Mierināsim ”visus noskumušos”

”Tas Kungs mani svaidījis.. iepriecināt visus noskumušos.” (Jes. 61:1, 2.)

1. Ko Jēzus darīja to cilvēku labā, kuri bija noskumuši, un kāpēc?

JĒZUS KRISTUS reiz teica: ”Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un pabeigt viņa uzticēto darbu.” (Jāņa 4:34.) Veikdams Dieva uzdoto darbu, Jēzus atspoguļoja sava Tēva brīnišķīgās īpašības, it īpaši — viņa dziļo mīlestību pret cilvēkiem. (1. Jāņa 4:7—10.) Viens veids, kā izpaužas Jehovas mīlestība, ir tas, ka viņš mūs mierina. Uz to norādīja apustulis Pāvils, nosaukdams Jehovu par ”visa mierinājuma Dievu”. (2. Kor. 1:3.) Šādu mīlestību savā kalpošanā parādīja Jēzus, kad viņš darīja to, ko par viņu bija pravietojis Jesaja. (Nolasīt Jesajas 61:1, 2.) Jēzus Nācaretes sinagogā nolasīja šo pravietojumu un attiecināja to uz sevi. (Lūk. 4:16—21.) Visu savas kalpošanas laiku Jēzus mierināja noskumušos, sniedzot tiem uzmundrinājumu un iedvešot mieru.

2., 3. Kāpēc Kristus sekotājiem jācenšas mierināt citus?

 ² Visiem Jēzus sekotājiem jācenšas līdzināties Jēzum un jāmierina tie, ko māc bēdas. (1. Kor. 11:1.) Pāvils rakstīja: ”Uzmundriniet un stipriniet cits citu!” (1. Tes. 5:11.) Jo sevišķi tas ir jādara tāpēc, ka ir iestājušies ”īpaši grūti laiki”. (2. Tim. 3:1.) Aizvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē cieš tāpēc, ka citi ar saviem vārdiem un izturēšanos viņiem dara pāri un viņus sāpina.

³ Kā jau Bībelē bija pravietots, tagadējā ļaunā laikmeta pēdējās dienās daudz ir tādu, kas ir ”patmīlīgi, mantkārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neuzticīgi, bez mīļuma, nepiekāpīgi, apmelotāji, nesavaldīgi, neganti, bez mīlestības pret labo, nodevēji, pārgalvīgi, uzpūtīgi, tādi, kas mīl baudas, nevis Dievu”. Šīs iezīmes patlaban izpaužas vēl spilgtāk nekā jebkad agrāk, jo ”ļauni cilvēki un krāpnieki ieslīgst arvien lielākā ļaunumā”. (2. Tim. 3:2—4, 13.)

4. Kādi apstākļi raksturo mūsdienu pasauli?

⁴ Tas viss mūs nemaz nepārsteidz, jo Dieva Rakstos ir skaidri teikts, ka ”pār visu pasauli valda ļaunais”. (1. Jāņa 5:19.) ”Visa pasaule” ietver sevī kā politisko, reliģisko un ekonomisko sistēmu, tā arī informācijas kanālus. Sātans Velns pilnīgi pamatoti ir saukts par ”šīs pasaules valdnieku” un ”šī laikmeta dievu”. (Jāņa 14:30; 2. Kor. 4:4.) Apstākļi pasaulē nemitīgi pasliktinās, jo Sātans tagad ir ”lielās dusmās”, zinādams, ka viņam ir atlicis pavisam maz laika. (Atkl. 12:12.) Ir mierinoši zināt, ka tuvu ir brīdis, kad Jehova liegs Sātanam iespēju darboties un darīs galu tā ļaunajai pasaulei, un ka ļoti drīz tiks atrisināts Sātana izvirzītais jautājums par to, vai Jehovam pienākas augstākā vara. (1. Moz. 3. nod.; Īj. 2. nod.)

Visā pasaulē tiek sludināta labā vēsts

5. Kā piepildās pravietojums par sludināšanu?

⁵ Pašreizējā smagajā cilvēces vēstures posmā īstenojas kāds pravietojums, ko bija izteicis Jēzus. Viņš sacīja: ”Labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14.) Vēsts par Dieva valstību tagad tiek sludināta aizvien plašāk. Vairāk nekā 7,5 miljoni Jehovas liecinieku, kas pieder pie vairāk nekā 107 tūkstošiem draudžu, pa visu zemeslodi sludina Dieva valstību, ko sludināja un par ko mācīja Jēzus. (Mat. 4:17.) Sludinot mēs sniedzam lielu mierinājumu cilvēkiem, kas ir noskumuši. Pēdējos divos gados Jehovas lieciniekiem ir pievienojies ievērojams skaits cilvēku, kas ir kristījušies, — 570 601 cilvēks.

6. Ko var teikt par mūsu sludināšanas mērogu?

 ⁶ Par Jehovas liecinieku sludināšanas iespaidīgo mērogu labi liecina tas, ka literatūra par Bībeli patlaban tiek tulkota un izdota vairāk nekā 500 valodās. Nekas tamlīdzīgs cilvēces vēsturē vēl nav pieredzēts. Ņemot vērā, ka pār pasauli valda Sātans, jau pati Jehovas organizācijas pastāvēšana uz zemes ir kaut kas patiešām apbrīnojams, turklāt tās darbība tikai vēršas plašumā. Bez Dieva varenā svētā gara vadības un atbalsta nekas tāds nebūtu iespējams. Tā kā labā vēsts tiek sludināta pa visu apdzīvoto zemi, mierinājumu no Bībeles gūst ne vien mūsu ticības biedri, bet arī visi noskumušie, kas uzklausa vēsti par Dieva valstību.

Mierināsim ticības biedrus

7. a) Kāpēc mums nebūtu jāgaida, ka Jehova jau tagad likvidēs visus nelaimju cēloņus? b) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mēs spējam izturēt vajāšanas un ciešanas?

⁷ Tā kā pasaulē ir tik daudz ļaunuma un ciešanu, mēs noteikti piedzīvosim kaut ko tādu, kas mums sagādās raizes vai sāpes. Mums nebūtu jāgaida, ka Dievs likvidēs visus nelaimju un bēdu cēloņus, kamēr viņš vēl nav darījis galu tagadējai pasaules kārtībai. Turklāt bija pravietots, ka kristieši tiks vajāti. Vajāšanās mēs varam pierādīt, ka esam pilnībā uzticīgi Jehovam un atzīstam viņa augstāko varu. (2. Tim. 3:12.) Saņemot atbalstu un mierinājumu no mūsu debesu Tēva, mēs spējam līdzināties svaidītajiem kristiešiem senajā Tesalonikā, kuri saglabāja izturību un ticību visās vajāšanās un ciešanās. (Nolasīt 2. Tesalonikiešiem 1:3—5.)

8. Kā Bībele apliecina, ka Jehova mierina savus kalpus?

⁸ Mēs varam nešaubīties, ka Jehova saviem kalpiem sniedz vajadzīgo mierinājumu. Piemēram, kad pravieša Elijas dzīvībai draudēja briesmas, tāpēc ka ļaunā valdniece Izebele gribēja viņu nonāvēt, viņš nobijās un bēga. Elija pat sacīja, ka vēlas mirt. Taču Jehova nevis nosodīja Eliju, bet gan mierināja viņu un iedvesa viņam drosmi, lai pravietis varētu turpināt savu darbu. (1. Ķēn. 19:1—21.) To, ka Jehova mierina savus kalpus, mēs uzzinām, arī lasot par pirmā gadsimta kristiešu draudzi. Piemēram, kā teikts Bībelē, iestājās laiks, kad ”draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers” un tā ”tika stiprināta”. Turklāt draudze ”auga, staigājot Jehovas bijībā un saņemot svētā gara mierinājumu”. (Ap. d. 9:31.) Arī mēs saņemam ”svētā gara mierinājumu”, par ko esam ļoti pateicīgi Jehovam.

9. Kāpēc, mācoties par Jēzu, mēs varam gūt mierinājumu?

⁹ Vēl kristieši gūst mierinājumu, mācoties par Jēzu Kristu un sekojot viņa priekšzīmei. Jēzus teica: ”Nāciet pie manis, jūs visi, kas esat nopūlējušies un smagu nastu mākti, un es jums došu jaunus spēkus. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs gūsiet jaunus spēkus savai dvēselei, jo mans jūgs ir ērts un mana nasta ir viegla.” (Mat. 11:28—30.) Ja mēs arvien vairāk uzzinām par to, kā pret cilvēkiem izturējās Jēzus, un cenšamies līdzināties viņam, mēs varam rast zināmu atvieglojumu dzīves raizēs.

10., 11. Kas draudzē spēj sniegt mierinājumu?

¹⁰ Mierinājuma avots ir arī draudze. Piemēram, lūk, kā draudzes vecākie var palīdzēt tiem, kas ir nonākuši grūtā situācijā. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Vai kāds no jums ir nevesels [garīgā ziņā]? Lai viņš ataicina draudzes vecākos, un tie lai lūdz par viņu.” Ko tas dos? ”Ticībā teikta lūgšana izdziedinās savārgušo, un Jehova liks viņam atspirgt. Un, ja viņš ir izdarījis grēkus,  viņš saņems piedošanu.” (Jēk. 5:14, 15.) Bet vecākie nav vienīgie, kas draudzē var sniegt mierinājumu.

¹¹ Sievietēm par savām problēmām bieži vien ir vieglāk runāt ar citām sievietēm. Gados vecākas un pieredzējušākas māsas var dot daudz labu padomu jaunākām māsām. Iespējams, šīs garīgi nobriedušās kristietes savā dzīvē jau ir saskārušās ar kaut ko līdzīgu. Iejūtīgi uzklausīdamas jaunākas māsas un parādīdamas par tām patiesas rūpes, viņas tām var būt par lielu atbalstu. (Nolasīt Titam 2:3—5.) Protams, arī draudzes vecākie un citi kristieši var ”mierināt nomāktos”, un viņiem tas būtu jādara. (1. Tes. 5:14, 15.) Nekad neaizmirsīsim, ka Dievs ”mūs mierina visās mūsu bēdās, lai mēs.. spētu mierināt citus jebkādās bēdās”. (2. Kor. 1:4.)

12. Kāpēc ir svarīgi apmeklēt kristiešu sapulces?

¹² Lai izjustu mierinājumu, ir ļoti svarīgi būt klāt kristiešu sapulcēs, kur var dzirdēt uzmundrinošas, uz Bībeli balstītas domas. Bībelē rakstīts, ka Jūda un Sīla ”uzmundrināja brāļus ar daudziem vārdiem un tos stiprināja”. (Ap. d. 15:32.) Pirms sapulcēm un pēc tām ir iespējams risināt patīkamas sarunas ar draudzes locekļiem. Tāpēc, ja mums kaut kas sagādā raizes, mums nebūtu jānorobežojas no citiem, jo tas mums nepalīdzētu justies labāk. (Sal. Pam. 18:1.) Mums ir jāseko Dieva iedvesmotajam apustuļa Pāvila padomam: ”Būsim vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem, un neatstāsim novārtā savas sapulces, kā daži paraduši, bet uzmundrināsim cits citu — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebr. 10:24, 25.)

Mierinājums no Dieva Rakstiem

13., 14. Kā Bībele mums var sniegt mierinājumu?

¹³ Gan tie, kas jau ir kristījušies, gan tie, kas tikai nesen ir sākuši mācīties par Dievu un viņa nodomiem, var gūt lielu mierinājumu no Dieva Rakstiem. Pāvils uzsvēra: ”Viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs, būdami izturīgi un smeldamies mierinājumu no Rakstiem, iegūtu cerību.” (Rom. 15:4.) Bībele var iedvest mūsos mieru, un tā palīdz būt ”lietpratīgiem visā, pilnīgi sagatavotiem ikvienam labam darbam”. (2. Tim. 3:16, 17.) Lasot un studējot Bībeli un uz Bībeli balstītu literatūru, mēs varam uzzināt patiesību par Dieva nodomiem un iemantot īstu cerību uz nākotni. Tā mēs varam saņemt dziļu mierinājumu un gūt daudz ko citu labu.

¹⁴ Šajā ziņā lielisks piemērs ir Jēzus, kas izmantoja Svētos Rakstus, lai mācītu un mierinātu citus. Piemēram, vienā no reizēm,  kad Jēzus pēc augšāmcelšanas parādījās saviem sekotājiem, viņš diviem mācekļiem ”sīki izskaidroja Rakstus”. Jēzus vārdi dziļi ietekmēja mācekļu sirdi. (Lūk. 24:32.) Sekodams Jēzus paraugam, apustulis Pāvils apsprieda Rakstus ar tiem, kam viņš sludināja. Pāvila klausītāji Berojā ”ļoti labprāt pieņēma vārdu un katru dienu pētīja Rakstus”. (Ap. d. 17:2, 10, 11.) Tāpat arī mums jālasa Bībele ik dienu un jāiedziļinās kristīgajās publikācijās, kas šajos grūtajos laikos palīdz iegūt mierinājumu un cerību un ļauj dalīties tajā ar citiem.

Kā vēl mēs varam mierināt citus

15., 16. Kā mēs varam palīdzēt citiem kristiešiem un viņus mierināt?

¹⁵ Mēs varam mierināt un uzmundrināt citus kristiešus, atbalstot viņus dažādos praktiskos veidos. Piemēram, gados veciem vai slimiem brāļiem un māsām mēs varam palīdzēt iepirkties. Mums ir iespēja palīdzēt draudzes locekļiem mājas darbos un tā apliecināt, ka mēs domājam par viņiem. (Filip. 2:4.) Vēl mēs varam uzslavēt ticības biedrus par viņu labajām īpašībām, par viņu kristīgo mīlestību, drosmi, uzņēmību un ticību.

¹⁶ Padzīvojušie draudzes locekļi gūst uzmundrinājumu arī tad, kad mēs viņus apciemojam un uzmanīgi klausāmies, kā viņi stāsta par savu gadiem ilgo kalpošanu un pieredzētajām Jehovas svētībām. Patiesībā tādā veidā mēs paši varam saņemt uzmundrinājumu un mierinājumu. Mēs varētu kopā ar šiem ticības biedriem lasīt Bībeli vai uz Bībeli balstītu literatūru, apspriest Sargtorņa rakstu, ko paredzēts studēt attiecīgajā nedēļā, vai arī materiālu draudzes Bībeles nodarbībai. Iespējams, mēs varētu kopā noskatīties kādu filmu par Bībeles tēmu. Tāpat mēs varētu nolasīt vai pastāstīt kādus interesantus, mūsu literatūrā aprakstītus gadījumus.

17., 18. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova atbalstīs un mierinās savus uzticamos kalpus?

¹⁷ Ja mēs ievērojam, ka citam Jehovas kalpam ir vajadzīgs mierinājums, mēs varam viņu pieminēt savās lūgšanās. (Rom. 15:30; Kol. 4:12.) Gan tad, kad mēs paši pūlamies tikt galā ar dzīves problēmām, gan tad, kad no sirds cenšamies mierināt citus, mums var būt tāda pati paļāvība un pārliecība, kāda bija psalmu dziesminiekam, kas aicināja: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Ps. 55:23.) Jehova vienmēr mierinās un atbalstīs savus uzticamos kalpus.

¹⁸ Dievs saviem kalpiem senatnē teica: ”Es, Es esmu tavs iepriecinātājs!” (Jes. 51:12.) Jehova iepriecinās un mierinās arī mūs, un viņš svētīs mūsu centienus ar labiem darbiem un vārdiem mierināt noskumušos. Vai mēs ceram dzīvot debesīs vai uz zemes, ikviens no mums var smelties mierinājumu Pāvila vārdos, ko viņš rakstīja ar garu svaidītajiem kristiešiem: ”Lai pats mūsu Kungs Jēzus Kristus un Dievs, mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un augstsirdīgā labestībā sagādājis mūžīgu mierinājumu un brīnišķīgu cerību, mierina jūsu sirdis un stiprina jūs katram labam darbam un vārdam.” (2. Tes. 2:16, 17.)

Vai jūs atceraties?

• Cik plaši norit mūsu darbs, ar ko mēs mierinām noskumušos?

• Kādi ir daži veidi, kā mēs varam mierināt citus?

• Kā Bībelē ir apliecināts, ka Jehova mierina savus kalpus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 28. lpp.]

Vai jūs mierināt noskumušos, piedaloties sludināšanā?

[Attēls 30. lpp.]

Gan jauni, gan gados veci kristieši var uzmundrināt citus