Palīdzēsim citiem tiekties pēc jauniem pienākumiem
Palīdzēsim citiem tiekties pēc jauniem pienākumiem
”Katrs, kas ir pienācīgi apmācīts, būs kā viņa skolotājs.” (Lūk. 6:40.)
1. Kā Jēzus, kalpodams uz zemes, lika pamatus apbrīnojamai draudzei?
APUSTULIS Jānis sava evaņģēlija nobeigumā rakstīja: ”Vēl ir daudz kas cits, ko Jēzus ir darījis, un, ja to visu sīki aprakstītu, es domāju, ka visā pasaulē nepietiktu vietas uzrakstītajiem ruļļiem.” (Jāņa 21:25.) Savas īsās, bet notikumiem bagātās kalpošanas laikā Jēzus meklēja cilvēkus, kas varētu īstenot vadību, kad viņa vairs nebūs uz zemes, mācīja tos un organizēja to darbību. 33. gadā, kad Jēzus atgriezās debesīs, bija likti pamati apbrīnojamai draudzei, pie kuras jau pēc neilga laika piederēja vairāki tūkstoši cilvēku. (Ap. d. 2:41, 42; 4:4; 6:7.)
2., 3. a) Kāpēc ir nepieciešams, lai kristīti vīrieši tiektos pēc jauniem pienākumiem? b) Par ko ir runāts šajā rakstā?
2 Patlaban pasaulē ir vairāk nekā septiņi miljoni valstības sludinātāju un vairāk nekā 100 tūkstoši draudžu, un joprojām ir vajadzīgi vīrieši, kas uzņemtos vadību garīgos jautājumos. Piemēram, kristiešu draudzēs pastāv liela vajadzība pēc vecākajiem. Ir jāuzslavē visi, kas tiecas par tādiem kļūt, jo viņi ”grib pildīt labu darbu”. (1. Tim. 3:1.)
3 Taču iespēja pildīt pienākumus draudzē vīriešiem netiek piešķirta automātiski. Lai veiktu šādu darbu, ar izglītību un dzīves pieredzi vien ir par maz. Cilvēkam, kas vēlas kalpot draudzē, ir jāatbilst garīgām prasībām. Svarīgākas par viņa spējām un sasniegumiem ir īpašības, kas liecina par garīgumu. Kā palīdzēt vīriešiem, lai viņi būtu piemēroti pienākumu pildīšanai draudzē? ”Katrs, kas ir pienācīgi apmācīts, būs kā viņa skolotājs,” teica Jēzus. (Lūk. 6:40.) Šajā rakstā apskatīsim, kā izcilais skolotājs Jēzus Kristus palīdzēja saviem mācekļiem uzņemties lielāku atbildību, un noskaidrosim, ko mēs no viņa varam mācīties.
”Es jūs saucu par draugiem”
4. Kā Jēzus apliecināja, ka ir īsts savu mācekļu draugs?
4 Jēzus izturējās pret saviem mācekļiem kā pret draugiem, nevis kā pret padotajiem. Viņš pavadīja laiku kopā ar tiem, uzticējās tiem un darīja tiem zināmu visu, ko bija dzirdējis no Tēva. (Nolasīt Jāņa 15:15.) Mācekļi noteikti bija saviļņoti, kad Jēzus atbildēja uz viņu jautājumu: ”Kāda zīme liecinās par tavu klātbūtni un šī laikmeta nobeigumu?” (Mat. 24:3, 4.) Jēzus saviem sekotājiem atklāja arī savas domas un jūtas. Piemēram, naktī, kad viņš tika nodots, viņš paņēma Pēteri, Jēkabu un Jāni sev līdzi uz Ģetzemanes dārzu, kur viņš no visas sirds dedzīgi lūdza Dievu. Jēzus no trim apustuļiem neslēpa, cik viņš ir satraukts, un tie varēja just, cik svarīgs ir šis brīdis. (Marka 14:33—38.) Turklāt jau agrāk šos trīs mācekļus noteikti bija ļoti iespaidojusi Jēzus pārvēršanās. (Marka 9:2—8; 2. Pēt. 1:16—18.) Ciešā draudzība, ko Jēzus bija izveidojis ar saviem mācekļiem, viņiem bija atspaids vēlāk, kad bija jāpilda nopietni uzdevumi.
5. Kā kristiešu vecākie var veidot draudzīgas attiecības ar citiem?
5 Tāpat kā Jēzus, kristiešu vecākie mūsdienās veido draudzīgas attiecības ar citiem un tiem palīdz. Sirsnīgas un ciešas attiecības ar ticības biedriem var attīstīt, veltot viņiem laiku un parādot personisku interesi. Kaut arī vecākie apzinās, cik svarīga ir konfidencialiāte, viņi nav noslēpumaini. Vecākie uzticas saviem brāļiem un stāsta tiem to, ko paši ir uzzinājuši no Bībeles. Viņi nekādā ziņā neizturas pret gados jauniem draudzes kalpotājiem tā, it kā tie būtu zemāki. Viņi uzskata draudzes kalpotājus par garīgi noskaņotiem cilvēkiem, kam ir izaugsmes iespējas un kas daudz dara draudzes labā.
”Es jums esmu rādījis paraugu”
6., 7. Kādu paraugu Jēzus rādīja saviem mācekļiem, un kā tas viņus ietekmēja?
6 Lai gan Jēzus mācekļi augstu vērtēja to, kas ir garīgs, viņu domāšanu dažkārt ietekmēja viņu pagātne un kultūra. (Mat. 19:9, 10; Lūk. 9:46—48; Jāņa 4:27.) Taču Jēzus nelasīja mācekļiem morāli un necentās tos iebiedēt. Viņš neizvirzīja tiem nesaprātīgas prasības un nelika darīt neko tādu, ko nedarīja pats. Jēzus mācīja viņus ar savu piemēru. (Nolasīt Jāņa 13:15.)
7 Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja saviem mācekļiem? (1. Pēt. 2:21.) Viņš dzīvoja vienkārši, lai nekas viņam netraucētu kalpot citiem. (Lūk. 9:58.) Jēzus bija pazemīgs un vienmēr balstīja savas mācības uz Rakstiem. (Jāņa 5:19; 17:14, 17.) Viņš bija pieejams un laipns. Uz visu, ko viņš darīja, viņu rosināja mīlestība. (Mat. 19:13—15; Jāņa 15:12.) Jēzus paraugs labvēlīgi ietekmēja viņa apustuļus. Piemēram, Jēkabs neizbijās no nāves un līdz pat brīdim, kad tika nogalināts, uzticīgi kalpoja Dievam. (Ap. d. 12:1, 2.) Jānis uzticīgi staigāja Jēzus pēdās vairāk nekā 60 gadus. (Atkl. 1:1, 2, 9.)
8. Kādu priekšzīmi vecākie rāda gados jaunākiem vīriešiem un citiem?
8 Vecākie, kas ir pašaizliedzīgi, pazemīgi un izturas pret citiem ar mīlestību, rāda tādu priekšzīmi, kāda gados jaunākiem vīriešiem ir vajadzīga. (1. Pēt. 5:2, 3.) Turklāt vecākie, kas ir priekšzīmīgi ticībā, mācībā, kristīgā dzīvesveidā un kalpošanā, izjūt gandarījumu, zinādami, ka citi var sekot viņu ticībai. (Ebr. 13:7.)
Jēzus tos ”izsūtīja, dodams tiem norādījumus”
9. Kā mēs zinām, ka Jēzus sagatavoja savus sekotājus sludināšanai?
9 Kad Jēzus bija dedzīgi sludinājis jau aptuveni divus gadus, viņš izvērsa šo darbu vēl plašāk, nosūtīdams sludināt savus divpadsmit apustuļus. Taču vispirms viņš deva tiem norādījumus. (Mat. 10:5—14.) Kad Jēzus grasījās brīnumainā veidā paēdināt tūkstošiem cilvēku, viņš pateica saviem mācekļiem, kā sasēdināt ļaudis un kā izdalīt ēdienu. (Lūk. 9:12—17.) Kā var redzēt, Jēzus mācīja savus sekotājus, dodams tiem skaidrus un konkrētus norādījumus. Saņemtā apmācība, kā arī ietekmīgais svētā gara atbalsts apustuļiem vēlāk palīdzēja organizēt plašu sludināšanu, kas tika veikta mūsu ēras 33. gadā un pēc tam.
10., 11. Kā cilvēku, kas ir sācis mācīties Bībeli, var pakāpeniski mācīt?
10 Mūsdienās garīga apmācība sākas, kad vīrietis piekrīt mācīties Bībeli. Iespējams, viņam jāpalīdz iemācīties tekoši lasīt. Vadot Bībeles nodarbības, mums jāturpina viņam palīdzēt. Kad viņš sāk regulāri apmeklēt kristiešu sapulces, garīgā izglītība turpinās, viņam gatavojot uzdevumus teokrātiskajā kalpošanas skolā, kļūstot par nekristītu sludinātāju un tā tālāk. Pēc kristīšanās paveras jaunas iespējas mācīties, piemēram, cilvēks var palīdzēt uzturēt kārtībā valstības zāli. Ar laiku brālim var paskaidrot, kas viņam jādara, lai viņš būtu piemērots iecelšanai par draudzes kalpotāju.
11 Kad draudzes vecākais kristītam brālim uzdod kaut ko darīt, viņš labprāt paskaidro organizācijā pieņemto kārtību un dod nepieciešamos norādījumus. Brālim, kas tiek mācīts, jāsaprot, kas no viņa tiek prasīts. Ja viņam ir grūti tikt galā ar savu uzdevumu, iejūtīgs vecākais uzreiz nenospriež, ka brālis tam nav piemērots. Vecākais laipni norāda, ko varētu darīt citādi, un vēlreiz pastāsta, kas būtu jāpanāk un kā tas ir izdarāms. Vecākajiem ir ļoti patīkami redzēt, kā brāļi ņem vērā to, kas viņiem tiek mācīts, un izjūt prieku, ko dod kalpošana citiem. (Ap. d. 20:35.)
”Īstenā atziņa mīt tanī, kas uzklausa padomu”
12. Kāpēc Jēzus padomi bija iedarbīgi?
12 Jēzus mācīja savus sekotājus, personīgi dodams padomus, kas atbilda viņu vajadzībām. Piemēram, viņš norāja Jēkabu un Jāni, kad tie gribēja, lai no debesīm nāktu uguns un aprītu samariešus, kas tos nebija uzņēmuši. (Lūk. 9:52—55.) Kad Jēkaba un Jāņa māte viņu vārdā vērsās pie Jēzus ar lūgumu, lai viņas dēliem būtu īpašs stāvoklis valstībā, Jēzus tieši uzrunāja brāļus: ”To, kas sēdēs pie manas labās un kreisās rokas, neizlemju es — šīs vietas pienākas tiem, kam tās ir sagatavojis mans Tēvs.” (Mat. 20:20—23.) Jēzus vienmēr deva padomus, kas bija skaidri, praktiski un stingri balstīti uz Dieva principiem. Viņš mācīja saviem sekotājiem spriest uz šo principu pamata. (Mat. 17:24—27.) Jēzus arī ņēma vērā savu mācekļu trūkumus un negaidīja no tiem pilnību. Dot padomus viņu rosināja patiesa mīlestība. (Jāņa 13:1.)
13., 14. a) Kam ir vajadzīgi padomi? b) Kādus padomus vecākie varētu dot brālim, kura garīgo izaugsmi kaut kas kavē?
13 Visiem vīriešiem, kas tiecas pēc pienākumiem kristiešu draudzē, reižu reizēm ir vajadzīgs kāds padoms vai uz Bībeli balstīts ieteikums. ”Īstenā atziņa mīt tanī, kas uzklausa padomu,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 12. nodaļas 15. pantā. ”Visgrūtāk man bija samierināties ar savām nepilnībām,” atzīst kāds jauns brālis. ”Taču padoms, ko man deva kāds vecākais, palīdzēja raudzīties uz tām līdzsvaroti.”
14 Ja vecākie pamana, ka brāļa garīgo izaugsmi kavē apšaubāma rīcība, viņi cenšas to izlabot lēnprātības garā. (Gal. 6:1.) Dažkārt padoms ir vajadzīgs kādas personības iezīmes dēļ. Piemēram, ja šķiet, ka brālis ir pārlieku saudzīgs pret sevi, viņam varbūt var atgādināt, ka Jēzus dedzīgi sludināja valstību un uzdeva saviem sekotājiem gatavot mācekļus. (Mat. 28:19, 20; Lūk. 8:1.) Ja brālis kaut kādā mērā ir godkārīgs, sarunā ar viņu varētu pieminēt, kā Jēzus palīdzēja saviem mācekļiem saprast, cik bīstami ir tiekties pēc ievērības. (Lūk. 22:24—27.) Bet ja nu brālim ir grūti piedot citiem? Tādā gadījumā pamācošs varētu būt piemērs par kalpu, kas nebija ar mieru atlaist nelielu parādu, kaut arī viņam pašam bija atlaists daudz lielāks parāds. (Mat. 18:21—35.) Ja ir nepieciešams padoms, vecākajiem tas būtu jādod bez vilcināšanās. (Nolasīt Salamana Pamācības 27:9.)
”Vingrinies”
15. Kā brāļa ģimene viņam var palīdzēt kalpot citiem?
15 Vecākie dara visvairāk, lai palīdzētu vīriešiem tiekties pēc jauniem pienākumiem, bet citi var atbalstīt viņu pūles. Piemēram, brālim var palīdzēt viņa ģimenes locekļi. Ja viņš jau ir draudzes vecākais, viņam ļoti daudz ko nozīmē sievas un bērnu mīlestības pilnais un nesavtīgais atbalsts. Brālim ir daudz vieglāk pildīt savus pienākumus, ja ģimene ar sapratni izturas pret to, ka viņš ir aizņemts draudzē. Mājinieku pašaizliedzība sagādā viņam prieku, un arī citi to vērtē ļoti augstu. (Sal. Pam. 15:20; 31:10, 23.)
16. a) Kurš galvenokārt ir atbildīgs par cilvēka garīgo izaugsmi? b) Kā brālis var tiekties pēc pienākumiem draudzē?
16 Lai gan brālim, kas tiecas pēc jauniem pienākumiem, palīdzību un atbalstu var sniegt citi, galvenā atbildība par savu izaugsmi ir viņam pašam. (Nolasīt Galatiešiem 6:5.) Protams, brālim nav jābūt draudzes kalpotājam vai vecākajam, lai palīdzētu citiem un aktīvi sludinātu. Taču tiekties pēc pienākumiem draudzē nozīmē darīt visu, lai atbilstu Bībelē minētajām prasībām. (1. Tim. 3:1—13; Tit. 1:5—9; 1. Pēt. 5:1—3.) Tāpēc, ja brālis vēlas būt draudzes kalpotājs vai vecākais, bet vēl par tādu nav iecelts, viņam jāpievērš uzmanība tām jomām, kurās viņam garīgā ziņā vēl jāaug. Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešams regulāri lasīt Bībeli, rūpīgi to pētīt, nopietni pārdomāt lasīto, no sirds lūgt Dievu un dedzīgi sludināt. Ja brālis tā rīkojas, tad ir redzams, ka viņš attiecina uz sevi padomu, ko Pāvils deva Timotejam: ”Cītīgi vingrinies dievbijībā.” (1. Tim. 4:7.)
17., 18. Ko varētu darīt kristīts brālis, ko māc raizes, kas ir zemās domās par sevi vai kam trūkst motivācijas?
17 Gadās, ka brālis netiecas pēc jauniem pienākumiem, jo jūtas tiem nepiemērots vai ir zemās domās par sevi. Tādā gadījumā viņam būtu labi pārdomāt, cik daudz Dievs Jehova un Jēzus Kristus dara mūsu labā. Par Jehovu ir teikts, ka ”mūsu nastu Viņš nes”. (Ps. 68:20, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Tātad debesu Tēvs var palīdzēt brālim uzņemties pienākumus draudzē. Brāļiem, kas nav draudzes vecākie vai kalpotāji, būtu vērtīgi pārdomāt to, ka Dieva organizācijā ir ļoti vajadzīgi nobrieduši vīrieši, kas būtu gatavi pildīt dažādus uzdevumus kalpošanā. Šādas pārdomas, iespējams, viņus rosinās darīt visu iespējamo, lai pārvarētu savas negatīvās emocijas. Tāpat ir svarīgi lūgt svēto garu, starp kura augļiem ir miers un savaldība — īpašības, kas palīdz kliedēt raizes un mazvērtības sajūtu. (Lūk. 11:13; Gal. 5:22, 23.) Nav nekāda pamata šaubīties, ka Jehova svētī ikvienu, kas tiecas pēc jauniem pienākumiem, pareizu motīvu vadīts.
18 Iespējams, kristīts brālis netiecas pēc papildu pienākumiem, jo viņam trūkst motivācijas. Kas var palīdzēt šādam brālim, kuram nav vēlēšanās kalpot? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dievs ir tas, kas pēc savas labpatikas darbojas jūsos, dodot jums gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties.” (Filip. 2:13.) Vēlēšanās kalpot citiem nāk no Dieva, un viņa gars cilvēku var stiprināt kalpošanā. (Filip. 4:13.) Turklāt kristietis var lūgt, lai Dievs viņam palīdz rīkoties pareizi. (Ps. 25:4, 5.)
19. Ko apliecina vārdi par ”septiņiem ganu cilšu priekšniekiem un astoņiem novadu vecākajiem”?
19 Jehova svētī vecāko pūles mācīt citus. Viņa svētības saņem arī tie, kas ir gatavi mācīties un tiecas pēc jauniem pienākumiem draudzē. Bībelē ir lasāms apliecinājums, ka Dieva tautā būs ”septiņi ganu cilšu priekšnieki un astoņi novadu vecākie”, tas ir, pietiekams skaits vīriešu, kas būs piemēroti, lai pildītu atbildīgus uzdevumus Jehovas organizācijā. (Mih. 5:4.) Tas patiešām ir lieliski, ka tik daudz kristiešu mācās un pazemīgi tiecas pēc iespējas kalpot par godu Jehovam!
Kā jūs atbildētu?
• Kā Jēzus palīdzēja saviem mācekļiem, lai tie varētu pildīt nopietnākus pienākumus?
• Kā vecākie var līdzināties Jēzum, palīdzot brāļiem uzņemties atbildību draudzē?
• Kā brāļa ģimenes locekļi var palīdzēt viņam tiekties pēc jauniem pienākumiem?
• Ko brālis pats var darīt, lai tiektos pēc papildu uzdevumiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 31. lpp.]
Kā var sekmēt Bībeles skolnieka garīgo izaugsmi?
[Attēls 32. lpp.]
Kā vīrieši var apliecināt, ka viņi tiecas pēc jauniem pienākumiem?
