc Dāvida norādījumiem ir aiznests atpakaļ uz Ciānas kalnu. (Nolasīt 2. Samuēla 15:23—25.) Tāpēc Dāvids runā par to, ka Jehova uz viņa lūgšanu atbildēs no sava svētā kalna.
7. Kāpēc Dāvids nebija izbijies?
7 Zinādams, ka viņa lūgšanas nav veltīgas, Dāvids nebīstas. Viņš dzied: ”Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo tas Kungs mani sargā.” (Ps. 3:6.) Kaut gan naktī pastāv vislielākā iespēja pieredzēt negaidītu uzbrukumu, Dāvids nebaidās aizmigt. Viņš nešaubās, ka atkal pamodīsies, jo viņš savā dzīvē ir pārliecinājies, ka uz Dieva atbalstu var droši paļauties. Arī mēs varam būt par to pārliecināti, ja staigājam pa Jehovas ceļiem un nekad neatkāpjamies no viņa. (Nolasīt 2. Samuēla 22:21, 22.)
8. Ko Psalms 27:1—4 liecina par Dāvida paļāvību uz Dievu?
8 Dāvida stiprā paļāvība uz Dievu ir redzama arī kādā citā viņa sarakstītā psalmā, kurā ir lasāmi šādi Dieva iedvesmoti vārdi: ”Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? [..] Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm.. Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” (Ps. 27:1—4.) Ja arī jums ir tāda vēlēšanās un jūsu apstākļi to ļauj, jūs noteikti regulāri pulcējaties kopā ar citiem Jehovas kalpiem. (Ebr. 10:23—25.)
9., 10. Kā no Psalma 3:7, 8 var redzēt, ka Dāvids necentās atriebties pats?
9 Lai gan Dāvids pieredz Absaloma un daudzu citu cilvēku nodevību un neuzticību, viņš dzied: ”Es nebīstos no daudzajiem tūkstošiem, kas visapkārt nostājušies pret mani. Celies, Kungs, palīdzi man, mans Dievs! Jo Tu siti pa vaigiem visiem maniem ienaidniekiem, Tu bezdievīgiem satrieci zobus.” (Ps. 3:7, 8.)
10 Dāvids nekaļ atriebības plānus. Ja viņa ienaidniekiem tiks ”sists pa vaigiem”, to darīs Dievs. Ķēniņš Dāvids ir personīgi pārrakstījis bauslību, un viņš zina, ka Jehova tajā ir teicis: ”Man pieder atriebība un atmaksa.” (5. Moz. 17:14, 15, 18; 32:35.) Tāpat Dieva ziņā ir ”bezdievīgiem satriekt zobus” — padarīt tos nespējīgus kaitēt viņa kalpiem. Jehova zina, kuri cilvēki ir ļauni, jo ”tas Kungs uzlūko sirdi”. (1. Sam. 16:7.) Cik gan pateicīgi mēs esam, ka Dievs mums piešķir ticību un spēku, lai mēs varētu nelokāmi stāties pretī galvenajam ļaundarim Sātanam, kurš drīz tiks ieslodzīts bezdibenī un būs kā rūcošs, bet bezzobains lauva, ko gaida tikai bojāeja! (1. Pēt. 5:8, 9; Atkl. 20:1, 2, 7—10.)
”No tā Kunga nāk palīdzība”
11. Kāpēc mums jālūdz par ticības biedriem?
11 Dāvids apzinās, ka tikai Jehova var sniegt viņam tik ļoti nepieciešamo glābšanu. Taču ķēniņš domā ne tikai par sevi, bet arī par visu Jehovas izredzēto tautu. Dāvids pabeidz Dieva iedvesmoto dziesmu ar vārdiem: ”No tā Kunga nāk palīdzība, Tava svētība lai plūst pār Tavu tautu!” (Ps. 3:9.) Dāvidam pašam neklājas viegli, tomēr viņš domā par Jehovas tautu un ir pārliecināts, ka Jehova to svētīs. Vai gan arī mums nebūtu jādomā par ticības biedriem? Pieminēsim viņus savās lūgšanās un lūgsim, lai Jehova piešķir viņiem savu svēto garu, tā ka viņi ar drosmi un pārliecību stāstītu citiem labo vēsti. (Efez. 6:17—20.)
12., 13. Kas notika ar Absalomu, un kā uz to reaģēja Dāvids?
12 Absaloma dzīvei pienāk kaunpilns gals. Tas ir brīdinājums visiem, kas ļaunprātīgi vēršas pret citiem, sevišķi pret Dieva svaidītajiem, kāds bija Dāvids. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:31—35.) Absaloma karaspēks tiek sakauts. Absaloms glābjas, jādams uz mūļa, bet tad viņa kuplie mati ieķeras kāda liela koka zemajos zaros. Tur viņš karājas — dzīvs, bet neaizsargāts —, līdz Joābs viņu nogalina, iedurot viņam sirdī trīs šķēpus. (2. Sam. 18:6—17.)
13 Vai Dāvids priecājas, kad viņš uzzina, kas ir noticis ar viņa dēlu? Nē, gluži otrādi. Viņš raud un sauc: ”Mans dēls Absalom! Manu dēliņ! Mans dēls Absalom! Kaut jel kāds būtu man ļāvis mirt tavā vietā! Ak Absalom, manu dēliņ! Mans dēls!” (2. Sam. 18:24—19:1.) Tikai Joāba vārdi palīdz Dāvidam saņemties un nepadoties pārmērīgām sērām. Cik gan traģisks gals ir pienācis Absalomam, kurš savā savtīgumā vērsās pret paša tēvu — Jehovas svaidīto — un dārgi par to samaksāja! (2. Sam. 19:2—9; Sal. Pam. 12:21; 24:21, 22.)
Dāvids vēlreiz apliecina paļāvību uz Dievu
14. Ko var teikt par 4. psalmu?
14 Tāpat kā 3. psalms, arī 4. psalms ir sirsnīga Dāvida lūgšana, kurā izpaužas viņa nesatricināmā paļāvība uz Jehovu. (Ps. 3:5; 4:4.) Iespējams, Dāvids sacerēja šo dziesmu, lai izteiktu atvieglojumu un pateicību Dievam, kad Absaloma apvērsums bija cietis neveiksmi. Vēl viena iespēja ir tāda, ka Dāvids šo psalmu sarakstīja dziedātājiem no Levija cilts. Jebkurā gadījumā pārdomas par to var stiprināt mūsu paļāvību uz Jehovu.
15. Kāpēc mēs droši varam lūgt Jehovu ar viņa Dēla starpniecību?
15 Dāvids vēlreiz apliecina pilnīgu paļāvību uz Dievu un pauž pārliecību par lūgšanas spēku. Viņš dzied: ”Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis, — tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!” (Ps. 4:2.) Arī mums var būt līdzīga pārliecība, ja mēs darām to, kas ir pareizs. Jehova ir taisnīgs Dievs, kas ir labvēlīgs pret saviem uzticīgajiem kalpiem, tāpēc mēs droši varam vērsties pie viņa lūgšanās ar viņa Dēla starpniecību, apliecinot ticību Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 3:16, 36.) Cik gan dziļu mieru tas mums dod!
16. Kāpēc Dāvids varēja zaudēt drosmi?
16 Reizēm mēs varam nonākt kādā grūtā situācijā, kas laupa mums mieru un drošības sajūtu. Iespējams, kaut ko līdzīgu pieredzēja arī Dāvids, jo viņš dziedāja: ”Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?” (Ps. 4:3.) Vārdi ”cilvēku bērni” acīmredzot ir teikti par cilvēkiem nelabvēlīgā gaismā. Dāvida pretinieki ”mīlēja to, kas iznīkst”. Kādā Bībeles izdevumā šī panta beigu daļa skan: ”Cik ilgi jūs mīlēsiet maldus un meklēsiet viltus dievus?” (New International Version.) Pat ja citu rīcības dēļ mums zūd drosme, pastāvīgi lūgsim vienīgo patieso Dievu un pilnībā paļausimies uz viņu.
17. Paskaidrojiet, kā mēs varam rīkoties saskaņā ar Psalmu 4:4!
17 Dāvida paļāvību uz Dievu skaidri atklāj viņa tālākie vārdi: ”Tad nu ziniet, ka tas Kungs mani brīnišķi vadījis [”brīnišķi vadījis to, kas viņu bīstas”, LB-26 *]. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.” (Ps. 4:4.) Lai mēs paliktu uzticīgi Jehovam, mums ir nepieciešama drosme un pilnīga paļāvība uz viņu. Piemēram, šīs īpašības ir vajadzīgas kristiešu ģimenei, kad no draudzes tiek izslēgts kāds viņu radinieks. Dievs svētī tos, kas ir uzticīgi viņam un neatkāpjas no viņa principiem. Savukārt uzticība un paļāvība uz Jehovu viņa kalpos rada prieku. (Ps. 84:12, 13.)
18. Kā mēs varam ņemt vērā ieteikumu no Psalma 4:5, ja esam pieredzējuši nelaipnus vārdus vai izturēšanos?
18 Kā ir, kad kāds pasaka vai izdara kaut ko, kas mūs aizvaino? Mēs varam saglabāt prieku, ja sekojam Dāvida ieteikumam: ”Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļas vietās, un klustiet!” (Ps. 4:5.) Ja mēs pieredzam nelaipnus vārdus vai izturēšanos, negrēkosim, atmaksājot ar to pašu. (Rom. 12:17—19.) Mēs varam runāt ar Jehovu par savām izjūtām personiskā lūgšanā, kad esam ”savā guļas vietā”. Tā rīkodamies, mēs varbūt ieraudzīsim šo jautājumu citā gaismā un jutīsim pamudinājumu mīlestībā piedot pāridarītājam. (1. Pēt. 4:8.) Apustulis Pāvils deva vērtīgu padomu, kas acīmredzot ir balstīts uz 4. psalma 5. pantu: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efez. 4:26, 27.)
19. Kā Psalms 4:6 attiecas uz mūsu garīgajiem upuriem?
19 Uzsverot to, cik svarīgi ir paļauties uz Dievu, Dāvids dzied: ”Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz to Kungu!” (Ps. 4:6.) Upuriem, kurus izraēlieši nesa Jehovam, bija kāda vērtība tikai tad, ja viņi to darīja ar pareiziem motīviem. (Jes. 1:11—17.) Lai mūsu garīgie upuri būtu pieņemami Dievam, arī mums tie jānes ar pareiziem motīviem un pilnībā jāpaļaujas uz viņu. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:5, 6; Ebrejiem 13:15, 16.)
20. Kas ir Jehovas ”vaiga gaišums”?
20 Dāvids turpina: ”Gan daudzi saka: ”Kas dos mums laimi?” — Pacel Tu, Kungs, pār mums sava vaiga gaišumu!” (Ps. 4:7.) Jehovas ”vaiga gaišums” simbolizē viņa labvēlību. (Ps. 89:16.) Tātad ar vārdiem ”pacel Tu, Kungs, pār mums sava vaiga gaišumu” Dāvids lūdza Jehovas labvēlību. Mēs paļaujamies uz Jehovu, tāpēc viņš pret mums ir labvēlīgs, un viņa gribas pildīšana mums sagādā lielu prieku.
21. Par ko mēs varam nešaubīties, ja no visas sirds piedalāmies garīgajā pļaujā?
21 Dāvids zina, ka prieks, kas nāk no Dieva, pārspēj līksmību, kāda valda ražas ievākšanas laikā, tāpēc viņš dzied: ”Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam.” (Ps. 4:8.) Mēs varam nešaubīties, ka, no visas sirds piedaloties garīgajā pļaujā, kas norit mūsdienās, mēs gūsim daudz prieka. (Lūk. 10:2.) Svaidītie kristieši uzņemas vadību šajā darbā, un mēs ļoti priecājamies, redzot, kā aizvien pieaug ”strādnieku” skaits. (Jes. 9:2.) Vai jūs pilnā mērā piedalāties garīgajā pļaujā?
Drosmīgi kalposim Jehovam un paļausimies uz viņu
22. Kā izraēlieši jutās, kad viņi ievēroja Dieva likumus?
22 Dāvids šo psalmu pabeidz ar vārdiem: ”Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” (Ps. 4:9.) Kad izraēlieši ievēroja Jehovas likumus, viņiem bija mierīgas attiecības ar Jehovu un viņi jutās droši. Piemēram, Salamana valdīšanas laikā ”ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši”. (1. Ķēn. 5:5.) Cilvēki, kas paļāvās uz Dievu, dzīvoja mierā, kaut arī apkārtējās tautas bija noskaņotas naidīgi. Tāpat kā Dāvids, arī mēs varam gulēt mierīgi, jo Dievs mums ļauj justies droši.
23. Ko mēs pieredzēsim, ja pilnībā paļausimies uz Dievu?
23 Arī turpmāk drosmīgi kalposim Dievam Jehovam un lūgsim viņu ticībā, jo tā mēs saņemsim ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”. (Filip. 4:6, 7.) Kādu gan prieku tas mums dod! Mums nav jābaidās no nākotnes, ja aizvien pilnībā paļaujamies uz Jehovu.
[Zemsvītras piezīme]
^ 17. rk. Bībeles 1926. gada izdevums.
Kā jūs atbildētu?
• Ar kādām grūtībām Dāvids saskārās Absaloma dēļ?
• Kā 3. psalms vairo mūsu pārliecību par Dieva atbalstu?
• Kā 4. psalms var stiprināt mūsu paļāvību uz Jehovu?
• Ko mēs iegūstam, ja pilnībā paļaujamies uz Dievu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 29. lpp.]
Arī bēgot no Absaloma, Dāvids paļāvās uz Jehovu
[Attēli 32. lpp.]
Vai jūs pilnībā paļaujaties uz Jehovu?
