”Paņem līdzi.. rakstu ruļļus, sevišķi pergamentus”

AR ŠIEM vārdiem apustulis Pāvils vērsās pie Timoteja, sava biedra sludināšanā. Par kādiem rakstu ruļļiem un pergamentiem Pāvils runāja? Kāpēc viņš izteica šādu lūgumu? Un ko mēs no tā varam mācīties?

Pāvils šos vārdus rakstīja aptuveni mūsu ēras pirmā gadsimta vidū, kad 39 Ebreju rakstu grāmatas bija apkopotas vai nu 22, vai 24 grāmatās, no kurām lielākā daļa, visticamāk, bija katra savā rakstu rullī. Profesors Alens Milards atzīmēja, ka šādi rakstu ruļļi bija dārgi, tomēr ”nebija.. nepieejami samērā turīgiem cilvēkiem”. Daži varēja atļauties vismaz vienu rakstu rulli. Piemēram, etiopiešu galminiekam ratos bija kāds rakstu rullis, jo viņš ”lasīja pravieti Jesaju”. Viņš bija Etiopijas ”ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas”. Acīmredzot viņš bija pietiekami bagāts, lai varētu iegādāties Svēto Rakstu daļas. (Ap. d. 8:27, 28.)

Pāvils lūdza Timoteju: ”Kad tu nāc, paņem līdzi apmetni, ko es atstāju Troādā pie Karpa, arī rakstu ruļļus, sevišķi pergamentus.” (2. Tim. 4:13, JD-07.) No šiem vārdiem var secināt, ka Pāvilam piederēja daudz grāmatu, no kurām viņš noteikti visaugstāk vērtēja Dieva vārdus. Par šajā pantā lietoto vārdu ”pergamenti” Bībeles pētnieks Ārčibolds Robertsons rakstīja: ”Šie raksti, jādomā, bija Vecās Derības grāmatu kopijas, jo pergaments bija dārgāks [un izturīgāks] par papirusu.” Tā kā Pāvils jau no jaunības dienām bija ”izglītojies pie Gamaliēla kājām”, kurš bija visā tautā cienīts Mozus bauslības skolotājs, ir loģiski secināt, ka viņš bija iegādājies kādus Dieva Rakstu tīstokļus. (Ap. d. 5:34; 22:3.)

Kā kristieši izmantoja rakstu ruļļus

Ne visiem tajā laikā bija kāds Svēto Rakstu tīstoklis. Kā lielākā daļa kristiešu varēja iedziļināties Dieva vārdos? Atbildi var redzēt Pāvila pirmajā vēstulē Timotejam. Tajā viņš rakstīja: ”Kamēr es neesmu atnācis, nododies lasīšanai citu priekšā.” (1. Tim. 4:13, NW.) Lasīšana auditorijas priekšā bija daļa no programmas kristiešu draudzes sapulcēs, kā tas bija ierasts Dieva kalpu vidū jau kopš Mozus laikiem. (Ap. d. 13:15; 15:21; 2. Kor. 3:15.)

Timotejam, kas bija draudzes vecākais, bija ”jānododas lasīšanai citu priekšā”, lai palīdzētu tiem, kuriem nebija pašiem savu Svēto Rakstu eksemplāru. Neapšaubāmi, kad tika lasīti priekšā Dieva Raksti, visi  klātesošie uzmanīgi klausījās, lai nepalaistu garām ne vārda, un, aizgājuši mājās, vecāki noteikti pārrunāja ar bērniem sapulcē dzirdēto lasījumu.

Rakstu rullis bija diezgan smags. Piemēram, labi zināmais Jesajas grāmatas rokraksts, kas ir viens no Nāves jūras tīstokļiem, ir vairāk nekā 7 metrus garš. Rakstu rullim katrā galā bija piestiprināts rokturis, un rullis bieži bija ietīts audumā vai ielikts māla traukā. Droši vien lielākā daļa kristiešu nevarēja paņemt līdzi daudz šādu ruļļu, kad devās sludināt. Pat ja Pāvilam piederēja vairāki Svēto Rakstu ruļļi, viņš, visticamāk, tos visus nevarēja paņemt līdzi savos ceļojumos. Acīmredzot dažus no tiem viņš bija atstājis Troadā pie sava drauga Karpa.

Ko mēs varam mācīties no Pāvila piemēra?

Tieši pirms iepriekšminētā lūguma Pāvils, kas jau otro reizi atradās ieslodzījumā Romā, rakstīja: ”Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis.. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu.” (2. Tim. 4:7, 8.) Iespējams, šos vārdus viņš rakstīja ap 65. gadu, kad bija sākušās Nerona izraisītās vajāšanas. Šoreiz ieslodzījums bija daudz bargāks. Šķiet, Pāvils juta, ka viņam nenovēršami tiks izpildīts nāvessods. (2. Tim. 1:16; 4:6.) Ir saprotams, kāpēc viņš izteica vēlēšanos, lai viņam būtu pieejami viņa rakstu ruļļi. Kaut arī Pāvils bija pārliecināts, ka ir izcīnījis labo cīņu, viņš joprojām vēlējās smelties spēku no Dieva vārdiem.

Kad Timotejs saņēma Pāvila lūgumu, viņš, jādomā, joprojām atradās Efesā. (1. Tim. 1:3.) Dodoties caur Troadu, no Efesas līdz Romai bija aptuveni 1600 kilometru. Tajā pašā vēstulē Pāvils mudināja Timoteju: ”Steidzies atnākt pirms ziemas.” (2. Tim. 4:21.) Bībelē nav atklāts, vai Timotejs atrada kuģi, ar kuru viņš būtu paspējis ierasties Romā līdz Pāvila norādītajam laikam.

Ko mēs mācāmies no Pāvila lūguma atnest ”rakstu ruļļus, sevišķi pergamentus”? Arī pašos grūtākajos savas dzīves brīžos viņš vēlējās iedziļināties Dieva vārdos. Vai gan tieši tas nebija iemesls, kāpēc viņš vienmēr bija garīgi aktīvs un spēja daudzus uzmundrināt?

Cik gan priecīgi mēs varam būt, ja mums ir pašiem savs Bībeles eksemplārs! Kādam varbūt pat pieder vairākas Bībeles un dažādi Bībeles izdevumi. Sekojot Pāvila paraugam, mums būtu jāattīsta vēlēšanās dziļāk saprast Dieva Rakstus. Otrā vēstule Timotejam bija pēdējā no 14 Dieva iedvesmotajām vēstulēm, kuras ir uzrakstījis Pāvils. Lūgumu, ko viņš izteica Timotejam, viņš ir minējis vēstules beigu daļā. Tātad Pāvila aicinājums, lai Timotejs ”paņem līdzi.. rakstu ruļļus, sevišķi pergamentus”, ir pēdējā mums zināmā viņa vēlēšanās.

Vai jūs esat apņēmušies līdz galam izcīnīt labo ticības cīņu, kā to izdarīja Pāvils? Vai jūs gribat palikt garīgi aktīvi un piedalīties labās vēsts sludināšanā, cik vien ilgi Kungs vēlēsies, lai šis darbs tiktu turpināts? Tad sekojiet Pāvila padomam, ko viņš deva kristiešiem. Esiet ”nomodā par sevi pašu un par mācību”, cītīgi pētīdami Bībeli, kas tagad ir tik plaši pieejama kā nekad agrāk un ir izdota daudz ērtākā formā nekā rakstu ruļļi. (1. Tim. 4:16.)

[Karte/Attēli 18., 19. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Efesa

Troada

Roma