Vēsturiska sapulce

”KAD sapulce būs galā, jūs noteikti sacīsiet: ”Tā patiesi bija vēsturiska gada kopsapulce!”” Ar šiem vārdiem, kas kāpināja klausītāju interesi, Stīvens Lets no Jehovas liecinieku Vadošās padomes vērsās pie auditorijas kongresu namā Džersijā (ASV, Ņūdžersija), kur notika 126. ikgadējā Pensilvānijas Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības kopsapulce. Kādas svarīgas domas izskanēja šajā vēsturiskajā sapulcē, kas norisinājās 2010. gada 2. oktobrī?

Brālis Lets ievadīja sapulci ar aizraujošu runu par Ecēhiēla grāmatā aprakstītajiem Jehovas debesu ratiem. Šie varenie rati attēlo Dieva organizāciju, ko viņš pilnībā kontrolē. Tās debesu daļa, ko veido garīgās būtnes, traucas zibens ātrumā — kā sacīja brālis Lets, paša Jehovas domas ātrumā. Arī Jehovas organizācijas zemes daļa nestāv uz vietas. Brālis Lets minēja vairākas nozīmīgas pārmaiņas, kas Dieva organizācijas redzamajā daļā ir notikušas pēdējos gados.

Piemēram, tiek apvienotas filiāles, un tas daudziem, kas agrāk kalpoja Bētelēs, ļaus galveno uzmanību veltīt sludināšanai. Brālis Lets aicināja klausītājus lūgt, lai Vadošā padome, kas pārstāv kalpa grupu, arī turpmāk būtu ne tikai uzticīga, bet arī gudra. (Mat. 24:45—47.)

Uzmundrinoši ziņojumi un intervijas

Tabs Honsbergers, kas kalpo Haiti filiāles komitejā, runāja par notikumiem pēc 2010. gada 12. janvāra zemestrīces, kas laupīja dzīvību ap 300 tūkstošiem Haiti iedzīvotāju. Brālis Honsbergers pieminēja, ko pēc zemestrīces cilvēkiem teica garīdznieki. Viņi apgalvoja, ka Dievs katastrofas upurus esot sodījis par bezdievību, bet labos cilvēkus viņš esot pasargājis. Taču zemestrīce atbrīvoja vairākus tūkstošus noziedznieku, jo tā sagrāva cietumu, kurā tie bija ieslodzīti. Daudzi haitieši guva mierinājumu, uzzinot, kādi ir īstie iemesli, kāpēc šobrīd ir tik grūti laiki. Brālis Honsbergers pastāstīja par kādu uzticīgu haitiešu brāli, kas dabas katastrofā zaudēja sievu. Šis brālis sacīja: ”Es joprojām raudu. Nezinu, cik ilgi vēl sērošu, bet man ir prieks izjust Jehovas organizācijas mīlestību. Man ir cerība, un es gribu tajā dalīties.”

Bijušais Filipīnu filiāles komitejas loceklis Marks Sandersons, kas tagad strādā Bruklinas Bētelē, sniedza pārskatu par Filipīnām. Ar milzu gandarījumu viņš stāstīja, ka šajā  zemē 32 reizes pēc kārtas ir sasniegts lielākais Dieva valstības sludinātāju skaits un ka Bībeles skolnieku Filipīnās ir ievērojami vairāk nekā sludinātāju. Viņš arī pastāstīja gadījumu ar brāli, vārdā Migels, kura mazdēls tika noslepkavots. Migels ieguldīja daudz pūļu, lai panāktu slepkavas notiesāšanu. Vēlāk Migels sludināja cietumā un satika tur sava mazdēla slepkavu. Lai arī Migels bija ļoti uztraucies, viņš laipni un mierīgi aprunājās ar šo vīrieti. Pēc kāda laika viņš sāka mācīt tam Bībeli, un vīrietis atsaucīgi uzņēma patiesību un attīstīja mīlestību pret Jehovu. Tagad viņš ir kristīts brālis. Migels ir kļuvis par viņa draugu un patlaban pūlas panākt šī sava jaunā garīgā brāļa atbrīvošanu pirms termiņa. *

Pēc tam teokrātisko kursu nodaļas pasniedzējs Marks Nūmers intervēja trīs laulātus pārus — Aleksu un Sāru Reinmillerus, Deividu un Kristu Šeiferus un Robertu un Ketru Siranko. Alekss Reinmillers, kas strādā izdevējdarbības komitejas pakļautībā, stāstīja, kā viņš nostiprināja savu pārliecību par Bībeles patiesību, 15 gadu vecumā kalpodams par pionieri Kanādā un bieži sludinādams viens pats. Atbildot uz jautājumu, kuri ticības biedri Bētelē viņu ir visdziļāk iespaidojuši, brālis Reinmillers nosauca trīs Dievam uzticīgus brāļus un paskaidroja, kā tie viņam palīdzēja garīgi augt. Viņa sieva Sāra dalījās atmiņās par savu draudzību ar kādu māsu, kas ticības dēļ divus gadu desmitus bija pavadījusi Ķīnas cietumos. Sāra sacīja, ka ir iemācījusies paļauties uz Jehovu personiskās lūgšanās.

Deivids Šeifers, kas palīdz mācību komitejai, veltīja pateicības vārdus savai mātei viņas stiprās ticības dēļ un stāstīja par garīgajiem brāļiem, mežstrādniekiem pēc nodarbošanās, kas viņu atbalstīja, kad viņš pusaudža gados kalpoja par palīgpionieri. Deivida sieva Krista ar sirsnību pieminēja gados vecos Bēteles ģimenes locekļus, kas ir bijuši uzticami pat ”vismazākā lietā”, kā mudināja Jēzus. (Lūk. 16:10.)

Literatūras komitejas palīgs Roberts Siranko runāja par saviem abiem vectētiņiem un vecmāmiņām, ungāru imigrantiem, kas bija ar garu svaidīti kristieši. Pagājušā gadsimta 50. gados, kad viņš vēl bija zēns, viņu spēcīgi iespaidoja lielie kongresi, kurus viņš apmeklēja un kuri viņam lika saprast, ka Jehovas organizācija ir daudz lielāka par viņa  draudzi. Roberta sieva Ketra stāstīja, ko viņa iemācījās par uzticību, būdama pioniere draudzē, kurā bija atkritēji un pastāvēja arī citas problēmas. Ketra izturēja grūto situāciju, un vēlāk viņu norīkoja par speciālo pionieri citā draudzē, kuras vienotība viņu aizkustināja līdz sirds dziļumiem.

Nākamais uzstājās Manfrēds Tonaks, kas sniedza pārskatu par Etiopiju. Šajā valstī, kas pastāvēja jau Bībeles laikos, patlaban ir vairāk nekā 9000 labās vēsts sludinātāju. Lielākā daļa no tiem dzīvo galvaspilsētā Adisabebā un tās apkārtnē, turpretī nomaļākās vietās sludinātāju trūkst. Tāpēc etiopiešu liecinieki, kas dzīvo citās zemēs, tika mudināti doties uz Etiopiju, lai kādu laiku sludinātu valsts nomalēs. Daudzi atsaucās uz šo aicinājumu, uzmundrināja vietējos brāļus un māsas un atrada dzirdīgas ausis, sludinot labo vēsti.

Visi ar lielu interesi noklausījās runu sēriju par Jehovas lieciniekiem Krievijā un viņu juridiskajām cīņām. Auliss Bergdāls no Krievijas filiāles komitejas savā runā aplūkoja Jehovas liecinieku vajāšanu vēsturi Krievijā un īpaši Maskavā. Filips Bramlijs no ASV filiāles juridiskās nodaļas pastāstīja par nozīmīgiem notikumiem, kas bija risinājušies iepriekšējos mēnešos, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) izvērtēja deviņus pret Jehovas lieciniekiem vērstus apsūdzības punktus. Tiesa vienbalsīgi pasludināja, ka neviens no deviņiem punktiem nav pamatots, un vairākos gadījumos detalizēti argumentēja savu viedokli. Laiks rādīs, kāds būs rezultāts Krievijā, bet brālis Bramlijs izteica cerību, ka šis ECT spriedums palīdzēs panākt labvēlīgu iznākumu tiesas procesos citās zemēs.

Pēc šiem saviļņojošiem jaunumiem brālis Lets paziņoja, ka ECT ir nolēmusi pieņemt izskatīšanai sūdzību ieilgušajā nodokļu lietā starp Franciju un Jehovas lieciniekiem. Šī tiesa pieņem izskatīšanai tikai nelielu daļu no visām iesniegtajām sūdzībām. Līdz šim ECT ir izskatījusi 39 lietas, kas saistītas ar Jehovas lieciniekiem, un 37 gadījumos tiesas spriedums ir bijis tiem labvēlīgs. Brālis Lets mudināja visus lūgt Jehovu par pašreizējo lietu.

Visbeidzot draudzes vecāko kursu pasniedzējs Ričards Morlens sīkāk pastāstīja par šiem kursiem un minēja atzinīgās atsauksmes, kas saņemtas no draudžu vecākajiem, kuri tajos mācījušies.

 Citas Vadošās padomes locekļu runas

Vadošās padomes loceklis Gajs Pīrss teica izjustu runu, kas bija balstīta uz 2011. gada pantu: ”Savu cerību liksim uz tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu.” (Cef. 3:12.) Viņš norādīja, ka šis laiks, kas Jehovas tautai daudzējādā ziņā ir prieka pilns, reizē ir nopietns un atbildīgs laiks. Jehovas lielā diena ir tuvu, bet cilvēki vēl aizvien meklē patvērumu viltus reliģijā, politiskās struktūrās, bagātībā, bēgšanā no īstenības un tā tālāk. Lai atrastu īstu patvērumu, mums ir jāpiesauc Jehovas vārds, un tas nozīmē, ka mums ir jāpazīst un dziļi jāciena persona, kas saucas šajā vārdā, jāpaļaujas uz viņu un jāmīl viņš no visas sirds un dvēseles.

Deivids Spleins runā ”Vai mēs esam iegājuši Dieva atpūtā?” mudināja klausītājus uz nopietnām pārdomām. Viņš uzsvēra, ka Dieva atpūta nenozīmē bezdarbību, jo Jehova un viņa Dēls arī simboliskajā atpūtas dienā turpina darboties, lai uz zemes īstenotu Dieva nodomu. (Jāņa 5:17.) Bet kā mēs varam ieiet Dieva atpūtā? Ir jāpretojas grēkam un jāatturas no centieniem attaisnot sevi ar saviem pašu darbiem, bet ar to vien vēl nepietiek. Mums jādzīvo ticībā, pastāvīgi turot prātā Dieva nodomu, un visiem spēkiem jācenšas sekmēt tā piepildīšanos. Brīžiem tas varbūt ir grūti, bet mums ir jāuzklausa padomi un labprāt jāpakļaujas Jehovas organizācijas norādījumiem. Brālis Spleins aicināja klātesošos darīt visu iespējamo, lai ieietu Dieva atpūtā.

Pēdējo runu teica Vadošās padomes loceklis Entonijs Moriss, un tās nosaukums bija ”Ko mēs gaidām?”. Ar dedzību un tēvišķu sirsnību brālis Moriss klausītājiem atgādināja, kādiem pravietojumiem vēl ir jāpiepildās. Starp šiem notikumiem, kurus gaida visi uzticīgie Dieva kalpi, ir paziņojums par ”mieru un drošību” un viltus reliģijas iznīcināšana. (1. Tes. 5:2, 3; Atkl. 17:15—17.) Brālis Moriss brīdināja, ka nebūtu pareizi teikt: ”Tas droši vien ir Armagedons!”, kad dzirdam par notikumiem, kas nav šādu pravietojumu piepildījums. Viņš ieteica saglabāt prieku un pacietīgi gaidīt, kā aprakstīts Mihas grāmatas 7. nodaļas 7. pantā. Viņš arī aicināja visus sakļaut ciešāk savas rindas vienotībā ar Vadošo padomi kā karavīriem, kas dodas pašā kaujas virpulī. Citējot psalmu, viņš sacīja: ”Dariet stipras savas sirdis, jūs visi, kas cerat uz to Kungu!” (Ps. 31:25.)

Programmas beigās izskanēja vēl daži svarīgi paziņojumi. Džefrijs Džeksons no Vadošās padomes informēja par plāniem izmēģinājuma kārtā izdot studēšanai paredzēto Sargtorni vienkāršotā angļu valodā. Šis Sargtorņa izdevums ir domāts tiem, kam ir ierobežotas angļu valodas zināšanas. Pēc tam Stīvens Lets paziņoja, ka Vadošā padome ir paredzējusi ASV organizēt ganu apmeklējumus apgabala pārraugiem un viņu sievām. Viņš arī paziņoja, ka draudzes vecāko un kalpotāju skolu turpmāk sauks par Bībeles skolu neprecētiem brāļiem un tiks rīkota arī Bībeles skola laulātiem pāriem, kurā šie pāri varēs saņemt apmācību, kas viņiem ļaus kļūt vēl noderīgākiem Jehovas organizācijai. Brālis Lets arī pavēstīja, ka turpmāk Patersonā divas reizes gadā notiks kursi ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām, kā arī filiāļu komiteju locekļiem un viņu sievām. Brāļiem, kas jau ir mācījušies šajos kursos, būs iespēja tos apmeklēt otru reizi.

Tad 97 gadus vecais Džons Bārs *, ilggadējs Vadošās padomes loceklis, teica pazemīgu un izjustu nobeiguma lūgšanu. Atstājot kongresu namu, ikviens ar pārliecību varēja sacīt, ka ir piedzīvojis vēsturisku dienu.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 19. lpp.]

Visi ar aizrautību klausījās uzmundrinošās intervijas

[Izceltais teksts 20. lpp.]

Jehova ir svētījis sludināšanu Etiopijā