Tieksimies pēc miera

”Tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru.” (Rom. 14:19, NW.)

1., 2. Kāpēc Jehovas liecinieku vidū pastāv miers?

MŪSDIENU pasaulē īsts miers ir grūti atrodams. Pat cilvēki, kas pieder pie vienas tautības un runā vienā valodā, bieži ir sašķelti reliģiskā, politiskā un sociālā ziņā. Turpretī Jehovas kalpi ir vienoti, kaut gan viņi nāk ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atkl. 7:9.)

² Šāds miers Jehovas kalpu vidū nav nejaušs. Galvenokārt tas pastāv tāpēc, ka mums ”ir miers ar Dievu”, pamatots uz ticību viņa Dēlam, kura izlietās asinis apklāj mūsu grēkus. (Rom. 5:1; Efez. 1:7.) Turklāt patiesais Dievs saviem uzticīgajiem kalpiem dod svēto garu, un viens no tā augļiem ir miers. (Gal. 5:22.) Vēl mieru un vienotību mūsu starpā veicina tas, ka mēs ”neesam no pasaules”. (Jāņa 15:19.) Politiskos jautājumos mēs saglabājam neitralitāti. Tā kā mēs esam ”pārkaluši savus zobenus par lemešiem”, mēs neiesaistāmies ne pilsoņu karos, ne karos starp valstīm. (Jes. 2:4.)

3. Kāda iespēja mums ir tāpēc, ka mūsu starpā pastāv miers, un kam ir pievērsta uzmanība šajā rakstā?

³ Tiekties pēc miera nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai nedarīt neko ļaunu. Kaut arī Jehovas liecinieku draudzes apvieno cilvēkus, kas pieder pie dažādām etniskām grupām un kultūrām, mēs ”mīlam cits citu”. (Jāņa 15:17.) Tā kā mūsu starpā pastāv miers, mēs varam ”darīt labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem”. (Gal. 6:10.)  Miers, kas valda mūsu garīgajā paradīzē, ir ļoti dārgs, un tas ir jāsargā. Tāpēc padomāsim, kā mēs varam tiekties pēc miera draudzē.

Kad mēs ”klūpam”

4. Kā mums būtu jārīkojas, kad esam kādu aizvainojuši?

⁴ ”Mēs visi daudzējādi klūpam,” rakstīja Kristus māceklis Jēkabs. ”Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs.” (Jēk. 3:2.) Tāpēc ticības biedru starpā palaikam rodas domstarpības un pārpratumi. (Filip. 4:2, 3.) Tomēr šādas problēmas ir iespējams atrisināt, saglabājot mieru draudzē. Piemēram, ņemsim vērā Jēzus padomu, kā mums jārīkojas, kad saprotam, ka esam kādu aizvainojuši. (Nolasīt Mateja 5:23, 24.)

5. Kā mēs varam tiekties pēc miera, kad mūs kāds ir aizvainojis?

⁵ Bet ja nu kāds ir aizvainojis mūs? Vai mums būtu jāgaida, ka cilvēks, kas mūs ir sāpinājis, nāks pie mums atvainoties? Mīlestība ”nepiemin ļaunu”, teikts 1. vēstulē korintiešiem, 13. nodaļas 5. pantā. Mēs tiecamies pēc miera, ja piedodam pārkāpumu un to aizmirstam, proti, ”nepieminam ļaunu”. (Nolasīt Kolosiešiem 3:13.) Tieši tā būtu vislabāk rīkoties, ja ir noticis nenozīmīgs pārkāpums, jo tā mēs veicinām labas attiecības kristiešu starpā un arī paši saglabājam iekšēju mieru. Kā teikts kādā gudrā Bībeles sakāmvārdā, cilvēkam ”nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt”. (Sal. Pam. 19:11.)

6. Kā būtu jārīkojas, ja mums ir grūti piedot pāridarījumu?

⁶ Tomēr var gadīties, ka mēs nespējam vienkārši piedot un aizmirst pāridarījumu. Nebūtu gudri stāstīt par to visiem, kas vien vēlas klausīties. Tā būtu tenkošana, kas tikai radītu šķelšanos draudzē. Kā atrisināt problēmu mierīgā ceļā? Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. pantā ir sacīts: ”Ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.” Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. līdz 17. pantā lasāmie vārdi attiecas uz nopietniem pārkāpumiem, tomēr, ņemot vērā 15. pantā ietverto principu, mums būtu laipni jāparunā ar pāridarītāju divatā un jācenšas atjaunot labas attiecības. *

7. Kāpēc nesaskaņas būtu jārisina bez kavēšanās?

⁷ Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efez. 4:26, 27.) ”Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās,” teica Jēzus. (Mat. 5:25.) Tātad, ja mēs tiecamies pēc miera, mēs nedrīkstam vilcināties ar problēmu risināšanu. Tas ir svarīgi, jo pretējā gadījumā domstarpības tikai samilztu, gluži tāpat kā sīka skramba, kurā iekļuvusi infekcija un kura netiek apkopta, var pārvērsties strutojošā brūcē. Nepieļausim, ka lepnums, skaudība vai pārlieka pieķeršanās mantai mums traucētu risināt nesaskaņas bez kavēšanās. (Jēk. 4:1—6.)

Ja nesaskaņās ir iesaistīti daudzi cilvēki

8., 9. a) Kādi atšķirīgi viedokļi pastāvēja Romas kristiešu draudzē? b) Ko Pāvils ieteica Romas kristiešiem?

⁸ Reizēm var gadīties, ka nesaskaņās ir iesaistīti vairāk nekā tikai divi draudzes locekļi. Tā bija noticis ar kristiešiem Romā, kuriem Pāvils uzrakstīja Dieva iedvesmotu vēstuli. Daļa no viņiem bija ebreju tautības kristieši, bet pārējie bija cittautieši. Daži acīmredzot bija sākuši skatīties no augšas uz brāļiem, kuru sirdsapziņa bija vāja un  lika tiem ieņemt pārāk stingru nostāju. Savukārt šie brāļi nepamatoti nosodīja citus tīri personiskas dabas jautājumos. Ko Pāvils ieteica Romas kristiešu draudzei? (Rom. 14:1—6.)

⁹ Pāvils deva padomus abām nesaskaņās iesaistītajām pusēm. Tiem, kas saprata, ka kristieši vairs nav pakļauti Mozus bauslībai, viņš piekodināja nenicināt savus brāļus. (Rom. 14:2, 10.) Pretējā gadījumā viņi būtu par klupšanas akmeni tiem ticīgajiem, kas joprojām uzskatīja par nepieņemamu ēst bauslībā aizliegtos produktus. ”Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ!” Pāvils norādīja. ”Ir labāk neēst gaļas un nedzert vīna, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina.” (Rom. 14:14, 15, 20, 21.) Savukārt kristiešiem, kas dažos jautājumos ieņēma ļoti stingru nostāju, viņš aizrādīja, ka nav jānosoda tie, kuru nostāja ir brīvāka. (Rom. 14:13.) Viņš visus pamācīja: ”Neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt.” (Rom. 12:3, NW.) ”Tāpēc tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru un palīdz stiprināt citam citu,” Pāvils aicināja. (Rom. 14:19, NW.)

10. Kā ieteikumi Romas kristiešiem mums palīdz saprast, kas jāņem vērā, risinot domstarpības ar ticības biedriem?

¹⁰ Varam nešaubīties, ka Romas draudze ņēma vērā Pāvila padomus un paklausīja tiem. Arī mēs varam risināt domstarpības ar ticības biedriem mīlestības garā, pazemīgi paklausot Bībelē lasāmajiem norādījumiem. Tāpat kā pirmajā gadsimtā Romas draudzē, arī mūsdienās kaut kas varbūt ir jāmaina abām nesaskaņās iesaistītajām pusēm, lai ”turētu mieru savā starpā”. (Marka 9:50.)

Kā var palīdzēt draudzes vecākie

11. Kā jārīkojas draudzes vecākajam, ja draudzes loceklis vēlas ar viņu parunāt par nesaskaņām ar kādu kristieti?

¹¹ Kā būtu jārīkojas draudzes vecākajam, ja kāds brālis vai māsa vēlas ar viņu parunāt  par domstarpībām ar ticīgu tuvinieku vai citu kristieti? Salamana Pamācību grāmatas 21. nodaļas 13. pantā var lasīt: ”Kas savas ausis aizbāž pret nabago, tas kādreiz pats sauks, bet neviens uz viņu neklausīsies.” Ja draudzes vecākais neuzklausītu cilvēku, kas griežas pie viņa pēc palīdzības, par viņu varētu teikt, ka viņš ”savas ausis aizbāž”. Tomēr viņam arī jāņem vērā brīdinājums, kas izskan kādā citā Bībeles sakāmvārdā: ”Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.” (Sal. Pam. 18:17.) Vecākajam vajadzētu laipni uzklausīt kristieti, kas pie viņa vēršas, tomēr viņam ir jāuzmanās no pārsteidzīgiem secinājumiem. Kad viņš ir uzklausījis brāli vai māsu, viņam būtu jāapjautājas, vai tas ir runājis ar cilvēku, kurš to ir aizvainojis. Tāpat vecākais ar šo kristieti varētu pārrunāt, ko tas, sekojot Bībeles padomiem, varētu darīt, lai atjaunotu labas attiecības ar cilvēku, ar ko tam ir radušās nesaskaņas.

12. Miniet piemērus, kas liecina, cik bīstami ir pieņemt lēmumu, ja ir uzklausīta tikai viena puse!

¹² Trīs Bībelē minēti gadījumi atklāj, kādas var būt sekas, ja lēmums tiek pieņemts tikai pēc vienas puses uzklausīšanas. Potifars noticēja sievas stāstītajam, ka Jāzeps ir gribējis to izvarot. Aizsvilies dusmās, viņš iemeta Jāzepu cietumā. (1. Moz. 39:19, 20.) Ķēniņš Dāvids noticēja Cibam, kurš apgalvoja, ka viņa kungs Mefibošets ir pievienojies Dāvida ienaidniekiem. ”Lai tad nu tev arī pieder viss, kas piederēja Mefibošetam!” ātri izlēma Dāvids. (2. Sam. 16:4; 19:26—28.) Persijas valdniekam Artakserksam tika ziņots, ka ebreji atjauno Jeruzālemes mūrus un gatavojas sacelties pret Persijas varu. Valdnieks noticēja melīgajai apsūdzībai un pavēlēja pārtraukt jebkādus atjaunošanas darbus Jeruzālemē, un tāpēc Dieva tempļa celtniecība apstājās. (Ezr. 4:11—13, 23, 24.) Draudzes vecākie rīkojas gudri, ja, saskaņā ar padomu, ko Pāvils deva Timotejam, nepieņem pārsteidzīgus lēmumus. (Nolasīt 1. Timotejam 5:21.)

13., 14. a) Kas ir jāpatur prātā, ja ir runa par domstarpībām draudzē? b) Kas draudzes vecākajiem var palīdzēt pieņemt pareizu lēmumu, kad jārisina nesaskaņas kristiešu starpā?

¹³ Pat tad, kad šķiet, ka ir noskaidrots abu pušu viedoklis, ir svarīgi paturēt prātā Bībelē teiktos vārdus: ”Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas.” (1. Kor. 8:2.) Vai mēs tiešām zinām visus faktus, kas ir izraisījuši nesaskaņas? Vai mēs pilnībā saprotam cilvēkus, kuru starpā ir izcēlušās domstarpības? Vecākajiem ir jāpiesargās, lai gadījumos, kad viņi tiek lūgti izšķirt kādu lietu, viņus neietekmētu mēģinājumi manipulēt ar faktiem, baumas un melīgi apgalvojumi par notikušo. Dieva ieceltais tiesnesis Jēzus Kristus tiesā taisnīgi. Par viņu bija teikts, ka viņš ”netiesās pēc tā, ko viņa acs redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird”. (Jes. 11:3, 4.) Jēzu vada Jehovas gars. Arī kristiešu draudzes vecākajiem ir jāpakļaujas Dieva svētā gara vadībai.

¹⁴ Pirms draudzes vecākie izlemj jautājumu, kas saistīts ar nesaskaņām ticības biedru starpā, viņiem ir jālūdz Jehovas gara palīdzība. Viņi pakļaujas Dieva gara vadībai, ja meklē padomu Bībelē un ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādātajā literatūrā. (Mat. 24:45.)

Labas attiecības par katru cenu?

15. Kādā gadījumā mums ir jāgriežas pie vecākajiem, ja esam uzzinājuši par smagu grēku?

¹⁵ Kā var lasīt Bībelē, kristiešiem ir jātiecas pēc miera. Taču vēl tajā ir rakstīts: ”Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga.” (Jēk. 3:17.) Tātad garīga tīrība, proti, turēšanās pie Dieva augstajām  morāles normām un viņa prasībām, ir būtiskāka par mieru. Iespējams, kristietis uzzina par smagu grēku, ko ir izdarījis viņa ticības biedrs. Tādā gadījumā viņam ticības biedrs būtu jāmudina vērsties pie draudzes vecākajiem. (1. Kor. 6:9, 10; Jēk. 5:14—16.) Ja brālis vai māsa to nedara, kristietim pašam būtu jāpastāsta par to vecākajiem. Bet, ja, pārprazdams aicinājumu tiekties pēc miera, viņš nevienam neko neteiktu, viņš kļūtu līdzvainīgs pārkāpumā. (3. Moz. 5:1; nolasīt Salamana Pamācības 29:24.)

16. Ko var mācīties no Jehus rīcības?

¹⁶ Kāds Bībelē aprakstīts gadījums liecina, ka Dieva taisnīgums ir svarīgāks par centieniem saglabāt labas attiecības ar visiem cilvēkiem. Dievs bija sūtījis Jehu izpildīt spriedumu ķēniņa Ahaba dzimtai. Ļaunais ķēniņš Jorāms, Ahaba un Izebeles dēls, brauca ratos Jehum pretī un, to saticis, jautāja: ”Vai tu miera nolūkā, Jehu?” Bet Jehus atbildēja: ”Kas par mieru, kamēr tavas mātes Izebeles netiklība un burvestība aug augumā!” (2. Ķēn. 9:22.) Pēc šiem vārdiem Jehus satvēra loku un izšāva bultu, kas trāpīja Jorāmam tieši sirdī. Arī draudzes vecākajiem ir jābūt izlēmīgiem. Viņiem nav par katru cenu jātiecas pēc miera attiecībās ar draudzes locekli, kas ir sācis tīši grēkot un to nenožēlo. Lai draudze saglabātu Dieva labvēlību, viņiem šāds cilvēks ir jāizslēdz no draudzes. (1. Kor. 5:1, 2, 11—13.)

17. Ko ikviens kristietis var darīt, lai uzturētu mieru?

¹⁷ Lielākā daļa domstarpību, kas rodas starp kristiešiem, nav saistītas ar nopietniem pārkāpumiem, kas būtu jāizskata draudzes vecākajiem. Tāpēc mēs parādām mīlestību un cenšamies neievērot citu kļūdas. ”Kas nepiemin vainu — tas iemanto mīlestību,” teikts Bībelē, ”bet, kas neliekas mierā, tas zaudē draugu.” (Sal. Pam. 17:9, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Ja rīkosimies saskaņā ar šiem vārdiem, mēs palīdzēsim uzturēt mieru un saskaņu draudzē un saglabāsim labas attiecības ar Jehovu. (Mat. 6:14, 15.)

Tiekšanās pēc miera nes svētības

18., 19. Ko mēs gūstam, ja tiecamies pēc miera?

¹⁸ Ja mēs ”tiecamies pēc tā, kas sekmē mieru”, mēs gūstam bagātīgas svētības. Sekodami Jehovas paraugam, mēs aizvien vairāk tuvojamies viņam un veicinām mieru un vienotību, kas valda garīgajā paradīzē. Tiecoties pēc miera draudzē, mēs labāk saprotam, kā mēs varam tiekties pēc miera ar tiem, kam mēs sludinām ”miera evanģeliju”. (Efez. 6:15.) Mēs mācāmies būt ”laipni pret visiem.. un panest ļaunumu”. (2. Tim. 2:24.)

¹⁹ Neaizmirsīsim, ka ir gaidāma ”taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Ap. d. 24:15.) Kad šī cerība kļūs par realitāti, no nāves tiks piecelti miljoniem cilvēku ar visdažādāko pagātni, temperamentu un rakstura īpašībām — cilvēki, kas ir dzīvojuši visos vēstures posmos, sākot ar laiku ”no pasaules sākuma”. (Lūk. 11:50, 51.) Mācīt šiem cilvēkiem miera ceļus būs liels gods, un tad mums ļoti palīdzēs tas, ka mēs jau tagad mācāmies tiekties pēc miera.

[Zemsvītras piezīme]

Ko jūs esat uzzinājuši?

• Kā mums būtu jārīkojas, kad esam kādu aizvainojuši?

• Kā mēs varam tiekties pēc miera, ja kāds ir aizvainojis mūs?

• Kāpēc nav gudri, ja pārsteidzīgi nostājamies kāda pusē, kad ir radušās nesaskaņas starp ticības biedriem?

• Paskaidrojiet, kāpēc mums nav jātiecas pēc miera par katru cenu!

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 29. lpp.]

Jehova mīl tos, kas labprāt piedod citiem