Kas ir Dieva atdusa?
Kas ir Dieva atdusa?
”Vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.” (Ebr. 4:9.)
1., 2. Ko no 1. Mozus 2:3 var secināt par septīto dienu, un kādi jautājumi rodas?
NO 1. MOZUS grāmatas 1. nodaļas mēs uzzinām, ka Dievs sešās simboliskās dienās sagatavoja zemi, lai uz tās varētu dzīvot cilvēki. Stāstījums par katru no šiem laika posmiem beidzas ar vārdiem: ”Tapa vakars un rīts.” (1. Moz. 1:5, 8, 13, 19, 23, 31.) Savukārt par septīto dienu Bībelē ir teikts: ”Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to par svētu dienu, jo Viņš tanī atdusējās no visa sava darba, ko radīdams bija darījis.” (1. Moz. 2:3.)
2 Ievērosim, ka, runājot par septīto dienu, nav lietoti vārdi: ”Tapa vakars un rīts.” Tas liecina, ka 1513. gadā pirms mūsu ēras, kad tika rakstīta 1. Mozus grāmata, septītā diena vēl nebija beigusies. Vai Dieva atdusas diena joprojām turpinās? Vai mēs varam ieiet Dieva atdusā? Mums ir svarīgi uzzināt atbildes uz šiem jautājumiem.
Vai Jehovas atdusa joprojām turpinās?
3. Kā no Jāņa 5:16, 17 izriet, ka pirmajā gadsimtā septītā diena vēl arvien turpinājās?
3 Divi fakti ļauj secināt, ka mūsu ēras pirmajā gadsimtā septītā diena vēl nebija beigusies. Vispirms pievērsīsim uzmanību, ko Jēzus teica saviem pretiniekiem, kas viņam pārmeta dziedināšanu sabatā. Pretinieki uzskatīja, ka dziedināšana ir darbs, bet Jēzus tiem atbildēja: ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī es darbojos.” (Jāņa 5:16, 17.) Jēzu vainoja sabata neievērošanā, jo sabatā nedrīkstēja strādāt. Viņa vārdi ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas” bija atbilde uz šo pārmetumu. Būtībā Jēzus saviem pretiniekiem teica: ”Mans Tēvs un es veicam vienu un to pašu darbu. Tā kā mans Tēvs darbojas savā sabatā, kas ilgst tūkstošiem gadu, arī es varu veikt darbu sabatā.” Jēzus vārdi liecināja, ka septītā diena, kad Dievs ”atdusas” pēc radīšanas darbiem uz zemes, tajā laikā vēl nebija beigusies. *
4. Kā no Pāvila vārdiem izriet, ka pirmajā gadsimtā septītā diena vēl nebija beigusies?
4 Otru faktu minēja apustulis Pāvils. Citēdams vārdus par Dieva atdusu, kuri lasāmi 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 2. pantā, Pāvils rakstīja: ”Mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā.” (Ebr. 4:3, 4, 6, 9.) Tātad tajā laikā septītā diena turpinājās. Cik garu laika posmu tai vēl bija jāilgst?
5. Kam bija paredzēta septītā diena, un kad Dieva nodoms būs pilnībā īstenojies?
5 Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāpatur prātā, kam bija paredzēta septītā diena. 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 3. pantā teikts: ”Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to par svētu dienu.” Jehova šo dienu padarīja svētu jeb nošķīra īpašam nolūkam, proti, lai īstenotu līdz galam savu nodomu. Viņš vēlējās, lai zemi apdzīvotu viņam paklausīgi cilvēki, kas rūpētos par zemi un visu dzīvo radību uz tās. (1. Moz. 1:28.) Tieši tāpēc Dievs Jehova un Jēzus Kristus, ”kungs.. pār sabatu”, ”aizvien vēl darbojas”. (Mat. 12:8.) Tātad Dieva atdusas diena ilgs tikmēr, kamēr būs īstenots viss, kam šī diena ir paredzēta, un tas notiks, kad beigsies Kristus tūkstoš gadu valdīšana.
Nekritīsim ”nepaklausībā pēc tā paša parauga”
6. Kādi notikumi ir brīdinājums mums, un kas mums no tiem būtu jāmācās?
6 Dievs Ādamam un Ievai bija skaidri pavēstījis savu nodomu, bet viņi rīkojās pretēji tam. Pēc Ādama un Ievas vēl miljoniem citu cilvēku ir bijuši nepaklausīgi Dievam. Pat izraēlieši, Dieva izredzētā tauta, sāka viņam nepaklausīt. Pāvils pirmā gadsimta kristiešus brīdināja, ka daži no viņu vidus var kļūt tikpat nepaklausīgi kā senie izraēlieši. Viņš rakstīja: ”Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.” (Ebr. 4:11.) Pāvils nepaklausību saistīja ar neieiešanu Dieva atdusā. Vai tas nozīmē, ka arī mēs neieietu Dieva atdusā, ja kaut kādā ziņā rīkotos pretēji Dieva nodomam? Šim būtiskajam jautājumam ir pievērsta uzmanība tālāk rakstā, bet vispirms apskatīsim, kā izraēlieši zaudēja iespēju ieiet Dieva atdusā.
”Tiem nebūs ieiet manā atdusā”
7. Kādēļ Jehova atbrīvoja izraēliešus no verdzības, un ko viņš no tiem gaidīja?
7 1513. gadā pirms mūsu ēras Jehova savam kalpam Mozum darīja zināmu, kādu iespēju viņš bija paredzējis dāvāt izraēliešiem. Viņš teica: ”Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.” (2. Moz. 3:8.) Kā jau Jehova bija apsolījis izraēliešu priekštecim Ābrahāmam, viņš atbrīvoja izraēliešus ”no ēģiptiešu rokām” tādēļ, lai tie kļūtu par viņa tautu. (1. Moz. 22:17.) Dievs izraēliešiem deva likumus, kuru ievērošana tiem palīdzētu izveidot un saglabāt labas attiecības ar viņu. (Jes. 48:17, 18.) Viņš tiem teica: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.” (2. Moz. 19:5, 6.) Tātad izraēlieši varēja būt Dieva tauta tikai tad, ja viņi klausīja Dievam.
8. Kā izraēlieši būtu dzīvojuši, ja viņi būtu klausījuši Dievam?
8 Mēs varam vienīgi iztēloties, kā izraēlieši būtu dzīvojuši, ja viņi būtu klausījuši Dievam. Jehova būtu svētījis viņu tīrumus, vīna dārzus un viņu ganāmpulkus. Ienaidniekiem nebūtu izdevies viņus pakļaut sev. (Nolasīt 1. Ķēniņu 10:23—27.) Kad parādītos Mesija, izraēliešiem, visticamāk, būtu sava, neatkarīga un plaukstoša valsts, un viņiem nebūtu jāliec mugura romiešu jūgā. Viņi būtu paraugs citām tautām. Jehova vēlējās, lai ikviens skaidri redzētu, ka paklausība viņam, patiesajam Dievam, sagādā gan garīgas, gan fiziskas svētības.
9., 10. a) Kāpēc nebija pareizi, ka izraēlieši vēlējās atgriezties Ēģiptē? b) Kā atgriešanās Ēģiptē būtu iespaidojusi izraēliešu kalpošanu Jehovam?
9 Izraēliešiem patiesi bija brīnišķīga iespēja — līdzdarboties Jehovas nodoma īstenošanā, kas ļautu iegūt svētības ne tikai viņiem pašiem, bet ar laiku arī visām citām tautām uz zemes. (1. Moz. 22:18.) Diemžēl toreizējā izraēliešu dumpīgā paaudze ne sevišķi alka būt Dieva tauta un paraugs citām tautām. Šie ļaudis pat vēlējās doties atpakaļ uz Ēģipti! (Nolasīt 4. Mozus 14:2—4.) Bet vai pēc viņu atgriešanās Ēģiptē varētu īstenoties Dieva nodoms, lai viņi būtu paraugs citām tautām? Tas nebūtu iespējams. Ja viņi atgrieztos pie saviem bijušajiem kaklakungiem un atkal kļūtu par pagānu vergiem, viņi nevarētu pildīt Mozus bauslību un tāpat nevarētu pastāvēt Jehovas noteiktā kārtība, kas viņiem ļautu saņemt grēku piedošanu. Izraēlieši sprieda miesīgi un neņēma vērā ne Jehovu, ne viņa nodomu. Tāpēc Jehova par šiem dumpiniekiem sacīja: ”Es sašutu par šo paaudzi un teicu: Vienmēr viņi maldās savās sirdīs, bet manus ceļus viņi nav atzinuši, tāpēc es esmu zvērējis savās dusmās: tiem nebūs ieiet manā atdusā.” (Ebr. 3:10, 11; Ps. 95:10, 11.)
10 Gribēdami atgriezties Ēģiptē, nepaklausīgie izraēlieši parādīja, cik zemu vērtē Jehovas svētības. Viņiem svarīgāki bija loki, sīpoli un ķiploki, ko viņi bija ēduši Ēģiptē! (4. Moz. 11:5.) Tāpat kā nepateicīgais Ēzavs, arī šie dumpinieki bija ar mieru atteikties no vērtīga garīga mantojuma apmaiņā pret garšīgu maltīti. (1. Moz. 25:30—32; Ebr. 12:16.)
11. Ko darīja Jehova, redzēdams, ka izraēliešiem, kas bija atstājuši Ēģipti, pietrūka ticības?
11 Lai gan izraēliešu paaudzei, kas atstāja Ēģipti, pietrūka ticības, Jehova pacietīgi darbojās, lai īstenotu savu nodomu, un tāpēc pievērsās nākamajai paaudzei. Šī paaudze bija paklausīgāka Jehovam nekā tās tēvi — tā pakļāvās Jehovas pavēlei, iegāja Apsolītajā zemē un sāka to iekarot. Jozuas grāmatas 24. nodaļas 31. pantā teikts: ”Israēls kalpoja tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis.”
12. Kā mēs zinām, ka arī tagad ir iespējams ieiet Dieva atdusā?
12 Taču šo paaudzi pakāpeniski nomainīja cita, kas ”nepazina to Kungu nedz arī Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam”. Tāpēc izraēlieši sāka ”darīt to, kas nepatika tam Kungam, jo viņi kalpoja baāliem”. (Soģu 2:10, 11.) Apsolītā zeme viņiem nekļuva par patiesas ”atdusas” jeb atpūtas vietu, un savas nepaklausības dēļ viņiem neizdevās saglabāt labas attiecības ar Dievu. Pāvils par šiem izraēliešiem rakstīja: ”Ja Jozua viņiem būtu sagādājis atdusu, tad viņš [Dievs] nebūtu pēc tam runājis par citu dienu. Tā tad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.” (Ebr. 4:8, 9.) Par ”Dieva tautu” Pāvils sauca kristiešus. Vai tas nozīmē, ka kristieši varēja ieiet Dieva atdusā? Jā, varēja, un šāda iespēja bija gan ebreju, gan neebreju izcelsmes kristiešiem.
Daži neiegāja Dieva atdusā
13., 14. a) Kas bija jādara senajiem izraēliešiem, lai ieietu Dieva atdusā? b) Kā pirmajā gadsimtā varēja ieiet Dieva atdusā?
13 Kad Pāvils rakstīja ebreju kristiešiem, viņu uztrauca, ka daži no tiem rīkojās pretēji Dieva nodomam. (Nolasīt Ebrejiem 4:1.) Šie kristieši joprojām daļēji turējās pie Mozus bauslības. Apmēram tūkstoš piecsimt gadu izraēliešiem bija jāpilda Mozus bauslība, lai dzīvotu saskaņā ar Dieva nodomu. Bet līdz ar Jēzus nāvi Mozus bauslība bija zaudējusi savu spēku. Daļa kristiešu to neizprata un uzskatīja, ka noteiktas bauslības prasības tomēr ir jāpilda. *
14 Tiem kristiešiem, kas gribēja ievērot bauslību, Pāvils paskaidroja, ka Jēzus ir daudz labāks augstais priesteris nekā jebkurš nepilnīgs cilvēks augstā priestera amatā, ka jaunā derība ir labāka nekā derība ar izraēliešiem un ka garīgais templis ir pārāks par ”rokām taisīto” templi. (Ebr. 7:26—28; 8:7—10; 9:11, 12.) Pāvils atsaucās uz bauslībā noteikto iknedēļas sabatu, lai palīdzētu kristiešiem saprast, kā viņi var ieiet Jehovas atdusā: ”Tā tad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai. Jo, kas iegājis viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem, kā Dievs no saviem.” (Ebr. 4:8—10.) Šiem ebreju kristiešiem bija jāatmet uzskats, ka Jehovas labvēlību var iegūt ar darbiem, ko pieprasa Mozus bauslība. Kopš 33. gada Vasarsvētkiem Dievs savu labvēlību dāsni dāvā tiem, kas tic Jēzum Kristum.
15. Kādi piemēri liecina, ka ir vajadzīga paklausība Dievam, lai ieietu viņa atdusā?
15 Kāpēc Mozus dzīves laikā izraēlieši neiegāja Apsolītajā zemē? Savas nepaklausības dēļ. Kāpēc Pāvila laikā daži kristieši neiegāja Dieva atdusā? Arī nepaklausības dēļ. Viņi neatzina, ka bauslība vairs nebija vajadzīga un ka Jehova vēlējās, lai viņu pielūgtu saskaņā ar citu kārtību.
Kā mēs varam ieiet Dieva atdusā
16., 17. a) Kā mēs varam ieiet Dieva atdusā? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?
16 Tagad vairs neviens kristietis neapgalvotu, ka ir jāpilda Mozus bauslība, lai iegūtu glābšanu. Dieva iedvesmotie vārdi, ko Pāvils rakstīja efesiešiem, ir pilnīgi skaidri: ”No žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.” (Efez. 2:8, 9.) Kas tad kristiešiem ir jādara, lai ieietu Dieva atdusā? Septīto dienu, kas ir viņa atdusas diena, Jehova ir paredzējis tam, lai līdz galam īstenotu savu nodomu saistībā ar zemi. Mēs varam ieiet Jehovas atdusā, tas ir, pievienoties Jehovam viņa atdusā jeb atpūtā, ja paklausīgi rīkojamies saskaņā ar viņa nodomu, ko viņš mums dara zināmu ar savas organizācijas starpniecību.
17 Bet, ja mēs neņemtu vērā uz Bībeli balstītos padomus, ko mums sniedz uzticīgais un gudrais kalps, un darītu visu tā, kā pašiem ienāk prātā, mēs rīkotos pretēji Dieva nodomam. Tādā gadījumā mums neizdotos saglabāt labas attiecības ar viņu. Nākamajā rakstā ir runa par dažām situācijām, kurās mēs varam apliecināt savu paklausību Dievam un ar saviem lēmumiem parādīt, ka patiešām esam iegājuši Dieva atdusā.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 3. rk. Priesteri un levīti sabatā templī veica noteiktus darbus, tomēr viņus neuzskatīja par vainīgiem bauslības pārkāpšanā. Dievs bija izraudzījies Jēzu par augsto priesteri savā izcilajā garīgajā templī, tāpēc Jēzus drīkstēja veikt savus garīgos pienākumus arī sabatā. (Mat. 12:5, 6.)
^ 13. rk. Nav zināms, vai kādi ebreju kristieši pēc 33. gada Vasarsvētkiem joprojām piedalījās Salīdzināšanas dienas norisēs. Šāda rīcība būtu liecinājusi par necieņu pret Jēzus upuri. Taču, kā redzams Bībelē, daļa no viņiem turējās pie citām bauslībā sakņotām tradīcijām. (Gal. 4:9—11.)
Jautājumi pārdomām
• Kam bija paredzēta septītā diena, kas ir Dieva atdusas diena?
• No kā izriet, ka septītā diena joprojām turpinās?
• Kāpēc izraēlieši Mozus laikā un daži kristieši pirmajā gadsimtā neiegāja Dieva atdusā?
• Kā mēs varam ieiet Dieva atdusā?
[Jautājumi studēšanai]
[Izceltais teksts 27. lpp.]
Mēs varam ieiet Jehovas atdusā, ja paklausīgi rīkojamies saskaņā ar viņa nodomu, ko viņš mums dara zināmu ar savas organizācijas starpniecību
[Attēli 26., 27. lpp.]
Kas tiek prasīts no Dieva kalpiem, lai viņi varētu ieiet Dieva atdusā?
