Būsim izturīgi garīgajā skrējienā
Būsim izturīgi garīgajā skrējienā
”Ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs.” (Ebr. 12:1.)
1., 2. Ar ko apustulis Pāvils salīdzināja kristiešu dzīvi?
DAUDZVIET pasaulē ik gadu notiek maratona skrējiens. Elites skrējējiem, kas piedalās maratonā, ir mērķis uzvarēt. Lielākai daļai pārējo skrējēju mērķis nav tik augsts — viņi lepojas, ja noskrien distanci līdz galam.
2 Bībelē kristiešu dzīve ir salīdzināta ar skrējienu. Šādu salīdzinājumu izteica apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē senās Korintas kristiešiem. Viņš rakstīja: ”Vai nezināt, ka sacīkstēs visi skrējēji skrien, bet tikai viens saņem balvu? Skrieniet tā, lai jūs to iegūtu!” (1. Kor. 9:24.)
3. Ko Pāvils uzsvēra, rakstot, ka tikai viens skrējējs saņem balvu?
3 Vai Pāvils gribēja teikt, ka tikai viens no kristiešiem iemantos apsolīto dzīvību, bet visi pārējie būs skrējuši velti? Protams, nē. Viņš runāja par iemeslu, kāpēc sportisti piedalās sacīkstēs. Viņi vēlas uzvarēt, tāpēc viņi cītīgi trenējas un sacīkstēs atdod visus savus spēkus. Pāvils uzsvēra, ka kristiešiem tieši tāpat ir jāpūlas, cenšoties sasniegt mūžīgu dzīvi. Kristīgajā skrējienā šo balvu iegūst visi, kas noskrien līdz galam.
4. Kas mums jāpārdomā par mūsu garīgo skrējienu?
4 Šie vārdi ir uzmundrinoši, bet tie arī liek nopietni pārdomāt, kā mēs dzīvojam. Ja mūsu dzīve ir patīkama Jehovam, mēs varam cerēt uz patiesi brīnišķīgu balvu — mūžīgu dzīvi vai nu debesīs, vai paradīzē uz zemes. Tiesa, mūsu garīgais skrējiens ir garš un grūts, jo mums ceļā ir jāsastopas ar šķēršļiem, briesmām un daudz ko tādu, kas novērš mūsu uzmanību no galvenā. (Mat. 7:13, 14.) Daži šajā skrējienā ir zaudējuši tempu, citi ir izstājušies no sacīkstēm vai pakrituši un vairs neturpina ceļu. Kādas briesmas mums draud skrējienā pēc dzīvības? Kā no tām izvairīties? Kas jādara, lai mēs sekmīgi pabeigtu skrējienu un līdz ar to gūtu uzvaru?
Lai uzvarētu, vajadzīga izturība
5. Uz ko Pāvils atsaucās Ebrejiem 12:1?
5 Rakstīdams vēstuli ebreju tautības kristiešiem, kas dzīvoja Jeruzālemē un citviet Jūdejā, Pāvils atkal atsaucās uz sporta sacensībām. (Nolasīt Ebrejiem 12:1.) Viņš ne vien pamatoja, kāpēc kristiešiem jāpiedalās skrējienā, bet arī norādīja, kas jādara, lai uzvarētu. Pievērsīsim uzmanību Dieva iedvesmotajiem Pāvila padomiem, lai saprastu, kā tie var palīdzēt mums, bet vispirms uzzināsim, kāpēc viņš rakstīja šo vēstuli un uz ko viņš gribēja pamudināt savas vēstules lasītājus.
6. Kā pret kristiešiem izturējās reliģiskie vadītāji?
6 Pirmajā gadsimtā kristiešiem, īpaši tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē un Jūdejā, bija jāpieredz daudz grūtību un pārbaudījumu. Ebreju reliģiskajiem vadītājiem joprojām piederēja liela vara. Pirms gadiem viņiem bija izdevies panākt, ka Jēzu Kristu atzīst par dumpinieku un notiesā uz nāvi, un viņi gribēja apturēt arī Jēzus sekotāju sludināšanu. Apustuļu darbu grāmatā var lasīt par viņu nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem kristiešiem — tie sākās gandrīz tūlīt pēc brīnumainajiem notikumiem, kas risinājās 33. gada Vasarsvētkos. Dievam uzticīgajiem kristiešiem patiešām neklājās viegli. (Ap. d. 4:1—3; 5:17, 18; 6:8—12; 7:59; 8:1, 3.)
7. Kādā izšķirīgā laika posmā dzīvoja kristieši, kuriem rakstīja Pāvils?
7 Turklāt šie kristieši dzīvoja laikā, kad ļoti tuvu bija Jeruzālemes izpostīšana. Jēzus viņus bija brīdinājis, ka nepakļāvīgo ebreju tautu gaida Dieva sods. Viņš saviem sekotājiem bija stāstījis, kādi notikumi risināsies tieši pirms gala, un bija konkrēti norādījis, kas tiem jādara, lai izglābtos. (Nolasīt Lūkas 21:20—22.) Jēzus piekodināja: ”Esiet uzmanīgi, lai jūsu sirdīm nekļūtu par slogu pārēšanās, piedzeršanās un dzīves raizes un tā diena jūs nepārsteigtu pēkšņi.” (Lūkas 21:34.)
8. Kādi varēja būt iemesli, kāpēc daļa kristiešu bija zaudējuši dedzību vai pat pārstājuši kalpot Jehovam?
8 Kad Pāvils rakstīja Vēstuli ebrejiem, bija pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi kopš tā laika, kad Jēzus bija teicis minētos vārdus. Kas šajā laikā bija noticis ar ebreju tautības kristiešiem? Daži bija ieslīguši ikdienas rūpēs un raizēs un vairs netiecās pēc garīga brieduma, kas tiem būtu devis spēku. (Ebr. 5:11—14.) Citiem acīmredzot likās, ka viņiem dzīve būtu krietni vieglāka, ja viņi līdzinātos ebreju vairākumam. Iespējams, viņi sprieda, ka ebreju tauta taču nebija pilnībā novērsusies no Dieva un kaut kādā mērā joprojām pildīja Mozus bauslību. Citus kristiešus bija pārliecinājuši vai iebiedējuši daži draudzes locekļi, kas iestājās par Mozus bauslību un ebreju tradīcijām. Ko Pāvils rakstīja saviem kristīgajiem brāļiem, lai viņi paliktu garīgi modri un saglabātu izturību garīgajā skrējienā?
9., 10. a) Uz ko Pāvils rosināja kristiešus Vēstules ebrejiem 10. nodaļas beigās? b) Kāpēc Pāvils rakstīja par to, kā Jehovas kalpi senatnē bija apliecinājuši savu ticību?
9 Dieva iedvesmots, Pāvils centās stiprināt ebreju kristiešus. Savas vēstules 10. nodaļā viņš paskaidroja, ka bauslība ir tikai ”gaidāmo labo lietu ēna” un ka vienīgi uz Kristus izpirkuma upura pamata var iegūt grēku piedošanu. Nodaļas beigās Pāvils pamācīja: ”Jums ir vajadzīga izturība, lai saņemtu apsolīto, kad būsiet izpildījuši Dieva gribu. Jo vēl ”pavisam mazliet”, un ”tas, kas nāk, ieradīsies un nekavēsies”.” (Ebr. 10:1, 36, 37.)
10 Vēstules ebrejiem 11. nodaļā Pāvils izskaidroja, kas ir patiesa ticība Dievam, un minēja daudzus cilvēkus, ko bija raksturojusi izcila ticība. Vai tā bija nevajadzīga novēršanās no tēmas? Nē, tā nevar teikt. Apustulis gribēja, lai viņa ticības biedri apzinātos, ka turēšanās pie ticības prasa drosmi un izturību. Seno Jehovas kalpu lieliskais paraugs varēja stiprināt ebreju kristiešus, lai viņi spētu izturēt visas grūtības. Tāpēc, atgādinājis, kā bija izpaudusies Jehovas kalpu ticība senatnē, Pāvils ebreju kristiešiem rakstīja: ”Tā kā ap mums ir tik liels liecinieku mākonis, noliksim arī mēs visas nastas un grēku, kas mūs viegli var sapīt, un ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs.” (Ebr. 12:1.)
”Liecinieku mākonis”
11. Ko mēs gūstam, domājot par ”lielo liecinieku mākoni”?
11 Jehovas kalpi, kas dzīvoja laikā pirms Kristus, ir ”liels liecinieku mākonis”, kas ir ”ap mums”. Runājot par garīgo skrējienu, var teikt, ka viņi nav kā parasti skatītāji, kas ir atnākuši, lai vienkārši vērotu sacīkstes vai arī redzētu, kā uzvar viņu iemīļotais sportists vai iemīļotā komanda. Senos Jehovas kalpus, tēlaini izsakoties, var nosaukt par sacīkšu dalībniekiem, kas paši jau ir sekmīgi pieveikuši distanci un tagad uzmundrina jaunos skrējējus. Iedomājieties, cik pacilāts justos sacensību dalībnieks, ja viņš zinātu, ka uz viņu noraugās daži no pašiem izcilākajiem skrējējiem! Vai tas viņu nerosinātu skriet, cik jaudas? Kā parāda seno ”liecinieku” dzīve, simboliskajā skrējienā, lai cik tas būtu grūts, ir iespējams gūt uzvaru. Paturēdami prātā daudzo senatnes ”liecinieku” priekšzīmi, pirmā gadsimta ebreju kristieši varēja smelties drosmi un ”ar izturību skriet.. sacīkstēs”, un tāpat to varam mēs.
12. Kādā ziņā apstākļi, kādos atradās Pāvila minētie Dieva kalpi, līdzinās mūsējiem?
12 Daudzi no uzticīgajiem Dieva kalpiem, par kuriem runāja Pāvils, bija tādos apstākļos, kas kaut kādā ziņā līdzinās mūsu situācijai. Piemēram, Noass dzīvoja laikā, kad tuvojās plūdi, kuros bija jāaiziet bojā visai tā laika sabiedrībai. Mēs dzīvojam laikā, kad ir gaidāms tagadējās pasaules kārtības gals. Ābrahāmam un Sārai Jehova lika atstāt dzimto pusi patiesās pielūgsmes labad un gaidīt viņa solījuma piepildīšanos. Savukārt mums ir jāatsakās no sevis un jātiecas pēc Jehovas labvēlības un svētībām, ko viņš mums piedāvā. Mozus ceļoja cauri briesmīgam tuksnesim, dodamies uz Apsolīto zemi. Kaut ko līdzīgu var teikt par mūsu dzīvi pašreizējā netaisnīgajā pasaules kārtībā — tā ir kā ceļojums, kura galamērķis ir Dieva apsolītā jaunā pasaule. Patiešām ir vērts pārdomāt, kas šiem Dieva kalpiem bija jāpieredz, un atcerēties viņu veiksmes un neveiksmes, stiprās puses un trūkumus. (Rom. 15:4; 1. Kor. 10:11.)
Kas viņiem palīdzēja sekmīgi pabeigt skrējienu?
13. Ar kādām grūtībām sastapās Noass, un kā viņš tās pārvarēja?
13 Kas minētajiem Jehovas kalpiem palīdzēja nepagurt un sekmīgi pabeigt garīgo skrējienu? Pievērsīsim uzmanību, ko Pāvils rakstīja par Noasu. (Nolasīt Ebrejiem 11:7.) Noass vēl nekad nebija redzējis ”ūdensplūdus zemes virsū”, kuros aizietu bojā ”visa radība”. (1. Moz. 6:17.) Kaut kas tāds vēl nekad nebija noticis. Tomēr Noass neuzskatīja, ka šādu plūdu nekad nebūs vai ka tie vispār nav iespējami. Viņš ticēja, ka visu, ko Jehova ir teicis, Jehova arī darīs. Viņš nedomāja, ka darbs, ko Dievs viņam bija uzdevis, ir pārāk grūts — Noass ”darīja, kā Dievs sacīja”. (1. Moz. 6:22.) Ņemot vērā, cik daudz viņam bija jāpaveic — jāuzbūvē šķirsts, jāsapulcē dzīvnieki, jāsagādā pietiekami daudz uztura gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, jāsludina brīdinoša vēsts un jārūpējas par savas ģimenes garīgumu —, ir skaidrs, ka tas nebija nekāds vieglais uzdevums. Taču Noasa ticība un izturība palīdzēja izglābties kā viņam pašam, tā viņa ģimenes locekļiem un nodrošināja viņiem Jehovas svētības.
14. Kā Ābrahāms un Sāra apliecināja savu ticību, un ko mēs no viņiem mācāmies?
14 Nākamie, ko Pāvils minēja, domādams par ”liecinieku mākoni”, kas ir ”ap mums”, ir Ābrahāms un Sāra. Viņiem bija jāatstāj ierastā dzīve Ūrā, un viņu nākotne varēja likties neskaidra. Bet viņi pierādīja, ka viņiem ir nesatricināma ticība un ka viņi klausa Jehovam arī tad, kad tas nav viegli. Tā kā Ābrahāms bija gatavs tik daudz ko ziedot patiesās pielūgsmes dēļ, viņš pilnīgi pamatoti ir saukts par ”tēvu visiem, kas tic”. (Rom. 4:11.) Pāvils atsaucās tikai uz zīmīgākajiem notikumiem šo Jehovas kalpu dzīvē, jo viņa lasītāji labi zināja par Ābrahāmu un tā ģimeni. Pāvils uzsvēra: ”Visi minētie [to vidū arī Ābrahāms un viņa ģimenes locekļi] ir nomiruši ticībā, kaut gan nesaņēma apsolīto, bet viņi no tālienes to redzēja un sveica un atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē.” (Ebr. 11:13.) Viņu ticība un ciešās attiecības ar Dievu viņiem palīdzēja nepagurt garīgajā skrējienā.
15. Kāpēc Mozus izvēlējās pašaizliedzīgu dzīvi?
15 Vēl viens izcils Jehovas kalps, kas pieder pie ”liecinieku mākoņa”, bija Mozus. Viņš atteicās no labklājības un dzīves augstākajā sabiedrībā, ”izvēlēdamies ciest nežēlīgu izturēšanos kopā ar Dieva tautu”. Kāpēc Mozus izdarīja šādu izvēli? Pāvils paskaidroja: ”Viņš cieši raudzījās uz atalgojumu. ..viņš palika nelokāms, it kā redzētu to, kurš ir neredzams.” (Nolasīt Ebrejiem 11:24—27.) Mozu nevilināja ”īslaicīgas grēcīgas baudas”. Dievs un Dieva apsolījumi Mozum bija tik reāli, ka viņš savā dzīvē rīkojās ļoti drosmīgi un nezaudēja izturību. Viņš netaupīja spēkus un nepaguris darbojās, vadīdams izraēliešus no Ēģiptes uz Apsolīto zemi.
16. Kāpēc Mozus nekļuva nomākts, kad viņam neļāva ieiet Apsolītajā zemē?
16 Tāpat kā Ābrahāms, arī Mozus savas dzīves laikā nepieredzēja Dieva solījuma piepildīšanos. Tieši pirms izraēliešu ieiešanas Apsolītajā zemē Dievs Mozum paziņoja: ”Tu gan savā priekšā redzēsi to zemi, ko Es došu Israēla bērniem, bet pašā šai zemē nenonāksi!” Iemesls bija tas, ka pirms kāda laika Mozus un Ārons, tautas dumpīguma aizkaitināti, bija izturējušies necienīgi pret Dievu ”Israēla bērnu vidū pie nesaskaņu ūdeņiem”. (5. Moz. 32:51, 52.) Vai Mozus kļuva nomākts vai jutās aizvainots, uzzinājis, ka neieies Apsolītajā zemē? Nē, tā nenotika. Viņš svētīja tautu un beigās teica: ”Svētīgs tu esi, Israēl! — Kas ir tāds kā tu? Tu Dieva Kunga izglābta tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas slavas uzticamais zobens..!” (5. Moz. 33:29.)
Ko mēs varam mācīties
17., 18. a) Ko mēs varam mācīties no ”liecinieku mākoņa”? b) Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?
17 Atsaucot atmiņā, kā dzīvoja daži senie Jehovas kalpi, kas pieder pie ”liecinieku mākoņa” ”ap mums”, kļūst skaidrs, ka mums ir vajadzīga stipra ticība Dievam un viņa solījumiem, lai mēs sekmīgi pabeigtu garīgo skrējienu. (Ebr. 11:6.) Ticībai ir jābūt galvenajam mūsu dzīvē, un tai ir jāietekmē visa mūsu rīcība. Pretēji tiem cilvēkiem, kam nav ticības, Jehovas kalpi saskata kaut ko vairāk nekā pašreizējo dzīvi. Mēs spējam saskatīt ”to, kurš ir neredzams,” un tāpēc saglabājam izturību garīgajā skrējienā. (2. Kor. 5:7.)
18 Skrējiens, kurā piedalās kristieši, nav viegls, tomēr to ir iespējams sekmīgi pabeigt. Nākamajā rakstā ir aplūkots, kas mums vēl var palīdzēt mūsu garīgajā skrējienā.
Vai varat paskaidrot?
• Kāpēc Pāvils plaši rakstīja par senajiem Jehovas kalpiem, kam bija izcila ticība?
• Kā apziņa, ka ”ap mums” ir ”liecinieku mākonis”, mums palīdz saglabāt izturību garīgajā skrējienā?
• Ko jums ir devušas pārdomas par tādiem uzticīgiem lieciniekiem kā Noass, Ābrahāms, Sāra un Mozus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 19. lpp.]
Ābrahāms un Sāra bija gatavi atstāt ērto dzīvi Ūrā
