Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jehova — ”miera Dievs”

Jehova — ”miera Dievs”

Jehova — ”miera Dievs”

”Miera Dievs lai ir ar jums visiem.” (Rom. 15:33.)

1., 2. Kāda situācija ir aprakstīta 1. Mozus grāmatas 32. un 33. nodaļā, un kā tā atrisinājās?

PIE Penuēlas, kas atradās Jordānas austrumu krastā netālu no Jabokas upes ielejas, bija jāsatiekas diviem brāļiem — Ēzavam un Jēkabam. Viņi ilgu laiku nebija redzējuši viens otru. Divdesmit gadu iepriekš Ēzavs Jēkabam bija pārdevis savas pirmdzimtības tiesības. Kad Ēzavs uzzināja, ka viņa dvīņubrālis Jēkabs atgriežas mājās, viņš četrsimt vīru pavadībā devās brālim pretī. To izdzirdējis, Jēkabs izbijās. Viņš raizējās, ka brālis joprojām tur uz viņu ļaunu prātu un grib viņu nogalināt. Tāpēc Jēkabs sev pa priekšu sūtīja Ēzavam dāsnu dāvanu — vairāk nekā piecsimt piecdesmit lopu, kas bija sadalīti vairākos pulkos. Katru pulku pavadīja kalpi, kam bija uzdots Ēzavam pateikt, ka lopi ir dāvana no viņa brāļa.

2 Tikšanās brīdis beidzot bija klāt. Drosmīgi dodamies brālim pretī, Jēkabs klanījās, turklāt nevis vienu, bet veselas septiņas reizes. Bet jau pirms tam Jēkabs bija darījis to, kas bija pats svarīgākais, lai mīkstinātu brāļa sirdi, — viņš bija lūdzis, lai Jehova viņu izglābj no Ēzava rokas, un Jehova atbildēja uz viņa lūgšanu. Bībelē teikts: ”Ēzavs steidzās tam pretim un to apkampa, krita tam ap kaklu un to skūpstīja.” (1. Moz. 32:12—21; 33:1—4.)

3. Ko mēs mācāmies no gadījuma ar Jēkabu un Ēzavu?

3 No gadījuma ar Jēkabu un Ēzavu mēs varam mācīties, ka tad, ja rodas problēmas, kas apdraud kristiešu draudzes mieru, mums ir jādara viss iespējamais, lai tās risinātu. Jēkabs centās atjaunot labas attiecības ar Ēzavu — bet ne jau tāpēc, ka viņš būtu vainīgs brāļa priekšā un būtu spiests tam atvainoties. Gluži pretēji, Ēzavs bija tas, kas savas pirmdzimtības tiesības nebija uzskatījis par pietiekami vērtīgām un bija tās pārdevis Jēkabam par bļodu viruma. (1. Moz. 25:31—34; Ebr. 12:16.) Šis gadījums spilgti ilustrē, cik daudz mums ir jābūt gataviem darīt, lai saglabātu labas attiecības ar saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Mēs arī redzam, ka tad, ja lūdzam, lai Jehova mums palīdzētu uzturēt mieru, viņš atbild uz šādām lūgšanām. Bībelē ir minēti vēl daudzi citi piemēri, kas mūs mudina tiekties pēc miera.

Pats izcilākais piemērs, kam sekot

4. Ko Dievs ir darījis, lai glābtu cilvēkus no grēka un nāves?

4 Visizcilāko priekšzīmi ir rādījis Jehova — ”miera Dievs”. (Rom. 15:33.) Ir vērts domāt par to, cik daudz viņš ir darījis, lai mums varētu būt labas attiecības ar viņu. Būdami grēcīgi Ādama un Ievas pēcnācēji, mēs esam pelnījuši ”grēka algu”. (Rom. 6:23.) Mīlestības mudināts, Jehova parūpējās par mūsu glābšanu, sūtīdams no debesīm savu mīļoto Dēlu, lai tas atdotu par mums dzīvību. Un Dēls labprāt piekrita. Viņš piedzima par pilnīgu cilvēku uz zemes un vēlāk ļāva, lai Dieva ienaidnieki viņu nogalina. (Jāņa 10:17, 18.) Jehova piecēla no nāves savu mīļoto Dēlu, kas pēc tam debesīs nodeva Tēvam savu izlieto asiņu vērtību. Tā tika sagādāts izpirkums, kas glābj no mūžīgas nāves visus, kuri nožēlo savus grēkus. (Nolasīt Ebrejiem 9:14, 24.)

5., 6. Kā Jēzus izlietās asinis ietekmē iedragātās attiecības starp Dievu un grēcīgo cilvēci?

5 Kā Dieva Dēla nestais izpirkuma upuris ietekmē iedragātās attiecības starp Dievu un grēcīgo cilvēci? Jesajas grāmatas 53. nodaļas 5. pantā var lasīt: ”Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” Cilvēkus, kas ir Dievam paklausīgi, viņš neuzlūko par saviem ienaidniekiem, bet ļauj tiem iegūt mierīgas attiecības ar viņu. ”Viņā [Jēzū] mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana.” (Efez. 1:7.)

6 Bībelē ir rakstīts: ”Visai Dieva pilnībai labpatika iemājot viņā [Kristū].” Tieši Kristum ir galvenā nozīme Dieva nodomu īstenošanā. Jehova vēlas ”salīdzināt visu, nodibinot ar viņa [Jēzus Kristus].. asinīm visu starpā mieru”. Dievs ļauj izveidot ar viņu labas attiecības ”visiem”: gan tiem, kas ir ”debesīs”, gan tiem, kas ir ”virs zemes”. Uz ko šie vārdi attiecas? (Nolasīt Kolosiešiem 1:19, 20.)

7. Kas ir domāts ar tiem, kas ir ”debesīs”, un tiem, kas ir ”virs zemes”?

7 Svaidītajiem kristiešiem, kas ir atzīti par taisniem un pieņemti par Dieva dēliem, izpirkuma upuris dod iespēju saglabāt mieru ar Dievu. (Nolasīt Romiešiem 5:1.) Viņi ir saukti par tiem, kas ir ”debesīs”, jo viņiem ir cerība dzīvot debesīs, ”valdīt pār visu zemi” un būt priesteriem. (Atkl. 5:10.) Savukārt ar tiem, kas ir ”virs zemes”, ir domāti cilvēki, kas nožēlo savus grēkus un iemantos mūžīgu dzīvi uz zemes. (Ps. 37:29.)

8. Uz ko mūs mudina pārdomas par to, cik daudz Jehova ir darījis, lai cilvēkiem varētu būt labas attiecības ar viņu?

8 Pauzdams sirsnīgu pateicību par Jehovas sagādāto izpirkuma upuri, Pāvils svaidītajiem kristiešiem Efesā rakstīja: ”Dievs, bagāts būdams žēlastībā, ..mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti!” (Efez. 2:4, 5.) Neatkarīgi no tā, vai mums ir cerība dzīvot debesīs vai uz zemes, mēs visi esam no sirds pateicīgi Dievam par viņa žēlastību un labestību. Mūs dziļi aizkustina tas, cik daudz Jehova ir darījis, lai cilvēkiem varētu būt labas attiecības ar viņu. Situācijās, kad tiek apdraudēts draudzes miers un vienotība, pārdomas par Dieva piemēru mūs mudina tiekties pēc miera.

Mācīsimies no Ābrahāma un Īzāka

9., 10. Kā Ābrahāms pierādīja, ka vēlas saglabāt labas attiecības ar citiem?

9 Par patriarhu Ābrahāmu Bībelē ir teikts: ””Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību,” un viņš tika nosaukts Dieva draugs.” (Jēk. 2:23.) Ābrahāma ticība skaidri izpaudās viņa attieksmē pret citiem. Piemēram, augot Ābrahāma ganāmpulkiem, radās saspīlējums starp viņa un viņa brāļadēla Lata ganiem. (1. Moz. 12:5; 13:7.) Bija acīmredzams, ka Ābrahāmam un Latam jādodas katram uz savu pusi. Kā Ābrahāms šajā sarežģītajā situācijā rīkojās? Viņš neuzskatīja, ka viņa vecums un īpašās attiecības ar Dievu dotu viņam tiesības uz galavārdu. Ābrahāma rīcība liecināja, cik svarīgi viņam ir palikt labās attiecībās ar savu radinieku.

10 ”Lai nebūtu strīdus mūsu starpā un manu un tavu ganu starpā, jo mēs esam rada,” Ābrāms teica savam brāļadēlam. ”Vai nav visa zeme tavā priekšā? Labāk šķiries no manis; ja tu gribi iet pa kreisi, es iešu pa labi; bet ja tu gribi iet pa labi, es iešu pa kreisi.” Lai gan Lats izvēlējās pašu auglīgāko apvidu, Ābrahāms neturēja uz viņu ļaunu prātu. (1. Moz. 13:8—11.) Vēlāk, kad Lats bija nokļuvis ienaidnieku gūstā, Ābrahāms uz karstām pēdām devās viņu glābt. (1. Moz. 14:14—16.)

11. Kā Ābrahāms saglabāja mieru ar filistiešiem, kuru starpā viņš dzīvoja?

11 Dzīvodams Kanaānā, Ābrahāms centās uzturēt mieru attiecībās ar filistiešiem, kas mita tajā apkārtnē. Reiz filistieši Ābrahāma kalpiem atņēma aku, ko tie bija izrakuši Bēršebā. Kā uz to reaģēja Ābrahāms? Kādu laiku iepriekš viņš bija sakāvis četrus valdniekus, lai atbrīvotu savu brāļadēlu, taču tagad viņš nesāka karot, lai atgūtu aku, bet nolēma necilāt šo lietu. Vēlāk pie Ābrahāma ieradās filistiešu valdnieks, lai noslēgtu ar viņu līgumu par mieru. Tikai pēc tam, kad, paklausot filistiešu valdnieka lūgumam, Ābrahāms bija zvērējis, ka izturēsies labi pret tā pēcnācējiem, viņš pieminēja atņemto aku. Nepatīkami pārsteigts par šādu ziņu, valdnieks parūpējās, lai aka nonāktu atpakaļ Ābrahāma īpašumā. Bet Ābrahāms turpināja mierīgi dzīvot kā svešinieks filistiešu zemē. (1. Moz. 21:22—31, 34.)

12., 13. a) Kā Īzāks sekoja sava tēva paraugam? b) Kā Jehova svētīja Īzāku par viņa miermīlību?

12 Ābrahāma dēls Īzāks bija tikpat saticīgs kā viņa tēvs, un par to liecināja viņa izturēšanās pret filistiešiem. Tā kā zemē valdīja bads, Īzāks ar savu saimi no Beer-lehaj-rojas, kas atradās sausajā Negebas apgabalā, devās uz ziemeļiem — uz Gerāru, auglīgāku apvidu, kas piederēja filistiešiem. Jehova svētīja Īzāku, dodams viņam bagātu ražu un vairodams viņa lopu skaitu, bet filistieši sāka Īzāku apskaust. Negribēdami, ka viņš kļūst tikpat bagāts kā viņa tēvs, filistieši aizbēra akas, ko Ābrahāma kalpi bija izrakuši šajā apvidū. Pēc tam filistiešu valdnieks Īzākam lika pārcelties uz citurieni. Lai neceltos naids, Īzāks darīja tā, kā valdnieks bija teicis. (1. Moz. 24:62; 26:1, 12—17.)

13 Kad Īzāks bija pārcēlies dzīvot citur, viņa kalpi izraka jaunu aku, taču filistiešu gani apgalvoja, ka šīs akas ūdens pieder viņiem. Īzāks, tāpat kā viņa tēvs Ābrahāms, necīnījās par zaudēto aku, bet gan lika saviem kalpiem izrakt citu. Bet arī šoreiz filistieši apgalvoja, ka aka pieder viņiem. Lai saglabātu mieru, Īzāks ar visu savu saimi vēlreiz pārcēlās uz citu vietu. Tur viņa kalpi izraka aku, ko Īzāks nosauca par Rehobotu. Vēlāk viņš devās dzīvot uz auglīgāko Bēršebas apgabalu, kur Jehova viņu svētīja un viņam teica: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu un mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu.” (1. Moz. 26:17—25.)

14. Kā situācijā, kad filistiešu valdnieks vēlējās noslēgt līgumu par mieru, Īzāks apliecināja, ka patiešām tiecas pēc miera?

14 Īzāks noteikti būtu varējis cīnīties par tiesībām izmantot savu kalpu izraktās akas. Par to liecina fakts, ka filistiešu valdnieks un viņa padomdevēji vēlāk ieradās pie Īzāka Bēršebā, lai noslēgtu līgumu par mieru, un teica: ”Mēs redzēt redzam, ka tas Kungs ir bijis ar tevi.” Īzāks nebija gribējis ķildoties ar filistiešiem, tāpēc bija pārcēlies vairākas reizes, nevis cīnījies. Arī šajā reizē viņš apliecināja, ka tiecas pēc miera. Bībelē rakstīts: ”Viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra. Un viņi piecēlās rītā un zvērēja cits citam. Tad Īzāks tos atlaida un viņi miermīlīgi izšķīrās.” (1. Moz. 26:26—31.)

Mācīsimies no Jāzepa

15. Kāpēc brāļi nespēja būt laipni pret Jāzepu?

15 Arī Īzāka dēls Jēkabs bija miermīlīgs cilvēks. (1. Moz. 25:27.) Kā bija minēts raksta sākumā, Jēkabs centās izlīgt ar savu brāli Ēzavu. Nav šaubu, ka Jēkabs daudz ko bija mācījies no sava tēva Īzāka. Bet kādi bija Jēkaba dēli? No visiem divpadsmit Jēkabam vismīļākais bija Jāzeps. Viņš bija paklausīgs dēls, uz ko tēvs varēja paļauties un kas dziļi cienīja tēvu. (1. Moz. 37:2, 14.) Taču vecākie brāļi sāka Jāzepu tik ļoti apskaust, ka pat nespēja ar viņu laipni runāt. Viņi rīkojās nežēlīgi — pārdeva Jāzepu verdzībā un lika tēvam noticēt, ka viņa mīļo dēlu ir saplosījis kāds zvērs. (1. Moz. 37:4, 28, 31—33.)

16., 17. Kā Jāzeps apliecināja, ka tiecas pēc miera ar saviem brāļiem?

16 Jehova neatstāja Jāzepu — ar laiku Jāzeps kļuva par visas Ēģiptes pārvaldnieku, un augstāks par viņu bija tikai faraons. Kad ilgstoša bada dēļ Ēģiptē ieradās viņa brāļi, tie pat nepazina ēģiptiešu drēbēs tērpto Jāzepu. (1. Moz. 42:5—7.) Jāzeps viegli būtu varējis atriebties brāļiem par cietsirdīgo izturēšanos pret viņu un pret tēvu. Tomēr viņš nemēģināja atmaksāt, bet gan centās atjaunot labas attiecības ar brāļiem. Kad kļuva skaidrs, ka viņa brāļi ir nožēlojuši savu nekrietno rīcību, Jāzeps tiem atklāja, kas viņš ir, un teica: ”Neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.” Tad viņš raudāja un skūpstīja visus savus brāļus. (1. Moz. 45:1, 5, 15.)

17 Kad bija miris viņu tēvs Jēkabs, brāļi sāka baiļoties, ka Jāzeps varētu tiem atriebties. Brāļi pastāstīja par savām bažām Jāzepam, bet viņš sāka raudāt un teica: ”Nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Jāzeps tiecās pēc miera ar saviem brāļiem, viņš ”tos mierināja un runāja uz to sirdīm”. (1. Moz. 50:15—21.)

”Rakstīts mūsu pamācībai”

18., 19. a) Ko jums ir devušas pārdomas par to, kādu piemēru ir rādījis Jehova un viņa uzticīgie kalpi senatnē? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

18 ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību,” rakstīja Pāvils. (Rom. 15:4.) Ko mēs esam guvuši, pārdomājot Jehovas izcilo paraugu, kā arī notikumus Ābrahāma, Īzāka, Jēkaba un Jāzepa dzīvē?

19 Ja pievēršam uzmanību tam, cik daudz Jehova ir darījis, lai grēcīgie cilvēki varētu viņam tuvoties, mums rodas vēlēšanās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai uzturētu labas attiecības ar citiem. Tas, ko mēs esam uzzinājuši par Ābrahāmu, Īzāku, Jēkabu un Jāzepu, parāda, ka vecāki ar savu priekšzīmi var iemācīt bērniem daudz laba un ka Jehova svētī centienus uzturēt mieru. Ir saprotams, kāpēc Pāvils Jehovu nosauca par ”miera Dievu”. (Nolasīt Romiešiem 15:33; 16:20.) Nākamajā rakstā ir apskatīts, kāpēc Pāvils uzsvēra nepieciešamību tiekties pēc miera un kā mēs to varam darīt.

Ko jūs esat uzzinājuši?

• Kā rīkojās Jēkabs, lai izlīgtu ar Ēzavu?

• Kā jūs ietekmē pārdomas par to, ko Jehova ir darījis, lai cilvēkiem varētu būt labas attiecības ar viņu?

• Ko jūs mācāties no Ābrahāma, Īzāka, Jēkaba un Jāzepa?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 23. lpp.]

Kas bija pats svarīgākais, ko Jēkabs darīja, lai atjaunotu labas attiecības ar Ēzavu?