Laba vēsts, kas vajadzīga visiem

”Labā vēsts.. ir Dieva spēks, kas nes glābšanu.” (Rom. 1:16, NW.)

1., 2. Kāpēc jūs sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, un par ko jūs visbiežāk runājat ar cilvēkiem?

”ES PRIECĀJOS, ka ik dienas varu stāstīt citiem labo vēsti.” Iespējams, arī jūs kādreiz tā esat domājuši vai teikuši. Būdami kristīti Jehovas liecinieki, jūs saprotat, cik svarīgi ir sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. Varbūt jūs pat zināt no galvas Jēzus pravietojumu par to, cik plaši izskanēs šī vēsts. (Mat. 24:14.)

² Sludinot labo vēsti par Valstību, jūs turpināt darbu, ko iesāka Jēzus. (Nolasīt Lūkas 4:43.) Noteikti viens no jautājumiem, par kuru jūs visbiežāk runājat ar cilvēkiem, ir tas, ka Dievs drīz iejauksies cilvēku dzīvē. ”Lielo bēdu” laikā viņš darīs galu viltus reliģijām un attīrīs zemi no ļaunuma. (Mat. 24:21.) Tāpat jūs, visticamāk, pievēršat cilvēku uzmanību tam, ka Dieva Valstība atjaunos uz zemes paradīzi un visā pasaulē valdīs miers un prieks. Labā vēsts par Valstību ir daļa no vēsts, kas bija pasludināta Ābrahāmam, proti: ”Tevī taps svētītas visas tautas.” (Gal. 3:8.)

3. Kāpēc var teikt, ka apustulis Pāvils savā vēstulē romiešiem uzsvēra labo vēsti?

³ Bet vai nevarētu būt, ka mēs mazāk uzmanības pievēršam kādam būtiskam labās vēsts aspektam, kas cilvēkiem ir jāzina? Piemēram, apustuļa Pāvila vēstulē romiešiem vārds ”valstība” ir minēts tikai vienu reizi, bet evaņģēlijs jeb labā vēsts šajā vēstulē oriģinālvalodā ir pieminēts veselas 12 reizes. (Nolasīt Romiešiem 14:17.) Uz kādu labās vēsts aspektu Pāvils tik bieži atsaucās šajā vēstulē? Kāpēc tas ir tik svarīgs? Un kāpēc mums tas būtu jāpatur prātā, kad sludinām ”Dieva labo vēsti” cilvēkiem mūsu apkaimē? (Marka 1:14, NW; Rom. 15:16; 1. Tes. 2:2.)

Kas bija jāsaprot kristiešiem Romā

4. Par ko Pāvils runāja ar cilvēkiem, kad viņš pirmoreiz atradās ieslodzījumā Romā?

⁴ Ir vērts pievērst uzmanību tam, par ko apustulis Pāvils runāja ar cilvēkiem, kad viņš pirmoreiz atradās ieslodzījumā Romā. Bībelē mēs lasām, ka ebrejiem, kas pie viņa bija sanākuši, Pāvils ”apliecināja Dieva valstību un pārliecināja tos par Jēzu”. Kāds bija iznākums? ”Citus gan viņa vārdi pārliecināja, bet  citi neticēja.” Pēc tam Pāvils ”pieņēma visus, kas pie viņa nāca, sludinādams Dieva valstību un.. mācīdams par Kungu Jēzu Kristu”. (Ap. d. 28:17, 23—31.) Ir skaidrs, ka Pāvils daudz runāja par Dieva Valstību. Bet ko vēl viņš uzsvēra? Kaut ko tādu, kas ir cieši saistīts ar Dieva Valstību, — Jēzus nozīmi Dieva nodomos.

5. Kādu vajadzību Pāvils uzsvēra savā vēstulē romiešiem?

⁵ Visiem cilvēkiem būtu jāuzzina par Jēzu un jātic viņam. Pāvils savā vēstulē romiešiem uzsvēra šo vajadzību. Jau vēstules sākumā viņš rakstīja par Dievu, kam viņš ”kalpo ar savu garu, sludinādams labo vēsti par viņa Dēlu”. Vēl viņš sacīja: ”Es nekaunos no labās vēsts — tā ir Dieva spēks, kas nes glābšanu katram, kurš tic.” Tālāk savā vēstulē viņš minēja laiku, ”kad, saskaņā ar labo vēsti, ko [viņš] sludina, Dievs ar Kristus Jēzus starpniecību spriedīs tiesu par visu, ko cilvēki tur slepenībā”. Tāpat viņš teica: ”Es no Jeruzālemes līdz pat Illīrijai esmu rūpīgi sludinājis labo vēsti par Kristu.” * (Rom. 1:9, 16, NW; 2:16, NW; 15:19, NW.) Kāpēc, jūsuprāt, Pāvils savā vēstulē romiešiem tik bieži minēja Jēzu Kristu?

6., 7. Ko var teikt par Romas draudzes pirmsākumiem un tās locekļiem?

⁶ Mēs nezinām, kā izveidojās Romas draudze. Vai starp ebrejiem un prozelītiem, kas 33. gada Vasarsvētkos dzirdēja labo vēsti, bija tādi, kuri kļuva par kristiešiem un atgriezās Romā? (Ap. d. 2:10.) Vai arī patiesību Romā izplatīja kristieši, kas bija tirgoņi un ceļotāji? Lai kā arī būtu, ap mūsu ēras 56. gadu, kad Pāvils rakstīja savu vēstuli, draudze Romā pastāvēja jau ilgu laiku. (Rom. 1:8.) Kādi cilvēki piederēja pie šīs draudzes?

⁷ Daļa no viņiem pēc tautības bija ebreji. Pāvils sūtīja sveicienus Andronikam un Jūnijam, kurus viņš nosauca par saviem ”ciltsbrāļiem”. Arī telšu taisītājs Akvila un viņa sieva Priskilla bija ebreji. (Rom. 4:1; 9:3, 4; 16:3, 7; Ap. d. 18:2.) Bet daudzi brāļi un māsas, kurus Pāvils lika sveicināt, acīmredzot bija cittautieši. Daži, šķiet, piederēja pie ”ķeizara nama”, kas varētu nozīmēt, ka viņi bija imperatora kalpi vai zemāka ranga ierēdņi. (Filip. 4:22; Rom. 1:5, 6; 11:13.)

8. Kādā situācijā atradās kristieši Romā?

⁸ Kristieši Romā atradās neapskaužamā situācijā, kādā atrodas arī ikviens no mums. Pāvils to izteica šādi: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Rom. 3:23.) Ir skaidrs, ka kristiešiem, kuriem Pāvils rakstīja šo vēstuli, bija jāatzīst, ka viņi ir grēcīgi, un jātic tam, ar kura starpniecību Dievs viņiem varēja palīdzēt.

Cilvēkiem jāatzīst savs grēcīgais stāvoklis

9. Ko, saskaņā ar Pāvila vārdiem, cilvēkiem var dot labā vēsts?

⁹ Jau savas vēstules ievadā Pāvils uzsvēra, ko dod labā vēsts, kuru viņš tik bieži pieminēja: ”Es nekaunos no labās vēsts — tā ir Dieva spēks, kas nes glābšanu katram, kurš tic: vispirms jūdam un tad grieķim.” Glābšanu tiešām bija iespējams iegūt. Taču bija vajadzīga ticība, un Pāvils uz to norādīja, citēdams vārdus no Habakuka grāmatas 2. nodaļas 4. panta: ”Taisnais dzīvos ticības dēļ.” (Rom. 1:16, 17, NW; Gal. 3:11; Ebr. 10:38.) Bet kā labā vēsts, kas var dot glābšanu, ir saistīta ar faktu, ka ”visi ir grēkojuši”?

10., 11. Kāpēc doma, kas minēta Romiešiem 3:23, daļai cilvēku varētu būt viegli saprotama, bet citiem ne?

 ¹⁰ Pirms cilvēks var attīstīt ticību, kas var dot glābšanu, viņam ir jāatzīst, ka viņš ir grēcīgs. Šī doma varētu nebūt sveša cilvēkiem, kuros ir ieaudzināta ticība Dievam un kuri kaut kādā mērā pazīst Bībeli. (Nolasīt Salamana Mācītāja 7:20.) Vienalga, vai viņi sevi uzskata par grēcīgiem vai ne, viņiem vismaz ir kāds priekšstats par to, ko Pāvils varēja domāt ar vārdiem: ”Visi ir grēkojuši.” (Rom. 3:23.) Taču sludinot mēs varam satikt arī tādus cilvēkus, kas šos vārdus nesaprot.

¹¹ Dažās zemēs lielākajai daļai cilvēku nav pazīstama doma, ka viņi ir piedzimuši grēcīgi un ir mantojuši grēku. Viņi, visticamāk, atzīst, ka viņi mēdz kļūdīties, ka viņiem ir kādas nevēlamas rakstura iezīmes un ka viņi varbūt kādreiz ir izdarījuši kaut ko sliktu. Tāpat viņi redz, ka līdzīgā situācijā ir arī citi. Tomēr viņi nesaprot, kāpēc viņi un citi cilvēki tādi ir. Interesanti, ka ir pat valodas, kurās nosaukt kādu par grēcinieku būtībā nozīmē nosaukt viņu par noziedznieku vai likumpārkāpēju. Ir skaidrs, ka cilvēkiem, kas ir uzauguši šādā vidē, nav viegli domāt par sevi kā par grēciniekiem tādā nozīmē, kā par to rakstīja Pāvils.

12. Kāpēc daudzi neuzskata, ka visi cilvēki ir grēcīgi?

¹² Pat kristīgās pasaules zemēs daudzi cilvēki neuzskata, ka viņi ir grēcīgi. Kāpēc tā ir? Arī tad, ja viņi palaikam apmeklē baznīcu, Bībeles stāstu par Ādamu un Ievu viņi uztver kā pasaku vai mītu. Citi ir uzauguši sabiedrībā, kurā ir izplatītas ateisma un agnosticisma idejas. Viņi nav pārliecināti, vai Dievs pastāv, un tāpēc nesaprot, ka Dievs ir noteicis cilvēkiem morāles normas, kuru neievērošana ir grēks. Būtībā viņi līdzinās cilvēkiem, par kuriem Pāvils rakstīja, ka viņi ir ”bez cerības un bez Dieva pasaulē”. (Efez. 2:12, JD-07.)

13., 14. a) Kāds ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem, kas neatzīst Dievu un savu grēcīgo stāvokli, ”nav ar ko aizbildināties”? b) Kāds ir iznākums tam, ka daudziem trūkst ticības?

¹³ Pāvils savā vēstulē romiešiem minēja divus iemeslus, kāpēc cilvēka izcelsme nevar būt attaisnojums tam, ka viņš netic Dievam un neuzskata sevi par grēcinieku. Pirmais iemesls ir tāds, ka viss radītais liecina par Radītāja eksistenci. (Nolasīt Romiešiem 1:19, 20.) Tas saskan ar kādu argumentu, kuru Pāvils minēja vēstulē, ko viņš no Romas sūtīja ebreju kristiešiem: ”Katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” (Ebr. 3:4.) Tātad ir loģiski secināt, ka pastāv Radītājs, kas ir ”uzcēlis” jeb izveidojis Visumu.

¹⁴ Tātad Pāvils pamatoti varēja rakstīt Romas kristiešiem, ka nevienam, kas pielūdz nedzīvus elkus, — kā tas bija arī ar senajiem izraēliešiem — ”nav ar ko aizbildināties”. To pašu var teikt par cilvēkiem, kas nododas izvirtīgām seksuālām darbībām, ”apmainījuši dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko”. (Rom. 1:22—27.) Pāvils nešaubīgi norādīja, ka ”tiklab jūdi kā grieķi.. stāv zem grēka”. (Rom. 3:9.)

 Kas vēl liecina par cilvēku grēcīgumu

15. Kas piemīt visiem cilvēkiem, un kā tas izpaužas?

¹⁵ Vēstulē romiešiem ir norādīts uz vēl kādu iemeslu, kāpēc cilvēkiem būtu jāatzīst, ka viņi ir grēcīgi un ka viņiem ir vajadzīga glābšana. Par likumu kodeksu, kuru Dievs bija devis senajiem izraēliešiem, Pāvils rakstīja: ”Kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti.” (Rom. 2:12, LB-65r.) Pēc tam viņš norādīja, ka cilvēki no citām tautām, kuri nepazīst šos likumus, bieži vien, ”sekodami savai dabai, izpilda bauslību” (LB-65r). Kāpēc lielākajā daļā pasaules tautu incests, slepkavība un zagšana tiek uzskatīti par kaut ko nepieņemamu? Pāvils minēja iemeslu — cilvēkiem ir sirdsapziņa. (Nolasīt Romiešiem 2:14, 15.)

16. Kāpēc tas, ka cilvēkam ir sirdsapziņa, nenozīmē, ka viņš negrēko?

¹⁶ Tomēr fakts, ka cilvēkam ir sirdsapziņa, nenozīmē, ka viņš vienmēr seko tās vadībai. To labi ilustrē seno izraēliešu piemērs. Kaut arī izraēliešiem bija gan Dieva dāvātā sirdsapziņa, gan Dieva dotie likumi, kas aizliedza zagšanu un laulības pārkāpšanu, viņi bieži rīkojās kā pret savu sirdsapziņu, tā pret Dieva bauslību. (Rom. 2:21—23.) Viņi bija divkārt vainīgi, un tāpēc viņi nenoliedzami bija grēcinieki, kas neatbilda Dieva normām un gribai. Tas nopietni iedragāja viņu attiecības ar Radītāju. (3. Moz. 19:11; 20:10; Rom. 3:20.)

17. Kāda uzmundrinoša doma ir atrodama Vēstulē romiešiem?

¹⁷ Ņemot vērā, ko mēs esam apskatījuši no Vēstules romiešiem, varētu likties, ka Pāvils cilvēku stāvokli Visvarenā Dieva priekšā ir tēlojis drūmās krāsās. Taču viņš rakstīja vēl kaut ko. Citēdams Dāvida vārdus no 32. psalma 1. un 2. panta, viņš teica: ”Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti, svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.” (Rom. 4:7, 8.) Ir patīkami zināt, ka Dievs ir parūpējies par likumīgu pamatu tam, lai viņš varētu piedot cilvēku grēkus.

Labā vēsts ir cieši saistīta ar Jēzu

18., 19. a) Kādu labās vēsts aspektu Pāvils izcēla savā vēstulē romiešiem? b) Kas mums ir jāatzīst, lai mēs saņemtu svētības, ko nesīs Dieva Valstība?

¹⁸ Kad jūs domājat par to, kādu risinājumu ir sagādājis Jehova, jūs, iespējams, nodomājat: ”Tā tiešām ir laba vēsts!” Tā ir, un šis fakts mums liek atcerēties labās vēsts aspektu, kuru savā vēstulē romiešiem izcēla Pāvils. Kā jau bija minēts, viņš rakstīja: ”Es nekaunos no labās vēsts — tā ir Dieva spēks, kas nes glābšanu.” (Rom. 1:15, 16, NW.)

¹⁹ Labā vēsts ir cieši saistīta ar Jēzus nozīmi Dieva nodoma īstenošanā. Pāvils gaidīja ”dienu, kad, saskaņā ar labo vēsti.., Dievs ar Kristus Jēzus starpniecību spriedīs tiesu par visu, ko cilvēki tur slepenībā”. (Rom. 2:16, NW.) Ar šiem vārdiem Pāvils nekādi nemazināja nozīmi, kāda ir ”Kristus un Dieva valstībai” un tam, ko Dievs paveiks ar šīs Valstības starpniecību. (Efez. 5:5.) Tomēr, kā viņš norādīja, lai mēs dzīvotu un saņemtu svētības, ko nesīs Dieva Valstība, mums ir jāatzīst, pirmkārt, savs grēcīgais stāvoklis Dieva priekšā un, otrkārt, fakts, ka mēs varam saņemt grēku piedošanu tikai tad, ja ticam Jēzum Kristum. Kad cilvēks to saprot un pieņem un redz, kādu cerību nākotnei tas viņam dod, viņš var pamatoti teikt: ”Tā ir laba vēsts.”

20., 21. Kāpēc mums sludināšanā jāpatur prātā labās vēsts aspekts, kas ir uzsvērts Vēstulē romiešiem, un ko mēs varam pieredzēt?

 ²⁰ Mums jāpatur prātā šis labās vēsts aspekts, kad veicam savu kristīgo kalpošanu. Pāvils uz Jēzu attiecināja Jesajas pravietiskos vārdus: ”Neviens, kas uz viņu paļaujas, nepaliks kaunā.” (Rom. 10:11; Jes. 28:16.) Doma, ka ir vajadzīga ticība Jēzum, varētu nebūt sveša cilvēkiem, kuriem ir kāds priekšstats par to, kas Bībelē teikts par grēku. Savukārt citiem šī vēsts varētu būt kaut kas jauns — kaut kas tāds, ko viņi nav zinājuši un kas nav pieņemts viņu kultūrā. Kad šie cilvēki attīsta ticību Dievam un sāk paļauties uz viņa Rakstiem, mums viņiem jāpaskaidro arī Jēzus būtiskā nozīme Dieva nodomā. Nākamajā rakstā būs aplūkots, kā Vēstulē romiešiem, 5. nodaļā, ir attīstīta doma par šo labās vēsts aspektu. Iespējams, tajā minētās domas jums noderēs sludināšanā.

²¹ Ir ļoti patīkami palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem iegūt sapratni par labo vēsti, kas tik bieži ir minēta Vēstulē romiešiem, — ”tā ir Dieva spēks, kas nes glābšanu katram, kurš tic”. (Rom. 1:16, NW.) Turklāt mēs redzam, kā citi cilvēki piekrīt vārdiem, kurus Pāvils citēja savā vēstulē romiešiem, 10. nodaļas 15. pantā: ”Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!” (Jes. 52:7.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kāds labās vēsts aspekts ir izcelts Vēstulē romiešiem?

• Kādu faktu mums jāpalīdz cilvēkiem saprast?

• Kā ”labā vēsts par Kristu” var atnest svētības mums un citiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Labā vēsts, kas ir izcelta Vēstulē romiešiem, ir cieši saistīta ar Jēzus nozīmi Dieva nodomos

[Attēls 9. lpp.]

Mēs visi esam piedzimuši ar nāvējošu kaiti — grēku