”Pagaidu iedzīvotāji” ļaunā pasaulē
”Pagaidu iedzīvotāji” ļaunā pasaulē
”Visi minētie.. atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē.” (Ebr. 11:13.)
1. Kāda, pēc Jēzus vārdiem, ir viņa sekotāju attieksme pret pasauli?
”VIŅI ir pasaulē,” par saviem mācekļiem teica Jēzus. Bet vēl viņš sacīja: ”Viņi nepieder pie pasaules, tāpat kā es nepiederu pie pasaules.” (Jāņa 17:11, 14.) Tā Jēzus skaidri norādīja, kāda ir viņa patieso sekotāju attieksme pret ”šo laikmetu”, kura dievs ir Sātans. (2. Kor. 4:4.) Kaut gan viņi dzīvo ļaunā pasaulē, viņi nepieder pie tās. Viņi tajā ir ”ienācēji un pagaidu iedzīvotāji”. (1. Pēt. 2:11.)
”Pagaidu iedzīvotāji” senatnē
2., 3. Kāpēc var teikt, ka Ēnohs, Noass, Ābrahāms un Sāra bija ”svešinieki un pagaidu iedzīvotāji”?
2 Uzticīgie Jehovas kalpi visos laikos ir atšķīrušies no cilvēkiem, kas piederēja pie bezdievīgās pasaules. Lūk, daži piemēri. Pirms plūdiem Ēnohs ”vadīja savas gaitas ar Dievu” un arī Noass ”staigāja ar Dievu”. (1. Moz. 5:22—24; 6:9.) Viņi abi drosmīgi sludināja Jehovas spriedumu Sātana ļaunajai pasaulei. (Nolasīt 2. Pētera 2:5; Jūdas 14, 15.) Tā kā, dzīvodami bezdievīgā pasaulē, viņi turējās pie Dieva, par Ēnohu ir teikts, ka ”viņš ir paticis Dievam”, un par Noasu — ka viņš ”bija taisns un nevainojams vīrs savā paaudzē”. (Ebr. 11:5; 1. Moz. 6:9.)
3 Ābrahāms un Sāra, paklausot Dievam, atstāja ērtu dzīvi haldiešu pilsētā Ūrā un sāka dzīvot svešā zemē, kur viņiem nebija pastāvīgas mājvietas. (1. Moz. 11:27, 28; 12:1.) Apustulis Pāvils stāstīja: ”Ticībā Ābrahāms, kad tika aicināts, paklausīja un devās uz vietu, kas viņam bija jāsaņem mantojumā, un viņš gāja, kaut arī nezināja, uz kurieni. Ticībā viņš dzīvoja apsolītajā zemē kā svešatnē, būdams tur ienācējs, un dzīvoja teltīs kopā ar Īzāku un Jēkabu, tā paša solījuma mantiniekiem.” (Ebr. 11:8, 9.) Par šiem un citiem uzticīgajiem Jehovas kalpiem Pāvils rakstīja: ”Visi minētie ir nomiruši ticībā, kaut gan nesaņēma apsolīto, bet viņi no tālienes to redzēja un sveica un atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē.” (Ebr. 11:13.)
Brīdinājums, kas tika izteikts izraēliešiem
4. Kāds brīdinājums pirms apmešanās Apsolītajā zemē tika izteikts izraēliešiem?
4 Ābrahāma pēcnācēju — izraēliešu — skaits kļuva aizvien lielāks, un galu galā viņi kļuva par tautu, kurai bija savi likumi un sava zeme. (1. Moz. 48:4; 5. Moz. 6:1.) Izraēlieši nekad nedrīkstēja aizmirst, ka viņu zeme patiesībā pieder nevis viņiem, bet gan Jehovam. (3. Moz. 25:23.) Viņi bija kā īrnieki, kuru pienākums ir ievērot īpašnieka noteikumus. Turklāt viņiem bija jāatceras, ka ”cilvēks nedzīvo no maizes vien”, — viņi nedrīkstēja pieļaut, ka pārticības dēļ viņi aizmirstu Jehovu. (5. Moz. 8:1—3.) Pirms apmešanās Apsolītajā zemē izraēliešiem bija dots šāds brīdinājums: ”Kad nu tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis taviem tēviem — Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, lai tev to dotu ar lielām un skaistām pilsētām, ko jūs neesat cēluši. Un arī namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kurus tu neesi sakrājis, un ar klintīs izcirstām ūdens tvertnēm, ko tu pats neesi izcirtis, un vīna kalnus un olīvu koku dārzus, ko tu neesi dēstījis, — un kad tu tad ēdīsi un būsi paēdis, tad sargies, ka tu neaizmirsti to Kungu..!” (5. Moz. 6:10—12.)
5. Kāpēc Jehova atmeta izraēliešus, un kādai tautai viņš dāvāja savu labvēlību pēc tam?
5 Šis brīdinājums nebija bez pamata. Nehemijas dzīves laikā pulciņš levītu ar kaunu atcerējās, kas notika, kad izraēlieši bija sākuši dzīvot Apsolītajā zemē. Kad izraēlieši bija iekārtojušies ērtās mājās un viņiem bija papilnam ēdamā un vīna, ”viņi ēda un bija paēduši un kļuva trekni”. Viņi sacēlās pret Dievu Jehovu un nogalināja praviešus, ko Dievs bija sūtījis, lai viņus brīdinātu. Tāpēc Jehova viņus nodeva ienaidnieku varā. (Nolasīt Nehemijas 9:25—27; Hoz. 13:6—9.) Vēlāk, kad tauta bija nonākusi Romas pakļautībā, ebreji, kas bija zaudējuši ticību, pat nogalināja apsolīto Mesiju! Jehova viņus atmeta un dāvāja savu labvēlību jaunai tautai — garīgajam Izraēlam. (Mat. 21:43; Ap. d. 7:51, 52; Gal. 6:16.)
Kristieši ”nepieder pie pasaules”
6., 7. a) Ko Jēzus teica saviem mācekļiem? b) Vai patieso kristiešu nostājai pret Sātana pasauli laika gaitā bija jāmainās? Paskaidrojiet.
6 Kā bija minēts raksta sākumā, kristiešu draudzes galva Jēzus Kristus sacīja, ka viņa sekotāji ir nošķirti no Sātana ļaunās pasaules. Neilgi pirms nāves Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Ja jūs piederētu pie pasaules, pasaule jūs mīlētu kā savējos. Bet tāpēc, ka jūs nepiederat pie pasaules un es jūs esmu izredzējis no pasaules, pasaule jūs ienīst.” (Jāņa 15:19.)
7 Vai, kristietībai izplatoties, kristiešiem pamazām bija jāpielāgojas pasaulei, jāpārņem tās paradumi un jāiekļaujas tajā? Nē, tā nebija jābūt. Lai kur kristieši dzīvotu, viņiem bija jāatšķiras no cilvēkiem, kas ir Sātana pasaulē. Aptuveni 30 gadus pēc Kristus nāves apustulis Pēteris kristiešiem, kas dzīvoja dažādās Romas impērijas vietās, rakstīja: ”Mīļie, es jūs kā ienācējus un pagaidu iedzīvotājus mudinu atturēties no miesas vēlmēm, kas karo pret dvēseli. Dzīvojiet krietni tautu starpā.” (1. Pēt. 1:1; 2:11, 12.)
8. Ko par agrīno kristiešu attieksmi pret pasauli atklāj kāda vēsturnieka vārdi?
8 Apstiprinājumu tam, ka agrīnie kristieši Romas impērijas laikā dzīvoja kā ”ienācēji un pagaidu iedzīvotāji”, sniedz vēsturnieka Keneta Skota Latureta vārdi: ”Ir vispārzināms vēsturisks fakts, ka pirmajos trijos gadsimtos kristieši sastapās ar pastāvīgām un bieži vien nežēlīgām vajāšanām.. [..] Viņiem izvirzītās apsūdzības bija dažādas. Tā kā kristieši nepiedalījās pagāniskās ceremonijās, viņi tika saukāti par ateistiem. Viņi tikpat kā neiesaistījās sabiedriskajā dzīvē — pagāniskos svētkos un publiskās izpriecās, kas, pēc viņu pārliecības, bija piesātinātas ar pagāniskiem uzskatiem, paradumiem un amoralitāti —, un tāpēc viņi tika izzoboti kā cilvēku dzimuma nīdēji.”
Mēs pasauli ”neizmantojam pilnībā”
9. Kā mēs apliecinām, ka neesam ”cilvēku dzimuma nīdēji”?
9 Kāda ir situācija mūsdienās? Pret ”tagadējo ļauno pasauli” mums ir tāda pati attieksme, kāda bija agrīnajiem kristiešiem. (Gal. 1:4.) Šī iemesla dēļ daudzi mūs nesaprot un daži pat ienīst. Taču mēs nekādā ziņā neesam ”cilvēku dzimuma nīdēji”. Aiz mīlestības pret cilvēkiem mēs sludinām pa mājām un cenšamies visiem pastāstīt ”labo vēsti par valstību”. (Mat. 22:39; 24:14.) Mēs to darām tāpēc, ka esam pārliecināti: Jehovas nodibinātā debesu valstība, kurā valda Kristus, drīz darīs galu nepilnīgajai cilvēku valdīšanai un izveidos jaunu, taisnīgu pasauli. (Dan. 2:44; 2. Pēt. 3:13.)
10., 11. a) Kādā ziņā mēs izmantojam pasauli? b) Kā izpaužas tas, ka mēs neizmantojam pasauli pilnībā?
10 Tā kā nenovēršami tuvojas pašreizējās pasaules gals, mēs saprotam, ka patlaban nav īstais laiks censties ērti iekārtoties bojāejai lemtajā pasaulē. Mēs paklausām apustuļa Pāvila padomam: ”Lūk, ko es jums saku, brāļi: laika ir atlicis maz. Turpmāk.. kas pērk — [lai ir] kā tādi, kam nekas nepieder, un tie, kas izmanto pasauli, — kā tādi, kas to neizmanto pilnībā; jo šīs pasaules aina mainās.” (1. Kor. 7:29—31.) Bet kā kristieši mūsdienās izmanto pasauli? Ar moderno tehnoloģiju un saziņas līdzekļu palīdzību viņi visā pasaulē vairākos simtos valodu izplata zināšanas par Bībeli. Viņi ierobežotā mērā izmanto pasauli, lai pelnītu iztiku. Viņi iegādājas vajadzīgās preces un neatsakās no nepieciešamiem pakalpojumiem. Tomēr kristieši uzmanās, lai viņi neizmantotu pasauli pilnībā, — viņi nepieļauj, ka manta un pasaulīgas nodarbes viņu dzīvē ieņemtu pārāk nozīmīgu vietu. (Nolasīt 1. Timotejam 6:9, 10.)
11 Kristieši, kas saglabā modrību, atturas pilnībā izmantot pasauli arī kādā citā jomā. Daudzi cilvēki augstāko izglītību uzskata par nepieciešamu soli ceļā uz ievērojamu stāvokli sabiedrībā un pārticīgu dzīvi. Bet kristieši sevi uzskata par ”pagaidu iedzīvotājiem” un tiecas pēc citiem mērķiem. Mēs ”nelolojam augstprātīgas domas”. (Rom. 12:16; Jer. 45:5.) Tā kā mēs esam Jēzus sekotāji, mēs ņemam vērā viņa brīdinājumu: ”Pielūkojiet, sargieties no mantrausības, jo pat tad, ja cilvēkam visa kā ir pārpārēm, viņa dzīvība nav atkarīga no tā, kas viņam pieder.” (Lūk. 12:15.) Tāpēc jauni kristieši tiek mudināti tiekties pēc garīgiem mērķiem un iegūt tikai tādu izglītību, ar kuru pietiktu, lai varētu sevi uzturēt un kalpot Jehovam ar visu savu sirdi, dvēseli, spēku un prātu. (Lūk. 10:27.) Jaunieši, kas tā rīkojas, kļūst ”bagāti Dieva acīs”. (Lūk. 12:21; nolasīt Mateja 6:19—21.)
Neļausimies dzīves raizēm
12., 13. Kā attieksme, uz kādu mudina Mateja 6:31—33 lasāmie Jēzus vārdi, atšķiras no tās, kāda ir izplatīta pasaulē?
12 Jehovas kalpu attieksme pret dzīves materiālo pusi atšķiras no tās, kāda ir izplatīta pasaulē. Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Nekad neraizējieties un nesakiet: ”Ko mēs ēdīsim?” vai: ”Ko dzersim?”, vai: ”Ko vilksim mugurā?” Ar to visu ir pārņemtas citas tautas. Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs. Tāpēc tiecieties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:31—33.) Daudzi Jehovas kalpi no pašu pieredzes zina, ka debesu Tēvs saviem kalpiem sagādā to, kas nepieciešams.
13 ”Dievbijība var dot lielu ieguvumu, ja esam pieticīgi.” (1. Tim. 6:6.) Liela daļa cilvēku mūsdienās domā pilnīgi pretēji. Piemēram, daudzi jaunieši uzskata, ka viņiem uzreiz pēc apprecēšanās ir jādabū viss, ko sirds kāro, — skaisti un ērti iekārtota māja vai dzīvoklis, lepna automašīna un pašas modernākās elektroniskās ierīces. Turpretī kristieši, kas saprot, ka ir ”pagaidu iedzīvotāji”, nedzenas pēc lietām, ko viņiem īsti nevajag vai ko viņi nevar atļauties. Ir patīkami redzēt kristiešus, kas atsakās no kādām dzīves ērtībām, lai vairāk laika un spēka veltītu kalpošanai Jehovam. Daudzi ir pionieri vai ceļojošie pārraugi, strādā Bētelē vai ir kļuvuši par misionāriem. Mēs augstu vērtējam savu ticības biedru nesavtīgo kalpošanu.
14. Ko mēs mācāmies no Jēzus līdzības par sējēju?
14 Līdzībā par sējēju Jēzus teica, ka ”šī laikmeta raizes un bagātības maldinošais spēks” var nomākt cilvēka sirdī Dieva vārdus un padarīt viņu neauglīgu kalpošanā. (Mat. 13:22.) Taču ar mums tā nenotiks, ja būsim pieticīgi un uzskatīsim sevi par ”pagaidu iedzīvotājiem” pasaulē. Mūsu ”acs raudzīsies skaidri” jeb būs ”vērsta uz kaut ko vienu” — mēs par galveno dzīvē uzskatīsim Dieva valstību. (Mat. 6:22, zemsv. piez.)
”Pasaule.. ies bojā”
15. Ko apustulis Jānis teica par pasauli, un kā viņa vārdi mūs ietekmē?
15 Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs sevi uzskatām par ”ienācējiem un pagaidu iedzīvotājiem” šajā pasaulē, ir mūsu pārliecība, ka pasauli drīzumā gaida bojāeja. (1. Pēt. 2:11; 2. Pēt. 3:7.) Šī pārliecība būtiski ietekmē mūsu lēmumus, vēlmes un centienus. Apustulis Jānis ticības biedriem deva padomu nemīlēt ne pasauli, ne to, kas ir pasaulē, un paskaidroja: ”Pasaule un tās iekāres ies bojā, bet tas, kas pilda Dieva gribu, paliks mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15—17.)
16. Kā mēs varam parādīt, ka atšķiramies no cilvēkiem pasaulē?
16 Izraēliešiem bija teikts, ka tad, ja viņi klausīs Jehovam, viņi būs Jehovas ”īpašums visu tautu vidū”. (2. Moz. 19:5.) Kad viņi bija paklausīgi, viņi atšķīrās no visām citām tautām gan ar savu reliģiju, gan dzīvesveidu. Arī mūsu laikos Jehovam ir tauta, kas ievērojami atšķiras no Sātana pasaules. Bībelē var lasīt aicinājumu ”atteikties no bezdievības un pasaulīgām vēlmēm, kā arī prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvot tagadējā laikmetā, gaidot brīnišķīgās cerības īstenošanos un diženā Dieva un mūsu Glābēja, Kristus Jēzus, godpilno parādīšanos, kurš sevi ir atdevis par mums, lai mūs atbrīvotu no jebkādas nelikumības un attīrītu sev tautu, kas viņam ir dārgs īpašums, dedzīgu labos darbos”. (Tit. 2:11—14.) Šo ”tautu” veido svaidītie kristieši un vairāki miljoni ”citu avju”, kas viņiem palīdz un viņus atbalsta. (Jāņa 10:16.)
17. Kāpēc svaidītie kristieši un viņu biedri nekad nenožēlos to, ka ļaunajā pasaulē būs bijuši ”pagaidu iedzīvotāji”?
17 Svaidītajiem kristiešiem ir ”brīnišķīga cerība” valdīt debesīs kopā ar Kristu. (Atkl. 5:10.) Kad piepildīsies pārējo kristiešu — ”citu avju” — cerība mūžīgi dzīvot uz zemes, viņiem vairs nebūs jādzīvo ļaunā pasaulē, kurā viņi ir ”pagaidu iedzīvotāji”. Viņiem būs skaistas mājas un papilnam uztura. (Ps. 37:10, 11; Jes. 25:6; 65:21, 22.) Atšķirībā no senajiem izraēliešiem viņi nekad neaizmirsīs, ka to visu viņiem ir devis Jehova — ”visas pasaules Dievs”. (Jes. 54:5.) Ne svaidītie kristieši, ne ”citas avis” nenožēlos, ka šajā ļaunajā pasaulē sevi būs uzskatījuši par ”pagaidu iedzīvotājiem”.
Kā jūs atbildētu?
• Kas liecina, ka senie Dieva kalpi sevi uzskatīja par ”pagaidu iedzīvotājiem”?
• Kāda bija agrīno kristiešu attieksme pret pasauli?
• Kādā ziņā patiesie kristieši neizmanto pasauli pilnībā?
• Kāpēc mums nekad nebūs jānožēlo tas, ka ļaunajā pasaulē būsim bijuši ”pagaidu iedzīvotāji”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Agrīnie kristieši vairījās no varmācīgas un amorālas izklaides
