Lasītāju jautājumi

Vai ir iespējams precīzi noteikt laiku, kad Jēzus Kristus tika sists pie staba?

Šāds jautājums rodas tāpēc, ka Jēzus nāves apraksts Marka evaņģēlijā šķietami nesaskan ar to, kas teikts Jāņa evaņģēlijā. Marks raksta: ”Bija trešā stunda, kad viņu piesita pie staba.” (Marka 15:25.) Savukārt apustulis Jānis norāda, ka ”bija ap sesto stundu”, kad Pilāts piekāpās jūdu prasībai un lika piesist Jēzu pie staba. (Jāņa 19:14—16.) Mēģinot atrisināt šķietamo pretrunu, Bībeles komentētāji piedāvā dažādus izskaidrojumus. Pašā Bībelē nav atrodama pietiekama informācija, lai varētu precīzi pateikt, kāpēc starp diviem Dieva iedvesmotajiem vēstījumiem ir šāda atšķirība, tomēr jautājums kļūst skaidrāks, ja padomā, kā tolaik, kad tapa evaņģēliji, cilvēki uztvēra laiku.

Pirmajā gadsimtā ebreji diennakts gaišo daļu dalīja 12 stundās, sākot ar saullēktu. (Jāņa 11:9.) ”Trešā stunda” ilga no astoņiem līdz deviņiem rītā, bet ”sestā stunda” beidzās ap dienas vidu. Jāņem vērā, ka saullēkta un saulrieta brīdis gada ritumā mainās un līdz ar to dienas garums mainās atkarībā no gadalaika, turklāt dienas stundu noteica pēc saules stāvokļa, tāpēc norādes uz laiku bija aptuvenas. Ja Grieķu rakstos ir pieminēts laiks, kad risinājās notikumi, parasti ir minēta trešā, sestā vai devītā stunda, un visbiežāk tas ir domāts tikai aptuveni. (Mat. 20:3, 5; Ap. d. 10:3, 9, 30.) Precīzākas norādes, piemēram, ”septītajā stundā”, tika dotas vienīgi tad, ja laika faktoram bija būtiska nozīme notikumu attīstībā. (Jāņa 4:52.)

Jēzus zemes dzīves pēdējās dienas aprakstā notikumu laiks evaņģēlijos saskan. Visos četros evaņģēlijos ir teikts, ka priesteri un vecākie sanāca un apspriedās pēc rītausmas un tad lika aizvest Jēzu pie romiešu vietvalža Poncija Pilāta. (Mat. 27:1; Marka 15:1; Lūk. 22:66; Jāņa 18:28.) Gan Matejs, gan Marks, gan Lūka stāsta, ka no sestās stundas, kad Jēzus jau bija pie staba, ”līdz pat devītajai stundai” visa zeme bija ietinusies tumsā. (Mat. 27:45, 46; Marka 15:33, 34; Lūk. 23:44.)

Būtisks aspekts, kas jāņem vērā saistībā ar Jēzum piespriestā soda izpildes laiku, ir šāds: kad noziedznieku sodīja ar nāvi pie staba, pēršanu ar pletnēm uzskatīja par daļu no nāvessoda izpildes. Reizēm sodāmais pat nomira no nežēlīgajiem pletnes cirtieniem. Jēzus gadījumā pēršana bija tik smaga, ka moku stabu, ko sākumā viņš nesa pats, pēc tam bija jānes kādam citam. (Lūk. 23:26; Jāņa 19:17.) Ja tika uzskatīts, ka ar pēršanu sākas pie staba sišanas process, tas nozīmē, ka no nāvessoda izpildes sākuma līdz brīdim, kad Jēzu pienagloja pie staba, bija jāpaiet zināmam laikam. Tāpēc dažādi cilvēki, runājot par sišanu pie staba, varēja minēt atšķirīgu laiku atkarībā no tā, kurā soda procedūras posmā viņi personiski pievērsa uzmanību laikam.

Apustulis Jānis savu evaņģēliju uzrakstīja vairākus desmitus gadu pēc pārējiem trim evaņģēlistiem un tātad varēja lasīt viņu rakstīto. Fakts, ka Jānis ir norādījis laiku, kas atšķiras no Marka minētā, pierāda, ka viņš nepārrakstīja Marka vēstījumu. Gan Jāni, gan Marku iedvesmoja Dievs. Kaut gan Bībelē nav atrodama informācija, kas ļautu precīzi izskaidrot šķietamo pretrunu, mēs varam droši paļauties uz evaņģēlijos teikto.