Kāpēc ir tik svarīgi saglabāt modrību?

”KĀDA zīme liecinās par tavu klātbūtni un šī laikmeta nobeigumu?” (Mat. 24:3.) Atbildēdams uz savu mācekļu jautājumu, Jēzus viņiem minēja skaidru, detalizētu, viegli pamanāmu un nepārprotamu zīmi, par kuru var lasīt Mateja evaņģēlija 24. nodaļā, Marka evaņģēlija 13. nodaļā un Lūkas evaņģēlija 21. nodaļā. Vēl viņš brīdināja: ”Esiet modri.” (Mat. 24:42.)

Ja jau Jēzus minētajai zīmei bija jābūt skaidri saskatāmai, kāpēc bija vajadzīgs šāds brīdinājums? Pievērsīsim uzmanību divām iespējām. Pirmkārt, var gadīties, ka kristietis tik ļoti kaut kam nododas, ka viņš sāk ignorēt Jēzus klātbūtnes zīmi un līdz ar to zaudē savu garīgumu un modrību. Otrkārt, kristietis varbūt pamana atsevišķas zīmes sastāvdaļas, bet tieši neizjūt to ietekmi savā dzīvē un tāpēc sāk domāt, ka ”lielais posts”, Jēzus pravietojumu kulminācija, vēl ir diezgan tālu un saglabāt modrību nav nepieciešams. (Mat. 24:21.)

”Tie nesāka domāt”

Jēzus saviem sekotājiem atgādināja par Noasa laikabiedriem. Šie cilvēki noteikti ievēroja gan to, ka Noass sludināja un būvēja iespaidīgu šķirstu, gan ļaunumu, kāds pastāvēja tajā laikā. Tomēr lielākā daļa no viņiem ”nesāka domāt”. (Mat. 24:37—39.) Arī mūsdienās ļoti daudz cilvēku neņem vērā brīdinājumus. Piemēram, ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes sniedz nepārprotamu informāciju autovadītājiem, tomēr daudzi tās ignorē. Tāpēc varas iestādes bieži vien pilsētas ielās izveido ātrumvaļņus, lai panāktu, ka autobraucēji samazina ātrumu. Līdzīgi arī kristietis varbūt saprot, kāda ir pēdējo dienu zīme, tomēr ir ar kaut ko tik ļoti aizņemts, ka nepievērš tai uzmanību. To pieredzēja Ariela, pusaudze, kas dzīvo Rietumāfrikā.

Arielai patika skatīties sieviešu rokasbumbas spēles, ko rādīja televīzijā. Kad viņas skolā tika organizēta rokasbumbas komanda, viņa tik ļoti gribēja tajā spēlēt, ka nedomāja par to, kādus draudus tas var radīt viņas garīgumam. Viņa pieteicās komandā par vārtsardzi. Ariela stāsta, kas notika tālāk: ”Vairākām komandas biedrenēm bija puiši, kas lietoja narkotikas un smēķēja. Mani izsmēja, jo es biju atšķirīga, tomēr es domāju, ka varu izsmieklu izturēt. Negaidīti izrādījās, ka manu garīgumu vājina pati spēle. Manā prātā un sirdī bija vieta tikai rokasbumbai. Draudzes sapulču laikā es domās bieži vien pārcēlos no valstības zāles uz spēles laukumu. Man kļuva arvien grūtāk parādīt kristīgas īpašības. Prieks, ko man sagādāja spēle, pārauga karstā vēlmē uzvarēt, un es cītīgi trenējos, lai par katru cenu uzvarētu. Pamazām es sāku izjust aizvien lielāku spriedzi. Rokasbumbas dēļ es pat upurēju attiecības ar draudzenēm.

 Izšķirīgais brīdis pienāca, kad kādā spēlē tiesnesis pretinieču komandai piešķīra soda sitienu. Es gatavojos sitienu atvairīt. Pirms es pati to biju apjēgusi, es lūdzu Jehovam, lai viņš man palīdz atsist bumbu! Šis gadījums man lika saprast, cik ļoti ir cietis mans garīgums. Kā es to stiprināju?

Kaut gan es jau agrāk biju redzējusi mūsu organizācijas filmu Jaunieši jautā: ”Pēc kā man dzīvē tiekties?” *, es izlēmu to noskatīties vēlreiz, bet šoreiz ar nopietnu attieksmi. Es taču atrados tādā pašā situācijā kā Andrē, filmā attēlotais jaunietis. It īpaši es ņēmu vērā ieteikumu, ko Andrē deva draudzes vecākais: izlasīt un pārdomāt Filipiešiem 3:8. Tas man ļoti palīdzēja, un es aizgāju no komandas.

Kā gan viss mainījās! Sacensības gars un spriedze, kas to pavadīja, izzuda. Es jutos priecīgāka un tuvāka saviem ticības biedriem. Garīgā darbība manās acīs ieguva daudz lielāku nozīmi. Draudzes sapulcēs es centos būt uzmanīga, un tās man atkal sagādāja prieku. Es arī kļuvu prasmīgāka un aktīvāka sludināšanā. Tagad es regulāri kalpoju par palīgpionieri.”

Ja arī mēs kaut kādu iemeslu dēļ nepievēršam pienācīgu uzmanību Jēzus minētajai zīmei, mums būtu jārīkojas tikpat izlēmīgi, kā to darīja Ariela. Mēs varētu, piemēram, izmantot Jehovas liecinieku izdevumu tematisko rādītāju, ko kāds kristietis nosauca par apslēptu dārgumu karti. Tas mums palīdzēs atrast vērtīgus padomus un uzzināt, kā citi ir uzveikuši kārdinājumus, ar kādiem sastopamies mēs. Lai gūtu maksimālu labumu no draudzes sapulcēm, centīsimies tām kārtīgi gatavoties, un tāpat ir noderīgi atzīmēt svarīgākās domas, ko tajās dzirdam. Daži kristieši ir sapratuši, ka viņiem sapulcēs ir vieglāk koncentrēties, ja viņi sēž pirmajās rindās. Ja kādā programmas daļā tiek uzdoti jautājumi klausītājiem, mēģināsim atbildēt pēc iespējas agrāk. Turklāt būsim garīgā nomodā, pievēršot uzmanību tam, kā pašreizējie notikumi atbilst Jēzus minētajai zīmei un citām ”pēdējo dienu” iezīmēm. (2. Tim. 3:1—5; 2. Pēt. 3:3, 4; Atkl. 6:1—8.)

”Esiet gatavi”

Pēdējo dienu zīme ir vērojama visā pasaulē. (Mat. 24:7, 14.) Miljoniem cilvēku dzīvo tādās vietās, kuras slimības, bads, zemestrīces un citi postoši notikumi, kas bija paredzēti Bībelē, skar īpaši smagi. Turpretī daudzi citi dzīvo vietās, kur valda salīdzinoši mierīgi apstākļi. Ja mēs nekad personiski neesam izjutuši kaut ko no tā, kas veido pēdējo dienu zīmi, vai mums ir pamats uzskatīt, ka lielais posts vēl ir tālu? Tā domāt nebūtu saprātīgi.

Padomāsim, piemēram, ko Jēzus pravietoja par ”sērgām un badu”. (Lūk. 21:11.) Pirmkārt, viņš neteica, ka šīs parādības skars visas zemes vietas vienlaicīgi vai vienādi lielā mērā. Tieši pretēji, viņš norādīja, ka tās būs vērojamas ”vietu vietām”. Tāpēc mēs nevaram gaidīt, ka it visur vienlaicīgi risināsies vieni un tie paši notikumi. Otrkārt, īsi pēc tam, kad Jēzus pieminēja badu, viņš teica, ka dažiem viņa sekotājiem būs jāsargās no pārēšanās: ”Esiet uzmanīgi, lai jūsu sirdīm nekļūtu par slogu pārēšanās.”  (Lūk. 21:34.) Tātad nav jāuzskata, ka ikkatrs kristietis pieredzēs pilnīgi visas pēdējo dienu pazīmes. Jēzus sacīja: ”Kad redzat to visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu.” (Lūk. 21:31.) Modernās tehnoloģijas mums ļauj savām acīm redzēt visus Jēzus minētās zīmes aspektus, lai arī kur mēs dzīvotu.

Tāpat mums jāatceras, ka Jehova jau ir nolicis ”dienu un stundu”, kad jāsākas lielajam postam. (Mat. 24:36.) Nekādi notikumi, kas risinās uz zemes, nespēj ne pasteidzināt, ne attālināt šo laiku.

Jēzus visus kristiešus mudināja: ”Esiet gatavi.” (Mat. 24:44.) Mums vienmēr jābūt gataviem. Protams, mēs nevaram piedalīties teokrātiskajā darbībā katru dienu visas dienas garumā. Neviens no mums nezina, ar ko viņš būs aizņemts brīdī, kad sāksies lielais posts. Daži, iespējams, atradīsies darbavietā vai veiks kādus mājas darbus. (Mat. 24:40, 41.) Ko mēs varam darīt, lai būtu gatavi šim notikumu pavērsienam?

Emanuēls, Viktorina un viņu sešas meitas dzīvo Āfrikas valstī, kur nav vērojami pilnīgi visi notikumi, kas pieder pie pēdējo dienu zīmes. Tāpēc viņi izlēma katru dienu atvēlēt laiku sarunām par garīgām tēmām, lai saglabātu modrību. Emanuēls stāsta: ”Nebija viegli atrast tādu laiku, kas būtu izdevīgs visiem. Beigu beigās mēs izraudzījāmies laiku no pulksten sešiem līdz pusseptiņiem rītā. Pēc tam kad mēs pārrunājam dienas pantu, mēs izlasām un apspriežam dažas rindkopas no publikācijas, ko tajā nedēļā paredzēts studēt draudzes sapulcē.” Šis paradums palīdz viņu ģimenei palikt garīgā nomodā. Emanuēls ir draudzes vecāko koordinators, bet Viktorina bieži kalpo par palīgpionieri un ir palīdzējusi daudziem pieņemt patiesību. Savukārt visas viņu meitas strauji garīgi aug.

Jēzus savus sekotājus aicināja: ”Esiet vērīgi, esiet nomodā!” (Marka 13:33.) Nepieļausim, ka kaut kas mums traucētu būt garīgi modriem. Paklausīsim padomiem, ko lasām mūsu literatūrā un dzirdam draudzes sapulcēs, kā to darīja Ariela. Tāpat kā Emanuēla ģimene, centīsimies kaut ko darīt katru dienu, lai ”būtu gatavi” un modri.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Katru dienu atvēlot laiku garīgām sarunām, Emanuēls un viņa ģimene spēj saglabāt garīgu modrību