Vai mūsu izvēlētā atpūta mums nāk par labu?
Vai mūsu izvēlētā atpūta mums nāk par labu?
”Pārliecinieties, kas ir patīkams Kungam.” (Efes. 5:10.)
1., 2. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vēlas, lai mēs justu dzīvē prieku? b) Uz ko mūs pamudinās tas, ka mēs atpūtu uzskatīsim par ”Dieva dāvanu”?
BĪBELĒ daudzviet var lasīt, ka Jehova vēlas, lai mēs ne vien dzīvotu, bet arī izjustu dzīvē prieku. Piemēram, 104. psalma 14. un 15. pantā ir teikts, ka Jehova liek ”zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu”. Jehova ir tas, kas liek augt dažādiem augiem, lai cilvēki varētu uzturā lietot graudaugus, eļļu un vīnu. Kaut gan vīns nav nepieciešams dzīvības uzturēšanai, tas var ”iepriecināt cilvēka sirdi”. (Sal. Māc. 9:7; 10:19.) Ir skaidrs, ka Jehova vēlas, lai mūsu sirdi pildītu prieks. (Ap. d. 14:16, 17.)
2 Tāpēc mums nav jājūtas vainīgiem par to, ka reizēm atvēlam laiku, lai ”pavērotu debesu putnus” un ”lilijas laukā”, vai darām kaut ko citu, kas mums ļauj atgūt spēkus un bagātina mūsu dzīvi. (Mat. 6:26, 28; Ps. 8:4, 5.) Patīkama dzīve ir ”Dieva dāvana”. (Sal. Māc. 3:12, 13.) Ja mēs uz atpūtu raudzīsimies kā uz daļu no šīs dāvanas, mums būs vēlēšanās to izmantot tā, lai iepriecinātu šīs dāvanas devēju.
Izvēles brīvība un robežas
3. Kāpēc ir saprotami, ka cilvēki izvēlas dažādu atpūtu?
3 Tie, kam ir līdzsvarots viedoklis par atpūtu, saprot, ka šajā jautājumā pastāv izvēles brīvība, bet tāpat viņi apzinās, ka ir jānosaka kaut kādas robežas. Lai to paskaidrotu, izmantosim salīdzinājumu ar ēdienu. Dažādu valstu iedzīvotājiem ir savi iecienītie ēdieni. Bet ēdiens, ko vienā zemē uzskata par īstu delikatesi, cilvēkiem citviet nemaz neraisa apetīti. Līdzīgi ir ar atpūtu — kas kristiešiem vienā pasaules malā liekas patīkams, kristiešiem otrā pasaules malā varbūt nešķiet pievilcīgs. Pat tiem, kas dzīvo vienā zemē, viedokļi var atšķirties: ko viens uzlūko par jauku atpūtu (piemēram, ieritināšanos dīvānā ar labu grāmatu rokā), cits var uzskatīt par garlaicīgu nodarbi; kas vienam sagādā prieku (piemēram, izbrauciens ar velosipēdu), citam šķiet nogurdinošs pasākums. Tomēr mēs atzīstam, ka tādos jautājumos kā ēdiens un atpūta ir vieta dažādībai un personiskai izvēlei. (Rom. 14:2—4.)
4. Kāpēc atpūtas izvēlē mums ir jānosaka konkrētas robežas? Paskaidrojiet ar piemēru.
4 Taču tas, ka atpūta ir personiskas izvēles jautājums, nenozīmē, ka mēs drīkstam darīt visu, kas vien ienāk prātā. Lai to ilustrētu, atgriezīsimies pie salīdzinājuma ar ēdienu. Pat ja mēs vēlētos pamēģināt dažādus ēdienus, mēs apzināti neēstu neko tādu, kas ir sabojājies. Sabojātas pārtikas lietošana būtu pretrunā ar veselo saprātu un varētu iedragāt veselību. Kaut ko līdzīgu var teikt par atpūtu. Arī tad, ja mēs gribam pamēģināt dažādus atpūtas veidus, mēs noteikti neizraugāmies atpūtu un izklaidi, kas ir vardarbīga, amorāla vai apdraud dzīvību. Tāda atpūta ir pretrunā ar Bībeles principiem un kaitē cilvēka fiziskajai un garīgajai veselībai. Tāpēc mums šajā ziņā ir jānosaka saprātīgas robežas un jau iepriekš jāapdomā, vai atpūtas veids, kas mūs vilina, mums nāks par labu vai ne. (Efes. 5:10.) Kā to noskaidrot?
5. Kā noteikt, vai mūsu izvēlētā atpūta atbilst Dieva normām?
5 Lai atpūta mums nāktu par labu un būtu patīkama Jehovas acīs, tai ir jāatbilst viņa Rakstu prasībām. (Ps. 86:11.) Domājot par atpūtu, kas mums šķiet patīkama, mums var palīdzēt trīs jautājumi, kurus īsumā varētu izteikt šādi: ”Kāda?”, ”Cik daudz?” un ”Ar ko?”. Apskatīsim katru no šiem jautājumiem.
Kāda ir mūsu izvēlētā atpūta?
6. No kādas izklaides mums jāatsakās, un kāpēc?
6 Pirmais jautājums, kas jāapsver, pirms mēs izvēlamies kādu atpūtas vai izklaides veidu, skan: ”Kāda?”, proti: ”Kāda atpūta mani saista?” Pārdomājot šo jautājumu, ir derīgi paturēt prātā, ka atpūtas un izklaides veidus pamatā var iedalīt divās grupās. Pirmajai mēs sakām ”nē”, otrajai — ”varbūt jā”. Kas pieder pie pirmās grupas? Šajā ļaunajā pasaulē liela daļa izklaides ietver sevī kaut ko tādu, kas klaji pārkāpj Bībeles principus un Dieva likumus. (1. Jāņa 5:19.) Patiesie kristieši kategoriski atsakās no šādas izklaides. Tā ir izklaide, kas ir saistīta ar sadismu, dēmonismu, homoseksuālismu, pornogrāfiju, vardarbību vai slavina kādu citu zemisku un amorālu rīcību. (1. Kor. 6:9, 10; nolasīt Atklāsmes 21:8.) Neatkarīgi no tā, vai mēs esam vieni vai kopā ar citiem, mēs vairāmies no šādas izklaides un tā apliecinām Jehovam, ka mums ”derdzas tas, kas ļauns”. (Rom. 12:9; 1. Jāņa 1:5, 6.)
7., 8. Kā mēs varam izvērtēt atpūtas veidu, kas mūs piesaista? Paskaidrojiet ar piemēru.
7 Pie otrās grupas pieder atpūtas un izklaides veidi, kuros nav izcelta rīcība, kas atklāti nosodīta Dieva Rakstos. Arī domājot par šādu atpūtu, mums viss būtu jāizvērtē Bībeles principu gaismā, jo tā mēs spēsim uzzināt, vai Jehova to atzīst par labu. (Sal. Pam. 4:10, 11.) Pēc tam mums personiski jāpieņem tāds lēmums, kas mums ļaus saglabāt tīru sirdsapziņu. (Gal. 6:5; 1. Tim. 1:19.) Kā pieņemt gudru lēmumu? Vēlreiz minēsim salīdzinājumu ar ēdienu. Pirms mēs baudām kādu jaunu ēdienu, mēs droši vien vēlamies uzzināt, kādas ir tā galvenās sastāvdaļas. Gluži tāpat, izvēloties kādu atpūtas veidu, mums jānoskaidro, kādas ir tā galvenās iezīmes. (Efes. 5:17.)
8 Piemēram, varbūt mums, tāpat kā daudziem citiem, patīk sports. Sports tiešām var aizraut un sagādāt pozitīvas emocijas. Bet kā ir tad, ja mūs piesaista sporta veids, kura ”sastāvdaļas” ir agresīvs sacensību gars, liels risks un augsts traumatisma līmenis, trakulīgas uzvaras svinības, izteikts nacionālisms vai kaut kas tamlīdzīgs? Pārdomājot, kas ir raksturīgs sporta veidam, kurš mums patīk, mēs varbūt saprotam, ka aizraušanās ar to mums neļaus saskaņot savas domas ar Jehovas domām, kā arī ar miera un mīlestības vēsti, ko sludinām citiem. (Jes. 61:1; Gal. 5:19—21.) Turpretī atpūta, kuras ”sastāvdaļas” Jehovam ir pieņemamas, mums nāk par labu un palīdz atjaunot spēkus. (Gal. 5:22, 23; nolasīt Filipiešiem 4:8.)
Cik daudz laika mēs veltām atpūtai?
9. Ko atklāj mūsu atbilde uz jautājumu par to, cik daudz laika mēs atvēlam atpūtai?
9 Otrais jautājums, kas mums jāapdomā, ir: ”Cik daudz?”, proti: ”Cik daudz laika es veltu atpūtai un izklaidei, un kad es atpūšos?” Mūsu atbilde uz pirmo jautājumu: ”Kāda ir mūsu izvēlētā atpūta?” — lielā mērā liecina par to, kādas ir mūsu noslieces, kas mums šķiet pieņemams un kas ne. Savukārt atbilde uz otro jautājumu: ”Cik daudz laika mēs veltām atpūtai?” — atklāj mūsu prioritātes jeb to, kas mums šķiet svarīgs un kas ne. Bet kā mēs varam noteikt, vai atpūta ieņem pareizu vietu mūsu vērtību skalā?
10., 11. Kā Mateja 6:33 lasāmie Jēzus vārdi mums palīdz izvērtēt, cik daudz laika veltīt atpūtai?
10 Jēzus Kristus teica: ”Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu un ar visu savu spēku.” (Marka 12:30.) To, ka mīlestība pret Jehovu ir galvenais mūsu dzīvē, mēs apliecinām, sekodami Jēzus aicinājumam: ”Tiecieties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:33.) Kā šie vārdi mums palīdz noskaidrot, cik daudz laika veltīt atpūtai un kādu vietu dzīvē tai ierādīt?
11 Ievērojiet: Jēzus mudināja ”tiekties vispirms pēc valstības”. Viņš neteica, ka mums jātiecas vienīgi pēc valstības. Jēzus neapšaubāmi zināja, ka līdztekus valstībai mums dzīvē ir ”jātiecas” arī pēc daudz kā cita. Mums ir nepieciešama pajumte, uzturs, apģērbs, izglītība, darbs, atpūta un tā tālāk. Bet nekas no tā mums nav pats svarīgākais — mums pirmām kārtām ir jātiecas pēc tā, kas ir saistīts ar valstību. (1. Kor. 7:29—31.) Paturot prātā šo pamatpatiesību, mēs mazāk svarīgākajam, pie kā pieder arī atpūta, atvēlēsim tādu vietu dzīvē, lai mēs varētu darīt svarīgāko — tiekties pēc valstības. Ja mēs tā rīkosimies, atpūta un izklaide mums patiešām nāks par labu.
12. Kā Lūkas 14:28 ietverto principu var attiecināt uz atpūtu?
12 Tātad, ja ir runa par laiku, ko gribam atvēlēt atpūtai, ir gudri jau iepriekš visu labi pārdomāt. (Lūk. 14:28.) Mums jānoskaidro, kādas būs ”izmaksas”, tas ir, cik daudz laika atpūta prasīs. Pēc tam mums jāizsver, cik daudz no mūsu laika tai ir vērts veltīt. Ja nodošanās kādam atpūtas veidam nozīmē atstāt novārtā tādas svarīgas mūsu dzīves sastāvdaļas kā personisko Bībeles studēšanu, Jehovas pielūgsmi ģimenes lokā, draudzes sapulču apmeklēšanu vai valstības sludināšanu, tad šāda maksa ir par augstu. (Marka 8:36.) Turpretī, ja atpūtas veids ir tāds, kas mums palīdz atgūt spēkus, lai mēs pēc tam spētu tiekties pēc valstības, mēs varam izlemt, ka ir vērts reizēm atvēlēt laiku šādai atpūtai.
Ar ko mēs kopā atpūšamies?
13. Kāpēc mums būtu rūpīgi jāapdomā, ar ko kopā atpūsties?
13 Trešais jautājums, kas mums jāpārdomā, ir: ”Ar ko?”, proti: ”Ar ko es vēlos kopā atpūsties?” Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību šim aspektam? Tāpēc, ka to, cik laba būs atpūta, lielā mērā nosaka tas, cik laba ir sabiedrība, kādā mēs atpūšamies. Tāpat kā maltīte parasti ir patīkamāka labu draugu sabiedrībā, arī atpūta bieži vien sniedz lielāku prieku, ja mēs atpūšamies kopā ar labiem biedriem. Ir saprotami, kāpēc daudziem no mums, īpaši tiem, kas ir gados jauni, patīk atpūsties kopā ar citiem. Tomēr, lai izvēlētā atpūta mums nāktu par labu, ir prātīgi jau iepriekš izlemt, ar kādiem cilvēkiem kopā atpūsties un no kādiem izvairīties. (2. Laiku 19:2; nolasīt Salamana Pamācības 13:20; Jēk. 4:4.)
14., 15. a) Kā Jēzus paraugs mums palīdz izvēlēties labus biedrus? b) Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā, izvēloties draugus?
14 Mums būs vieglāk izvēlēties labus biedrus, ja mēs sekosim Jēzus paraugam. Jau kopš pašiem cilvēces pirmsākumiem Jēzus ir mīlējis cilvēkus. (Sal. Pam. 8:31.) Kad viņš dzīvoja uz zemes, viņš izturējās ar mīlestību un cieņu pret visdažādākajiem cilvēkiem. (Mat. 15:29—37.) Taču Jēzus skaidri apzinājās, kāda ir starpība starp draudzīgu izturēšanos un tuvu draudzību. Kaut gan viņš bija draudzīgs pret cilvēkiem kopumā, par viņa draugiem kļuva tikai tie, kas atbilda noteiktām prasībām. Saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem Jēzus teica: ”Jūs esat mani draugi, ja darāt to, ko es jums pavēlu.” (Jāņa 15:14; sk. arī Jāņa 13:27, 30.) Jēzus veidoja draudzību vienīgi ar tiem, kas sekoja viņam un kalpoja Jehovam.
15 Kad mēs apsveram, vai veidot tuvu draudzību ar kādu cilvēku vai ne, mums būtu jāpatur prātā Jēzus vārdi. Mums var palīdzēt šādi jautājumi: ”Vai šis cilvēks vārdos un darbos apliecina, ka paklausa Jehovas un Jēzus pavēlēm? Vai viņam, tāpat kā man, ir svarīgas Bībeles vērtības un normas? Vai atrašanās viņa sabiedrībā mani rosinās par galveno dzīvē uzskatīt valstību un uzticami kalpot Jehovam?” Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir apstiprinoša, mēs varam būt pārliecināti, ka esam atraduši labu biedru, ar kuru kopā varam arī atpūsties. (Nolasīt Psalmu 119:63; 2. Kor. 6:14; 2. Tim. 2:22.)
Vai mūsu izvēlētā atpūta tiešām ir laba?
16. Kas mums ir jāpārdomā, pirms mēs izšķiramies par kādu atpūtas vai izklaides veidu?
16 Mēs īsumā apskatījām trīs svarīgus jautājumus par atpūtu — kāda tā ir, cik daudz laika mēs tai atvēlam un ar ko mēs kopā atpūšamies. Lai atpūta mums nāktu par labu, tai visos trijos jautājumos ir jāatbilst Bībeles normām. Tāpēc, pirms mēs izšķiramies par kādu konkrētu atpūtas vai izklaides veidu, mums viss ir labi jāpārdomā. Vispirms mums jāizvērtē: ko tas sevī ietver? Vai no morāles viedokļa šāda atpūta ir pieņemama vai nav? (Sal. Pam. 4:20—27.) Pēc tam mums jāapsver: cik daudz laika mēs veltīsim atpūtai? Vai tai atvēlētais laika daudzums nebūs pārmērīgs? (1. Tim. 4:8.) Visbeidzot mums ir jāizlemj: ar ko mēs kopā atpūtīsimies? Vai šī sabiedrība būs laba vai slikta? (Sal. Māc. 9:18; 1. Kor. 15:33.)
17., 18. a) Kā pārbaudīt, vai mūsu izraudzītā atpūta no Jehovas viedokļa ir laba? b) Kā jūs esat izlēmuši rīkoties, ja ir runa par atpūtu?
17 Ja kāds atpūtas vai izklaides veids kaut vienā no šiem jautājumiem neatbilst Bībeles normām, tad tas mums nav piemērots. Turpretī, ja izvēlētā atpūta atbilst Bībeles normām visos trijos aspektos, tā nesīs godu Jehovam un nāks par labu mums pašiem. (Ps. 119:33—35.)
18 Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai par mūsu atpūtu varētu teikt, ka tā ir laba, ka tai ir izraudzīts pienācīgs laiks un ka mēs esam kopā ar labiem biedriem. No sirds centīsimies klausīt Bībeles padomam: ”Vai ēdat vai dzerat, vai darāt kaut ko citu, visu dariet Dievam par godu.” (1. Kor. 10:31.)
Vai varat paskaidrot?
Kā, izvēloties atpūtu, mēs varam izmantot principus, kas ietverti šādos Bībeles pantos:
• Mateja 6:33;
[Jautājumi studēšanai]
[Shēma 9. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
✔Kāda?
[Shēma 10. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
✔Cik daudz?
[Shēma 12. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
✔Ar ko?
[Attēls 10. lpp.]
Kā draugu un atpūtas izvēlē mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei?
